Šodien, Itālija lūgusi Eiropas Savienībai (ES) 100 miljonus eiro (70,3 miljonus latu), lai spētu pārvarēt nelegālo imigrantu pieplūduma no Tunisijas, – informē raidsabiedrība BBC

Itālijai piederošajā Lampedūzas salā piecu dienu laikā ieradušies apmēram 5000 nelegālu imigrantu no Āfrikas, kas pārsvarā bija tunisieši. Salā izsludināts ārkārtas stāvoklis, atbraucējiem jāmitinās zem klajas debess.

Salai tuvojas arvien jauni patvēruma meklētāji. Viņi pārvietojas pārpildītās zvejas laivās. Svētdien pieci bēgļi gājuši bojā, kad laiva apgāzusies.

Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni pirmdien  telefonsarunā ar ES prezidentu Hermanu van Rompeju sacīja, ka šī problēma “ir steidzama un skar visu Eiropas Savienību”.

Itālijas iekšlietu ministrs Roberto Maroni sacīja, ka lūdzis ES palīdzību pēc valsts kārtības un drošības komitejas sanāksmes, kurā tika apspriesta imigrantu problēma.

Tunisijā janvārī tautas nemieros tika gāzts prezidents Zin el Abidīns ben Ali, bet pagaidu valdība vēl nav atrisinājusi bezdarba un citas problēmas, kas bija šo nemieru cēlonis.

No valsts plūst bēgļu straume, ko vietējā valdība nespēja apturēt, bet Itālijas piedāvājums – sūtīt papildspēkus – tika noraidīts.

Kā jau SPEKTRS rakstīja par vienu no Latvijas nacionālām bagātībām- valsts valodu, tad tagad parādījusies jauna ziņa par valsts valodas nozīmes izpratni (darba likuma grozījumu ietvaros).

Saeimas sēdē tika noraidīts Nacionālās apvienības “VL”/”TB”/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā (206/Lp10), kurš paredzēja aizliegumu, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības un to laikā noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, tādējādi pasargājot latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū, Latvijas teritorijā. Kā arī svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.

Izvirzīt grozījumus Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. “Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī,” teikts vēstulē.

Pret:  ”VL”/”TB”/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers (“Par labu Latviju”) (video).

Atis Lejiņš, deputāts no ( „Vienotības”) izteicās, ka nesaprotot kāpēc (VL) vispār ir iesniedzis nekvalitatīvu likumprojektu, kuru realizācija var nest lielas problēmas.

Domājams, ka Atis Lejiņš arī nesaprot, kāpēc pirms likuma iesniegšanas tiek organizētas darba komisija, kurās likumprojektus pārdomāt un noslīpēt, bet, ja Vienotību tas neinteresē…

Īpatnēji noraudzīties, kā vēlēšanu laikā („Vienotība”) skandināja nacionālo interešu aizsargāšanas tēmu, bet tagad paši nostājas „pret” pozīcijā.

Darba likuma grozījumus atbalstīja -34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis “pret” un “atturos” tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.

Saeimas balsojums par („VL-TB/LNNK”) piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā

PAR:  34

Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).

PRET:  32

Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).

ATTURAS:  22

Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).

NEBALSO:  4

Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).

Saeima izskata darba likuma grozījumu.  Secinājums:  latviešu politiķi vairās runāt latviski.

Māris Zanders komentē Saeimas debates par ierosinājumu liegt darba devējiem tiesības no darba ņēmējiem prasīt zināt valodas, kas nav Eiropas savienības oficiālās valodas. Zanders secina, ja deputāti paši ikdienā nelieto valsts valodu, tad neviens likums to nespēs aizsargāt.

Jau otro gadu pēc kārtas tiek rīkots erudīcijas konkurss ”Ko tu zini par Latviju?”. Atšķirībā no pagājušā gada, reģistrācija noris mājas lapā – www.whatdoyouknow.eu, kur izvēlieties Latvijas saiti tālāk.

Līdz piektdienai, 4. februārim turpinās komandu reģistrācija erudīcijas konkursam “Ko tu zini par Latviju?” Sīkāka informācija www.creativus.lv. -ziņo spektrs.com

Par konkursu:

Konkursa mērķis ir vienot publiskā telpā skolu jauniešus un veicināt to zināšanu apguvi par Latviju.

Konkursa uzdevumi ir noskaidrot tā gaitā erudītākos skolu jauniešus zināšanās un aktivitātēs par Latviju, kā arī panākt arvien lielāku jauniešu interesi par notiekošo Latvijā tagadnē, pagātnē un arī nākotnes vīzijām.

Konkursa mērķauditorija ir skolu jaunieši no 9.-12.klasei, kuriem jāizveido piecu cilvēku komanda.

Konkursa galvenā balva ir trīs dienu aktīvās atpūtas brauciens kopā ar Igaunijas un Lietuvas konkursu uzvarētājiem.

Konkursa norises laiks:

Interesenti (skolu jaunieši) varēs pieteikt savu komandu, sākot ar 2010.gada 6.decembri līdz 2011.gada 4.februārim.

2010.gada 17.februārī norisināsies konkursa pirmā kārta.

Konkursa otrā kārta notiks no 21.februāra līdz 7.martam.

Konkursa fināls Latvijā notiks 8.aprīlī.

Visi finālisti iegūs balvas no tādām Latvijas kompānijām kā Aerodium, Dienas žurnāli, boulinga kluba ”Spāre”, tūrisma aģentūras ”Jauni Rakursi”, ”Riviera-Rīga”, Izglītības un zinātnes ministrijas.

Kā jau zināms, notiek parakstu vākšana par Satversmes 112.panta grozījumiem.

Lai rosinātu izmaiņas Satversmes 112.pantā, kas to izteiktu šādā redakcijā: „112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.” Likumprojekta pārejas noteikumos savukārt ir noteikts, ka ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā.

Parakstīties par valsts valodu valsts skolās varēs

ceturtdien, 27. janvārī no plkst. 16:00 – 20:00,

piektdien, 28. janvārī no plkst. 16:00 – 20:00

sestdien, 29. janvārī no plkst. 12:00 – 18:00

Rīgas Latviešu Biedrības namā – līdzi nepieciešama derīga Latvijas Republikas pilsoņa pase.

Mēs zinām, kā sauc cilvēkus, kas pārdod savu miesu. Bet, kā saukt tos, kas veicina savas tēvzemes izpārdošanu ārzemniekiem? Šos apzīmējumus mums piemeklēs nākamās paaudzes, ja neatcelsim Imigrācijas likuma punktus, kas paredz piešķirt uzturēšanās atļaujas Latvijas zemes izpircējiem.

Ceturtdien, 27. janvārī Saeimas balsojums izšķirs, vai Latvija turpinās iesākto Krievijas un citu austrumu valstu bandītu pievilināšanu. „Visu Latvijai!” ir ierosinājusi grozījumus likumā, kas atceltu pazemojošās normas, bet mums vajadzīga arī Tava palīdzība:

Ceturtdien, 8.30 pie Saeimas notiks pikets, lai atbalstītu „Visu Latvijai!” priekšlikumus. Lūdzu Tevi piedalīties, aicināt līdzi draugus un informēt par to arī citus! Ilgāks miegs vai slinkums šoreiz būtu pārāk vāji argumenti.

Par latvisku Latviju!

„Latviešu tautas vēsture ir bagāta ar varonības un izcilības piemēriem. Viens no tiem – 1991. gada barikādes – īpašs ar to, ka vēl ir svaigā cilvēku atmiņā,”- Raivja Dzintara teikto ,-ziņo spektrs.com/vl.lv

Neatkarīgi no tā, kā barikādēs sargātā brīvība tika vai netika vēlāk izmantota, šis piemērs apliecina mūsu spēku tajos brīžos, kad kopīgās intereses spējam pacelt augstāk par savām privātajām. Gatavība ar kailām rokām sargāt savu valsti, doties pie barikāžu ugunskuriem, zinot, ka varbūt savus tuvos vairs nekad neredzēs… Tas ir tas, par ko teicam paldies katram barikāžu dalībniekam – arī tiem, kas šodien vilšanās un citu dzīves nastu nospiesti, tā laika ideāliem vairs nespēj ticēt.

Tas, kā cilvēki prot atcerēties un turēt godā šādus notikumus, liecina par tautas izredzēm veidot savu nākotni. Tāpēc aicinu ikvienu būt aktīviem 20. janvārī – piedalīties pasākumos un apliecināt, ka tā laika ideāli arī šodien ir dzīvi. Īpaši simboliski un svarīgi tas būtu paaudzei, kas barikāžu dienās vēl bija bērni vai nebija dzimuši.

Ceturtdien, 20. janvāra rītā pulksten 10.00 Doma laukumā tiks iekurts barikāžu piemiņas ugunskurs. Barikāžu dalībnieki un ikviens, kam šie notikumi svarīgi, visas dienas garumā varēs sildīties pie ugunskura un domās atgriezties 20 gadu senajos notikumos. Pulksten 16.00 pie Brīvības pieminekļa notiks ziedu nolikšana. Pulksten 18.00 atceres brīdis un kopīga himnas dziedāšana pie ugunskura Doma laukumā. Savukārt, ap 20.30 turpat notiks sadziedāšana ar tautā mīlētiem mūziķiem.

Šogad barikāžu dienā pirmo reizi notiks arī vērienīgs barikāžu atceres pasākums internetā. Kustība Ugunskurs.lv sadarbībā ar LNT piedāvā iekurt virtuālos Latvijas aizstāvības ugunskurus un atstāt savu novēlējumu Latvijas cilvēkiem. Ikvienam, kurš iekurs ugunskuru, būs iespējas sevi un pārējos domubiedrus atrast kartē un iepazīt.

Esmu dzirdējis kritisku viedokli, ka jādedz īstie ugunskuri, nevis jāveic šādi pasākumi interneta telpā. Nenoliedzot, ka nekas nevar aizstāt dzīvu uguni un aicinot to iekurt ikvienam, kam tas ir iespējams, tomēr arī interneta telpas nozīmi nevajadzētu noliegt. Nekur nav teikts, ka interneta vidē pozīcijas jāatdod kosmopolītiem un cilvēkiem bez augstākiem ideāliem. Tā ir laba iespēja būt šajā nozīmīgajā dienā visiem kopā, neatkarīgi no atrašanās vietas. Uz to arī aicinu.

Parlamenta deputāte un valodniece Dzintra Hirša (V) norāda, ka jautājums par valsts valodas lietošanu kļuvis par valsts drošības jautājumu. „Manuprāt, šis jautājums jau kļuvis ne tikai par valodas politikas jautājumu, bet arī par valsts drošības un nacionālas valsts eksistences jautājumu, jo tirgus ekonomikas saukļu aizsegā no valsts apzināti tiek izspiesti pamatnācijas iedzīvotāji un apzināti tiek gatavots ceļš krievu valodai kā otrajai valsts valodai,” sacījusi deputāte Hirša avīzei „Latvijas avīze”
Deputāte uzskata, ka noteikti būtu jāpalielina sods par valsts valodas nelietošanu. „Protams, sods par valodas nelietošanu būtu jāpaaugstina, bet runa ir arī par ko citu. Tā kā valodas inspektoru ir maz, jādomā, vai kādas jomas kontroli varētu uzticēt citai, piemēram, izglītības inspekcijai. Patērētāju tiesību aizsardzības centram varbūt varētu uzticēt pārbaudīt, lai uzlīmes uz precēm būtu valsts valodā. Vai izglītības inspekcijai ir tiesības pārraudzīt valsts valodas lietošanu skolā? Nē. Ja izglītības inspektors konstatē, ka skolotājs stundā nespēj lietot valsts valodu atbilstošā līmenī, viņš spiests aicināt valodas inspektoru,” norāda viņa.
Par valsts valodas pastāvošiem draudiem plašāk >>šeit<<

Uzskatāms piemērs, kā amatpersona tiek spiesta nest ATBILDĪBU! Lai tas ir par iedrošinājumu arī Latvijai, ticot, ka pienāks laiks, kad Latvijas tauta sasparosies un pieprasīs tiesas ceļā vai arī kādā citā veidā Latvijas deputātiem nest atbildību tautas priekšā, par likumpārkāpumiem.

Dānijas tiesa devusi atļauju sākt tiesas prāvu pret premjerministru Larsu Leki Rasmusenu par Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līguma apstiprināšanu, nerīkojot referendumu, jo, iespējams, tādējādi pārkāpta konstitūcija,-ziņo spektrs.com/ aģentūra AFP

Dānijas augstākā tiesa nolēmusi, ka 28 prasītāju grupai ir tiesības celt prasību pret premjerministru Larsu Leki Rasmusenu, jo viņi ir “būtiski ieinteresēti” sava viedokļa pierādīšanā tiesas priekšā.

Prasītāji apgalvo, ka, atļaujot Lisabonas līgumam stāties spēkā 2009.gada 1.decembrī, tika pārkāpts Dānijas konstitūcijas 20.pants. Tas attiecas uz suverēnās varas nodošanu no valsts parlamenta starptautisku organizāciju rokās.

Prasītāji uzskata, ka parlamenta balsojuma vietā valdībai un tās vadītājam tolaik vajadzēja izsludināt tautas nobalsošanu.

Satversmes 4.pants paredz: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Balstoties uz to veikt izmaiņas: aicina ikkatru Latvijas pavalstnieku parakstīties par izmaiņām Satversmes 112.pantā: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.”

Jaunā redakcijā: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.”

Dotajā brīdī savākti aptuveni 6000 iedzīvotāju parakstu par valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā, ziņo spektrs.com/”Visu Latvijai!” (VL).

Paraksti tiek vākti referenduma ierosināšanai par Satversmes 112.panta grozījumiem, kas paredzētu, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā.

Parakstu vākšanu sākusi apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), un nolemts, ka “Sargi valodu un Latviju” to turpinās.

Izmaiņas likumā pielietot paredz nevis uzreiz, bet pakāpeniski, sākot ar pirmo klasi, valsts finansētās skolās ieviest valsts valodu, un tas būtu ceļš uz vienotu Latviju.

Parakstu vākšana turpināsies, līdz tiks savākti nepieciešamie 10 000 parakstu, kas nepieciešami, lai varētu ierosināt lielo parakstu vākšanu referenduma rīkošanai.

Partija piedāvās Satversmes grozījumus, kuru rezultātā no 2012.gada 1.septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiktu valsts valodā.

TB/LNNK frakcijas deputāts, faktiskais idejas autors Dzintars Rasnačs sacīja, ka sākotnēji nepieciešamos 10 000 parakstus iecerēts savākt līdz šā gada maijam, bet vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana varētu tikt uzsākta mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām – septembrī.

Savukārt pati tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē varētu notikt šā gada nogalē vai 2011.gada sākumā.

Parakstu kampaņas laikā “tēvzemiešu” idejas atbalstītāji pie Latvijas notāriem vai bāriņtiesās var parakstīties par tautas nobalsošanas procedūras uzsākšanu.

Ja zem TB/LNNK rosinātā likumprojekta tiks savākti 10 000 notariāli apstiprinātu vēlētāju parakstu, Centrālā vēlēšanu komisija organizēs desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu, lai likumprojektu iesniegtu Saeimā.

Ja parlaments vēlētāju ierosināto likumprojektu noraidīs, tiks rīkots referendums šajā jautājumā.

Paraksties arī Tu! Esi savas Latvijas nākotnes noteicējs!

Kas jādara?

Par to informē aliens.lv

Juridiskā puse. Saskaņā ar Latvijas likumiem, viena kalendārā gada laikā ir jāsavāc vismaz 10 000 notariāli apstiprinātu Latvijas pavalstnieku parakstus par šīm konkrētajām izmaiņām Satversmes 112.pantā. Parakstu savākšanas gadījumā patlaban pie varas esošajiem neatliks nekas cits kā organizēt tautas nobalsošanu (referendumu) par šo jautājumu. Tad nu arī izšķirsies, vai latviešiem ir būtisks šī jautājuma likumīgs un saprātīgs risinājums.

Parakstīšanās praktiskā puse. Katram balsot gribētājam (18 gadu vecam, pavalstniekam ar derīgu pasi) jādodas pie notāra vai bāriņtiesā (lauku rajonos, vietās, kur nav pieejams notārs) un jāprasa tur apliecināt viņa paraksts par izmaiņām Satversmes 112.pantā. Maksa par šo apliecināšanu ir 2.00 Ls (valsts nodeva).

Vadoties no savas pieredzes, varam teikt, ka pasākums nav vienkāršs. Pirmkārt, parakstīšanās kampaņa ir mazināma, notāri par to nebūt nav plaši informēti. Tādējādi var gadīties, ka notāra palīgs (ar kuru Jums pirmām kārtām būs saskare) nezinās:

1)  par kādām tieši izmaiņām vēlaties parakstīties;

2)  kāda izskatās parakstu veidlapa un kur to ņemt;

3)  kāda ir maksa par šo pakalpojumu.

Uz katru no šiem punktiem jāreaģē sekojoši:

1)  skaidri un pacietīgi jāskaidro, ka vēlaties parakstīties par izmaiņām Satversmes 112.pantā. Atkārtojiet to kā Tēvareizi ilgi un pacietīgi, kamēr tiksiet saprasti. Saprašanas ātrums atkarīgs no katra notariāta personāla informētības un atjautības individuāli.

2)  paraksta veidlapu varat izdrukāt paši un doties ar to jau gatavu uz notariātu (bet aizpildīšana notiek uz vietas!), jebšu varat norādīt notāra darbiniekiem adresi tīmeklī, kur šī veidlapa atrodama. Lūdzu ņemiet vērā, ka veidlapas ir divu veidu – viena der parakstam pie notāra, bet otra – bāriņtiesā.

Veidlapa parakstīšanai pie notāra (var izmantot vairāki parakstītāji)

Veidlapa parakstīšanai bāriņtiesā (tikai vienam parakstītājam)

Bāriņtiesu adreses: lm.gov.lv

Zvērinātu notāru saraksts: Notaru_saraksts.pdf

3) samaksas izmērus noskaidros paši notariāta darbinieki. Tā ir 2.00 Ls un ne vairāk. Tāda pati – 2.00 Ls arī bāriņtiesās. Alūksnes, Balvu, Bauskas, Carnikavas, Grobiņas, Iecavas, Jelgavas, Kocēnu, Ogres, Priekules, Saulkrastu, Stopiņu, Strenču un Talsu novadu bāriņtiesas ir atbrīvotas no valsts nodevas, līdz ar to pilsoņi, kuru deklarētā dzīvesvieta vai nekustamais īpašums atrodas šajos novados, bāriņtiesā var parakstīties bez maksas.

Laika patēriņš. Apbruņojoties ar laiku un pacietību. Parakstīšanās var prasīt pat 1,5 stundas (gaidīšana, noskaidrošana, veidlapas sagatavošana, pasu pārbaudīšana pie notāra).

Kā praktiski notiks pāreja uz mācībām latviešu valodā? Ar mācību noteikšanu latviešu valodā mās negribam nevienu sodīt un represēt. Mēs gribam tikai to, lai latviešu valoda tiešām reiz Latvijā realitātē nevis deklaratīvi būtu valsts valoda. Tamdēļ tiek piedāvāts ļoti saudzīgs un pakāpenisks pārejas modelis, lai radītu pēc iespējam mazāk sarežģījumu bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Ar kāda konkrēta gada (2011., 2012. vai pat 2013.) septembri visas pirmās klases Latvijā sāks mācības latviski. Nākamajā gadā mācības latviski turpinās otrā klase un sāks nākamā pirmā klase. Tādā veidā 12 gados (vai pat mazliet ātrāk, ja būs iespējams) valsts apmaksāta izglītība Latvijā arī pāries uz latviešu valodu.

Bet kā būs ar mazākumtautību skolām? Apzīmējums “mazākumtautību skolas” jau pats par sevi satur zināmu devu liekulības, jo sakām ” mazākumtautības,”  bet domājam – ” krievi.” Patiesi mazākumtautībam, tadām kā poļi, igauņi, ukraiņi, leiši, nekādu grūtību šai jomā nebūs, jo tās jau mācās latviski, bet papildus apgūst mācību priekšmetus, kas saistīti ar konkrētās tautas kultūru. Tieši šādu pat modeli jāievieš krievu skolās, kur darbojas dīvainais 40-60 % modelis, kas savulaiku ir nokalpojis kā pārejas variants. Tad nu arī Latvijas krievu skolas beidzot kļūtu par parastām un Satversmei atbilstošām Latvijas skolām, kuras mācības (matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija u.c.) notiktu latviski, bet krievu kultūras priekšmeti (krievu valoda, literatūra, vēsture, kultūrvēsture) būtu mācamas krieviski.

Ai, es neparakstīšos – man vienalga! Protams, tā ir Tava izvēle! Tikai nežēlojies, ka visu savu atlikušo dzīvi Tev un Taviem bērniem nāksies pavadīt etniski sašķeltā valstī, kura jau tāpēc vien būs grūtāk vadāma un ekonomiski neefektīvāka.