18. novembris. Latvijas neatkarības pasludināšanas diena. Kāda ir mūsu ikviena attieksme par to? Iespējams dažāda vai pat pretēja. Patīkami noraudzīties, ka pastāv dažādas organizācijas, kurām  vēl rūp un ir pazīstami vārdi: patriotisms, nacionālisms, Latvijas nacionālā identitāte.,-ziņo spektrs.com

Diezgan absurdi, ka par šiem vārdiem vēl ir jācīnās un jāpierāda. Nu jau katru gadu Krievijas TV kompānijas Latvijā veido propagandas satura filmas, lai it kā pierādītu, ka Baltijas valstis nebija okupētas un ka Latvijā latvieši netika izsūtīti uz Sibīriju un nebija masveida „asins pirts”.
Par Latvijas neatkarību maksāts dārgi, ļoti dārgi. Un par to maksājam vēl aizvien, kaut arī daudzi to aizmirst, nepievērš uzmanību, bet mūsu jaunatnei par to bieži vien vispār nospļauties.
Milzīgs prieks par Latvijas latviešu plūsmas kristīgām draudzēm, kuras spēj iestāties ne tikai par kristīgām vērtībām, bet gan arī par Latvijas valsts vērtībām.
Šodien, Doma baznīcas rītā notiks speciāls Latvijas neatkarības pasludināšanas dienai veltīts dievkalpojums.

Bet pašlaik iesaku draudzes „Prieka vēsts” piedāvājumu.
„Prieka vēsts” milzīgās zāles lielo skatuvi no grieztiem līdz pat tās pamatiem rotā mega-izmēra sarkanbalts karogs. Labās puses skatuvē novietots standarta izmēra Latvijas karogs. Kora dziedātāji sarkanbaltsarkanos apģērbos. Dziedāšanas laikā uz skatuves dejo skaistas meitenes ar karogiem. Katedras priekšā sarkanbaltsarkans rožu pušķis. Līdz asarām saviļņo patriotisma atmosfēra un draudzes sacerētā dziesma, jeb veltījums Latvijas neatkarības pasludināšanas dienai. Dziesmas vārdi vēl ilgi ir iespiedušies atmiņā „ Nāk mūsu zemei liela atmoda, nāk mūsu zemei liela atmošanās, Un ikviens, kas piesauc Jēzus vārdu, būs glābts.” Nobeigumā: Latvijas himna „Dievs, svētī Latviju!”

Draudzes „Prieka vēsts” mācītāja Viļņa Gleškes uzruna.

1918. gadā 18 novembrī tika pasludināta Latvijas valsts neatkarība.
Interesanti, ka iepriekšējā dienā sanāca kopā cilvēki un izvēlējās tautas padomi. Savukārt tautas padome izvēlēja pagaidu valdību. Varbūt tā no malas izskatās, ka tādas lietas var notikt ar starptautiski atzītu personu palīdzību. Bet mūsu valsts tapa uz ticības pamatiem. Neskatoties uz to, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāji bija izsūtīti uz Sibīriju, nogalināti, novārdzināti un nabadzīgi, tomēr spēja nosargāt pozīcijas. Pateicoties jaundibinātai valstij mēs varam būt neatkarīgi un baudīt rezultātus.
Pirms mums bija savs draudzes nams, mēs īrējām telpas „Vef” kultūras pilī, izmaksas ar katru reizi cēlās. Kādu reizi pie mums uz dievkalpojumu atbrauca kāds ārzemju viesis un jautāja, ko mēs vēlamies. Pirmais ko es pateicu tas ir mēs vēlamies savu draudzes namu. Viesis teica, ka tad, kad mums būs savs nams izmaksas par to būs daudz dārgākas. Tagad varu teikt, ka tā tas tiešām ir.
Kādreiz pirms valsts izveides bija citādā sapratne par valsti. Mums bija iemācītas citas vērtības, vienā teikumā var teikt, līdzīgi kā pazīstamajā dziesmā „Moj adres ņe dom i ņe uļica moj dom Savetskij Sajuz” (Mana adrese nav māja, ne iela, mana māja ir Padomju Savienība.) Un attieksme pret plašo Padomju Savienību bija attiecīga, bet tagad, mums ir sava valsts. Saprotams, ka izmaksas par to ir lielākas. Kādreiz mums likās, ka tas būtu brīnums, ka mums pašiem būtu sava valoda un sava valsts, tagad mums tā ir.
Bet sāpīgā patiesība ir tāda, ka mēs vēl nespējam pieņemt, ka sava valsts ir dārgāka, nekā tad, kad Tev savas valsts nav. Tad tev tā īsti nerūp, Tev tā ir sveša vieta un sveša zeme, sveša kārtība un sveša valdība. Tu pret viņu vari izturēties kā pret „slaucamu govi” censties no viņas dabūt pēc iespējas vairāk. Bet tagad, kad mums ir sava valsts tad, tā mums ir daudz dārgāka nekā sveša valsts.
Skatoties uz sevi var uzdodot jautājumu, ja man ir tāda attieksme pret savu valsti uzskatot, ka tai tikai jādēj ” zelta olas”, tad kāpēc gan man tā ir vajadzīga. Ja mums katram būs tāda attieksme, tad drīz vairs nebūs mums tādas valsts. Ja mēs vēlamies, lai mums būtu sava valsts, tad tas uzliek uz mūsu pleciem atbildību un līdz ar to papildus izmaksas. Papildus pienākumu uz mūsu sirdsapziņu, godīgumu, patriotismu un nesavtību. Tas uzliek uz mums papildus pienākumu, lai to arī mācītu mūsu bērniem, lai viņi spētu iemīlēt mūsu zemi. Manuprāt, mēs neesam raduši mācīt saviem bērniem to, lai viņi kaut ko mīlētu.
Es izaugu Golgatas baptistu draudzē un man nekad neienāca prātā pamest savu draudzi. Mēs mācījāmies mīlēt un stāvēt par draudzes principiem. Un ja mēs nemācīsim savus bērnus mīlēt savu valsti, mēs tos pazaudēsim un ziniet mūsu valdība nemaz nevar iemācīt mūsu bērniem patriotismu pret savu valsti, bet gan mēs vecāki.
Valdība nāk un aiziet, bet mēs paliekam.
Tā ir Dieva dotā zeme. Tā ir mūsu zeme. Cik mēs patiesībā esam tādi, kuri ir norūpējušies par mūsu zemi? Mēs esam izvirzījuši politikā Raimondu Timi un, manuprāt, viņš jūtas diezgan vientuļš, mēs aizmirstam viņu atbalstīt un iet līdzās. Mēs vienmēr gaidām, lai kāds cits uzņemas atbildību un sakārto mūsu valsti. Mēs gaidām mesiju lai viņš izglābj mūsu zemi, bet es domāju, ja Dievs mums ir iedevis šo zemi, tad mums par to ir arī jāatbild.
Es aicinu mums ikkatram padomāt, vai mēs asam gatavi atteikties no šīs zemes, vai arī mēs tomēr spējam novērtēt Dieva doto dāvanu un nopietni par to arī iestāties.
Ne tikai lūgšanā, bet arī kaut ko darīt!
Atrast veidus kā atbalstīt savu zemi, jo bez mums viņa ir pazudusi.
Šodien mēs svinam 91 gadadienu, pateicoties mūsu ticības vīriem. Arī turpmāk par mūsu valsts vērtībām var iestāties un turpināt uzsākto ceļu, tikai ticības vīri.
Jautājums tāds, vai mēs tādi esam?

Latvijas Republikas proklamēšanas 91.gadadiena arī šogad tiks svinēta ar plašu kultūras programmu. Rīts iesāksies ar dievkalpojumiem, vēlāk militāro parādi, Valsts prezidenta svētku uzrunu un tradicionālo uguņošanu Rīgā.
Programma:
Svētku ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā sāksies pulksten 9:30. Pulksten 11:00 valsts augstākās amatpersonas noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet pulksten 12 sāksies svinīgā Saeimas sēde.
Pulksten 14:00 11. novembra krastmalā notiks Nacionālo bruņoto spēku vienību Militārā parāde.
Pulksten 13 un 18:30 Rīgas Kongresu namā skanēs tradicionālais koncerts “Rīgas Svētku lāde” ar Rīgas mūzikas skolas apvienotā simfoniskā orķestra un jaukto koru piedalīšanos, vēl koncertā varēs dzirdēt Eviju Martinsoni, Jāni Apeini, Maiju Fogeli un Jāni Miltiņu.
Koncerts “Tev, mana Latvija!” pulksten 15:00 notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, kur uz skatuves būs iespēja redzēt Latvijas Nacionālā teātra aktierus Mārci Maņjakovu, Zani Jančevsku, Rūdolfu Plēpi, kā arī kori “Sonore”.
Savukārt plkst. 17 Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Iļģuciems” norisināsies koncerts “Sirdī un dvēselē” Arta Robežnieka vadībā un ar Latvijas Nacionālās operas solistiem Viesturu Jansonu, Jāni Apeini un Eviju Martinsoni. Pulksten 19.00 Rīgas Domā būs iespēja klausīties svētku ērģeļmūzikas koncertu “Himna dzimtajai zemei” ar Kristīnes Adamaites (ērģeles), Arta Sīmaņa (saksofons) un Rīgas Latviešu biedrības kamerkora “Austrums” piedalīšanos.
Vēl valsts proklamēšanas gadadienai veltīti koncerti notiks pulksten 16:00 Rīgas Latviešu biedrībā un pulksten 19:00 Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīcā, kur būs iespēja baudīt Jauniešu kamerkora “Vecrīga”, jauktā kora “Burtnieks” un Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas meiteņu kora sniegumu.
Vakarā, pulksten 20 paredzēts svinīgs pasākums pie Brīvības pieminekļa un Valsts prezidenta uzruna, bet pulksten 21 paredzēta svētku uguņošana. Šajā laikā domubiedru grupa aicina arī piedalīties jaunās tradīcijas nodibināšanā un visiem kopīgi dziedāt valsts himnu.

LELB Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers ar vārdiem no Ījaba grāmatas uzrunā klātesošos Rīgas Domā Lāčplēša dienas dievkalpojumā 2009. gada 11. novembrī, Bermonta karaspēka sakāves 90 gadadienā, ziņo spektrs.com atsaucoties uz leleb.lv

Ījaba 19: 25-27
„Taču es zinu, ka mans glābējs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pāri pār pīšļiem, Un pēc tam, ja arī mana āda būs saplosīta gabalos un es būšu bez miesas palicis, es tomēr skatīšu Dievu. Tiešām es Viņu skatīšu sev par glābiņu un manas acis Viņu redzēs, un ne jau kā svešinieku un pretinieku, Viņu, pēc kura mana sirds manās krūtīs tā noilgojusies.” Amen.
No sirds sveicu jūs visus Lāčplēša dienā. Šodien ir 90-tā gadadiena kopš vēsturiskās uzvaras šeit, šajā vietā pie Daugavas krastiem, kad mūsu karaspēks sakāva daudz lielākos Bermonta spēkus, kas gribēja iznīcināt mūsu jauniegūto brīvību, mūsu neatkarību.  Šī diena mums liek daudz ko atcerēties un daudz ko pārdomāt. Dažiem no mums ir bijusi tā laime sastapt un runāt ar kādu no to dienu  lieciniekiem un arī šo kauju līdzdalībniekiem. Toreiz – 11. novembra varoņi gāja kaujā ar tādu ticību, kāda bija Ījabam, jo viņu dvēseles bija mūžības skartas. Viņi  ticēja sava uzdevuma lielumam. Viņi ticēja sava aicinājuma lielumam un tā patiesīgumam. Viņi nebēdāja par sevi, jo viņi gara acīm skatīja mērķi – brīvu latviešu tautu, brīvu, neatkarīgu Latviju. Daudzi no viņiem gāja bojā. Šodien viņi atdusas mierā Brāļu kapos,  viņi savas tautas labā ir izdarījuši visu iespējamo, viņi savas tautas labā ir atdevuši to lielāko upuri – savu dzīvību. Viņus ar pateicību ik gadu šajā datumā mēs pieminam lūgšanās Dieva priekšā.
Tas ir dārgs mantojums, ko mēs esam no viņiem saņēmuši. Mūsu Latvijas zeme, mūsu valsts – tas ir svēts mantojums, kas gūts ar daudz ciešanām, ar daudz sāpēm, ar daudz asarām un asinīm, bet pāri visam – ar ticības pilnām sirdīm.
Ja mēs palūkojamies uz lielajiem vēstures notikumiem, tad redzam, ka patiesi, šajā pasaulē nozīmīgākie pavērsieni notikuši ar lielu ticību. Tā tas ir arī mūsu tautas dzīvē.
Tā bija ticība gaišākai, labākai nākotnei, kad mūsu vectēvi un vecmātes 18. gadsimtā  ar pacilājumu sirdīs pēc grūtas darba dienas devās kilometriem garos ceļos uz Brāļu draudžu sanāksmēm, lai dzirdētu Dieva vārdu sev saprotamā valodā un veidā, lai mācītos lasīt un rakstīt – lai stātos pretī tai lielajai bezcerībai, kas tobrīd valdīja tautā.
Tā bija ticība labākai, gaišākai nākotnei, kad latviešu zemnieku bērni alkstot pēc izglītības,  sāka ar lielu centību mācīties pagastu skolās un, kam vien bija iespējams, arī  universitātē, pamazām sākot sevi apzināties kā tautu – kā tautu, kas ir līdzvērtīga citām pasaules tautām.
Tā bija ticība labākai, gaišākai nākotnei, kad latvieši 1915. gadā sāk pulcēties zem sava karoga, lai Krievijas armijas rindās cīnītos par savu brīvību. Par to spilgtu liecina gan  viņu varonība kaujās, gan viņu karogos rakstītās devīzes. Piemēram, Zemgales bataljona devīze bija  „Tēvu zemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm”, vai atkal  Tukuma bataljona karogu rotāja ieraksts  „Dievs, svētī Latviju”.  Ticība un paļaušanās uz Dieva svētību bija tā, kas vadīja šos mūsu strēlniekus kaujās, un ticība viņiem deva pārsteidzošus panākumus un neticamas uzvaras.
Ticība un paļaušanās uz Dieva dotajām tiesībām, katrai tautai būt brīvai un neatkarīgai, bija tā, kas iedvesmoja mūsu tēvus un vectēvus gluži bezcerīgā situācijā pasludināt Latvijas neatkarību 1918. gadā.
Ticība un paļaušanās uz Dieva taisnību un uz Viņa svētību bija tā, kas vadīja mūsu karavīrus nevienlīdzīgā, bet taisnīgā cīņā pret Bermonta spēkiem pirms 90 gadiem, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību.
Otrā pasaules kara laikā ticība un cerība uz vēstures atkārtošanos bija tā, kas lika daudziem latviešiem brīvprātīgi doties leģionā, lai šoreiz vācu armijas rindās cīnītos par savu tautu, par savu valsti, par brīvību. Šīs cerības nepiepildījās, un tomēr, savu dzimteni zaudējušie, trimdā nonākušie latvieši nebeidza ticēt un cerēt uz Latvijas atdzimšanu. Vai ikkatrā vietā, kur nonāca latviešu bēgļi tika dibinātas latviešu draudzes, kas lūdza Dievu par Latviju, tika dibinātas skolas, lai jauno paaudzi saglabātu Latvijai un daudzās latviešu apvienības un biedrības veica neiedomājami lielu politisku darbu Latvijas brīvības labā.
Bet mūsu nacionālie partizāni, kas palika Latvijā,  cīnījās un gāja bojā ar ticību sirdī Latvijas nākotnei. Tā bija ticība mūsu tautai un tās nākotnei, kas lika tūkstošiem cilvēku 1987. gada 14.jūnijā doties pie Brīvības pieminekļa Rīgā, lai atklāti pieminētu savus uz Sibīriju izvestos brāļus un māsas. Tā bija ticība Latvijas nākotnei, kas lika tūkstošiem cilvēku pulcēties pie barikādēm, pulcēties daudzajos protesta pasākumos, veidot Baltijas ceļa dzīvo ķēdi. Šie visi un vēl daudzi citi notikumi mūsu tautas dzīvē  bija ticības iedvesmoti.
Mūsu dievnami tajās dienās bija pilni. Ļaudis ar patiesu sirds degsmi lūdza Dievu, vienodamies mūsu valsts himnā „Dievs svētī Latviju”. Ļaudis nedomāja par sevi, nedomāja par savu labumu, bet gan līdzīgi kā Bermonta kauju laikā, bija gatavi upurēt visu sevi, lai Latvija būtu brīva, lai mūsu bērni tajā varētu dzīvot laimīgi un brīvi.
Šodien, atceroties mūsu karavīru cīņas pret Bermonta spēkiem,  atceroties visas brīvības cīņas – arī  mūsu tautas upurus, kas tika nesti barikāžu laikā,  un to varoņu garu, kādu tobrīd izjuta vai ikkatrs latvietis, tā vien liekas, ka tā ir sena pagātne, kas vairs neatgriezīsies. No ļaužu noskaņas rodas sajūta, ka varoņu laiks pagājis – nav vairs ne īstas ticības, ne cerības. Kam ticēt šodien? Uz ko likt savu cerību šodien? Dažam pat rodas sajūta, ka pats Dievs mums kļuvis par pretinieku…
Lasījumā, ko dzirdējām sprediķa sākumā – tie bija Ijaba vārdi par ticību.  Viņš, kas bija nonācis galējā izmisumā – bērni gājuši bojā, viņa ganāmpulki izkliedēti, viņa kalpi un visi, kas viņu varētu aizstāvēt  nogalināti, viņa miesa salauzta smagās slimībās. Bez jebkādām cerībām cauri vaimanām un asarām viņš saka – taču es ticu, ka mans Glābējs ir dzīvs! Ja arī man āda būs saplosīta gabalos un es būšu bez miesas palicis, es tomēr skatīšu Dievu un ne jau kā svešinieku un pretinieku.
Mīļie karavīri, lai arī jums varbūt šodien ir grūti ieraudzīt ko cerīgu,  lai arī jums varbūt ir grūti šobrīd saskatīt,  kam īsti ticēt, lai arī jums varbūt ir grūti šodien identificēties ar tiem cīņas spara un apņēmības pilnajiem karavīriem, kas devās pretī Bermonta spēkiem, lai arī mūsu tauta šķiet saplosīta pretrunās, neziņā un nākotnes cerību trūkumā, tomēr mēs ticam, ka mūsu Glābējs ir dzīvs. Mēs ticam, ka tas Dievs, kas iedvesa mūsu tautā ticību brīvībai un neatkarībai, kas ir palīdzējis mūsu tautai celties daudzos kritiskos brīžos – mēs ticam, ka Viņš ir dzīvs, mēs ticam, ka Viņš nav tālu no mums. Ticot un paļaujoties uz šo dzīvo Dievu mēs varam atgūt ticību arī saviem spēkiem, mēs varam atgūt ticību labākai, gaišākai nākotnei. Šo ticību mēs nedrīkstam pazaudēt. Ja mēs to pazaudēsim, tad zaudēsim arī savu valsti un zudīs arī mūsu tauta. Tā bija ticība, ar kuru mēs kļuvām par tautu, tā bija ticība, ar kuru mēs ieguvām savu valsti. Mūsu valsts un mūsu tautas pastāvēs tik ilgi, kamēr vien mūsu vidū pastāvēs ticība.
Ticot uz Dievu, mēs saglabāsim arī ticību pārmaiņu iespējamībai, jo tas, kas tic, tam visas lietas ir iespējamas! Ar dzīvu ticību sirdī mēs arī ieraudzīsim, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu mūsu tautai atgūties šajā tik grūtajā brīdī.
Tik tiešām, ir jānotiek lielam Dieva brīnumam, lai šī paaudze, kas šobrīd pārvalda mūsu valsti, kas vada mūsu tautu, mainītos. Ir grūti ticēt, ka cilvēki, kas varas pozīcijas izmanto, lai raustu naudu, kas nekaunas pat no nelaimīgu, slimu bērnu izmantošanas, lai tikai iedzīvotos, ka šādi ļaudis dzirdot mūsu aicinājumu laboties un tā vairs nedarīt, tūlīt arī labosies un tā vairs nedarīs. Tam patiesi ir grūti ticēt, lai gan Dieva spēkā arī tas var notikt un mums par to jālūdz Dievs un mēs to arī darām.
Un tomēr – nav tā, ka mēs neko citu nevarētu darīt. Mēs varam sākt rīkoties šeit un tūlīt. It sevišķi jūs, cienījamie karavīri,  ar savu stāju,  ar savu godaprātu, ar savu gatavību stāvēt sardzē par mūsu brīvību un mūsu neatkarību,  ar savu gatavību atdot savas dzīvības par mums, par savu tautu, ja tāds brīdis pienāktu – jūs esat un jūs aizvien varat būt par piemēru, par iedvesmojošu paraugu mūsu jaunatnei, mūsu bērniem. Neļausim šai samaitātajai paaudzei samaitāt arī mūsu bērnus un atņemt tiem ticību, atņemt tiem cerību, padarot tos par bezdievīgiem ciniķiem.  Ja arī skolās šodien joprojām nav iespējams panākt bērnu tikumīgu un patriotisku audzināšanu, tad  tas ir jādara mājās, tas jādara sabiedriskajās organizācijās –  Jaunsargos, Skautos un citās līdzīgās organizācijās.
Kas mūs, padomju laikā uzaugušos, mācīja ticēt? Kas mācīja būt godīgiem? Kas mācīja  mīlēt Latviju un latviešu tautu? Tie bija vecāki, tie bija Latvijas armijas karavīri, kas izcietuši Sibīrijas šausmas savā garā nesalauzti, goda vīri ar ciešanās rūdīta  karavīra stāju mums zēniem bija par paraugu. Viņu stāsti par brīvo, neatkarīgo Latviju, par uzupurēšanos, par godaprātu, šo karavīru ticība savai valstij, viņu cerība, viņu sirds degsme aizdedzināja arī mūsu sirdis un nostiprināja mūsu sirdīs  apņēmību būt tādiem, kādi ir viņi, lai arī tāpēc mums būtu jādzīvo nabadzībā, lai arī tāpēc būtu jāpacieš pazemojumi un zaimi.
Mīļie karavīri, esiet jūs par šādiem paraugiem! Esiet jūs par šādiem mūsu jaunatnes iedvesmotājiem šodien,  lai par viņu ideāliem nekļūst blēdībās rūdītie shemotāji un dažādās perversijās ieslīgušie pseidointelektuāļi.  Lai mūsu jaunieši izjūt kaunu par negodīgu rīcību, lai viņi izjūt kaunu par gļēvulību! Lai viņiem vairāk ir bailes no meliem un no netaisnības, nekā no savas vainas atzīšanas un rūgtas patiesības! Lai viņi saskata, cik patiesībā apkaunojoša un pazemojoša ir mūsu sabiedrībā glorificētā dzīve – peldēties zelta vannās, kamēr tauta cieš trūkumu un pat badu.
Šobrīd patiesi ir grūti cerēt uz to, ka šādas apkaunojošas dzīves kārotāji mainīsies, bet mēs varam cerēt un mums ir jācer un visiem spēkiem jāstrādā pie tā, lai mūsu bērni, mūsu jaunā paaudze  izaug ar patiesu ticību Dievam, ar cerību uz labāku un gaišāku nākotni un ar mīlestību sirdī pret savu tautu un valsti. Šis uzdevums nebūt nav mazāk nozīmīgs, ne arī mazāk svarīgs, ne mazāk grūts, kā toreiz mūsu karavīriem tas bija, stājoties pretī bermontiešiem. Šis uzdevums ir izšķirošs – ja mēs pazaudēsim savu jauno paaudzi,  mēs pazaudēsim arī to dārgo mantojumu, ko esam saņēmuši no saviem tēvu tēviem, jo kam gan tad mēs to varēsim nodot?

Tāpēc bruņosimies ar visiem tiem Dieva ieročiem, par kuriem mēs dzirdējām šīsdienas Dieva vārda lasījumā no apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem. Lai mūsu bruņojuma pamatā būtu patiesība, taisnība un ticība! Lai šādi bruņojušies mēs spētu uzvarēt un pastāvēt visās ļaunajās dienās.  Tad arī tautā atgriezīsies ticība un cerība. Tad arī jūs, mūsu bruņoto spēku karavīri, atkal atgūsiet savu pienācīgo, cieņas pilno vietu mūsu tautā, mūsu sabiedrībā, tad arī mums visiem atgriezīsies šobrīd nolaupītais lepnums par savu valsti Latviju. Un mēs atkal ar prieku un lepnumu varēsim kopā gavilēt un dziedāt – Dievs, svētī Latviju, mūsu dārgo tēviju,  nešauboties par to, ka Dievs patiesi mūs svētīs.

Amen.

Atzīmējot Lāčplēša dienu un Latvijas armijas izveidošanas 90.gadskārtu, šodien iesākās ar dievkalpojumu Doma baznīcā. Uz dievkalpojumu ieradās  Valsts prezidents Valdis Zatlers, premjerministrs Valdis Dombrovskis, vairākas citas valsts amatpersonas un armijas vadība,-ziņo spektrs.com

Pie Brīvības pieminekļa svinīgajā  parādē Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers uzrunā klātesošos aicināja uz vienotību.

Zatlers uzrunā pie Brīvības pieminekļa pateicās karavīriem un viņu tuviniekiem par Latvijas valsts neatkarības sargāšanu un teica: “Brīvības cīņā Latvijai vienmēr bija jāiesaistās pret ievērojamu pārspēku, kuru uzvarēt izdevies, tikai pateicoties vienotībai.Brālis bija vienots ar brāli, pilsēta ar laukiem, bija vienota Vidzeme, Kurzeme un Latgale, Tādēļ būsim arī turpmāk tikpat vienoti kā agrāk.”

Lāčplēša dienas pasākumi noslēgsies ar svecīšu aizdegšanu pie Rīgas pils mūra.

Vakar Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metrus platu krāteri un piecus metrus dziļu bedri,- ziņo LETA

Meteorīts nokritis netālu no mājām “Kundrati”, taču notikumā cietušo nav.

Ap plkst.17:30 VUGD saņēmis izsaukumu no Mazsalacas novada, kur kādā pļavā redzēta uguns.

Ierodoties notikuma vietā, dienesta darbinieki konstatējuši arī 20 metrus platu un Notikuma vietā strādā VUGD darbinieki un Valsts policija, kas norobežojusi notikuma vietu.

Mazsalacā plāno ierasties arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai izpētītu notikuma vietu un veiktu radiācijas mērījumus.

22.10.2009. Latvija: No 29. līdz 31. oktobrim notiks Baltijas Evaņģelizācijas konference, uz kuru pieteikušies vairāk nekā 300 draudžu vadītāji un mācītāji.

Baltijas Evaņģelizācijas konferencē, kas notiks Rīgā no 29. līdz 31. oktobrim, savu dalību ir pieteikuši vairāk kā 300 draudžu vadītāji un mācītāji.

Šī gada 29. – 31. oktobrī Rīgā, viesnīcā RADISSON SAS, notiks Baltijas Evaņģelizācijas konference, uz kuru ir pieteikušies vairāk kā 300 dažādu konfesiju draudžu mācītāji un vadītāji. Lielākā daļa no dalībniekiem – aptuveni 80% ir Latvijas draudžu pārstāvji, pārējie dalībnieki ir Lietuvas un Igaunijas draudžu vadītāji un mācītāji,- ziņo spektrs.com, Liis Korts (Komunikācijas nodaļas vadītāja, BGEA Latvija.)

Konference ir domāta mācītājiem un evaņģelizācijas darbā iesaistītiem kalpotājiem, lai kopīgi pievērstos Tā Kunga piešķirtajām iespējām iepazīstināt mūsu paaudzi ar Kristus vārdu, lai kopīgi lūgtu un būtu Evaņģēlija sadraudzībā.

Katras dienas programmā ir iekļautas Bībeles studijas, plenārsēdes un semināri. Ar uzrunām konferencē piedalīsies mācītāji un dažādu kristīgu organizāciju darbinieki no dažādam pasaules valstīm: bīsk. Pēteris Sproģis (Latvija), māc. Raimonds Mežiņš (Latvija), bīsk. Giedrius Saulītis (Lietuva), bīsk. Rimantas Kupstis (Lietuva), māc. Gerijs Kobs (ASV), māc. Stīvs Vaits (Kanāda), Dr. Viktors Hemms (Kanāda), Dr. Roberts Konvils (Indija), māc. Mihails Nakoņečnijs (Ukraina) un māc. Vasilijs Gerasimčuks (Moladāvija).

Konferencē uzstāsies arī mūziķi no Latvijas un Lietuvas.

Konferences laikā tiks nodrošināts tulkojums latviešu, krievu un lietuviešu valodās. Dalība konferencē ir bez maksas. Reģistrācija notiks 29. oktobrī (ceturtdien) no plkst. 12:00 līdz 18:00 un programma sāksies plkst. 19:30. Konference noslēgsies 31. oktobrī (sestdien) plkst. 13:15.

Latvijas luterāņu, baptistu, vasarsvētku, metodistu, brīvās un citas baznīcas ir uzaicinājušas Billija Grehema Evaņģelizācijas asociāciju (BGEA), un konkrēti brāli Franklinu Grehemu, kopā ar visām Latvijas baznīcām nākamajā gadā (2010. g. 5. – 7. novembris) Rīgā rīkot Cerības festivālu. Baltijas Evaņģelizācijas konference ir pirmais sagatavošanās solis šim valsts mēroga evaņģelizācijas pasākumam.

Šajā emocionāli un ekonomiski grūtajā laikā Cerības festivāla īstenošanas mērķis ir sniegt Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no cilvēka vecuma, tautības, sociālā stāvokļa, politiskās vai reliģiskās pārliecības, kristīgajās vērtībās balstītu cerības vēsti.

Papildus informācija:

Tālr.: +371 660 150 28

Mob.: +371 277 019 06

e-mail: [email protected]

No 25-27 septembrim draudzes „Labā vēsts” telpās draudze „NewSound” rīkoja konferenci “Glory&Fire” ar spīkeriem JOSHUA & JANET ANGELA MILLS.

Konferences galvenais organizators Nikolajs Bondarcovs uzsākot konferenci runāja par neierastām Dieva izpausmēm kalpošanas laikā. Viņš teica: ”Mums jāatstāj skepse un neticība, es Lūdzu Dievu lai mūsu sirdis nebūtu noslēgtas, bet gan atvērtas un mīkstas visam jaunajam.”

Par ko tad Nikolajs stāstīja, sapratām vēlāk, kad uz skatuves iznāca neliela auguma, korpulents cilvēks melnās biksēs un brūnā žaketē, kura seja burtiski pārklāta ar zelta pūderi. Spīkers Joshua skaidroja, ka zelta dāvana no Dieva tiek piešķirta dažādos veidos, citreiz tas parādās uz roku plaukstām, bet citu reizi un pirkstiem. Šādu izpausmi uz sejas esot saņēmis braucot tieši uz šo konferenci iepriekšējā dienas laikā.

Joshua dalījās ar Bībeles raktvietu par Hagaja grāmatas 2. nodaļu, kurā Dievs saka, ka visas zemes bagātības un zelts pieder Viņam. Un viņš tic, ka Dievs to var bagātīgi svētīt it katram pietiekošā mērā. Ko tad nozīmē pietiekošs mērs? Spīkers uzskata, ka ja Tev pieder kaut kas, tad Tev arī atliek no tā labiem darbiem.

Dievs mums piedāvā ienākt Viņa bagātības sfērā. Ko nozīmē zelts? Zelts ir bagātība, bet zelts ir arī Paša Dieva materializēšanās. Dievs parādās ar miera atmosfēru. Un svētī mūsu darba rokas, viss ko mēs darām pārvēršas zeltā. Un neaizmirstiet, ka Dievam Jūs visi esat svarīgi, Viņš visus vēlas apdāvināt, dziedināt un dāvināt bagātības un ievest labklājībā.

Spīkers piedāvāja ticības apliecināšanas aktu, ka klātesošo rokas var pārklāties ar zeltu ziedojot savus makus, vizītkartes, telefonus un citus priekšmetus. Jāpiezīmē, ka uz cilvēku rokām zelts neparādījās…

Piektdien LU Mazajā aulā notiks starptautiskā Luda Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursa noslēguma konference, bet plkst.18 Latvijas Zinātņu akadēmijā Zinātnieku nakts laikā notiks kārtējā Zinātnes kafejnīcas tikšanās ar nosaukumu “Izturības robeža”. Savukārt plkst.19 LU Lielajā aulā notiks Prāgas universitātes kora un LU kora “Jubilate” koncerts.

Sestdien, 26.septembrī, LU Lielajā aulā no plkst.12 notiks konference “Universitāte mazā valstī un plašā pasaulē”, bet svētdienas, 27.septembra, vakarā notiks doktoru promocijas ceremonija un tikšanās ar ārvalstu viesiem, goda doktoriem un goda biedriem.

Atgādinām, ka Saeima steidzami atbalstīja grozījumus likumā par “Grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Dzīvnieku draugi joprojām iebilsts pret lopu kaušanas noteikumu projektu.

Emocijas: diskusijas par likuma grozījumiem par dzīvnieku aizsardzību turpinās.

Dzīvnieka aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja Solvita Vība uzskata, ka tas ir politisks bizness, nevis rūpes par Latvijas lauksaimniekiem. Iekšpus valdībās ēkā diskutētāji cits caur citu nāca pie atziņas, ka ekonomisks ieguvums pieņemtais likums nenes nekādu. Kārlis Šadavskis paskaidroja: Viena daļa košergaļas un halalgaļas tiks pārdots un nopelnīta nauda, taču neaizmirstiet godātie reliģijas kaušanas fani, ka šajā kautuvē citus dzīvniekus kaut nedrīkstēs. Vienu un to pašu kautuvi varēs izmantot vienu reizi! Tāpat neaizmirstiet, ka kautuvēs uzturēties drīkstēs tikai musulmaņi un tas nozīmē, ka papildus darba vietu gan nebūs, bet gan notiks musulmaņu piesaiste.

Teikts, ka brīvam darbu tirgum ar nosaukumu „gaļas cirtējs” varēs izvēlēties īpaši no tālās musulmaņu dzimtenes, tad paskaidrojiet man lūdzu, kurš tad ir ieguvējs?

Paskaidrojums: Padome, Zemkopības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts sastāv no vispārīgām frāzēm, pēc būtības nereglamentējot jaunieviesto, specifisko un Latvijā līdz šim nepiemēroto lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas veidu. Tā kā ne Eiropas konvencija par kaujamo dzīvnieku aizsardzību, ne Padomes direktīva, ne arī Komisijas Priekšlikumi par padomes regulējumu dzīvnieku aizsardzībai to nonāvēšanas laikā neparedz kārtību, kādā notiek lauksaimniecības dzīvnieku kaušana reliģiskiem rituāliem, kā arī īpaši ņemot vērā, ka šis kaušanas veids, saskaņā ar Eiropas Veterinārārstu federācijas pamatnostādnēm, rada dzīvniekam papildus stresu un ciešanas, MK noteikumos būtu detalizēti jāreglamentē gan dzīvnieku labturības prasības, gan kaušanas norise, nepieciešamais aprīkojums, kāvēju un kautuvju sertifikācijas jautājumi tieši šim specifiskajam kaušanas veidam.

DAUZI PIEPRASA BALSOJUMU REZULTĀTUS! LŪDZU!!!!

Šodien, Saeima steidzami galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz atļaut Latvijā kaut dzīvniekus atbilstoši islāma tradīcijām,- ziņo spektrs.com

Grozījumi likumā paredz, dzīvnieka rīkles pārgriešana ar ļoti asu nazi, pēc tam ļaujot dzīvniekam noasiņot.

Saeima uzskatījusi, ka pašreiz aktuālāk atbalstīt islāma tradīcijas Latvijā un glābt vienas zemnieku saimniecības, Jēkabpils SIA Viesuļi (www.viesuli.lv) uzņēmēja – Normunda Teicāna intereses. Jāpiebilst, ka viņš ir TP biedrs un tuvs Dzintara Zaķa un Aigara Kalvīša draugs.

Arguments: Tādējādi saimniecībai nevajadzēs atlaist no darba 150 darbinieku, jo uzņēmējam ir iespēja saņemt lielu pasūtījumu no musulmaņu kopienas Zviedrijā.

Interesanti sanāk, ka islāma tradīcijas ieviešana un 150 darbinieku glābšana pašreiz ir katastrofāli svarīgāka, par skolotāju, medicīnas darbinieku atlaišanu, kas ir mērojama tūkstošos.

Par grozījumiem likumā balsoja 45, pret 40, bet atturējās 2 deputāti.

Par balsoja: lielākā daļa partijas “Jaunais laiks” (JL) pārstāvji, kā arī Tautas partijas, LPP/LC, daļa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un partijas “Sabiedrība citai politikai” parlamentārieši.

Pret balsoja: partijas “Saskaņas centrs” frakcija, lielākā daļa TB/LNNK, kā arī “Pilsoniskā savienība” frakcijas deputāti. To neatbalstīja arī pa diviem deputātiem no LPP/LC, ZZS un JL, kā arī JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Savukārt atturējās Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un JL deputāte Ausma Ziedone – Kantāne.

Kuram tas ir izdevīgi?

Izdevīgums uzņēmējam Normundam Teicānam. Izdevīgums islāmam. Izdevīgums Latvijas tautai, jo būs saglabātas 150 cilvēku darba vietas:)

Saeima pretrunā

Steidzoties apmierināt Eiropas Savienības intereses, un atsevišķu ietekmīgu personu interešu lobēšanu, atrunājoties ar vārdiem, ka tāds likums darbojās lielākā daļā Eiropas Savienības valstu, steigā un slepenībā, vienojoties atsevišķiem politiķiem un uzņēmējiem viena uzņēmēja interesēs, apejot tiesību aktos noteikto normatīvo aktu sagatavošanas un saskaņošanas kārtību, aizmirst, ka lielākās daļas Eiropas Savienības dalībvalstis uzskata, Latvijas pensionāru un invalīdu pensijas un invaliditātes samazināšanu par pretlikumīgu. Un tomēr, šajā gadījumā Saeima nesteidzas labot kļūdu.

Saeima labāk izvēlas uzņemties „pakalpiņu” lomu. Drīz varētu nākt klajā jauni likuma grozījumi, kas paredzēs rokas nociršanu par zādzību, daudzsievību atļaušanu, neļaušanu sievietēm valkāt bikses un galvas nociršanu, ja no islāma pāries citā reliģijā. Un par tautas iznīcināšanu, ja tā nepieņems islāma ticību. Pašreiz tas skan smieklīgi, bet, kas lai to zina…

Balsošanas rezultāti:

http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/C476D29DAFC40F94C2257634003E691D?OpenDocument