2009. gada 11. septembrī Rīgas Domē notika konference Ērģeļu būve Sv. Pētera baznīcā, kurā piedalījās latviešu un starptautiskie ērģeļu eksperti. Konferenci organizēja Rīgas Pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis. Ērģeļu būves projekta iniciatori ir baronese Babete fon Zasa, aktīva baltvācu kultūras tradīciju uzturētāja un kopēja, un Igaunijā dzīvojošais vācu izcelsmes ērģeļu būvētājs Aleksanders Ekerts.

Ideja par jaunu ērģeļu būvi vecajā Sv. Pētera baznīcā nav jauna, jau pirms vairākiem gadiem bijuši mēģinājumi uzsākt šāda projekta realizāciju, kas diemžēl nav vainagojušies ar panākumiem,- ziņo ērģeļu restaurators-meistars Alvis Melbārdis.

Konferences laikā tika apspriestas vairākas idejas, kāda izmēra un stila ērģelēm būvēt. Kā galvenā ideja jaunajām ērģelēm bija rekonstruēt baroka laikā Pēterbaznīcā bijušo instrumentu, kuru 1734. gadā būvējis Gotfrīds Klozens. Vēl pirms neilga laika ziņas par Klozenu bija ļoti maz – nebija zināms, no kurienes viņš 1729. gadā ieradies un kurp 1740. devies tālāk. Taču šai starplaikā, ieguvis Rīgas ērģeļu būvētāja titulu, viņš pārbūvējis Rīgas Doma ērģeles, kā arī uzbūvējis lielas un laikabiedru atzinīgi vērtētas ērģeles Pēterbaznīcā. Interesanti, ka tieši šīs ērģeles bijis instruments, ko 21 gadu spēlējis J.S.Baha pēdējais skolnieks Johans Gotfrīds Mītels ( 1728-1788). Aizraujošo Mītela mūziku nesen no jauna atklājuši ērģeļu un klavesīna speciālisti visā pasaulē. Pirms dažiem gadiem muzikoloģe Zane Gailīte Vācijas arhīvos atrada Pēterbaznīcas ērģeļu būves līgumu ar detalizētu instrumenta aprakstu, kas dod iespēju ērģeles rekonstruēt; taču vēl nepieciešams rūpīgs darbs Latvijas, Vācijas, Polijas un citu valstu arhīvos, kā arī vēsturisko ērģeļu izpēte dažādās valstīs.

Šī projekta realizācijā plānots iesaistīt Baltijas ērģeļu būvētājus un ērģeļu speciālistus, sadarbībā ar zinošiem un pieredzējušiem ērģeļu būvētājiem no Vācijas. Paralēli tam iecerēts saistīts jauno ērģeļu būvētāju izglītības projekts.

Rīga ar unikālajām Doma 1884.gadā būvētajām Valkera ērģelēm jau tagad ir nozīmīga pilsēta starptautiskajā mērogā. Savukārt jaunu ērģeļu būvniecība barokālā tradīcijā netālu esošajā Sv. Pētera baznīcā būtu ļoti vērtīgs pienesums Rīgas ērģeļu ainavai, kurā galvenokārt visas esošās ērģeles ir būvētas 19.gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma vācu romantiskajā tradīcijā.

Konferencē piedalījās Mūzikas akadēmijas ērģeļu klases vadītāja Vita Kalnciema un profesors Tālivaldis Deksnis, ērģelnieki Atis Stepiņš, Aivars Kalējs, Ilze Reine, Jānis Pelše, Roberts Hansons, diriģents un baroka mūzikas speciālists Māris Kupčs, Latvijas ērģeļu būvētāji Alvis Melbārdis un Viesturs Ilsums, ērģeļu eksperti Rudīte Līvmane- Lindenbeka un Mikus Dzenītis, kā arī citi speciālisti. Referātu par interesantākajiem ērģeļu jaunbūvju un rekonstrukciju projektiem pēdējos gados Eiropā sniedza Niklass Fredriksons (Zviedrija) un Franks Mēlfelds (Šveice). Ieskatu Sv.Pētera baznīcas akustiskajās problēmās un tehniskajā stāvoklī deva būvakustiķis Andris Zabrauskis un arhitekts Pēteris Blūms.

Dalībnieku viedokļi par to, kādām jābūt jaunajām ērģelēm, nebija vienoti – katram ērģelniekam ir savs ērģeļu ideāls, un arī klausītāju viedoklis nav mazsvarīgs. Brīžiem domu apmaiņa izvērsās visai asa, kā tas bieži notiek, apspriežot jaunu ērģeļu būvniecības projektus. Šobrīd Pēterbaznīcas īpašnieks ir Rīgas pilsēta, tāpēc no tās ir atkarīgs, vai un kādas ērģeles baznīcā tiks būvētas. Tiks izveidota darba grupa, kura koordinēs projekta tālāko gaitu, izstrādās finansēšanas plānu, veiks reklāmas un ziedojuma akcijas.

Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds ir izstrādājis inovatīvu, izglītojošu materiālu par Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāli,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz lelb.lv

Tā ir virtuāla trīsdimensiju ekskursija CD formātā, kas rada iespēju apskatīt katedrāli no draudzes zāles līdz pat tornim, iepazīties ar ievērojamākajām kultūras un mākslas vērtībām – altāri, kanceli, Hercoga ložu, noklausīties vairākus skaņdarbus uz unikālajām Pasaules lielākajām mehāniskajām ērģelēm, kā arī iepazīties ar informāciju par dievnama būvvēsturi un restaurācijas nepieciešamību. Kā arī noklausīties vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa stāstījumu un interviju ar katedrāles bīskapu Pāvilu Brūveru un dekānu Pēteri Kalku.

Projekts ticis īstenots pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam Ls 1500 apmērā un Liepājas Izglītības pārvaldes finansējumam Ls 500 apmērā.

Projekta demo versiju ir iespēja noskatīties fonda interneta mājaslapā,

http://ocean.lv/Trisvienibas-baznica-Eng/OCEAN_Trisvienibas-baznica-eng.html

Latvijas Saeimas preses dienests paskaidroja, ka komisijas deputāti vēlas dzirdēt tradicionālo konfesiju pārstāvju viedokli par grozījumiem, kuri paredz svītrot no likuma normu, saskaņā ar kuru draudzes tiesības tika ierobežotas gadījumos, kad tradicionālo reliģisko konfesiju kanoniskie likumi nepieļauj to darbību,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv

Uz komisijas sēdi uzaicināti pārstāvji no Latvijas Pareizticīgo baznīcas, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Vecticībnieku Pomoras draudzes Latvijā, kā arī no Romas Katoļu baznīcas kūrijas. Sēdē piedalīsies arī Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Kā jau tika ziņots, pagājušā gada jūnijā Satversmes tiesas kolēģija sāka izskatīt lietu „Par likuma „Par reliģiskajām organizācijām” 10. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Satversmes 99. pantam un Eiropas konvencijas par cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām 9. pantam”.

Kā zināms, Latvijas Republikas Satversmes 99. pantā ir teikts, ka „Katram ir tiesības uz domas un sirdsapziņas brīvību, kā arī brīvi paust savu ticību. Baznīca ir atdalīta no valsts”.

Savukārt likumā „Par reliģiskajām organizācijām” 10. panta 3. punktā ir teikts, ka ja draudze nevēlas pievienoties un iekļauties jau esošās apvienības (Draudzes) sastāvā,

tad tas ir jānorāda Statūtos ar piezīmi, ka tāda draudze darbosies autonomi. Strīdīgs šajā punktā ir tas fakts, ka noteikumi par draudžu autonomiju netiek attiecināti uz tām konfesijām, kuru kanoniskie noteikumi nepieļauj autonomu draudžu un kopienu pastāvēšanu.

Lieta ierosināta pēc Administratīvās Apgabaltiesas ierosinājuma. Tiesa izskatījusi lietu par Reliģijas lietu pārvaldes atteikumu reģistrēt kādu autonomu Latvijas pareizticīgo draudzi mocekļa sv. Joanna vārdā. Savu atteikumu Pārvalde pamatoja ar to, ka Latvijā jau darbojas Pareizticīgo baznīca, kuras iekšējie noteikumi neparedz autonomu draudžu un kopienu pastāvēšanu.

Pēc Administratīvās Apgabaltiesas domām, atteikums reģistrēt reliģisku organizāciju var aizskart tiesības brīvi paust un praktizēt savu ticību. Pie tam tiesā paskaidroja, ka patlaban spēkā esošā likuma norma gan ļaujot apturēt valsts teritorijā esošo draudžu un baznīcu šķelšanos, tomēr demokrātiskā valstī līdzīga iejaukšanās ticības jautājumos neesot ne ar ko attaisnojama.

Latvijas draudžu pravietojums piepildās. Jāņu nakts lūgšanas laikā, apvienojoties vairākām harizmātiskajām draudzēm, kāds no mācītājiem pravietoja, ka tiek lauzta ne tikai okultā ietekme Latvijas teritorijā, bet arī narkotisko vielu izplatīšana. Pēc četriem mēnešiem…

Rīgas Latgales policijas iecirkņa darbinieki 08.09.2009.g. veica kārtējo kratīšanu narkotiku “točkā” Ludzas ielā un aizturēja vairākas narkotiku tirgones,-ziņo LETA.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Sigita Pildava, teica: šī “točka” policijai ir labi zināma jau vairākus gadus. Pēdējos divos gados vien par narkotiku tirdzniecību šajā vietā ir sākti trīs kriminālprocesi.

Otrdien policija veica eksperimentu un vēlāk arī kratīšanu. Šī vieta ir labi pielāgota narkotiku tirdzniecībai – restoti logi, dzelzs durvis, tāpēc policijai vajadzēja izmantot arī pretterorisma vienības “Omega” palīdzību, lai iekļūtu dzīvoklī.

Dzīvoklī tika aizturētas divas 1971.gadā un 1983.gadā dzimušas sievietes, bet mājas ārpusē – vēl arī 1976.gadā dzimusi sieviete. Kratīšanas laikā policija atrada visai niecīgu heroīna daudzumu, taču mājās atradās jau par narkotikām ietirgotā nauda – 500 latu. Sākts kriminālprocess par narkotisko vielu tirdzniecību.

Pēc divus gadus ilgušas renovācijas un restaurācijas 26.08.2009. tika atklāta Rīgas sinagoga “Peitav-šul”, Peitavas ielā.

Par sinagogu

Rīgas sinagoga ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un viena no nedaudzajām jūgendstilā celtajām sakrālajām ēkām Rīgā. Rīgas sinagogas vēsture sākās 1903. gadā, kad ebreju draudzes locekļi par saviem līdzekļiem iegādājās zemes gabalu Peitavas ielā un saņēma atļauju sinagogas celtniecībai, tā tika pabeigta 1905. gadā.

“Peitav-šul” bija vienīgā Rīgas sinagoga, kas netika nodedzināta 1941. gadā, Rīgā ienākot Vācijas karaspēkam.

Pēc kara beigām sinagogā sāka notikt dievkalpojumi. Līdzekļi sinagogas telpu remontam padomju laikā netika piešķirta, tādēļ pirms rekonstrukcijas sākšanas tā ir bijusi salīdzinoši nožēlojamā stāvoklī.

Tagad, pēc statistikas datiem, 10 800 ebreju Latvijā, var lepoties ar savu renovēto un restaurēto sinagogu un savienoties lūgšanās ar lielāku enerģiju.

Uz atklāšanas pasākumu ieradās: valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Solvita Āboltiņa, Māris Riekstiņš, Kaspars Gerhards, Sergejs Dolgopolovs, Nils Ušakovs, Andris Bērziņš un citas sabiedrībā zināmas personas.

FOTOGALERIJA http://www.jews.lv/lv/fotogalerija/fotoreportaza_no_sinagogas_atklasanas_pec_renovacijas/

FOTOGALERIJA Nr.2 http://www.tvnet.lv/zinas/galleries/gallery.php?gid=606150