-Jūs esat varoņi!
-Nē, mēs tikai pildām savus pienākumus.

Trešdien glābšanas dienests (VUGD) operatīvi glābis dzīvniekus: suni un strazdu, – ziņo spektrs.com

Talsos kādas dzīvojamās mājas notekcaurulē iesprūda strazds. Lai putnu atbrīvotu, glābēji izjauca notekcauruli.
Jēkabpilī mājas pamatos iesprūda suns un, lai viņu atbrīvotu, bija nepieciešama glābēju palīdzība. Dzīvnieks veiksmīgi izglābts.
Pēc VUGD datiem, šogad glābēji palīdzējuši jau 60 nelaimē nonākušiem dzīvniekiem.

Mēs dzīvojam laikā, kad troksnis apkārt ir lielāks par sirdsapziņu mūsos. Ir kļuvis gandrīz neiespējami atšķirt patiesību no meliem. Mēs vadāmies pēc pieņēmumiem, jo nav laika dziļākai analīzei. Mēs „savus” lēmumus pieņemam pēc citu teiktā, pēc tiem, kas ir dzirdami, un dzirdami ir tie, kas vairāk runā un skaļāk kliedz, kas maksā. Bet, vai patiesība ir runāšanā, troksnī un naudā?,- spektrs.com ziņo Ieva Leinasare

Šodien caur mēdijiem un apkārtējo vidi mūs apņēmis antivērtību spektrs un paši esam kļuvuši tā daļa. Tas ir kā bacilis, kas ielien smadzenēs un to pat nepamanām. Ērtākas dzīves un sirdsapziņas neapgrūtināšanas labad, vērtības ir sācis radīt cilvēks pats. Tās ir katram savas, plašā izvēlē kā lielveikala plauktos, pamatvērtības nobāžot kur noliktavās, lai neaizņem vietu, jo nav pieprasītas. Mīlestība ir aizvietota ar seksu; prieks ar baudu un atkarību izraisošām lietām; laime ar nepārtrauktu darbošanos, naudas daudzumu un labām sajūtām; gudrība ar tiesībām teikt ko, kam un kur gribās vai paņemt, kas vēl paņemams; brīvība ar visatļautību un neskaitāmajām tiesībām.

Te nu mēs esam – „vērtību” lielveikalā un kā pilsoņi varam cīnīties par SAVĒJO vērtību un interešu noteikšanu par valsts likumu. Jo mums uz to ir tiesības! To sauc par pilsonisko sabiedrību un rietumu vērtībām. Likums un morāle ir kā māls mūsu rokās, un mēs veidojam to pēc mūsu personiskajām vēlmēm un instinktiem, mēs – tā sabiedrība, kāda esam. Pat likuma latiņu pārliekam atbilstoši savām vērtībām, liekot pārējiem pēc tām dzīvot. Jautājums – vai mūsu vērtības iet uz augšu vai uz leju, uz attīstību vai degradāciju? Kādas vērtības var izdot un kādus likumus veidot slima sabiedrība? Vai mēs esam vesela vai slima sabiedrība?

Ilgtermiņa stratēģija (LV2030)

Šobrīd Saeimā caurskatīšanai pirms apstiprināšanas atrodas Latvijas ilgtermiņa stratēģija (LV2030), kas noteiks mūsu nākotni 20 gadu posmā, jo tiks pieņemta ar likuma spēku. Šo stratēģiju ir izveidojis R.Ķīļa kungs kopā ar sevis izvēlētu, līdzīgi domājošu (līdzīgu vērtību) cilvēku grupiņu, kas izglītību (pamatā) guvuši Eiropas augstskolās. Pats Ķīļa kungs ir antropologs un šīs studiju programmas pamatā (tāpat kā daudzu citu sociālo programmu) ir „new age” ideoloģiskā bāze, t.i., nav absolūto vērtību, bet vērtība var būt jebkas. Dieva nav un dievs var būt jebkas. Un jautājums nav par izglītības kvalitāti vai augstskolas reputāciju, bet par vērtību un ideoloģisko bāzi cilvēkam, kurš veido VALSTS ILGTERMIŅA stratēģiju.
ŠEIT sākas jautājumi. Latvija vēsturiski ir kristīga (nevis, piemēram, islama) valsts, kurā 74% iedzīvotāju tic Dievam un reģistrēti 1.3miljoni kristiešu, bet „new age” būtība ir pretēja kristietībai. Minētās izglītības saturs (un Ķīļa kunga nostādne) ir konfliktā ar kristīgajām jeb vispārcilvēciskajām pamatvērtībām, piemēram, laulība un ģimene neaprobežojas ar vīrieša un sievietes savienību, kā tas ir noteikts arī Latvijas Satversmē, bet laulības, ģimenes definīcijās ir iekļautas arī viendzimuma pāru attiecības, kā tas jau izmainīts jau daudzu ES valstu likumdošanās, ne bez spiediena arī uz Latviju.
Tas ir jautājums pārdomām saistībā ar šodienas realitāti, kur tieši ģimenes institūtam (kā vislabvēlīgākajai un drošākajai videi bērna – veselas personības radīšanā, audzināšanā un attīstībā) ir BŪTISKĀ loma – Latvija ir 4.izmirstošākā un novecojušākā nācija pasaulē! Vai tad var dzimt bērni un pastāvēt valsts ilgtermiņā bez stabilām un stiprām ģimenēm?
Tas ir jautājums par plaša patēriņa vērtībām lielveikala plauktos (un valsts ilgtermiņa stratēģijā), jo ir BĪSTAMI runāt par ekonomiku, kultūru, izglītību, ja ir atvērtas durvis antivērtību vējiem, kas tad arī ieliek saturu un nosaka rezultātu. Nozares ir vien trauks, kas tiek piepildīts ar saturu, un saturs, nevis trauks, rada augļus – labus vai sliktus, uz attīstību vai degradāciju vērstus. Vai jūs saprotiet par ko es runāju? No skābiem kāpostiem ar pienu un iepelējušu reņģi nevar izvārīt gardu un veselīgu zupu, ar ko paēdināt savējos. Vienalga, cik skaists un dārgs arī nebūtu katliņš.
Tāpēc, lasot šo, nesteidzieties ar secinājumiem, bet apstājieties un padomājiet – katrs ar savu galvu:

Teritorija

Teritorijas tukšas nepaliek.. KAS to piepildīs? LATVIJU. Amerikāņi? Angļi? Zviedri? Turki? Krievi? Ķīnieši? Arābi? Vai varbūt igauņi?
Vai Latvijas pensionāru pulki (demogrāfi prognozē, ka līdz 2030.gadam gandrīz 3.daļa iedzīvotāju varētu būt vecāki par 60 gadiem) kopā ar saujiņu darbā novārdzināto (jo taču būs jāuztur milzu pensiju un sociālā sistēma, gan vēl jāpamanās kāds bērnelis laist pasaulē) reproduktīvā vecuma iedzīvotāju lielā mērā no jauktajām ģimenēm (ar viesstrādniekiem) spēs nosargāt valodu, nacionālo identitāti, kultūru, tradicionālo reliģiju?
Atbilde nav grūta – teritoriju piepildīs tie, kam būs vairāk bērni un ģimenes. Kam pasaulē ir šī privilēģija? Izmirstošā Eiropa tā noteikti nebūs, un tā ir cena par vērtību pārdefinēšanu un aiziešanu no kristīgiem pamatprincipiem, no Dieva Radītāja.
Kas uzturēs šo strauji pieaugošo pensionāru daļu – pensiju un sociālo sistēmu (bērnu skaits līdz 14gadu vecumam samazinājies no 20% 1989.gadā līdz 15% 2006.gadā), veselības sistēmu, kas tieši ar to saistīta. Starp citu, visticamāk, šis stāsts ir par jums personīgi, ja šobrīd esat aktīvajos spēka gados. Pensiju speciālisti neļaus samelot, ka pensiju sistēma ar visiem saviem līmeņiem šobrīd karājas gaisā un tas attiecas uz ikvienu godīgo pilsoni, kas godprātīgi maksājis sociālo nodokli un iemaksas pensiju fondos.
Vai jums ir tik daudz bērnu, kas saņēmuši no jums to mīlestību, rūpes, laiku un uzmanību, lai būtu ko atdot jums vecumdienās, uzņemoties par jums atbildību un rūpes? Ko sēsi to pļausi princips vēl nav atcelts. Vai arī jums ir iekrāta naudiņa veco ļaužu pansionātam (ko tajā laikā droši vien sauks skaistāk, bet tas jau būtību nemaina) un medicīnas pakalpojumiem, jo veselība jau ar gadiem droši vien neuzlabojas?
Vai par tādu Latviju jūs dzīvojat šodien? – par Latviju, kas ir vien teritorija ar nosaukumu, visiem vējiem caurvējotā atvērtā un pilsoniskā sabiedrība, ar pasaules pilsoņiem piepildīta, bez savas identitātes ar mākslīgu smaidu visiem, kas gatavi maksāt. Kā ielasmeita.. globalizācijas pievārtē.
1.daļa.

Kam pieder Francija? Un tu saņemsi zibenīgu atbildi, protams, ka francūžiem? Bet aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, attiecībā par to, kam pieder Latvija? Viennozīmīgas atbildes nav, -spektrs.com ziņo Jānis Rožkalns.

Kaut gan 1918. gadā 18. novembrī tika dibināta Latvija latviešiem. Vai mēs slikti zinām Latvijas vēsturi? Kāpēc mēs šodien esam nonākuši pie elementāra jautājuma uzdošanas, kuram nav atbildes? Par to stāsta Jānis Rožkalns.

„Jesus revolution” sešu jauniešu komanda no Oslo Rīgā ielidoja 6. aprīļa vakarā. Viņi ir divi puiši un četras meitenes vecumā ap 20 gadiem – Daniēls, Alekss, Monika, Heidija, Daniēla un Estere. Interesanti, ka tikai divi no viņiem nāk no Norvēģijas, bet pārējie ir no citām Eiropas valstīm – Austrijas, Vācijas un Polijas,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv

Jau nākamajā dienā pēc īsas sagatavošanās un lūgšanām notika pirmais evaņģelizācijas pasākums Zinātņu akadēmijas namā. Mazā 1. auditorijas zāle bija pilna, sanākuši gandrīz simts cilvēku. Nākamās dienas draudzei „Kristus pasaulei” un „Jesus revolution” komandai bija ļoti piesātinātas. Ceturtdien un piektdien rīta pusē tika dalīti bukleti uz ielām. Piektdien notika arī evaņģelizācijas pasākums Līvu laukumā Vecrīgā. Pēc tam sekoja drāmas un dejas grupu mēģinājumi. Bet vakaros notika evaņģelizācijas pasākumi Zinātņu akadēmijas namā. Visos trijos evaņģelizācijas pasākumos jaunieši stāstīja klātesošajiem savas atgriešanās liecības, uzveda pantomīmu un skečus, ar kustībām vienkāršā un viegli uztveramā veidā rādīja klātesošajiem pamatpatiesības par grēku un Dieva žēlastību. Visos trijos evaņģelizācijas vakaros sludināja Daniēls, „Jesus revolution” komandas līderis. Ceturtdienas vakarā Alekss no „Jesus revolution” aizlūdza par cilvēku vajadzībām un vairāki piedzīvoja dziedināšanas no Dieva. Pēdējā vakarā vairāk nekā desmit cilvēku iznāca draudzes priekšā un pieņēma Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju.
10. aprīlī, Rīgā Zinātņu akadēmijas namā pulksten 14.00 notika draudzes „Kristus pasaulei” dievkalpojums ar „Jesus revolution” komandas piedalīšanos. Svētdien, 11. aprīlī „Jesus revolution” devās uz Jēkabpili, kur piedalījās šīs pilsētas „Kristus pasaulei” draudzes evaņģelizācijas dievkalpojumā.

No aprīļa mēneša žurnāls Spektrs.com kļūst biezāks ar vēlvienu sadaļu IZRAĒLA UN MĒS.

Spektrs.com iepriekšējos mēnešos bija sadarbojies ar Izraēlas tematikas autori Ilzi Saulīti.

Tagad katru mēnesi būs iespējams iepazīties gan ar jaunumiem, gan arī ar pagātnes, tagadnes un gaidāmajām nākotnes norisēm Izraēlā, jau atsevišķā sadaļā IZRAĒLA UN MĒS, kuru vadīs sadaļas autore Ilze Saulīte.

Svētdien draudzē „Labā Vēsts” par godu Kristus augšāmcelšanās svētkiem un „Grēku nožēlas dienas Latvijā” programmas ietveros notika pielūgsmes un pateicības koncerts –ziņo spektrs.com

Koncerta atklāšanā draudzes „Labā Vēsts” mācītājs Andrejs Čebotarjovs pauda savu ticību, ka šis vakars ieies vēsturē. Pēc teiktajiem vārdiem atskanēja šofāra skaņas Valda Indrišonoka un Viktora Isajeva izpildījumā.

Koncertu uzsāka ar programmu „Liels prieks pasaulei, Jēzus ir dzīvs!” kristiešu draudzes „Prieka Vēsts” slavēšanas nodaļas vadītājs un grupas „Vēstniecība” solists Valters Gleške ar slavēšanas grupu „Prieka Vēsts”.
Pēc dziesmas „Lieldienas” Valters Gleške akcentēja, ka šis ir laiks lai vairāk izprastu Jēzus Kristus nozīmi, viņš teica: „Jēzus krusts ir tas, pie kura mēs esam nomiruši un līdz ar viņu augšāmcēlušies, un mums šajā vakarā ir iespēja pateikties par to, ko Viņš ir darījis.” Pēc dziesmas „Krusts” solists liecināja par savu dzīvi un teica: „Jau no 12 gadu vecuma esmu kļuvis par pielūdzēju. Es esmu vēlējies, lai manu dzīvi raksturotu, gluži kā Dāvidu, ar tādu mīlestību uz Dievu un cilvēkiem. Un noteikti mēs ikviens vēlamies līdzināties arī Enoham. Dievs Enohu aizrāva pie Sevis Debesīs, jo viņš bija tik ļoti pieķēries Dievam, ka abi kļuva par draugiem. Dievs bija ar viņu kopā. Par Enohu apkārtējie zināja, ka pirms viņš kaut ko dara vai atbild, vispirms tas jāapspriež ar Dievu. Tādiem arī būtu jābūt ikvienam no mums. Un LATVIJA piedzīvotu izmaiņas!”
Valters Gleške savu pielūgsmes programmu noslēdza ar dziesmu „Alleluja”, kuru vēlāk pārņēma un iekļāva vakara programmā arī Viktors Isajevs, kurš arī izteicās, ka neesot apveltīts ar tādu balsi kā Valteram Gleškei, bet tomēr centīšoties.

Kaspars Ezeriņš klātesošos iepazīstināja ar programmu „Lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek.” Kaspars Ezeriņš teica: Es no sirds tic, ka tādiem pielūgsmes un slavas vakariem ir garīga nozīme Latvijā.”

Kaparu Ezeriņu nomainīja mūziķis un mācītājs Viktors Isajevs ar grupu.
Viktors Isajevs šājā vakarā aktualizēja domu, ka visi mēs esam vienādi Dieva priekšā un ka Dievā nav nacionalitātes.
Žēl noraudzīties, ka šāda veida tēma tiek aktualizēta tik nozīmīgajā Lieldienu noslēgšanas vakarā. Un no redakcijas puses jāuzliek punkts uz „i.”
Tātad, tomēr, pirmkārt, jāatgādina cienītajam krievvalodīgajam mācītājam un slavētājam Bībelē rakstīto, kurā Ievai un Adamam Dievs bija devis savu teritoriju, tas ir Ēdenes dārzs, kas kļuva par viņu mājām jeb Tēvu Zemi, Tēva Dieva mantojums un valdīšanas vieta. Un tikai no Ādama un Ievas bija atkarīgs savas iedalītās Zemes uzraudzīšana un nosargāšana no ienaidnieka! No tā izriet, ka Dievs ir iedalījis cilvēkus tautās/nācijās/nacionalitātēs, kuri mājo savās noteiktajās teritorijās.
Savas Tēvu zemes nosargāšanas pozīciju Dievs NAV ATCĒLIS!
Līdz mūsdienām šī tendence ir saglabājusies. Piemēram, kari. Kāpēc tie notiek? Jo kāda nācija vēlas iekarot citas nācijas zemes teritoriju un iegūt to, kas viņai nepieder. Par to mācītājs varētu palasīt Bībelē aprakstītos nemitīgos karus Vecajā Derībā un pārliecināties par to pats. Vai nosargāt savu teritoriju, vai arī labprātīgi padoties uz kosmopolītisma kultivēšanas pamata, vai pakļauties reliģiskajai dogmai, kas nesaskan ar Bībelē rakstīto, ir atkarīgs tikai un vienīgi no pamatnācijas!
Otrkārt, atsvaidzināsim atmiņu ar vēl kādu raksta vietu, lai nostiprinātu šo domu un varbūt tas palīdzētu mums saprast, ka pats Dievs ir nāciju/nacionalitāšu autors. Bābeles celtniecības laikā „Tur Tas Kungs sajauca visas zemes valodas, un no turienes Viņš tos izklīdināja pa visu zemes virsu.” (1.Moz.11: 1)
Kosmopolītisma kultivēšana ir pielīdzināma bezpersoniskajai attieksmei pret cilvēkiem, kā arī valsts pamatnācijas noniecināšana. Dieva priekšā visi mēs esam vienādi, tajā gadījumā, ja mūsu sirds stāvoklis Dieva priekšā ir visiem vienots Jēzū Kristū, jo Dievs pārbauda mūsu sirdis, bet attiecībā, uz savas Zemes pārraudzīšanu, nacionalitāti un nacionāli-patriotisko pašapzināšanos, šie vārdi nu, nekādi nav attiecināmi.
Tas ir kārtējais brutālais mēģinājums pamatnācijas apzināšanās dzirksts apslāpēšanā, lai tādējādi cittautieši attaisnotu sev tīkamās psiholoģiskās manipulācijas.

Vakaru noslēdza Valdis Indrišonoks, kurš bija arī vakara tulks.

Foto: Valters Gleške Rock of Glory koncertā

Šodien no plkst.11.30 līdz plkst.15.00 Rīgā notika krusta gājiens.
Krusta ceļa gājienā piedalījās konfesiju bīskapi, garīdznieki un aptuveni 2 000 kristiešu.
Tās sākums tika iezīmēts ar Lielās Piektdienas Krusta ceļu Vecrīgā. Pulcēšanās pie sv.Jēkaba katedrāles plkst.11.30, pie Saeimas laukuma. Tika pavadīts brīdis lūgšanās un plkst. 12.00 iesākās ikgadējais Krusta ceļš. Šogad bija 10. Krusta ceļa stacijas un tajā piedalījās profesionāli aktieri, kuri katrā pieturas punktā izspēlēja etīdes no Bībeles.
Krusta ceļa pieturvietas:
1.  Notiesāšana uz nāvi – starp Katedrāli un Saeimu
2 . Jēzus ņem savu krustu – Pils laukums pie Sāpju Dievmātes baznīcas
3.  Jēzus pirmo reizi pakrīt zem krusta – Arsenāls
4 . Jēzus ceļā satiek Savu Māti – Bastejkalns
5.  Kirēnas Sīmanis palīdz Jēzum nest krustu – pretī Brīvības piemineklim uz tilta
6.  Jēzus otro reizi pakrīt zem krusta – pie Nacionālās Operas
7.  Sievietes apraud Kungu Jēzu – sv. Pētera baznīca
8.  Kungam Jēzum novelk drēbes – Okupācijas muzejs
9.  Kungu Jēzu piesit krustā – Anglikāņu baznīca
10. Kungs Jēzus mirst pie krusta -  Rīgas Doma baznīca

Ps 68:5 Dziediet Dievam, muzicējiet Viņa Vārdam, sataisiet ceļu Viņam, kas pa tuksnešiem brauc,- Kungs ir Viņa vārds. Priecājieties Dieva žēlastībā un gavilējiet Viņa priekšā!
Vai zini, ka Dievs grib, lai Viņa Vārdam dziedātu ne tikai ierastās, visiem zināmās dziesmas, bet muzicējot ir jādzied Viņam, muzicējot un skandinot jaunas slavas dziesmas visās pasaules valstīs! It kā viss ir skaidri un vienkārši. Jādzied, jāmuzicē un jāgavilē… Skan skaisti. Varētu teikt, ka cēli un iedvesmojoši, tomēr realitātē ne viss ir tik vienkārši, kā izskatās no pirmā acu uzmetiena,- spektrs.com ziņo Maranatha Music autors Vjačeslavs Kostigovs.
Kāpēc? Tāpēc, ka, lai radītu jaunu dziesmu, ir jābūt iedvesmai, jāprot salikt melodiju kopā ar tekstu un tā tālāk. Es nerunāju par hītiem, kuri ir izslīpēti līdz niansēm, lai tie iepatiktos klausītājam un tos pēc iespējas vairāk pirktu, bet gan par radošo procesu kopumā, kas jebkuram profesionālam mūziķim pasaulē ir reizē vienkāršs un sarežģīts.
Vēl sarežģītāks radošais muzicēšanas process ir kristīgajā draudzē. Tas nav sarežģīts muzicēšanai, bet attieksmes apliecināšanai Dievam. Es uzsveru vārdu – attieksmes.
Tieši par šo attieksmi mēs vēlamies runāt savā portālā Maranatha Music un izskaidrot lasītājam visas nianses par tādiem jautājumiem, kā – levītu kalpošana, finanses, dziesmas, mūzikas instrumenti, vokāls, slavēšana, ierakstu veikšana, darbu pārdošana, skatuves elementi, producēšana, scenārijs, budžets, desmitā tiesa, gavēnis, dāvanas, lūgšanas un daudz ko citu.
Līdz ar to oficiāli paziņojam, ka portālā esam atvēruši jaunu unikālu sadaļu „Levītu akadēmija”, kura iesākumā teorētiski izglītos cilvēkus, kuri vēlas kalpot Dieva draudzei, jeb levītus. Kā pirmo piedāvājam tēmu „Desmitā tiesa”.

1Kor 9:18 Kas tad ir mana alga? Ka es sludinu evaņģēliju bez maksas un nelietoju savas tiesības, ko man dod evaņģēlija sludināšana.
Tāpat kā Dievs mūs nedala pēc konfesionālās piederības, bet gan kristiešos un nekristiešos, kā teikts Mt.25:33 – ir tikai viena robeža, kuras vienā pusē būs āži, bet otrā – paklausīgās Dieva avis. Tieši tāpēc „Levītu akadēmija” būs neatkarīga netradicionālu reliģiozo, nedenomenāciju, nesektantismu vai kādam piederošu baznīcu un kustību teorētisko zināšanu apkopojums, kurš ir balstīts tikai un vienīgi uz Bībeles pamatiem. Turklāt visa informācija būs pieejama visiem lasītājiem par velti.
Viens no „Levītu akadēmijas”  galvenajiem mērķiem ir sagatavot levītus – Dieva draudžu kalpotājus. Tādēļ mēs arī aicinām sadarboties Kristū patiesi neatkarīgus kristiešus teorētiski un praktiski pielietojamā metodiskā mācību līdzekļa sagatavošanai. Katru, kas vēlas sadarboties, rakstīt šeit (http://www.maranathamusic.lv/lat/par_mums/kontakti/).

Lai Svētais Gars katram atver gudrības vārtus!

Atkarībā no trauka tilpuma, tam ir savs mērs. Lai gan zinātniski bija pierādīts, ka LELBiešu pacietība ir bezizmēra, nu tās mērs ir pilns. “Vanag, atkāpies!” tie sauc. Līdz šim viens otrs uzskatīja, ka tāds vēl nav dzimis, kas drīkstētu iebilst Vanagam. Cits atkal cerēja nodzīvot ilgāk par Vanagu, un tad doties kalpošanas druvā. Bet tagad, kā ir, tā ir.
Diemžēl, diemžēl, secina e-firziķis, pēdējais piliens ir nevis ilgas pēc luteriskās ortodoksijas, bet gan finanšu lietas, ar kurām gan godātai “baznīcas vadībai” ir maz sakara,- spektrs.com ziņo e-baznica.lv

Šie krietnie, no pašu vidus izraudzītie, un uz mūžiem pasvētītie, vīri, nodarbojas tikai ar garīgām lietām. Viņiem viss laicīgais ir svešs un tāls. Un tikpat tālu ir jaunie bīskapi no savām avīm, jo saskaņā ar viņu mīļā drauga, Romas pāvesta, mācību, baznīca ir bīskapi nevis centīgie baznīcānācēji.
Starpcitu, neskatoties uz to, ka arī pāvestam pienācis laiks iet pensijā, sakarā ar viņa bērnu lietām, viņš pazemīgi turpina nest savu smago baznīcas vadīšanas krustu. Pāvestam vienmēr ir taisnība, jo viņš taču ir nemaldīgs saskaņā ar pāvestības mācību. Līdzīgi noskaņots ir arī Vanags un Partneri.
Īsi sakot, e-fiziķis vēlas paskaidrot, ka bīskapiem nav iespējams atkāpties no saviem amatiem, jo, pirmkārt, viņi ir nule kā pasvētīti uz mūžu, un, otrkārt, viņi atbild tikai par garīgām lietām [neskatoties uz to, ka viņi ietekmē un virza laicīgo lēmumu pieņemšanu].
e-firziķis pieļauj, ka viena no iespējām, kā tālāk attīstīsies situācija, ir mums visiem labi pazīstama. Proti, LELB vadība lūgs valstij pārņemt LELB, bet paši turpinās pieticīgi dzīvot no aizņemtas aizdotas naudas procentiem. Valdībai būs jāsedz LELB parādi, jāizmaksā mācītājiem algas un kompensācijas, un jānoorganizē izdevīga LELB pārdošana.
Tiks izsludināts konkurss, kurā pieteiksies Romas katoļu baznīca [RKB] un Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas [LELBāL].
Sarunu gaitā noskaidrosies, ka LELB kā vienu veselumu pārdot nav iespējams, jo viena daļa neatbilst LELBāL prasībām, savukārt, otra RKB.
Tad tiks pieņemts lēmums LELB sadalīt attiecīgās daļās, bet katru no tām pārdot kā visu veselo. Līdz ar to valsts saņems divas reizes vairāk naudas. Diemžēl, šī summa segs tikai 5% no visām izmaksām, tādēļ 95% nāksies segt no valsts budžeta līdzekļiem.
Tajā pat laikā draudzēs noritēs ierastā dzīve. Šad tad notiks dievkalpojumi, kurus laukos apmeklēs daži padzīvojuši cilvēki. Kultūras pieminekļiem tiks labotas durvis un jumti. Tiks iekasēti ikgadējie maksājumi, veikta kristīšana, laulāšana un apbedīšana.
Mācītāji, sekojot labākajām kristīgajām tradīcijām, strādās ikdienā laicīgu darbu, lai apgādātu sevi, savu ģimeni un pat draudzi, un centīsies nedomāt par to gadu, ko tie pavadīja tērējot aizņemtu naudu.
Bet atbildību par finansiālo situāciju būs jāuzņemas kūtrajiem ziedotājiem, un tiem ultra individuālistiem un kolektivizēties negribošajiem, kas nevēlējās pārdot īpašumus, un pārdevuši, nevēlējās dalīties ar baznīcas vadību, kura rūpēs par attīstību un draudžu garīgo labklājību, pirmkārt, bija uzaudzējusi milzīgu kupri, kas īsā laikā no konsistorijas evolucionēja par virsvaldi, un, otrkārt, glābjot savu ķīseļmācību diskvalificēja brīnišķīgus luteriskās mācības skolotājus.
Ko sēsi, to pļausi. Grūti būt vadonim, vēl grūtāk – nemīlētam vadonim.
Būs jau labi, mīļie LELBieši. Baznīcas bagātība nav finanses. Jo Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes. [Mt.4:4] Meklējiet to.

Dzejnieks Māris Čaklais par viņu teicis: „Ja tāda cilvēka nebūtu, viņš būtu jāizdomā.” Un  taisnība – tikai steidzīgākie no mums spējuši vienaldzīgi paiet garām šim atzītajam saksofona spēles meistaram un pat par Vecrīgas dvēseli dēvētajam mūziķim Imantam Skujam. Tomēr skumjākais ir, ka nu jau vairākus gadus ne Vecrīgā, ne arī citviet nav dzirdams šī meistara talants, jo viņa dzīvē turpinās cīņa par pilnvērtīgu atgriešanos ierastajā ikdienā,- spektrs.com ziņo maranathamusic.lv

Pirms trim gadiem Imanta Skujas kaislību uz ceļošanu, skriešanu un saksofona spēli pārtrauca pēkšņa slimība, kura izvērtās kā smaga cīņa par dzīvību. Tika konstatēts, ka Imantam smadzeņu stumbrā ir strutas. Tam sekoja smaga operācija, mēnesis reanimācijā un pilnīga atkarība no mediķiem un elpošanas sistēmas, jo Imants pats nespēja elpot. Ārsti nedeva cerības un atklāti paziņoja, ka nezina, vai Imants izdzīvos.

Tomēr kā portālam Maranatha Music pastāstīja mākslinieka sieva Rita Skuja, nevienu brīdi netika zaudētas cerības un ticība, ka Dievs darīs brīnumu. Un brīnums notika! „Imants bija starp dzīvību un nāvi un tas patiešām bija Dieva brīnums, ka viņš izdzīvoja. Tas bija lūgšanu rezultāts,” liecina Rita Skuja, neslēpjot, ka lūdza visi – viņa, draudze un mācītāji.

Šobrīd saksofonista atveseļošanās process turpinās. „Situācija ir nostabilizējusies, ir atraisījusies valoda, viņš pats jau var pāršķirt lapas un arī lasīt. Es ticu, ka viņš celsies augšā. Esmu to no Dieva saņēmusi personīgi un arī draudze. Protams, ir grūti, bet Dievs stiprina,” stāsta mūziķa sieva Rita.

Arī vaicāts, kāda veida palīdzība līdzās mūsu lūgšanām šobrīd būtu visnepieciešamākā mūziķa ģimenei. Uz to Rita Skuja līdzdalīja, ka liels iepriecinājums būtu, ja varētu realizēt Imanta Skujas daiļrades aktīvā posmā iznākušos albumus. Pēdējais albums „Jaunzēlande caur Honkongu” izdots 2008. gadā pašu spēkiem, tādēļ nav iegādājams veikalos.

Atbalstīt saksofonistu Imantu Skuju un viņa ģimeni gan ar aizlūgšanām, gan iegādājoties viņa mūziku var sazinoties personīgi ar Ritu Skuju pa tālruni 2916 8688 vai e-pastu [email protected]. Ja kāds vēlas savu atbalstu izteikt finansiāli, to var izdarīt ar pārskaitījumu Skuju ģimenei. Rita Skuja, LV33HABA0551010577467, AS „Swedbank”.

Vēlam Dieva svētību, Kristus mieru un pilnīgu izveseļošanos Imantam Skujam un ceram sagaidīt vēl daudzus brīnišķīgus Dieva iedvesmotus skaņdarbus!