Vakar, plkst.20 00 pie Brīvības pieminekļa par godu “Baltijas ceļa” gadadienai aizdedza simbolisku Ugunsceļu.
Ugunsceļa norises vietā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 100 cilvēki, un  pasākuma rīkotāju nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-”TB/LNNK” aktīvisti, – ziņo spektrs.com

Īpatnēji un rada šoku un sarūgtinājumu, ka šāds nozīmīgs Baltijas valstīm masu pasākums, netika veikts valstiskā mērogā. Tomēr priecē, ka jau vairākus gadus pēc kārtas, par to labprāt parūpējas Latvijas patriotiski noskaņoti jaunieši, kuri ir iesaistīti politikās aktivitātēs, lai aizstāvētu latviešu nācijas, tas ir pamatiedzīvotāju intereses politikā mērogā.
Ugunsceļa svecītes aizdedza nacionālās apvienības jaunieši, kuri arī interesantiem dalīja skrejlapiņas latviešu un angļu valodā par Baltijas valstu okupāciju, kā arī lentītes ar Latvijas karoga simboliku.
Ceļa galā Brīvības pieminekļa pakājē stāvēja trīs meitenes latviešu, igauņu un lietuviešu tautastērpos, bet trīs puiši turēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogus.

Vēstures fakti:
1939. gada 23. augustā tika noslēgts Molotova – Ribentropa pakts, ko parakstīja Hitlera Vācijas un Staļina Padomju Savienības ārlietu ministri. Pakta slepenajā papildprotokolā tika sadalītas ietekmes zonas Eiropā. Saskaņā ar šo protokolu trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija, kā arī virkne citu valstu, nonāca PSRS interešu sfērā. Molotova – Ribentropa pakts ir II pasaules kara un 1940. gada Baltijas valstu okupācijas cēlonis.
1989. gadā, protestējot pret Molotova – Ribentropa pakta iznākumu – Baltijas valstu okupāciju – latvieši, igauņi un lietuvieši sadevās rokās, izveidojot pasaulē garāko dzīvo ķēdi, kas vijās cauri visām trim valstīm.

Norise bijusi, kā aicinājums būt vienotiem par latvisku Latviju arī šodien!

Raivis Dzintars – Partijas “Visu Latvijai!” līdzpriekšsēdētājs. Biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Rīgas Ernesta Laumaņa nodaļas vadītājs.

Jānis Urbanovičs publicējis atklātu vēstuli Iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei, aicinot formulēt atsevišķu Pilsonības likuma normu interpretāciju vai arī vajadzības gadījumā rosināt grozījumus likumā. Mērķis: ļaut naturalizēties arī tiem Latvijas nepilsoņiem, kas pēdējos gadus ilgstoši nav dzīvojuši Latvijā. „Saskaņas centra” premjera amata kandidāts pārliecināts, ka tādā veidā valsts iegūšot vairāk valstij piederīgus un uzticīgus pilsoņus. Pretējā gadījumā, pēc Urbanoviča domām, šie cilvēki varot atstāt Latviju uz neatgriešanos.
Protams, ka ne jau par valstij uzticīgiem pilsoņiem šeit runa, bet par „SC” uzticīgiem balsotājiem, jo ar nepilsoņa pasi atbalstīt savus favorītus vēlēšanās iespējams tikai netieši. Arī katrs Latviju atstājis nepilsonis mazina uz Maskavu orientēto iedzīvotāju daļu, kas nepavisam nesaskan ar „SC” plāniem.
Pavisam citas nākotnes ieceres iezīmē dažas J. Urbanoviča tēzes, ko viņš paudis grāmatā „Latvijas attīstības prioritātes” sadaļā par nepieciešamajām nodokļu izmaiņām. Pēc politiķa domām, būtu svarīgi pašreizējo nekustamā īpašuma nodokli aizvietot ar zemes vērtības nodokli. Viņaprāt, primāri ar nodokli jāapliek zeme, nevis būves. Tad nu iedomāsimies situāciju! Jūrmalā uz kāda zemes gabala uzcelta ieceļojuša jaunbagātnieka villa, bet kaimiņos uz tādas pašas platības – kādas senas jūrmalnieku ģimenes no paaudzēm mantota koka mājiņa. Ja būves neapliktu ar nodokli, tad abiem par savu īpašumu nodokļos būtu jāmaksā vienāda maksa. Dzīvē tas nozīmē, ka pirmiedzīvotāji, vairumā gadījumu latvieši, tiktu vienkārši spiesti ārā no tēva mājām ar nodokļu sloga palīdzību.
Nodokļu bāzes paplašināšanu Urbanoviča kungs iecerējis arī uz Eiropas Savienības zemes platības atbalsta maksājuma rēķina. Vai nejauši, ka atkal cietējs būs latviešu zemnieks, kurš laikam jau vēl pārāk spītīgi turas pie savas zemes gabala?
Kāpēc tādas sakritības, ka Urbanoviča kunga rosinātās nodokļus sistēmas izmaiņas pārsvarā apgrūtinās tieši to pilsoņu loku, kas Latvijā dzīvo jau sen? Kam paredzēta nākotnes Latvija pēc „SC” iecerēm, ja mums par katru cenu jāpatur Latvijā nepilsoņi, bet jāapgrūtina dzīve tiem, kas šajā zemē ir ieauguši ar saknēm? Atbilde nav ilgi jāmeklē…

2.oktobris Latvijas tautai ir noteicošs. Tas ir vēlēšanu laiks.  10. Saeimas vēlēšanas. Daudz viedokļu. Daudz emociju. Taču arī netrūkst tādu, kuri uzskata, ka nav vērts vēlēt, jo… un tad seko dažāda veida atrunas. Vai tas ko maina, ka mēs izvēlamies nepiedalīties vēlēšanu procesā? Jā, maina! Bet ne par labu mums. Kādu rezultātu tad mēs gaidām? Es esmu vienaldzīgs? Tad tādu pašu vienaldzību saņemu atpakaļ.
Pagājušās vēlēšanās vēlētāju skaits strauji saruka. 60%. Pārējā tautas daļa noteica skaidru pozīciju. Neitrālu pozīciju. Nevēlēja vispār. Pie kādiem rezultātiem tas noveda, mēs šajos gados pārliecinājāmies paši…
Tomēr ar ko būtu jāsāk, līdz “ķeksīša” ievilkšanai vēlēšanu biļetenos?

1. Jāsāk ar analīzi, kas palīdzētu mums saprast katras partijas izvirzītās prioritātes, ieskatoties interneta mājas lapās: www.cvk.lv; www.ejambalsot.lv; kandidatiuzdelnas.lv

2. Piedaloties Atvērtajās durvju dienās.

3. Izlasīt lejā piedāvāto rakstu, kas palīdzēs mainīt mūsu domas un saprast, cik ļoti nozīmīga ir ikkatra balss.

Kristiešu centra „Prieka vēsts” Māc. Vilnis Gleške par raksta autoru izsakās šādi: „Dr. Otomārs un Ilona Medņi ir latvieši, kas kopš Otrā pasaules kara dzīvo Amerikā, Kolorādospringsā. Otomārs un Ilona ilgus gadus ir kalpojuši par mācītājiem. Pēc izglītības būdams inženieris, vēlāk mācītājs Otomārs ir ieguvis doktora grādu teoloģijā. Viņa kalpošanai piemīt izteikts pravietisks un atbrīvošanas kalpošanas svaidījums. Ilonai ir pravieša dāvana. Visus šos gadus viņi abi ir neatlaidīgi Latvijas  patrioti.”

Dr. Otomārs Mednis: VĒROJUMI NO TĀLIENES

Pēdējo reizi apciemoju Latviju pirms trim gadiem. Toreiz cilvēki man jautāja, kas visvairāk piesaista manu uzmanību un kā es redzu, kas varētu būt sagaidāms nākotnē. Attālums, iespējams, paver plašāku perspektīvu, un, pašam neatrodoties notikumu epicentrā, lietas var šķist skaidrākas.
Jāzina, ka varbūtējo nākotnes virzienu var noteikt pēc šās dienas faktiem, biblisku izpratni un vēstures zināšanām. Pirms trim gadiem es publiski teicu, ka nākošos desmit gados Latvija  nebūs plaukstoša valsts, ja viņas galvenie virzieni nemainīsies – sevišķi valdībā.
Šajā rakstā koncentrēšos uz lietām, kas apdraud valsts nākotni. Tāpēc mēģināšu apskatīt galvenās problēmas un ieteikšu, kā uzlabotu pieeju to pārvarēšanai. Jo – vēl nav par vēlu! Bet vai tauta ir informēta, un vai tā gribēs pastāvēt un zelt? Vai žurnālisti būs īsti žurnālisti, kas sniedz patiesu un pilnīgu informāciju, jeb viņi būs tikai reportieri, vienas partijas rupori, kā tas bija arī  komunisma valdīšanas laikā. Rezultātus redzēsim pēc oktobra Saeimas vēlēšanām.

ŠODIENAS FAKTI/PROPBLĒMAS

Latvija kā valsts turpina doties atpakaļ uz jau iepriekš piedzīvoto smago grūtību jūga virzienu. Problēmas ir lielas un daudz. Skatoties latviešu un ārzemju preses izdevumos, runājot ar latviešiem ārzemēs (Kanādā, Amerikā, Austrālijā, Anglijā) un Latvijā, izsacītās domas vairumā skan bēdīgi un pauž sabiedrības sašķeltību, nicinājumu un bezcerību. Citēšu tipiskus izteicienus, ko saka par valdību: “Tur tagad valda oligarhi un blēži; patreizējie valdības galvenie vadītāji  5 gadu laikā paguvuši izdarīt daudz lielāku postu tautai nekā komunisma briesmu darbi 50 gadu okupācijas laikā; pirmsvēlēšanu solījumi tiek lauzti tūliņ pēc kandidātu ievēlēšanas; bezdarbs ir starp 15% un 20%, un gandrīz 200 000 jaunu cilvēku ir bijuši spiesti atstāt Latviju, lai meklētu darbu ārzemēs; kur ir divi latvieši, tur ir trīs partijas; Saeimā vienīgā vienotība parādās reizi gadā, kad jāpieņem lēmums par vadītāju un deputātu algu paaugstināšanu; korupcija un kukuļņemšana palielinās visos birokrātiskos iestādījumos; nodokļu sistēma ir nejēdzīga, darbojas divas ekonomikas: miljonāri paliek bagātāki, un nabagi paliek nabadzīgāki; utt.”
No Eurobarometer Standard un citiem publicējumiem var redzēt, ka aptauju rezultāti pašreiz rāda milzu plaisu starp pilsoņiem un to ievēlētām partijām un valdības vadītājiem. Kā lai izskaidro tautas reakciju par pagājušā gada aptaujām, kur apmēram:
92% neuzticas Saeimai         95% neuzticas politiskām partijām
88% neuzticas valdībai         14% vēlēšanās nemaz nepiedalīsies
26% uzticas tiesām  (vai 76% neuzticas?)
41% uzticas pašvaldībām  (vai 59% neuzticas?)

Tātad augšminētie fakti var būt par pamatu slēdzieniem:
1. 20 – 30 latviešu partijas zaudēs pret 1 vai 2 partijām (Mt. 12:25).
2. Cilvēki īsti nesaprot politisko procesu, nepiedalīšanās palīdz oligarhiem.
3. Ievēlētie deputāti izpildīs partijas viedokli, nevis pilsoņu gribu.
4. Oligarhi savu varu brīvprātīgi neatdos – tikai apmainīs posteņus.
5. Kuri vairāk spēs reklamēties – tos ievēlēs.
6. Tikt ievēlētam nodrošina lielus personīgus ekonomiskus ieguvumus.
7. Priekšvēlēšanu politiķu/līderu solījumi lielā mērā ir meli.
8. Cinisms pieaug, un tautas cerības uz labo dilst.
9. Kur nav krietnas valdības, tur tauta iet bojā (Sal.pam. 11:14).

IEMESLI AUGŠMINĒTAJĀM PROBLĒMĀM

Augšminētie fakti/problēmas lielākoties ir simptomi. Kur ir to saknes? Skatoties atpakaļ 5+ gadu laikā, sakne atrodama valdības darbībā un vadītāju raksturā, jo tie, kas ir pie “varas”, nes atbildību. Tā tas ir visos sekmīgos uzņēmumos, skolās, profesionālās sporta vienībās, bankās, militārās organizācijās, baznīcās, utt. Kur lai atrodam tādus vadītājus kā trīsdesmitajos gados Ulmani, Kviesi, uzņēmēju Hiršu, pulkv. Kalpaku, pulkv. Plensneru, u.c.? Viņu prioritātes bija kalpošana citiem un tauta pirmajā vietā. Tikai pēc tam “es” un “man”. Ar savu rakstura izpausmi viņi spēja vadīt, vienot un iedvesmot optimismu. Toreiz viņu vadībā Latvija kļuva veiksmīga Eiropas valsts.

PILSOŅU JAUTĀJUMI VISĀM POLITISKĀM PARTIJĀM

Pirms balsojiet par kādu partiju, palūdziet atbildēt (Sal.pam. 29:18; Hab 2:2)

1. Kāda ir jūsu vīzija (nākotnes redzējums) un misija?
2. Kādi un cik ir jūsu mērķi, un kad ir paredzēts tos sasniegt?
3. Kādi ir jūsu izstrādātie plāni, lai sasniegtu deklarētos mērķus?
Šie trīs punkti ir absolūti pamatprincipi katram pilsonim viņa personīgā dzīvē, katrai ģimenei, uzņēmumam, organizācijai, skolai, militārai grupai, politiskai partijai un katrai valdības iestādei.
Tālāk es gribētu redzēt publicētus partiju plānus, sevišķi tīmeklī, mums ārpus Latvijas kādiem 40 000 balsstiesīgiem vēlētājiem, kā piemēram:
Ekonomiskā krīze un bezdarbs;
Demogrāfijas krīze un ārpus Latvijas latviešu atgriešanās;
Valsts budžeta krīze;
Turpmākais tautas virziens: uz austrumiem vai rietumiem;
Valsts birokrātijas samazināšana un korupcijas novēršana;
Nodokļu sistēma un vidusslāņa izveidošana;
Mazo uzņēmumu stimulēšana;
Trūcīgo ģimeņu un bāreņu aprūpe;
Eksporta attīstība.

Līdz šai dienai (tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām) nekas skaidrs nav parādījies ne no vienas partijas – tikai lozungi un vispārīgas frāzes, kas aizmiglo patiesos vadītāju motīvus. Es gribētu redzēt publiskas debates starp partiju vadītājiem. Un dzirdēt, kā viņi sasniedza savu patreizējo politisko un personīgo labklājību. No kurienes nāk jūsu finansiālais atbalsts vēlēšanu reklāmām/izdevumiem, t.i., kas ir jūsu partijas finansētāji?
Šāda procesa rezultātā abas puses, partijas un vēlētāji, tikai iegūs.

VAI VISPĀR IR VĒRTS PIEDALĪTIES NĀKAMAJĀS VĒLĒŠANĀS?

Dievs ir visiem devis brīvu izvēli. Viņš liek izvēlēties:
• Dzīvību vai nāvi (5.Mozus 30:19);
• Dzīvo Dievu jeb elkus (Joz. 24:14-28), jeb Baālu (1.Ķēn. 18:21-40);
• Gudrību jeb muļķību (Sal.pam. 8:1-21);
• Taisno dzīvi jeb bezdievību (2.Pēt. 2:4-22);
• Pasauli jeb Dieva prātu (1.Jāņa 2:15-17);
Idejas par dzīvību, slāpes pēc brīvības un labklājības nāk no Dieva. Dažādas politiskās sistēmas, sevišķi marksisms un komunisms, aizvieto Dievu ar cilvēku valdīšanas sistēmām, kur valdība sagrābj Dieva posteni – apgādi un atbildību visās dzīves sfērās. “Vienlīdzības” principa dēļ cilvēku masas tiek nospiestas vienlīdzīgā visādu grūtību, ciešanu, posta un nabadzības līmenī. Vadošajos posteņos paliek tikai pietuvinātie. Šādas valdošās sistēmas (galvenokārt ārpus Latvijas) neieredz kristietību tās principu dēļ. Kaut vai 10 baušļi – tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā… – tas nesaskan ar marksisma morālām idejām. Pēc daudziem gadiem iznākot no šādām sistēmām, paiet vesela paaudze, līdz cilvēki spēj atjaunoties savā domāšanā, ka viņi ir brīvi, ka var brīvi izteikt savas domas, lemt par savu dzīvi un uzņemties atbildību, paši izvēlēties savu valdību. Laba valdība būs tā, kas sastāvēs no labiem cilvēkiem, kuri latviešu tautas intereses liek pirmā vietā, pāri savām personīgām interesēm.
Cilvēka raksturs nosaka nākotnes virzienu. To veido domāšana. Var pat teikt:
Tavas domas – izpaužas Tavos vārdos
Tavi vārdi – izpaužas Tavā darbībā/aktivitātēs
Tava aktivitāte – izpaužas Tavos ieradumos
Tavi ieradumi – ir visiem redzami Tavā raksturā
Tavs raksturs – izveido, nosaka Tavu nākotni
Ja šinī procesā cilvēks saprot, ka pagātnē pieļāvis kļūdas, viņš var tās izlabot, atgriežoties un atjaunojoties savā domāšanā (Rom.12:2).

Ja tu, lasītāj, nebalsosi, vēlāk tev nebūs nekāds pamats sūdzēties, jo tava balss vērtība nāks tavam sāncensim par labu. Ja tu domā, ka tu nekā dzīvē nevari – zini, tas piepildīsies; ja tu domā, ka tu vari – tad arī tas piepildīsies. Visām vēlēšanām vienmēr ir sekas. Tāpēc uzņemies personīgu atbildību par savu un savas tautas nākotni!

KO DARĪT KRISTIEŠIEM

Kristiešiem jāiet ārpus baznīcu sienām pasaulē, ienesot Dieva valstības (nevis reliģijas) principus, kā Jēzus teica (Mt. 28:18-20). Ejot tautā(s), praktiskās sfēras varētu būt:
1. SOCIĀLA UN GARĪGĀ (neformālas apvienības, baznīcas);
2. POLITISKĀ (valdība, partijas, diplomātija);
3. EKONOMISKĀ (firmas, uzņēmumi, bankas, tirdzniecība);
4. MEDIJI (prese, TV, radio, internets – YouTube, e-pastu, u.c.);
6. SPORTA (visas sporta nozares)
7. IZGLĪTIBA UN MEDICĪNA (skolas, slimnīcas un universitātes);
8. MILITĀRĀ (aizsardzības vienības; gaisa, jūras, zemes robežas, utt.);
9. KULTŪRA (literatūra, teātris, opera, mūzika, izklaide).
Šīs deviņas kategorijas veido mūsu ikdienas pasauli ap mums. Kurā no tām tu redzi sevi darbojamies? Ko darīt?
Sākumā uzņemies atbildību vismaz par vienu cilvēku, kas ir tev blakus. Un kā ticīgais ar Dieva mīlestību un savām gara dāvanām, palīdzi viņam! Vislielākais no jums ir tas, kurš kalpo citiem (Mt. 23:11). Apmēram šāda veida plāns pārvērta Ukrainu 10 gadu laikā (oranžā revolūcija).
Pirms vēlēšanām, ja nevar izšķirties, par kuru partiju vēlēt – lūdz Dievam gudrību (Jēk. 1:5)! Būtu brīnišķīgi dzirdēt, ka jaunievēlētie Saeimas un ministriju vadītāji, nākot amatā, sāktu ar ķēniņa Salamana lūgšanu (1.Ķēn. 3:7-14). Pārmaiņas būtu brīnišķīgas!
VĒSTS KRISTIEŠIEM: šis krīzes laiks ir labākai LAIKS lauzties cauri un tikt uz augšu. Dievs jūs nav aizmirsis. Meditējiet par idejām, kuras reiz jums nāca prātā, bet kaut kādu iemeslu dēļ tika “noliktas uz atmiņu plaukta”. Tagad ir pienācis laiks tās idejas no jauna celt gaismā. Jums pietiktu tikai ar vienu ideju, kas nestu lielu labklājību šinī krīzes posmā. Svētais Gars palīdzēs! Jūs esat problēmu atrisinātāji, jūsos mīt visa gudrība (1.Kor. 1:30).
Problēmu atrisinātāji šodien ir ļoti nepieciešami.
Mēs, ārpus Latvijas dzīvojošie, pateicamies jums, Latvijā dzīvojošiem, par jūsu labajiem darbiem un pūlēm, vienalga, kurā grupā jūs pašreiz sevi atrodat. Daudzi no jums esat ielikuši visu savu enerģiju, laiku, pūles un tomēr esat/jūtaties pievilti, atstāti, neievēroti, nesvarīgi un izmantoti. Ko darīt? Atcerieties: Mūsu Dievs redz un zina visus jūsu labos darbus. Saņemiet Viņa mieru (Jņ. 14:27), Viņš ir ar jums vienmēr (Mt. 28:20), Viņš ir jūsos (Kol. 1:27), Viņš ir par jums (Rom. 8:31), Viņa eņģelis jūs izglābj (Ps. 34:8), Viņš nekad jūs neatstās (Mt. 28:20).

Vēl nav par vēlu! Iesim vēlēt!
Māc. Otomārs Mednis, B.S., M.S., D.D.

Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks, ceturtdien tiekoties ar Latvijas prezidentu Valdi Zatleru, izteica apmierinātību par paveikto ekonomiskās situācijas uzlabošanā Latvijā,- ziņo spektrs.com/Prezidenta preses dienests.

Latvijas prezidents Valdis Zatlers tikās ar Zēliku, lai pārrunātu globālās ekonomikas aktualitātes un tendences, kā arī diskutētu par sociālā drošības tīkla stratēģijas realizācijas gaitu.
Valsts prezidents izteica pateicību Pasaules Bankai par finansējuma nodrošināšanu sociālā drošības tīkla izveidei.
Tikšanās laikā Pasaules Bankas prezidents pauda viedokli, ka ekonomikas augšupceļš un atveseļošanās pasaulē būs nelīdzena, līdz ar to Latvijai ir ļoti svarīgi turpināt šīs veiksmīgi uzsāktās reformas un turēties pie nospraustā kursa, neveicot radikālas izmaiņas.

Apmierināts?!..

1. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas jeb “Gaismas pils” būvniecībai piesaistīti viesstrādnieki, kas izraisīja Latvijas celtnieku sašutumu par citu valstu pilsoņu nodarbināšanu laikā, kad valstī aizvien ir augsts bezdarba līmenis.

2. Pasaules Bankas (PB) eksperti:  PB Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors Pīters Harolds un PB ekonomists Trūmens Pakards uzskata, ka izglītības un veselības aprūpes jomās mazināt valsts finansējumu vairs nevar un drošāka iespēja ietaupīt budžeta līdzekļus būtu, mazinot pensiju kopējās izmaksas.

Turklāt Labklājības ministrijas izstrādātā reforma paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanas vecumu, samazināt iespējas doties pensijā priekšlaicīgi, no 2012. gada nepiešķirt piemaksu par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim.

Klajš Cilvēktiesību pārkāpums

Likums par Cilvēktiesībām paredz: Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz cilvēka cienīgām vecumdienām un, ja pensijas apmēri šīs iespējas nedod, tad valsts kompensē starpību.

Bet kuru tas interesē…

Iecerēts, ka no 2011. gada 1. septembra skolās Latvijas vēsturi sāks pasniegt kā atsevišķu mācību priekšmetu. Tomēr rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas arī šajos plānos var ieviest savas korekcijas,-ziņo spektrs.com/Latvijas Avīze

Mācību priekšmeta “Latvijas vēsture” ieviešanu savās priekšvēlēšanu programmās pilnīgi nepārprotami pieprasa tikai divi politiskie spēki no tiem, kas iesnieguši savus sarakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai – “TB”/LNNK un “Visu Latvijai” izveidotā nacionālā apvienība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Otrie gan šo jautājumu jau vilcinājuši vismaz četrus gadus, kopš ZZS pārstāvji vada Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), vairākus gadus pasniedzot Latvijas vēsturi 40 skolās eksperimentālā kārtā, pēc tam analizējuši rezultātus un gatavojuši mācību priekšmeta standarta projektu, kurš gan joprojām nemaz nav iesniegts valdībā.
Izvairīgi par Latvijas vēsturi runā arī “Par labu Latviju”. Apvienības garajā programmā norādīts, ka Latvijas vēsture būs obligāts mācību priekšmets. Tas gan arī tagad ir obligāts, tikai tiek pasniegts “komplektā” ar pasaules vēsturi. Tomēr apvienība nedomā, ka no viņu puses tā būtu maldināšana. “Nav jau tik svarīgi, kā šos priekšmetus sauks. Mūsu uzstādījums bija, ka šā mācību priekšmeta galvenais uzdevums ir stiprināt jauniešu patriotismu, izglītojot par Latvijas vēstures notikumiem un parādot pasaules vēsturi caur Latvijas notikumu prizmu, nevis otrādi,” paskaidroja apvienības preses sekretārs Edgars Vaikulis.
Līdzīgi rīkojusies arī “Vienotība”, kura savā programmā runā tikai par izglītības sistēmas uzdevumu veicināt Latvijas vēstures izpratni, bet nekonkretizē, kādā veidā Latvijas vēsture būtu jāpasniedz. “Ja nākamajā valdībā izglītības ministrs būs mūsu cilvēks, tad arī šāds programmas teksts mums ļaus likt Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu,” uzskata “Vienotības” priekšvēlēšanu programmas izveides koordinatore Silva Bendrāte. Bet par veselības mācību apvienība jau savā programmā norādījusi, ka tam jābūt obligātam, atsevišķam priekšmetam.
“Saskaņas centrs” un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, protams, vēstures mācīšanu savās programmas ignorē. Īpašu uzmanību tai nepievērš arī partija “Par prezidentālu republiku”, kas toties pieprasa sporta stādīšanu “valsts kulta līmenī”.

Partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) savā priekšvēlēšanu programmā sola etnisko „tīrīšanu”,-ziņo spektrs.com

SOLĪJUMS: PCTVL sola visiem nepilsoņiem – Latvijas pilsonību bez eksāmeniem un zvērestiem. Visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiek solītas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. „Mēs izbeigsim nacionālo diskrimināciju un nodrošināsim visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz darbu valsts pārvaldē,” sola PCTVL. “Mēs piespiedīsim ierēdni runāt nodokļu maksātāja valodā un piešķirsim krievu valodai oficiālas valodas statusu.”

SOLĪJUMS NEPAMATOTS UN PRETLIKUMĪGS: Jāatgādina pretvalstiski noskaņotajai partijai PCTVL, ka Latvija ir iestājusies ES un tādas uzurpatoriskas  un diskriminējošas metodes pret dalībvalstu pamatiedzīvotājiem nepastāv nevienā valstī. Šajā gadījumā, tas ir brutāls Latvijas konstitūcijas pārkāpums un nacionālo naidu kurināšana, kas faktiski ir sodāma un šādas partijas līderus būtu jāsauc pie atbildības likuma kārtā.

SOLĪJUMS: PCTVL sola paplašināt iespējas augstākās izglītības eksportam krievu un angļu valodā.

SOLĪJUMS NEPAMATOTS: Jāatgādina, ka par eksportu izglītības sistēma ir labi padomājusi un to veiksmīgi realizē daudzu gadu garumā.
Turklāt augstāko iestāžu studenti joprojām sūdzas par palīgmateriālu apguvi angļu un krievu valodā, spiestā kārtā, jo latviešu valodā tās vienkārši nav, tādējādi tiek pārkāptas pamatnācijas intereses un valsts valodas likums. Varbūt par to būtu vērts labāk padomāt?

SOLĪJUMS: Valdība ar PCTVL atbalstu pilnībā normalizēs attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, atjaunos austrumu tranzīta plūsmas un panāks, ka tiek atcelti ierobežojumu preču un iedzīvotāju kustībai.

SOLĪJUMS NOKAVĒTS: par austrumu tranzītu plūsmu lieliski rūpējas Rīgas vicemērs Šlesers. Turklāt kopš Latvija iestājās Šengenas zonā tika atvieglota iedzīvotāju plūsma ārvalstīs.

SOLĪJUMS:  PCTVL arī sola attīrīt valsts pārvaldi no korupcijas. Korupcijā pieķertajiem ierēdņiem uz mūžu tikšot liegtas tiesības strādāt valsts pārvaldē.

SOLĪJUMS NEIZPILDĀMS: Šāda veida populisks un utopisks solījums tika izteikts jau iepriekš. Savulaik arī „Jaunais Laiks” un E. Repše solīja korupcijas novēršanu. Taču, solījums izgaisa uzreiz pēc vēlēšanām.

Secinājums: Tādējādi nākas secināt par to, uz ko tad PCTVL varētu reāli cerēt vēlēšanu laikā, tas ir uz Latvijai nelojāliem pēckara palikušajiem un okupējamās teritorijas neatstājušajiem postkomunistiski domājošajiem, kuru naids daudzu gadu garumā pret latviešiem ir saglabājies tik spēcīgi, ka vienīgais mērķis, kas viņus morāliski uztur, tā ir ideja par etnisko „tīrīšanu.”

Pirmajos sešos mēnešos robežsardze aizturējusi 348 trešo valstu pilsoņus, kuri nelikumīgi uzturējās Latvijā. „153 cilvēki uzturējās Latvijā bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas. No tiem 113 cilvēkiem nebija derīga personu apliecinoša dokumenta, 77 pārkāpa reģistrēšanās noteikumus. Visbiežāk uzturēšanās nosacījumus pārkāpa Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi.

Savukārt Eiropas Atgriešanās fonda projekta laikā robežsardze izraidījusi 21 nelegālo imigrantu no Bangladešas, Kamerūnas, Gruzijas, Alžīrijas, Ukrainas, Sīrijas, Krievijas, Šrilankas, Afganistānas, Irākas un Mali Republikas.”- vēstī robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka.

Ik pa laikam var ievērot, ka mums liek samierināties ar kādu iedomātu vai vēlamu situāciju. Šoreiz Latvijas nelabvēļiem ļoti izdevīgu.

Lai arī piecdesmit gadus latvieši tika radināti pie tā, ka Latvija kā valsts ir kaitīgas atmiņas, neiespējamība un pat kriminālnoziegums, pašlaik atkal ik pa laikam sastopamies ar tamlīdzīgiem sludinātājiem un iedomu virzītājiem.

Intervijā ar E. Veidemani (6.07.2010. “NRA” eksprezidents Guntis Ulmanis norāda, ka sabiedrībā ir notikusi diezgan spēcīga polarizācija, un tūlīt arī viņš nekautrējas pasludināt, ka “šobrīd jābeidz pļāpāt par to, ka mums nav divu kopienu. Tās ir!”, līdz ar to atklāti piedāvā Latvijai vēsturiski nedabisku divkopienu modeli, nemaz necenšoties atcerēties svarīgo, ka Eiropas vēsturē Latvija tika dibināta kā nacionāla valsts un tas ir Latvijas valsts pastāvēšanas pamats un jēga. Viņš arī laikam nav painteresējies par Eiropas Savienības neseno pētījumu, kurā tika pausts pamatots secinājums, ka “Latvijai ar tās ekonomisko kapacitāti ir vienīgā iespēja pastāvēt kā vienvalodīgai valstij”, pētījuma vadītājai V. Poriņai jautājot, “vai tās nav sirēnu balsis, kuras, runājot par divu valsts valodu vēlamību un izredzēm Latvijā, ieaicina valsti ekonomiskajā sabrukumā”?

Jau kopš atmodas gadiem, apzinoties forsētās krievvalodīgo ieplūdināšanas sekas, tika uzskatīts, ka divkopienu valsts ir bīstamākais, kas ar Latviju varētu notikt, ja ilgi un sistemātiski kādi veidotu situāciju, kad latviešu tauta un arī citas mazākumtautības būtu nonivelējušas savu nacionālo pašapziņu un pazaudējušas turklāt arī vēsturisko atmiņu un priekšstatus par vienotu, un, lai cik novalkāti izklausītos – latviskumā integrētu – Latvijas valsti.

Kā tad šis G. Ulmanis, pats būdams Valsts prezidents, gadiem ir parakstījis valsts budžetus, tur taču milzīgas summas tika atvēlētas “Latvijas ceļa” stutētajai un daudz apsolītajai t.s. cittautiešu integrācijai, kurai nu pilnībā vajadzētu būt pabeigtai jau pirms apmēram astoņiem gadiem. Tikai nez kāpēc notiek pretējais un tiek sludināts par divkopienu valsti. Vai tā arī ir tikai, kā ierasts, tukšu salmu kulšana, varbūt apzināta un mērķtiecīga sabiedrības dezorientēšana, vai varbūt vienkārši tā ir politiskā mazspēja, kas runā ar Gunta Ulmaņa muti.

2008. gadā G. Ulmanis izbrīnīja sabiedrību un īpaši Valsts valodas centra darbiniekus, veikli izmantodams savu eksprezidenta autoritāti, lai “Baltijas forumā” oficiāli paziņotu: “Esmu priecīgs, ka krievu valoda Latvijā gūst arvien lielāku ietekmi un runas par to, ka tā nav nepieciešama, palikušas pagātnē,” respektīvi, kaut ko ļoti tuvu Kremļa politiķu tiešajiem mērķiem. Un, kā ļaudis teica, tad jau eksprezidentam bijis labāk dzīvokli piešķirt nevis Brīvības ielas namā, bet Ķengaragā vai Daugavpilī. Un par ko gan viņš īsti priecājās – par to, ka krievu valodas lomas palielināšanās Latvijā notikusi tieši uz latviešu valodas rēķina?

Grūti neaizdomāties, ko šis cilvēks ar šādiem uzskatiem darīja savā prezidentūras laikā, kādus līgumus veiklu roku parakstīja ar Krieviju (cik tūkstošiem krievu militārpersonu atļāva šeit palikt), ko lobēja, kādi bija viņa patiesie nolūki, kas slēpās toreiz aiz skaļām frāzēm un pat Kārļa Ulmaņa citātiem.

Izskatās, ka G. Ulmanim īsti nav redzējuma par normālas valsts attīstības gaitu, ne arī kādas īstas cieņas ne pret Latvijas pamatnāciju, ne pret sava ievērojamā radinieka uzvārdu, kas daudziem latviešiem pamatoti saistījies ar lielu personību un plaukstošu Eiropas valsti.

Un der vēlreiz laikam paskaidrot, ka latvieši ir tauta, nācija savā vienīgajā etniskajā dzimtenē, nevis kāda ierobežota kopiena.

Māris Ruks Pārpublicēts no Latvijas avīzes

G.Ulmanis raujas pie varas

Tagad Guntis Ulmanis, Latvijas valsts eksprezidents, politiskās apvienības „Par Labu Latviju!” valdes priekšsēdētājs neslēpj, korumpētības turpināšanu, viņš savā jaunajā politiskajā programmā postulē: „Es nebaidos no tā, ka viņi varētu meklēt savu labumu, nedomājot (šeit rodas vēlēšanās ielikt vārdu „arī”) par valsts ieguvumu, jo tikai mēs paši varam izveidot labu Latviju.”

Solot stiprināt latviešu valodu, tostarp noteikt obligātas mācības latviešu valodā jau no bērnudārza, un iesaistīt politikā jaunatni, svētdien ar 300 delegātu balsīm “par”, nevienam neiebilstot un neatturoties, tika nodibināta nacionālā apvienība “Visu Latvijai – TB/LNNK” (VL/TB/LNNK).
Apvienības darbības mērķis: “latviskas, demokrātiskas, tiesiskas un ekonomiski plaukstošas Latvijas valsts droša nākotne Eiropas valstu saimē kā garants latviešu nācijas pastāvēšanai, attīstībai, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšanai un izkopšanai, kā arī okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšana”.
TB/LNNK priekšsēdētājs, Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, uzrunājot kongresu, norādīja, ka ekonomikas un sociālajā jomā nevajag mānīt cilvēkus, solot, ka var pārtraukt Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programmu. “Tikai “diletanti var teikt, ka varēsim aizņemties kaut kur citur,” sacīja Zīle.
Taču ar aizdevējiem jaunajai valdībai būtu jārunā, ka “kaut ko mēs tomēr gribam darīt savādāk”, uzsvēra Zīle. Ja vienošanos neizdosies panākt, ekonomiskās krīzes un bezdarba sekas Latvijā būs neatgriezeniskas, uzskata politiķis.
Zīle arī norādīja, ka jaunā apvienība ekonomiski vēlas palīdzēt jaunajām ģimenēm ar valsts galvojumu pirmā mājokļa iegādei, jāpalīdz arī mazajiem uzņēmumiem, savukārt enerģētikas jomā jābūt uzmanīgiem, jo “daudz ko tagad var nopirkt lētāk, tāpēc jāuzmanās, lai Latvijas uzņēmumi nenonāk lielvaru ietekmē”.
Zīle arī aicināja nākotnē neaizrauties ar Satversmes grozīšanu, darot to tikai ļoti būtiskos jautājumos, kā arī pauda uzskatu, ka ir laiks padomāt par dubultpilsonības atļaušanu trimdas latviešiem, jo tas ļaus tiem cilvēkiem pasaulē, kas jūtas kā latvieši, nezaudēt saikni ar dzimteni.
“Visu Latvijai!” (VL) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintara domas
vispirms kongresa dalībniekiem Raivis Dzintara stāstīja savu sapni par valsti, kurā nacionālās vērtības ir godā un cieņā. Dzintars uzsvēra, ka jaunības degsmi pārstāvošās VL un pieredzējušās TB/LNNK sadarbība ir beidzot īstenota iespēja izveidot patiesu nacionālo spēku apvienību.
Dzintars uzsvēra, ka jaunveidojamā apvienība ir vienīgā no šogad tapušajām, ko vieno skaidra ideoloģija un vienots mērķis. Viņš uzskata, ka šobrīd ideoloģiska skaidrība ir tikai par diviem spēkiem: viens no tiem ir apvienība “Saskaņas centrs”, kura mērķis vienmēr būšot Krievijas interešu aizstāvēšana, bet otrs – svētdien izveidotā nacionālo spēku apvienība.
VL līderis uzsvēra, ka VL/TB/LNNK iestāsies par krietni stingrākām valodas normām. “Par katru cenu gribam iekļaut programmā punktu, ka atteikt darbu tikai krievu valodas nezināšanas dēļ nav pieļaujams,” sacīja Dzintars.
Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtiska nozīme ir kopīgām vērtībām un emocijām, ko pierāda arī tas, ka dzimstība bija lielāka nevis pēc māmiņu algu ieviešanas, bet Trešās atmodas laikā. Tāpēc būtu jāveido vienota jaunatnes patriotiskā organizācija, uzskata politiķis.
Arī TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš
Savā uzrunā Gaidis Bērziņš akcentēja, ka no valsts budžeta būtu jāapmaksā tikai izglītība valsts valodā. Un ka, valsts un pašvaldību izglītības iestādēs mācībām jau no bērnudārza būtu jānotiek tikai latviešu valodā.
Pēc ievēlēšanas Zīle pauda cerību, ka pēc četriem gadiem, kas būs pavadīti 10.Saeimā “ja arī ne visi runās latviešu valodā, tad nevienam nebūs jākaunas par to, ka viņš runā latviski”. Viņš arī pauda cerību, ka līdz tam Latvija būs pārvarējusi krīzi un ekonomika vairs nebūs “mazs rumpītis ar uzblīdušu ūdensgalvu – nekustamo īpašumu nozari”. Zīle cer, ka Latvijā būs nostiprinājies vidusslānis un aizvien vairāk cilvēku atgriezīsies no Lielbritānijas un Īrijas.

Lai nodrošinātu latviešu valodas, kas ir nozīmīgākā latviešu etniskās identitātes sastāvdaļa, mācīšanu, Latvijas valstij būtu jāizveido dažādiem līmeņiem, spējām un prasmēm atbilstoša izglītības programma un mācību līdzekļu komplekti. Tas ļautu Īrijā un citur pasaulē latviešu diasporā īstenot Latvijas izglītības sistēmai atbilstošu latviešu valodas, literatūras un Latvijas kultūras un vēstures pamatu apguvi,- ziņo spektrs.com/leta

Šāds secinājums izdarīts pētījumā “Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums”, ko veikusi Latviešu valodas aģentūra ar Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas “Īstermiņa ekspertu fonds” atbalstu no 2009.gada 2.marta līdz 2009.gada 30.oktobrim.

Ārpus Latvijas pašlaik pēc provizoriskiem datiem dzīvo no 200 000 līdz 300 000 latviešu. Stiprai latviešu diasporai ir liela nozīme Latvijas pozitīva tēla veidošanā, profesionālu un politisku mērķu atbalstīšanā ārzemēs, kā arī Latviešu valodas, kultūras tradīciju un mākslas popularizēšanā un izplatīšanā pasaules mērogā.
Saskaņā ar Īrijas oficiālajiem statistikas datiem 2006.gadā veiktajā tautskaitē Īrijā dzīvo 13 319 latvieši, bet 2002.gadā Īrijā bija reģistrēti vien 1797 latvieši. Vidējais vecums Īrijā dzīvojošajiem latviešiem bija 28,4 gadi.
“Lai diasporas atbalsts notiktu veiksmīgi, nepieciešams vienots skatījums, uzdevumi un ar ārzemju latviešu nepieciešamībām saskaņota Latvijas atbildīgo iestāžu darbība. Viens no galvenajiem valstij veicamajiem ieguldījumiem būtu atbalsts latviskās izglītības nodrošināšanai, kas dažreiz iespējams arī bez miljoniem latu, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju piedāvātos risinājumus,” norāda pētījuma autori.
Pašlaik dažādās Īrijas pilsētās ir izveidotas latviešu skoliņas jeb pulciņi, kas parasti notiek sestdienās un svētdienās, un Īrijas latvieši sāk apzināties, ka viņu identitāte sāk zust, un spilgti jūtama vēlme saglabāt savu latviskumu, kas pirmkārt ir saglabājams tikai caur savu dzimto valodu.
Pētījuma autori uzskata, ka tieši pašlaik ar steigu ir svarīgi reaģēt, lai nepadziļinātu plaisu starp valsti un jaunās diasporas pārstāvjiem un novērstu negatīvo attieksmi pret Latviju, kas nākotnē, tāda palikdama, var radīt būtiskus zaudējumus.
Īrijas latviešu skoliņu skolotāji izteikuši atbalstu un vēlmi piedalīties multiplikatoru vadītos kursos Īrijā, kas ir pamatoti gan ekonomiski, gan laika ziņā. Turklāt Latvijā jau ir laba pieredze un speciālisti Latviešu valodas aģentūrā un citās iestādēs. Ļoti nozīmīgi ir arī Latvijā rīkotie diasporas skolotāju kursi un semināri, kuru devums skolotājiem ir augstu vērtējams.

Pētījuma autori cer
Veidojot pozitīvu sadarbību, uzturot sakarus un sniedzot atbalstu diasporas kopienām, Latvijai ir iespēja ilgtermiņā sagaidīt, ka tie cilvēki, kas aizbraukuši projām ar domu kādreiz atgriezties, tiešām atgriezīsies un sniegs pretī valstij saņemto atbalstu.