Vispirms Kremlis atkaroja Ukrainu, pēc tam nostiprināja savu varu Kaukāzā, bet tagad raugās Kirgizstānas virzienā,–ziņo spektrs.com/2v.lv/ pok.lv./The Times/BarentsObserver.com Lasīt vairāk

Vakar, 18 novembra vakarā par godu Republikas proklamēšanas 92.gadadienai kristīgajā centrā Prieka Vēsts notika svētku dievkalpojums. Ikvienam klātesošajam radot iespēju šajā dienā baudīt Latvijas patriotisko, taču arī mājīgo gaisotni. Dievnams tika izrotāts ar Latvijas simboliku un Latvijas valsts karodziņiem, bet pār visu dievnama skatuvi pārklājās gigantisks sarkanbaltsarkanais karogs. Pie altāra tumšsarkanos ziedos, stikla traukos ūdens peldē dega svecītes,-ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

11. un 18. novembris ikvienam latvietim ir svētas dienas. Šoreiz ieskatīsimies vēstures notikumos kristieša acīm.

Viens no svarīgākajiem posmiem Latvijas brīvības cīņās – cīņa ar Bermonta armiju, ko organizēja krievu- cara, armijas pulkvedis Pāvels Bermonts (dzimis 1884. g.). bija mērķis – Cara impērijas atjaunošana Latvijā, – ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

Aizsardzības ministrija (AM) aicina visus Latvijas iedzīvotājus Lāčplēša dienā pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti stilizēta skaitļa 11 formā, kas norāda uz 1919. gada 11. novembri, kad tika izcīnīta izšķirīgā cīņa pret Bermonta karaspēku,-ziņo spektrs.com/ TVNET
„Lāčplēša dienā mēs godinām gan Latvijas Brīvības cīņu dalībniekus, gan mūsu bruņoto spēku karavīrus, kas iestājas par mieru un drošību Latvijā un visā pasaulē,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks (SCP).
„Lai sarkanbaltsarkanā lentīte pie apģērba ir kā sveiciens svētkos visiem mūsu karavīriem, kas apliecina, ka mēs novērtējam viņu pašaizliedzīgo darbu Latvijas drošības stiprināšanā. Leposimies ar mūsu karoga krāsām tāpat kā Latvijas armijas karavīri, kas 1919. gada novembrī atdeva savas dzīvības, lai Rīgas pils tornī vienmēr plīvotu Latvijas valsts karogs!” vēl Pabriks.
AM un NBS aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju 11. novembrī plkst.20.00 nolikt svecītes pie Brīvības cīņu pieminekļiem un piemiņas vietām visā valstī.
Latvijas armijas deviņdesmitās gadadienai veltītā logotipa centrālais elements ir stilizēts skaitlis 11 valsts karoga krāsās. Tas atgādina par 1919. gada 11. novembra uzvaru un līdzinās starptautiski atzītajam „victory” jeb uzvaras simbolam.
AM un Nacionālie bruņotie spēki logotipu izveidoja, attīstot Latvijas Neatkarīgās televīzijas 2007. gadā aizsākto tradīciju – aicinājumu Lāčplēša dienā pie apģērba nēsāt sarkanbaltsarkanu lentīti stilizēta simbola formā, kas norāda uz 11. novembri kā visu Latvijas karavīru godināšanas dienu.

10. Saeimas vēlēšanās uzvarējušās apvienības “Vienotība” valde pirmdien varētu pārskatīt jautājumu par “Visu Latvijai-TB/LNNK” dalību nākamajā valdībā, – ziņo spektrs.com

Pirmdien intervijā Latvijas Radio viena no “Vienotības” vadītājām, partijas “Jaunais laiks” līdere Solvita Āboltiņa pastāstīja, ka viena no apvienības “Vienotība” kodolpartijām “Sabiedrība citai politikai” (SCP) ierosina valdības veidošanā tomēr neiesaistīt VL-TB/LNNK. Lasīt vairāk

SC izvairās no Latvijas okupācijas fakta atzīšanas. Valsts prezidents Valdis Zatlers bijis pārsteigts, uzzinot, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs s muzeja apmeklējuma laikā izvairījies no mūsu valsts okupācijas fakta atzīšanas. Lasīt vairāk

No nākamajā Saeimā ievēlētajiem četriem deputātiem četri atzinuši, ka viņi valsts valodu prot vidēji, apmierinoši vai tikai sarunvalodas līmenī,-ziņo spektrs.com/ “Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Viņu vidū no apvienības “Saskaņas centrs” ievēlētais Rēzeknes domes deputāts Vladimirs Nikonovs paudis, ka latviešu valodu prot viduvēji. Savukārt viņa politiskā spēka biedrs Aleksandrs Jakimovs sacījis, ka viņš valsts valodu zina apmierinoši.
Savukārt Liepājas domes deputāts Valerijs Kravcovs pašnovērtējumā norādījis, ka viņa latviešu valodas zināšanas ir sarunvalodas līmenī. Viņš līdz šim strādājis ar tulces palīdzību. Visbeidzot, savas valsts valodas prasmes kā vidējas nosaucis arī 9. Saeimas deputāts un Latvijas U-21 futbola izlases galvenais treneris Mihails Zemļinskis.
Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis atzinis, ka līdz šim bijuši vairāki gadījumi, kad konstatētas nepietiekamas latviešu valodas zināšanas. To vidū bija gadījumi Rēzeknē, Zilupē, Daugavpilī un Jēkabpilī, kur pašvaldību deputāti administratīvi sodīti vairākas reizes.
Kursītis uzsvēris, ka Valsts valodas centram nav tiesību sodīt Saeimas deputātus un par parlamentāriešu sodīšanu lemj Saeima.
Nav saprotams kā valsts vīri dzīvojot visu mūžu Latvijā un nav respektējuši valsts valodu ir nokļuvuši valdībā?!..

Iesaistoties fiktīvās laulībās ar Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, ārzemnieki mēģina tikt pie uzturēšanās atļaujas arī Latvijā,- spektrs.com apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Pērn sešos gadījumos PMLP pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu ārzemniekam, jo konstatēta fiktīva laulība.
Trijos gadījumos no valsts izraidīti Gruzijas pilsoņi, divos – Krievijas pilsoņi, bet vēl viena laulība ar Armēnijas pilsoni.

Krievijas ietekme Baltijas Valstīs atspoguļots arī Igaunijas drošības policijas KaPo pēdējo gadu publiskajos pārskatos. KaPo minējusi, ka uz Eiroparlamenta vēlēšanām “zem Krievijas diplomātu [Igaunijā] vērīgā skata” t. s. Krievijas tautiešu koordinācijas padome aģitējusi par vienota Igaunijas “krievvalodīgo” saraksta izveidi, kā “motivāciju” solot aptuveni Ls 440 000. Tas gan neesot sekmējies,-ziņo spektrs.com/la.lv

Pasaulē labi zināmais analītiskais centrs STRATFOR (ASV) secinājis, ka Baltijas valstis Krievijas impēriskās atdzimšanas plānos ir viens no galvenajiem mērķiem. “Gan Latvijā, gan Igaunijā ir prokrieviskas partijas”, un, tās izmantojot, Krievija ir ieinteresēta uzspiest Baltijas valstu valdībām tā saukto finlandizāciju. “Tas nenozīmētu, ka Baltijas valstis pamestu Rietumvalstu klubiņu, bet gan dotu Krievijai veto tiesības jebkurā politiskā vai drošības jautājumā,” raksta analītiķi.

Kā jau ziņots un brīdināts, ka Krievijas ietekme Latvijā ir ietekmīga. „Trojas zirgs” tiek gatavots arī ar „Saskaņas Centra” palīdzību un kā jau PSRS laikabiedriem KGB tika mācīts, viena no metodēm, kā stabilizēt situāciju ir „atkaušanās” un uzmanības novēršana, tad arī “skolnieki” to piekopj.
Rezonanse par šo tēmu ir izskanējusi arī pasaulē atpazīstamā presē. Kaut arī Krievijas prese nekaunīgi atļāvusies apkaunot un nomelnot „Visu Latvijai” tomēr neviens tam uzmanību nepievērš, jo kā saka „Suņi rej, bet karavānas iet uz priekšu” Šajā gadījumā “Saskaņas centra” līderis Jānis Urbanovičs par Francijas laikraksta “Le Monde” publikāciju “Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus” vērsies Satversmes aizsardzības birojā (SAB). Jājautā kāpēc gan tāda reakcija?!..
Urbanoviča neapmierinātību izpelnījies viens no vadošajiem Francijas laikrakstiem “Le Monde” un žurnālista Pjotra Smolara publikācija. Tajā minētos faktus J. Urbanovičs lūdzis pārbaudīt SAB un “par pārbaudes rezultātiem (..) informēt visus Saeimas deputātus, kā arī masu informācijas līdzekļus”, – ziņo spektrs.com/la.lv

Pjotrs Smolars pirms vēlēšanām pabijis Rīgā, ticies ar Latvijas politiķiem un citiem interesantiem ļaudīm, tajā skaitā, iespējams, arī Latvijas specdienestu pārstāvjiem. Galvenais žurnālista secinājums: satraucoša ir arvien pieaugošā Krievijas ietekme un “Maskavas jaunā stratēģija attiecībā pret Baltiju”. “Maskava atbalsta krievvalodīgo kopienu Latvijā mazāk uzskatāmi nekā pagātnē, toties efektīvāk,” raksta P. Smolars. Krievijas vēstniecība, iespējams, cenšas veicināt separātisma tendences Latgales reģionā, izmantojot “sociālās un ekonomiskās” programmas, kultūras projektus un krievvalodīgo pedagogu apmaiņas programmas.
Pēc specdienesta pārstāvju domām, turpina P. Smolars, Latvijā tiekot būvēts “sava veida krievu „Trojas zirgs”, lai maldinātu ekonomiskās krīzes skarto sabiedrību.
Slēptais mērķis: Latviju pārvērst par kaut ko līdzīgu “KGB republikai, kāda pastāv Krievijā”. “Šo uzdevumu veiktu apmēram desmit Rīgā nobāzējušos Krievijas aģentu, bet finanšu dzinējspēka lomā nokļūtu lielais bizness,” turpina žurnālists. Šim mērķim tiekot atvēlēti visai ievērojami līdzekļi: 2005. gada Saeimas vēlēšanās prokrievisko partiju atbalstam tikuši izsniegti aptuveni 2,2 miljoni eiro. “”Saskaņas centra” vadība noliedz, ka saņēmusi jelkādu ārvalstu finansējumu,” raksta P. Smolars, bet uzsver šīs partijas parakstīto vienošanos ar Putina “Vienoto Krieviju” un to, ka šā gada 9. septembrī “SC” premjerministra kandidāts J. Urbanovičs kādā restorānā ticies ar Krievijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu un Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu.
“PCTVL”, pēc rakstā minētā, “ar tiešu premjerministra Vladimira Putina atbalstu” pirms 2009. gada Eiroparlamenta vēlēšanām vajadzējis saņemt ap 500 000 ASV dolāru. Tiek pieļauts, ka naudu saņēmusi arī “PCTVL” līdere Tatjana Ždanoka, lai dibinātu “Eiropas krievu aliansi”. Abu partiju domstarpības it kā bijis spiests risināt pat A. Vešņakovs, kurš norādījis, ka “SC” var darboties Rīgā, “PCTVL” – pārējā Latvijas teritorijā. Tiktāl P. Smolars.

Jāpiebilst,ka viņš nav vienīgais, kurš rakstījis par Krievijas vēlmi pastiprināt savu ietekmi Baltijā, izmantojot arī Latvijas politiskos spēkus.