Tuvojas Valentīna diena. Kā tos svinēt? Kāda ir šīs dienas nozīme?
Vēsture. Šo svētku vēsture sākās Senajā Romā, kad katru gadu februārī tika svinētas Luperkallijas – Fauna (Luperka) svētki. Tas bija erotisma un izvirtību pasākums. Šajā dienā bija atļauts izvēlēties jebkuru seksa partneri veselam gadam, kā arī veselu diennakti tika veiktas orģijas un masveida dzeršana. Un kristietība ar savu morāli visu šo pagānisma slavināšanu izjauca, ja tā var teikt… Lai mainītu jēgu šai dienai, viņi steidzami kanonizēja Sv. Valentīnu, nosaucot viņu par iemīlējušos cilvēku aizbildni,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv

Bet, kas tad bija Sv. Valentīns? Kādēļ viņš nolika savu galvu un tika padarīts par svēto?

Galvu nocirta viņam par pedofilijas atbalstu.
269.gadā pirms mūsu ēras, Romas Imperators Klaudijs II bija ieviesis pilngadības terminu. Tātad viņš, pirmais cilvēces vēsturē stingri noteica, no kura vecuma cilvēki drīkstēja precēties vai dienēt armijā. Sv. Valentīns vairakkārt pārkāpa jaunos likumus, turpinot laulāt nepilngadīgas personas, par ko viņam atļāva dzīvot bez savas galvas, to nocērtot.
Šodien katoļu baznīca atzīst vismaz trīs svētos mocekļus, kas pazīstami ar Valentīna vārdu. Kaut arī leģendas pamatoti mēdz uzskatīt par neuzticamām, tās parāda priesteri Valentīnu pagānu acīs kā simpātisku, varonīgu un romantisku. Tas nebūs pārsteigums, ka viduslaikos, īpaši Anglijā un Francijā, Valentīns kļuva par vienu no populārākajiem svētajiem.

Pirmā leģenda. Kad imperators Klaudijs II (m. ē. 3. gadsimts) secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kam ir sieva un ģimene, viņš aizliedza jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Tas taču bija milzīgs daudzums potenciālo karotāju! Priesteris Valentīns, kas saprata šā lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās imperatora pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Klaudijs to atklāja, nocirta Valentīnam galvu.

Cita leģenda mēģina samierināt pagānus – Valentīna slavinātājus – ar kristīgo pasauli, maskējot un vēstot, ka Valentīnu sodīja par mēģinājumu sarīkot kristiešu bēgšanu no romiešu cietumiem. Kā zināms, savulaik Romā kristiešus nežēlīgi vajāja un spīdzināja.

Vēl cita leģenda stāsta par paraksta uz apsveikumu kartītēm „Tavs Valentīns” attaisnošanu. Valentīns esot nosūtījis pirmo apsveikumu pats sev. Cietumā ieslodzītajam priesterim esot ļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu, kurā Valentīns iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem: “Tavs Valentīns” – frāzi, kas tiek lietota kā paraksts Valentīna dienas apsveikumiem līdz pat mūsu dienām.
Lupercalia festivāls sākās februāra īdās, pēc mūsu kalendāra 15. februārī. Tie bija auglības un ražības svētki, ko svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem Romulam un Remam. Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa Luperci biedri sapulcējās svētajā alā, kurā, kā vēstīja ticējums, vilcene jeb Lupa bija uzaudzinājusi Romas dibinātājus Romulu un Remu. Priesteri vispirms ziedoja kazu, kam bija jānodrošina ražība, un suni, kas simbolizēja šķīstīšanos. Tad zēni sagrieza upurētās kazas ādu sloksnēs, iemērca tās asinīs un tad viegli pātagoja ar asiņainajām sloksnēm gan sievietes, gan labības laukus. Romiešu sievietes neesot baidījušās no šīs pieskaršanās, jo tā nodrošinājusi lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt par māti. Kā vēsta leģenda, vēlāk svētku laikā visas Romas jaunavas ievietojušas zīmītes ar saviem vārdiem lielā urnā. Tad katrs pilsētas neprecētais vīrs izvilcis no urnas zīmīti ar kādas sievietes vārdu, tā izveidojot pāri nākamajam gadam un tādā veidā slavinot netiklību. Nav informācijas, vai šie pāri jebkad arī pa īstam apprecējušies.
498. gadā pāvests Gelasijs pasludināja 14. februāri par Svētā Valentīna dienu. Romiešu “pāru loteriju” pasludināja par nekristīgu un aizliedza ar likumu.
Vēlāk, viduslaikos, 14. februāri uzskatīja par “Putnu pārošanās dienu”, tā piešķirot Valentīna dienas idejai papildu romantiku un atkal to mēģinot attaisnot.

Rosīšanās ap Sv.Valentīna dienu ir sava līdzība ar 25. decembri kā saulgriežu svētkiem.
Mūsdienu izpratni par šiem svētkiem ieviesa Viljams Hallmarks (William Hallmark), kompānijas Hallmark īpašnieks, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Kompānijai pēc Ziemassvētkiem bija palikuši lieli krājumi ar nerealizētu preci un viltīgais īpašnieks atcerējās par 14.februāri un Sv.Valentīnu. Pārtaisot kompānijas moto no „You are My Hallmark” („Tu esi Man Raksturīga Iezīme”) uz „You are My Valentine” („Tu esi mans Valentīns”) – visa prece tika realizēta dažu dienu laikā. Vēl tagad kompānija Hallmark piedāvā internetā dažādas e-atklātnītes ar veselu sēriju speciāli Sv.Valentīna dienai.
Pēc Amerikas Savienoto Valstu “Apsveikuma kartīšu asociācijas” datiem, katru gadu Valentīna dienā romantiski noskaņoti cilvēki (laikam jau tikai šajā dienā…) nosūta 1 miljardu apsveikuma kartīšu, kas padara šos svētkus par otrajiem lielākajiem “kartīšu sūtīšanas” svētkiem gadā (Ziemassvētkos nosūta apmēram 2,6 miljardus kartīšu). Aptuveni 85% no kartītēm pērk sievietes.
Un lūk, katru gadu pagāniskā pasaule atbalsta iesākto tradīciju un palīdz attīstīties apšaubāmas nozīmes svētkiem.
Vai gan mīlestības apliecināšana nav vienādi skaista jebkurā gada dienā, nevis tikai 14.februārī?

Paleontologi kārtējo reizi uzdūrušies uz spalvotu spārnotu dinozauru, kas apgāž Darvina evolucionāro konceptu, – ziņo spektrs.com atsaucoties uz žurnālu science.
Jēlas universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka Anchiornis huxleyi četras krāsas putns bija spalvotiem  spārniem.
Paleontologi pielietoja tehnoloģiju, kuru savulaik izmantoja Lielbritānijas un Ķīnas zinātnieki noskaidrot Sinosauropteryx dzimtas dinozauru spārnu krāsu: viņi izpētīja pārakmeņojušās melansomas – šūnu organelas, kurās atrodas krāsojošā pigmenta granulas.
Izmantojot statistisko analīzi, zinātnieki salīdzināja iegūto informāciju ar datiem par mūsdienu putnu melansomām. Anchiornis huxleyi apspalvojums bijis samērā spilgts. Pētnieki izsaka pieņēmumu, ka spalvu neparastais krāsojums kalpoja maskēšanās nolūkiem. Šis dinozaurs atšķīrās arī ar to, ka ar spalvām bijušas klātas visas četras tā ekstremitātes.

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja (Latvija) un Zaļās galerijas (Izraēla) sadarbības projekta „Atmiņas par nākotni” ietvaros tēlnieks Ojārs Feldbergs ir devies uz Izraēlu, lai pabeigtu vairāk kā gadu ilgušo akciju „Latvijas akmens sēkla Izraēlā”,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz apollo.lv
Mākslas akcijas laikā Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā tika izaudzēta akmens sēkla, kurai mākslinieki un Pedvāles viesi nodeva savus vēlējumus, domas un idejas, lai kopā ar akmeni tās tiktu iestādītas Izraēlas zemē. Projekta ietvaros māksliniece no Izraēlas Taņa Premingere Pedvāles parkā izveidoja zemes mākslas objektu „Krusta griezums”, kurā tika iestrādāts arī neliels daudzums no Izraēlas atvestas zemes.
Patlaban akmens sēkla ieradusies Zaļajā galerijā Vidusjūras krastā, kur tā tiks iestādīta zemē un augs, simboliski audzējot arī visus vēlējumus, kurus tai uzticējuši tie, kas piedalījās šajā akcijā.
12. februārī plkst. 12.00 Zaļajā galerijā, Dina parkā, Arsuf Kedem, Izraēlā akcija tiks svinīgi noslēgta ar Ojāra Feldberga performanci „Latvijas Akmens sēklas stādīšana Izraēlas zemē”. Noslēguma ceremonijā piedalīsies Latvijas vēstnieks Izraēlā Mārtiņš Perta.

Saeimas deputāts Imants Kalniņš (TB/LNNK), kurš esot iztulkojis Korānu, uzskata, ka Latvijā jau sen bija jābūt uzceltai mošejai. Kāda īsti ir motivācija, nav skaidra.

Kalniņš raidījumā «Jauna nedēļa», komentējot iemeslus, kādēļ tulkojis svētos rakstus, pauda, ka grāmatu tulkoja pašizglītošanās dēļ. Viņš ir paŗliecina’ts, ka īstai mošejai jau sen Latvijā jābūt uzceltai.

Patlaban Eiropā arvien plašāk tiek diskutēts par islāma simbolu valkāšanu. Agri vai vēlu šis jautājums būs aktuāls arī Latvijā.

Dīvaini. Dzejnieks Uldis Bērziņš tulko Korānu, nu jau 10 gadus, atzīstot, ka teksts ir grūtāks nekā viņš bija domājis, bet Kalniņam viss izdevies.

Tuvojas vēlēšanu laiks. Tas liek secināt, ka Kalniņš lobē svešzemes vēlētāju intereses Latvijā. Vai tiešām pienācis laiks Latvijas tautai, kura vēl nespēj aklimatizēties no pēcokupācijas perioda, jau būtu gatava uz jaunu okupāciju ar saukli “Islamizācijai Latvijā būt”!?

Cerības festivāla (2010. g. 5. – 7. novembris) ietvaros starptautiska labdarības organizācija “Samaritan’s Purse” (www.samaritanspurse.org) kopā ar dažādu konfesiju kristīgajām draudzēm veic akciju “Ziemassvētku bērns”. Šogad uz Latviju tiks piegādātas 56 000 dāvanu bērniem,-spektrs com ziņo: Liis Korts

Akcija “Ziemassvētku bērns” sākta 1993. gadā starptautiskajā labdarības organizācijā “Samaritan’s Purse” Franklina Grehema vadībā. Pēdējos desmit gados uz Latviju tika piegādātas vairāk kā 400 000 tādu dāvanu.
Kopā ar Latvijas bērniem šajā gadā šīs dāvanas, kuras komplektējušas ģimenes no dažādām valstīm, saņems gandrīz 8 miljoni bērnu vairāk kā 130 valstīs pasaulē. Daudziem bērniem tā var būt pirmā dāvana viņu dzīvē.
Pirmā daļa  -  22 tūkstoši dāvanu tika nodotas skolotāju un bērnu iestāžu darbinieku konferencē 23. un 24. janvārī.
12 valstīs (ASV, Kanādā, Austrālijā, Austrijā, Vācijā, Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Šveicē, Lielbritānijā, Jaunzēlandē, Honkongā) miljoniem ļaužu – bērni, pieaugušie, ģimenes, draudzes, skautu organizācijas, skolas un dažādas sabiedriskās organizācijas – savāc, iepako un nogādā savākšanas punktos dāvanas bērniem. ASV vien ir gandrīz 2400 šādu savākšanas punktu.
Vairāk kā 500 000 tūkstošu brīvprātīgo apvieno savus spēkus, lai sagatavotu sūtījumus nogādāšanai dažādās valstīs. Akcija “Ziemassvētku bērns” izmanto loģistikas tehnoloģiju, kura ļauj tās dalībniekiem izsekot visu dāvanu nokļūšanai līdz galapunktam. Akcijā “Ziemassvētku bērns” piedalījusies Anglijas karaliene Elizabete II, prezidenti Ronalds Reigans, Džordžs Bušs, Bils Klintons, Džordžs Bušs jaunākais un citi sabiedrībā zināmi cilvēki.
Organizācija “Samaritan’s Purse” strādā vairāk kā 100 pasaules valstīs un sniedz palīdzību cilvēkiem, kuri cietuši no kara izraisītajām sekām, bada, slimībām, nabadzības un dabas katastrofām.
“Samaritan’s Purse” sniedza palīdzību Haiti 12. janvāra zemestrīcē cietušajiem. Ātrās reaģēšanas komanda katastrofas vietā bija jau nākamajā dienā pēc traģēdijas, kura izdzēsa desmitiem tūkstošu ļaužu dzīvības. Tā kā “Samaritan’s Purse” jau agrāk sadarbojās ar partneriem Haiti, tās līdzstrādnieki nekavējoties varēja sākt sniegt palīdzību tiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama: 57 000 litru dzeramā ūdens (katru dienu), 6000 pagaidu mājokļu celtniecību, medicīniskās palīdzības sniegšana utt.
Franklins Grehems ir prezidents starptautiskai labdarības organizācijai “Samaritan’s Purse” un Billija Grehema Evaņģēliskāi asociācijai (BGEA, www.billygraham.org), kura kopā ar vairāk kā 500 Latvijas kristīgajām draudzēm Rīgā organizē Cerības festivālu. Cerības festivāla mērķis ir līdzdalīt pēc iespējas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju – neatkarīgi no vecuma, tautības, sociālā statusa, ticības vai politiskās pārliecības – uz vēsturisku kristīgo vērtību pamata balstītu vēsti par cerību. Festivāls norisināsies “Arēnā Rīga” 5. – 7. novembrim 2010. gadā.
Cerības festivāls solās kļūt par lielāko plaša mēroga kristīgo pasākumu Latvijas vēsturē. Festivāla programmā piedalīsies ap 800 dalībnieku liels koris, kā arī Latvijas un citu valstu pazīstami mūziķi un orķestri. Festivāla programma vienlaicīgi tiks tulkota lietuviešu, krievu un zīmju valodās. Ieeja uz visiem festivāla pasākumiem ir bez maksas.
21. februārī 17.00 notiks svinīgais pasākums, kas iezīmēs oficiālo Cerības festivāla sagatavošanās etapa sākumu.

Papildus informācija:

Liis Korts
Komunikāciju komitejas vadītāja
BGEA Latvija
Tel. +371 660 150 28
Mob. +371 277 019 06
[email protected]

Cerības festivāla organizatori aicina draudžu korus un dziedātājus piedalīties rudenī paredzētā festivāla apvienotajā kopkorī, ziņo: spektrs.com
Vairāk kā 500 draudzes Latvijā sadarbībā ar Billija Grehema Evaņģēlisko asociāciju (BGEA), no 2010.gada 5. līdz 7. novembrim Rīgā rīkos Cerības festivālu. Tā mērķis ir paust visiem Latvijas iedzīvotājiem uz vēsturiska kristīgo vērtību pamata balstītu vēsti par cerību, neatkarīgi no cilvēku vecuma, tautības, sociālajiem apstākļiem, ticības vai politiskās pārliecības.
Festivāla Rīcības komitejas darbā ir iesaistījušies daudzas Latvijas evaņģēliskās draudzes un  Billija Grehema Evaņģēliskās asociācijas pārstāvis, Cerības festivāla direktors Viktors Hamms.

Norises vieta
Cerības festivāls notiks Arēnā Rīga, un tas iespējams būs viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijas vēsturē. Interesi par sadarbību ir izrādījuši arī daudzu Latvijas novadu draudžu garīdznieki, jo šis festivāls nav centrēts tikai uz Rīgu – festivāla semināri un pasākumi notiks dažādās Latvijas pilsētās. Paredzēts, ka festivāla pasākumi pulcēs tūkstošiem cilvēku, tajos muzicēs plaši pazīstami mūziķi gan no Latvijas, gan no citām pasaules valstīm. Ieeja visos festivāla ietveros notiekošajos pasākumos būs bezmaksas.
Arī Jūsu draudzes koris, dziedošais kolektīvs tiek aicināts piedalīties Cerības festivālā, kalpojot apvienotajā kopkorī, kurā iecerēts pulcēt vairāk kā 800 kristīgo kolektīvu dziedātājus.
Ja Jūsu draudzes dziedošie kolektīvi ir gatavi atsaukties aicinājumam piedalīties Cerības festivāla muzikālajā kalpošanā, lūdzam koru, ansambļu diriģentus līdz 2010.gada 1.februārim sazināties ar organizatori

Liis Korts

Komunikāciju vadītāja

BGEA Latvija

Tel. +371 660 150 28

Mob. +371 277 019 06/ +372 52 53 888

[email protected]

„Še es esmu, sūti… viņu” /Jesajas 6:8 – ?/

Kā veidot sarunas par Dievu? Kā saprast Dieva aicinājumu savai dzīvei? Kāds tad patiesībā ir misijas darbs? Kurā pasaules daļā cilvēki vēl nezina par Jēzu? Kāda ir latviešu misionāru pieredze citās zemēs? Ja vēlies rast atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem saistībā ar misiju, ko Savai draudzei uz Zemes ir atstājis Kristus, kopīgi pielūgt Dievu un sastapt kristiešus no visas Latvijas, tad esi aicināts piedalīties pasākumā „Misijas dienas 2010”, kas norisināsies no 28. līdz 30.janvārim „Pestīšanas Tempļa” draudzē Rīgā, Lāčplēša ielā 117.

Pasākuma mērķis ir sapulcināt mācītājus, draudžu vadītājus, pašreizējos un topošos misionārus, sniegt misijas apmācību, apzināšanos, iedvesmu, iedrošinājumu, misijas vīziju, kā arī svētku sajūtu. Pasākuma laikā dalībniekiem būs iespēja dzirdēt uzrunas, piedalīties semināros, iepazīties ar piedāvātajām misijas iespējām Latvijā un ārzemēs, kopīgi pielūgt Dievu un būt sadraudzībā citam ar citu.

Šī gada pasākuma īpašais viesis būs Dr.Lindsijs Brauns, Lozannas komitejas starptautiskais direktors pasaules evaņģelizācijai. Viņš iepriekš ir bijis Starptautiskās evaņģēlisko studentu sadraudzības ģenerālsekretārs. Pagājušajā gadā latviešu valodā tika izdota viņa grāmata „Mirdzēdami kā zvaigznes” (“Shining Like Stars”).

Misijas dienās ir paredzēta arī īpaša programma vadītājiem, kurā tiek plānots sniegt noderīgu informāciju, iedrošinājumu un iedvesmu mācītājiem, kas vēlas savās draudzēs veidot spēcīgu Jaunās Derības misijas vīziju.

Misijas dienas ir notikušas reizi gadā jau kopš 2005.gada, un šo misijas mobilizācijas konferenci organizē BBI/Partneri sadarbībā ar saviem stratēģiskajiem partneriem – citām misijas organizācijām un vairākām konfesijām. Līdz šim vairāk kā 1000 cilvēku ir bijuši iesaistīti šajos projektos dažādā veidā.

Plašāka informācija un pieteikšanās: www.misijasdienas.lv, tālrunis: 67284487, E-pasts: [email protected]

Konference notiks latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu krievu un angļu valodās. Mazās grupas – latviešu un krievu valodās.

Misijas dienas 2010 notiks no 28. līdz 30. janvārim.
Konferences atklāšana – ceturtdien, 28.janvārī plkst. 17:30 (Reģistrācija no plkst. 16:30)
Konferences noslēgums – sestdien, 30.janvārī plkst. 19:30

Misijas dienas organizē nodibinājums „Partneri” sadarbībā ar Agape Latvija, Latvijas Kristīgo Studentu Brālību, Jaunatni ar misiju, Latvijas Evaņģēliski Luterisko baznīcu, Latvijas Baptistu draudžu savienību, Latvijas Vasarsvētku Draudžu Centru, Brazilian Baptist Convention, apvienību „Atradums – personības attīstības resursi” un kristiešu draudzi „Dieva mājas”.

Vairāk informācijas:
Andra Konovaļčika
Nodibinājums „Partneri”
[email protected]
Tel. 29172888

Šovakar būs iespējams novērot daļēju Mēness aptumsumu. Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) projektu vadītājs Mārtiņš Gills informēja, ka daļējā Mēness aptumsuma laikā pilnmēness diska apakšējā daļā būs novērojams neliels, tumšs “robs”, ko radīs Zemes ēna. Aptumsums sāksies plkst.20.53, bet noslēgsies plkst.21.53, bet vislabāk “robs” būs saskatāms ap plkst.21.23. Pārējā laikā tas nebūs pietiekami neliels, lai to labi saskatītu,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz tvnet.lv

Lai arī Mēness aptumsumi nav reti sastopama astronomiska parādība (pasaulē tie notiek vidēji divas līdz trīs reizes gadā), ne visi ir novērojami Latvijā, kā arī pēdējos gados nav veicies ar laika apstākļiem. 31.decembra aptumsums nebūs pats lielākais – būs aizsegti tikai 8% no Mēness diametra, bet zīmīgi ir tas, ka aptumsumu būs iespēja novērot visā tā garumā – no sākuma līdz noslēgumam.
Diviem citiem tuvākajiem Latvijā gaidāmajiem Mēness aptumsumiem – 2010.gada 21.decembrī un 2011.gada 15.jūnijā – būs redzama tikai sākuma daļa (pēc tam Mēness noritēs) un noslēguma daļa (jo Mēness uzlēks jau aptumsis).

Mēs daudzi, gan kristieši, gan nekristieši, lielākoties ar sajūsmu gaidām Ziemassvētku laiku. Tas parasti ir decembra mēnesis. Dāvanas, iepirkšanās, piparkūkas… Svecīšu liesmiņas eglītē sasilda sirdi. Visās radiostacijās, ne tikai Kristīgajā radio vien, skan īpašs, Ziemassvētku repertuārs. Veikalu plaukti lūzt no šokolādes salavečiem un eglīšu rotājumiem. Un tomēr, nav noslēpums, ka daudzos šie svētki izraisa arī pretrunīgas un negatīvas emocijas,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz www.marcisjencitis.lv
Ziemassvētku vecīši un Sniegbaltītes, kamanas un ziemeļbrieži, rūķi un brīnuma gaidīšana. Tā kā mazliet par daudz šīs pasaku ilūzijas. „Zvaniņš skan!” Dziesma, kas visās malās dzirdama visdažādākajās variācijās divu mēnešu garumā, izraisa apmēram tādu pašu sajūtu, kā vienā paņēmienā apēsti divi kilogrami šokolādes.
Vislielāko nastu šajā laikā izjūt tie cilvēki, kuri ir sabiedriski, sociāli aktīvi vai kuriem ir bērni. Pirkšana un cepšana, eglīšu pušķošana un dāvanu saiņošana. „Pīrāgam, nabagam, abi gali…” Varbūt dažs labs pantiņus samācījies vai izdomājis ko oriģinālāku. Vairākas nedēļās pēc kārtas skolās un darbavietās notiek eglīšu pasākumi, karnevāli un citi jampadrači, kuru scenārijs jau visiem sen labi pazīstams un pēc kurām cilvēki jūtas vēl nogurušāki un garīgi tukšāki, nekā šo svētku pašā sākumā.
Tikai šo divu mēnešu garumā gandrīz nekur netiek piesaukts Kristus vārds, Kura dzimšanas dienu mēs it kā svinam. Tas izraisa pamatotus iebildumus un sašutumu daudzos patiesi ticīgos un dedzīgos kristiešos, kāpēc viņi tos vairs neuzskata par kristīgiem, bet gan pasaulīgiem svētkiem. Kāda tad ir patiesība par Ziemassvētkiem?
No kurienes Ziemassvētki, kāpēc tieši šajā datumā, kādas ir šo svētku saknes un pirmavoti, kas ir ticis sagrozīts, kas visā tajā ir labs un kas slikts. Par to stāsta draudzes Kristus Pasaulei mācītājs Mārcis Jencītis.
1. Kristus dzimšanas datums. „Vai patiešām jūs domājat, ka Tam, Kurš ir vakar, šodien un mūžīgi viens un Tas Pats, patiesībā būtu kāda dzimšanas diena?” – jautā mācītājs. „Tomēr noteikti ir konkrēts datums, kurā Jēzus ienāca šajā pasaulē kā cilvēks. Tātad mums it kā būtu pamats atzīmēt Kristus nākšanu virs Zemes. Tomēr Bībelē nav atrodamas norādes par to, ka pirmkristiešu draudze būtu svinējusi Jēzus dzimšanas dienu. Ir ziņas par Lieldienām, jeb Pashā svētkiem, ir ziņas par Vasarsvētkiem, bet par Ziemassvētkiem nav. Mēs nezinām, vai pirmie kristieši vispār svinēja Jēzus piedzimšanu un ja darīja, tad kad viņi to darīja. Esmu izpētījis vairākus vēsturiskus avotus. Pirmajos gadsimtos pastāvēja tradīcija Ziemassvētkus svinēt 6. janvārī, Jēzus kristību dienā. Trešajā gadsimtā pēc Kristus Ēģiptē Viņa dzimšanas dienu svinēja 25. martā. Austrumu baznīca un svētais Kipriāns ticēja, ka Tas Kungs nācis šajā pasaulē 28. martā. Savukārt astronomi izpētījuši, ka liela komēta, kura varētu būt Bībelē minētā Betlēmes zvaigzne, Zemes tuvumā parādījusies sešus gadus pirms mūsu ēras sākuma, kuru mēs pieņemam kā Kristus dzimšanu, un vasarā, 17. jūnijā! Tātad, neviens patiesībā nezina Jēzus dzimšanas datumu. Pirmajos gadsimtos draudzē par to bija karsti strīdi un diskusijas. 25. decembris par vispārpieņemtu Kristus dzimšanas dienas datumu kļuva tikai 6. gadsimtā. Kāpēc tieši šis datums?”
2. Svētku patiesā izcelsme. „Gan senajiem romiešiem, gan citām tautām Eiropā pastāvēja paraža ziemas un vasaras saulgriežos svinēt svētkus pagānu dievībām”, – saka Mārcis. „Daudzus simtus un pat tūkstošus gadu pirms Kristus cilvēki Ziemas saulgriežos godāja Saules dievu. Romiešiem šajā laikā bija Saturna, zemkopības dieva, kults. Seno ķeltu priesteri saulgriežos ziedoja dieviem, karinot ziedojumus koku zaros. Arī latvieši un citas Baltijas tautas 25. decembrī ir godājušas līdzīgas dievības gan pirms, gan arī pēc kristietības pieņemšanas. Latviešiem šajā laikā bija izplatīta iešana budēļos jeb ķekatās, kā arī ozola bluķa vilkšana no mājas uz māju, kas ir senu pagānisku rituālu elementi. 274. gadā Romas imperators Marks Aurēlijs par godu neuzvaramajam Saules dievam izsludināja 25. decembri par valsts svētkiem. Pēc dažiem gadu desmitiem kristīgās baznīcas vadītāji, kā pretstatu Marka Aurēlija iedibinātajiem svētkiem, noteica Kristus dzimšanas svētkus svinēt 25. decembrī. Grūti sodien pateikt, cik šādam lēmumam pamatā bija vēlme mazināt pagānisko svētku nozīmi, cik – politiski apsvērumi. Tomēr rezultāts nebija gaidītais. Kristiīgā ticība tika sajaukta ar pagānismu. Daudzi cilvēki, kuri nepazina Kristu, turpināja savus pagānu rituālus zem Kristus dzimšanas svētku nosaukuma. Rezultātā izveidojās kristietības unpagānisma mistrojums. Vienkāršās tautas dzīvē pārsvaru parasti tomēr guva pagānisms. Kristus bija kļuvis kā viens no viņu daudzajiem dieviem.”
3. No kurienes Ziemassvētku eglīte? „Līdzīgi, kā saulgriežu datumu pielāgoja kristīgām vajadzībām, tieši tāpat arī senu pagānisku tradīciju pielāgoja, lai tuvinātu vienkāršo tautu Kristum, tikai šoreiz to darīja Eiropas tautas, latviešu tautu ieskaitot” – saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Gandrīz visas Eiropas tautas izmantoja kokus savos pagāniskajos rituālos. Senie romieši dekorēja mūžzaļos kokus par godu zemkopības dievam Saturnam, un tas notika ziemas saulgriežos. Arī latviešiem bija populāri karināmi pušķojumi no salmiem. Paradumi uzpost kokus bija daudzām pagānu tautām jau ilgi pirms Kristus dzimšanas. Tomēr egles izmantošanu Ziemassvētku tradīcijā aizsāka tieši Ziemeļeiropas tautas. Ļoti iespējams, ka Ziemassvētku eglīte ir nākusi tieši no Latvijas. Pirmo reizi egle Rīgas Rātslaukumā bija 1510. gadā. Tā esot bijusi pušķota ar papīra puķēm un pēc tam sadedzināta. Tas sasaucas ar bluķa vilkšanas tradīciju, kas izplatīta mūsu tautā”, – saka mācītājs. Viņš atzīmē arī, ka eglītes tradīcijai ir daudz kas kopīgs ar bēru tradīcijām un mirušo godināšanu mūsu tautā, mūsu tautā. Taku, pa kuru aiznes nelaiķa zārku, jau no seniem laikiem kaisa ar skujām un izrotā ar eglītēm. Mūsu senčiem Ziemassvētki esot bijis arī aizgājēju pieminēšanas laiks. Parasti tad mirušā tuvinieki devās pie eglēm, kuras auga piederīgo kapu kopiņas tuvumā, lai pārdomātu aizgājēja dzīvi un atgūtu sirdsmieru. Ziemassvētku eglītes tradīcija tātad ir pārņemta sena mirušo godināšanas paraža. „Vai pēc visa tā tu vēl gribēsi stiept to koku savās mājās?” – jautā mācītājs. „Bet izlemtu tu vari pats!”
4. Ziemassvētku nozīme šodien. „Daudzi svētki gadu gaitā maina savu sākotnējo nozīmi un tagad tiek svinēti pavisam citu iemeslu un motīvu dēļ, nekā sākumā”, – saka mācītājs Mārcis. „Tomēr kā visā, mēs tajā varam saskatīt labas un sliktas lietas. Svētki ar pagānisku izcelsmi saulgriežu laikā ir kļuvuši par kristīgiem svētkiem. Tomēr daudzas draudzes šos svētkus svin ar pareiziem motīviem meklēr Kristu, pagodināt Viņu un apdāvināt savu tuvāko. Tā ir lieliska iespēja pastāstīt par Jēzu tiem, kuri uz baznīcu aiziet vienu vai divas reizes gadā. Tomēr jāatceras, ka mūsu sabiedrībā kopumā šiem svētkiem ir minimāls sakars ar Kristu!” Mārcis stāsta par lata monētu, kuru uz Ziemassvētkiem izlaidusi Latvijas Banka, un kuras vienu pusi rotā eglīte, bet otru – ķekatas, maskas un budēļi. „Lūk, ko patiesībā nozīmē šie svētki mūsu tautai kopumā un tās vadītājiem!”- saka Mārcis. Šeit var tikai piebilst, ka vairākās Eiropas valstīs patlaban vērojami centieni panākt to, lai Kristus dzimšanas dienā nemaz nedrīkstētu pieminēt Kristus vārdu…
Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei mums, kristiešiem? „Mēs katrs drīkstam izdarīt savu izvēli, svinēt šos svētkus, vai nesvinēt. Un ja svinēt, tad kā svinēt.” – saka mācītājs. „Fakti, kurus es šeit minēju, ir tikai tāpēc, lai tu gūtu dziļāku ieskatu šo svētku īstajā būtībā. Tomēr lēmums tev jāizdara pašam. Personīgi man šie svētki jau daudzus gadus nenozīmē neko!” – saka Mārcis Jencītis. „Man Glābējs ir dzīvs, es ar Viņu tiekos savā personiskajā lūgšanu istabā katru dienu, nevis tikai Ziemassvētkos vien. tomēr daudziem patiesi ticīgajiem Kristus dzimšanas svētki nozīmē daudz un viņi tos svin ar tīru sirdi, godājot Jēzu, Kurš reiz ienāca šajā pasaulē kā mazs cilvēka bērns. Tapēc nevienam nav tiesību kādu tiesāt vai nosodīt. Atcerēsimies, ka nevis svētki, bet Kristus ir Glābējs!”

Romiešiem 14:1-13 Pieņemiet tos, kas ticībā vēl vāji, un netiesājiet viņu domas. Cits savā ticībā ēd visu, bet cits nav tik stiprs un ēd tikai dārzaugus. Tas, kas ēd, lai nenicina to, kas neēd; bet tas, kas neēd, lai netiesā to, kas ēd visu. Jo Dievs viņu pieņēmis. Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt. Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā! Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par godu un, kas ko ēd, ēd to Tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam. Bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam. Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam. Jo, ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tātad, vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam savam Kungam. Jo tādēļ Kristus ir miris un dzīvs tapis, lai būtu Kungs pār mirušiem un dzīviem. Bet kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā! Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam. Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi. Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai.

Vakar, draudzē „Prieka vēsts” bija īpašs vakars. Draudzes vadība ir centusies panākt, lai vēsts par Jēzus Kristus piedzimšanu, ierastās Ziemassvētku programmas vietā, kurā Jēzus tiek atainots kā nevarīga, bezspēcīga un nabadzīga lellīte silītē ar mūžīgo stāstu, par Gudro došanos pie silītes, būtu ar citu nokrāsu,- ziņo spektrs.com
Šajā draudzē Jēzus parādās kā Ķēniņu Ķēniņš, Kungu Kungs-Imanuēls(Dievs ar mums). Lasīt vairāk