Nācijas gars Latvijā ir labs un krīzes situācijās tauta spēj sadarboties, jo savādāk mēs nebūtu panākuši neatkarības atjaunošanu, bet savstarpējais kašķīgums ir tas, kas traucē saņemties, neesot “bedrē”, domā premjers Valdis Dombrovskis.

Premjers trešdien, sarunā laikraksta “Diena” viesistabā atbildot uz žurnālistu jautājumu, minēja, ka trīs labākās latviešu īpašības ir strādīgums, pamatīgums un godaprāts. Savukārt negatīvākā īpašība, kas latviešiem bieži tiek pārmesta, ir kašķīgums un nespēja sadarboties, uzskata Dombrovskis. “Ne velti ir slavenais teiciens: kur divi latvieši, tur trīs partijas. Tā ir no tām īpašībām, par ko mums vajadzētu padomāt,” sacīja valdības vadītājs.
Tomēr premjers ir labās domās par nācijas garu Latvijā: “Kritiskajos brīžos mēs spējam savākties un savu panākt – tas ir pierādījies gan atjaunojot neatkarību, gan arī pēc tam, šajā krīzes laikā.” Dombrovskis uzsvēra, ka, neraugoties uz visām grūtībām, Latvija Eiropā tiek minēta kā paraugs, kā valstīm pārvarēt krīzi.
Dombrovskis arī minēja, ka 2009.gadā, kad ekonomiskā situācija bijusi vissmagākā, ļoti uzplauka savstarpējā palīdzība un labdarības pasākumi. “Labdarības akcijās ziedotās summas neraugoties uz krīzi vairākkārt pārsniedza pat treknajos gados ziedotās summas,” sacīja premjers.
Vaicāts, vai tas nozīmē, ka latvieši spēj saņemties tikai tad, kad atrodas bedrē, Dombrovskis smiedamies atbildēja, ka viņš jau nupat nosaucis latviešu sliktāko īpašību, proti, kašķīgumu.

Tieslietu ministrija piešķīrusi vairāk nekā 1000 latu lielu kompensāciju nacionālā naida kurināšanā attaisnotam un sevi par neonacistu nodēvējušam vīrietim.

Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Pakalne apstiprināja, ka Andris Jordans, izmantojot savas tiesības, vērsās ministrijā ar lūgumu piešķirt 1380 latu lielu kompensāciju. Ministrija pieprasījumu izvērtējusi un vīrietim piešķīrusi 1179 latus.
Latvijā likums paredz, ka savulaik apsūdzētie un pēc tam attaisnotie, kā arī nepamatoti aizturētie var vērsties Tieslietu ministrijā, lai viņiem piešķirtu kompensāciju, piemēram, par advokātiem iztērētajiem līdzekļiem vai nesaņemto darba samaksu. Šogad Tieslietu ministrijā šādiem mērķiem bija plānoti 45 556 lati, bet no tiem izmaksāti 43 665 lati.
Pēc pāris gadu ilgas tiesāšanās maijā Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā apelācijas instances attaisnojošo spriedumu Jordanam. Viņam izvirzītajā apsūdzībā nav norādītas darbības, kas vērstas uz rasu naida vai nesaticības izraisīšanu.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 6.martā Jordanu atzina par vainīgu un sodīja ar brīvības atņemšanu uz gadu, taču, tā kā Jordanam jau bija neizciesta sodāmība, galīgais sods Jordanam tika noteikts brīvības atņemšana uz pusotru gadu. Grozītā drošības līdzekļa dēļ viņam vajadzēja pat vairākus mēnešus atrasties cietumā.
Prokuratūra iepriekš norādīja, ka 2007.gada februārī Jordans pēc paša iniciatīvas ieradies uz Latvijas Antifašistiskās komitejas organizēto diskusiju “Nacisma, neonacisma un ksenofobijas problēmas Latvijā”, kur paudis viedokli. Diskusijas beigās, kad Jordanam uzdoti jautājumi, viņš sevi nodēvējis par neonacistu. Savukārt uz jautājumu, cik ebreju un čigānu ir viņa pārstāvētajā organizācijā, Jordans krievu valodā vairāku desmitu cilvēku klātbūtnē atbildējis: “Ebreji, žīdi un čigāni – viņi nav cilvēki. Tāpēc viņu nav mūsu organizācijā.”
Uz jautājumu par neofašistisko un neonacistisko organizāciju darbošanos Krievijā Jordans atbildējis: “Jā, pareizi, viņi darbojas!” Savukārt uz jautājumu, vai cilvēku nogalināšanu viņš uzskata par normālu, vīrietis attraucis: “Protams. Ja jūs gribat mieru, gatavojieties karam.” Jordans atzinis, ka “tas būtu ideāls variants”, ja viņa pārstāvētā organizācija varētu Latvijā veikt etnisko tīrīšanu, nogalinot tos, kurus viņi neuzskata par cilvēkiem.
Ja Jordans Otrā pasaules kara laikā dienētu fašistu karaspēkā un būtu jāatved cilvēki uz nošaušanu, viņš tos arī mierīgi nogalinātu. “Jā, protams… Es varu jums paskaidrot, kāpēc. Ja cilvēkam ir gangrēna, ko jūs darīsiet? Šo roku centīsieties ārstēt vai uzreiz nogriezīsiet? Ja ir tāda gangrēna iedzīvotāju vidū, tā ir jānogriež,” teicis neonacists.
Prokuratūra uzskata, ka Jordans ar saviem izteikumiem apzināti publiski paudis uzskatus, kas provocē nacionālo naidu un nesaticību, pauž necieņu pret cilvēkiem viņu etniskās piederības dēļ, kurina nacionālo naidu. Viņa ārēji neagresīvie izteikumi pauž naidīgu attieksmi pret atsevišķu tautu pārstāvjiem, proti, čigāniem un ebrejiem, to etniskās piederības dēļ, neatzīstot viņu tiesības dzīvot.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra uzrādījusi apsūdzību 1976.gadā dzimušajam vīrietim Ruslanam Jefimovam, kurš Daugavpils ziņu portālā „gorod.lv” publicēja rakstu, kurā pausts, ka 1941.gadā Latvijā notikušās deportācijas uzskatāmas par pārāk maigām,-ziņo spektrs.com/BNS

Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā decembra sākumā apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma panta par genocīda un noziegumu pret cilvēci attaisnošanu. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu.
Saskaņā ar apsūdzību šogad jūnijā portālā krievu valodā publicēts Jefimova raksts „Deportācija – pārlieka padomju varas humānisma izpausme”, kurā raksta autors pauda savas simpātijas un atbalstu padomju režīma īstenotajam teroram – 1941.gada deportācijai un attaisnoja to, raksturojot deportāciju kā padomju varas lieka humānisma izpausmi, bet deportācijas izpildi par pārāk mīkstu un nepabeigtu.
Jefimovs aicināja kritiski pārvērtēt deportācijas nepieciešamību, uzsverot, ka no Latvijas tika izsūtīts viens procents neuzticamo personu.
Vīrietis rakstā uzsvēra, ka deportācija ir bijusi nepieciešama, ievērojot PSRS militārās intereses un notikušajā deportācijā ir vainojami Baltijas (un Latvijas) nacionālisti, kuri nav bijuši lojāli PSRS.
„Secinājums ir nepārprotams – jūnija deportācija no Baltijas PSRS bija piespiedu līdzeklis. Ja Baltijas nacionālisti nesadarbotos ar vācu specdienestiem un negatavotu diversijas izvirzīšanos, deportācija nebūtu nepieciešama. Tieši nacionālistu un nacistu aģentūras darbība izraisīja deportāciju,” rakstīja Jefimovs.

Latvijas prezidents vizītē Krievijā uzturēsies no 19. līdz 22.decembrim.

Latvijas prezidenta Valda Zatlera un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva tikšanās laikā pirmdien Maskavā viens no galvenajiem jautājumiem būšot par krieviski runājošajiem iedzīvotāju, kā arī nepilsoņu tiesībām Latvijā, tā jau Krievijas iedzīvotājus sagatavo Latvijas prezidenta sagaidīšanu, Krievijas prese, tāpēc nav zināms, kas būtu sagaidāms no Krievijas tautas puses, Latvijas prezidenta pārvietošanās laikā Krievijā, tāpēc SPEKTRS aicina iestāties lūgšanā par Latvijas prezidenta drošību.

Kaut gan šodien žurnālistiem prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Zatlera vizīte Maskavā būs jaunu attiecību sākums. Kāds tieši Rinkēvičs nepaskaidroja, vienīgi akcentēja, ka prezidenta Krievijā vizītes laiks būs iedalīts četros blokos.

1. bloks - tas būs politiskais dialogs ar Krieviju, kurā iekļauti arī jautājumi par abām pusēm svarīgām un būtiskām lietām.
Viņš informēja, ka Zatlers un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs vizītes laikā paziņos par starpvalstu vēsturnieku komisijas izveidošanu. Zatlers jau ir uzaicinājis un saņēmis piekrišanu no vēsturnieka Ineša Feldmaņa kļūt par šīs komisijas līdzpriekšsēdētāju no Latvijas puses. Rinkēvičs norādīja, ka komisijas sastāvs būs jāsaskaņo jau pēc vizītes, taču jautājumus, ko komisija pētīs, politiķi nenoteiks.

2. bloks- būs ekonomiskā sadarbība, kurā runās par transporta infrastruktūru, tirdzniecību, tūrismu, kā arī pārrunās investīciju aizsardzības līguma sagatavošanu.

3. bloks- būs ES un Krievijas un NATO un Krievijas sadarbība, piemēram, nemilitāro kravu tranzīts uz un no Afganistānas caur Krieviju.

4. bloks- būs “līgumtiesiskās bāzes nostiprināšana”. Kopumā paredzēts parakstīt astoņus līgumus par sadarbību ārkārtējo situāciju draudu novēršanā, pierobežu iedzīvotāju ceļošanas vienkāršošanā, sociālajā jomā, par izvairīšanos no dubultās nodokļu uzlikšanas, par sadarbību vides aizsardzībā un tūrismā, kā arī sadarbību cīņā ar noziedzību. Latvija jau ir sagatavojusi un tikai no Krievijas ir atkarīgs, vai izdosies parakstīt arī līgumu par diplomātiskajiem īpašumiem.

Vizītes mērķis
Šodien, vienas dienas vizītē Latvijā ieradies Ukrainas prezidents uzņēmēju pavadībā. Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča vizītes Latvijā laikā galvenokārt pārrunāti ekonomiskās sadarbības jautājumi un Ukrainas integrācija Eiropas Savienībā (ES), kā arī parakstītas vairākas abu valstu vienošanās.
Kuriozs tulkošanas laikā
Negaidīta aizķeršanās ar tulkojuma nodrošinājumu, trešdien uzstājoties Latvijas-Ukrainas biznesa forumā, samulsināja Valsts prezidentu Valdi Zatleru,- ziņo spektrs.com/BNS

Forumā piedalījās arī Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs un Zatlers savu uzrunu klātesošajiem abu valstu uzņēmējiem pēc protokola teica latviešu valodā, un tās tulkojumu uz ukraiņu valodu nodrošināja speciāli pieaicināts tulks.
Tomēr, lai gan tulkam bija pieejama Valsts prezidenta runa, viņš, tulkojot tekstu, apsteidza Zatlera iepriekš teikto, tādējādi izraisot neviltotu smaidu prezidenta sejā, jo viņam pat nācās koriģēt savu sakāmo.
Aizķeršanās ar raitu tulkojumu turpinājās, un runas noslēgumā Zatleram pēc ieilgušas mulsuma pauzes pat nācās runāt krievu valodā, jo tulks nereaģēja uz Valsts prezidenta atkāpi no runas teksta un savam kolēģim izteikto aicinājumu “pa draugam sarunāt” rezervēt biļetes klātesošajiem uz gaidāmo Eiropas čempionātu futbolā.

Replika
Vai tas ir bijis rūpīgi sagatavots provokatīvs plāns, Latvijas prezidenta piespiešanas mēģinājums nerunāt valsts valodā?

Rietumeiropā ir maz zināma to valstu vēsture, kuras bija apspieduši komunistu režīmi, paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis.

“Diemžēl Eiropas rietumu daļa labi nezina mūsu vēsturi – to valstu vēsturi, kas vēl nesen bija pakļautas totalitāriem režīmiem,” Ažubalis sacīja intervijā, kas publicēta ziņu portālā “EurActiv”.
Ažubalis atzina par dabisku, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm ir atšķirīga nostāja pret Krieviju,-ziņo spektrs.com/BNS

“Ir normāli, ka, piemēram, Luksemburgai būtu atšķirīga attieksme. Tāpēc mēs ļoti smagi strādājam, lai panāktu totalitāro režīmu noziegumu novērtēšanu ES līmenī,” sacīja Ažubalis.
“Ar izglītošanu mums jāpanāk labāka izpratne par to, ka Eiropas Savienībai vajadzētu juridiskos instrumentus pret staļiniskiem totalitāriem režīmiem tādā pašā līmenī, kādā jau pastāv šādi instrumenti pret nacisma ideoloģiju,” teica Lietuvas ārlietu ministrs.
“Dažiem politiķiem ir tendence teikt, ka vēsture jāatstāj vēsturniekiem. Tomēr šāda rīcība agrāk vai vēlāk radīs atbalsi. Es arī piebildīšu, ka nacisms un komunisms ir brālīgas ideoloģijas,” sacīja Ažubalis.
Sešas Centrālās un Austrumeiropas valstis, tai skaitā Latvija un Lietuva, otrdien aicināja Eiropas Komisiju (EK) atzīt par krimināli sodāmu komunistu režīmu noziegumu noliegšanu, tādējādi pievēršot lielāku uzmanību šo režīmu upuriem.
Latvijas, Lietuvas, Bulgārijas, Čehijas, Rumānijas un Ungārijas ārlietu ministru parakstītajā vēstulē ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisārei Vivianai Redingai teikts, ka “taisnīguma principam ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visu totalitāro režīmu upuriem, kā arī atbilstoša visu starptautisko noziegumu novēršana”.
“Lai novērstu labvēlīgus apstākļus totalitārisma ideoloģiju atjaunošanai un atdzimšanai, pret katru starptautiska nozieguma noliegšanas gadījumu ir jāvēršas pēc vienotiem standartiem,” teikts aģentūras BNS rīcībā esošajā vēstules kopijā.
“Publiska piedošana, noliegšana vai uzkrītoša totalitārisma noziegumu trivializēšana” ir krimināli jāsoda, nešķirojot, kāda režīma laikā šis noziegums pastrādāts, uzskata ārlietu ministri. Viņi piebilda, ka holokausta noliegšana jau tagad daudzās ES valstīs ir aizliegta, bet šādai attieksmei jābūt arī pret Padomju Savienības un tās sabiedroto pastrādātajiem noziegumiem.
Šī vēstule ir nosūtīta neilgi pirms tam, kad EK publiskos secinājumus par totalitārisma režīmu noziegumu novērtējumu un atbilstošu tiesisko instrumentu ieviešanu Eiropas Savienības (ES) līmenī. Šīs vēstules iniciators ir Ažubalis.
Gada sākumā Lietuva ar likumu aizliedza nacistu un komunistu režīmu noziegumu noliegšanu.

Kā jau SPEKTRS iepriekš ir ziņojis un brīdinājis attiecībā par Imigrācijas Likuma atvieglojumu pieņemšanas neizdevīgumu Latvijai un graujošām sekām, priecē, ka viena no jaunām partijām, to ir sapratusi un ir izvēlējusies iestāties par nacionālo interešu aizstāvēšanu Latvijā. Lasīt vairāk

ANO Cilvēktiesību komiteja lietā „Raihman pret Latviju” nosprieda par labu prasītājam, uzskatot, ka vārda un uzvārda grozīšana oficiālos dokumentos ir patvaļīga iejaukšanās privātajā dzīvē, kas pārkāpj pilsoniskās un politiskās tiesības,-ziņo spektrs.com/Apollo.lv

Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs Leonid Raihman 2004.gadā vērsās Valsts valodas centrā ar iesniegumu par atļauju izmantot savu vārdu un uzvārdu oficiālos dokumentos bez latviskās galotnes „s”.
Atteikumu viņš pārsūdzēja tiesā, bet nesekmīgi. Pēc procesa pabeigšanas visās Latvijas tiesu instancēs 2007.gadā tika iesniegts pieteikums ANO Cilvēktiesību komitejā, kura šī gada 28.oktobrī nosprieda par labu pieteicējam.
ANO Cilvēktiesību komitejas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tagad Latvijai ir pienākums novērst pārkāpumu pret Leonid Raihman, kā arī īstenot grozījumus likumos, lai līdzīgi pārkāpumi netiktu atkārtoti nākotnē.
Tagad tuvākajā laikā Saeimai jāpieņem grozījumu Valsts valodas likumā, lai nodrošinātu iespēju norādīt citu valodu vārda un uzvārda oriģinālformu oficiālos dokumentos.

Replika:
ASV dokumentos nevienam neļautu rakstīt vārdus, kā tas ir latviešu valodā ar garumzīmēm vai mīkstinājuma zīmēm piemēram: krūmiņš, bet tomēr Latvijas likumdošanā iejaucas brīvi un neviens tiesā nesūdzas.

Secinājums:
ANO tiesai ir lielāka vara par dalībvalstu, šajā gadījumā, latviešu valodas gramatikas likumiem.

Apvienība „Visu Latvijai”-„Tēvzemei un Brīvība”/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcija ir iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, rosinot turpmāk kandidēšanai uz EP deputāta amatu noteikt tādus pašus ierobežojumus, kādi ir noteikti kandidēšanai uz Saeimu,- ziņo spektrs.com

Apvienība „Visu Latvijai”-„Tēvzemei un Brīvība”/LNNK (VL-TB/LNNK) ziņo,- „Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem vēlēšanu likumiem ir atšķirīgi ierobežojumi kandidātiem, kas pretendē uz vietu Saeimā, un kandidātiem, kas pretendē uz vietu Eiropas Parlamentā. Ja Saeimas vēlēšanās bijušiem čekistiem un „Interfrontes” aktīvistiem liegts kandidēt, tad EP vēlēšanās tas ir atļauts.
Rezultātā šobrīd EP Latviju pārstāv arī bijusī „Interfrontes” līdere Tatjana Ždanoka un pēdējais Latvijas Komunistiskās partijas vadītājs Alfrēds Rubiks, kurš turklāt tiesāts par likumīgās Latvijas valsts varas vardarbīgas gāšanas organizēšanu, kā rezultātā vairāki cilvēki zaudēja dzīvību, savus motīvus skaidro VL-TB/LNNK.
VL-TB/LNNK uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama. „Ir amorāli un neloģiski, ka cilvēki, kas aktīvi cīnījušies pret Latvijas neatkarības atjaunošanu, šobrīd var uzdoties par Latvijas interešu pārstāvjiem EP, bieži vien rīkojoties pretēji Latvijas nacionālajām interesēm.”
Iesniegtie priekšlikumi paredz papildināt EP vēlēšanu likuma 5.panta 1.daļu ar jaunu 6. un 7.punktu, kas nosaka, ka EP vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt personu, kura Latvijā ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai bijusi PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, izņemot personu, kura bijusi tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieks. Tas attiektos arī uz personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

2004.gadā šāds priekšlikums tika atraidīts
Kā zināms, šādus ierobežojumus TB/LNNK mēģināja ieviest jau 2004.gadā, bet toreiz Saeima atzina, ka jaunu ierobežojumu ieviešana būtu analizējama, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, turklāt būtu praktiski neiespējami konstatēt, vai citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuri Latvijā kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir „ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki”.

Šodien
Arī šajā reizē Saeimas pārstāvji izrāda noliedzošu attieksmi. Piemēram: Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka tas esot populisms un ka ZZS šo ierosinājumu neatbalstīs.
Savukārt deputāts Kārlis Šadurskis „Vienotība”, kurš pats drīz var kļūt par Eiroparlamenta deputātu, norādīja, ka šis jautājums ir jāizvērtē juristiem.

Replika
Žēl noraudzīties, ka Augusts Brigmanis un Kārlis Šadurskis, kurš pats kāro uz EP krēslu, neseko līdzi ziņām no EP, kuri brīnās par sociāl-komunistiku pārstāvniecību no Latvijas, kas grauj valsts prestižu, izvirzot jautājumus, kas nav aktuāli un nesakrīt ar Latvijas interesēm.

Televīzijai “TV5 Latvia” par dažādiem sistemātiskiem pārkāpumiem draud pat darbības apturēšana uz laiku vai pat licences atņemšana, ja telekompānija nesaņemsies un beidzot nenovērsīs pārkāpumus, uz kuriem tai vairākus gadus norādījusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP),-ziņo spektrs.com/BNS Lasīt vairāk