Saeima 4. marta plenārsēdē skatīts likumprojekts, kas dotu imigrantiem tiesības saņemt uzturēšanās atļauju valstī, ja viņi ieguldītu Latvijas tautsaimniecībā vismaz 25 000 latu. Šāds ļoti zems kapitālieguldījumu slieksnis, manuprāt, atvērtu ceļu daudziem lielkorupcijas gadījumiem.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir saņēmusi vēstules no bagāto arābu valstīm un citām Austrumu zemēm, kurās šie ārzemnieki lūdz iepazīstināt viņus ar Latvijas pilsonības iegūšanas noteikumiem. Neapšaubāmi, šo cilvēku mērķis galvenokārt ir iegūt pilsonību, lai tā atvērtu sev un savai ģimenei ceļu uz citām ES valstīm.
Pat tagadējās saimnieciskās krīzes apstākļos ar 25 000 latu labi ja var atvērt kādu veikalu. Taču tirdzniecības tīkls jau tā ir ļoti plašs un blīvs.
Mums ir vajadzīgas visdažādākās ražotnes, vislabāk tādas, kas ražojumos izmantotu Latvijas zemes, mežu, ūdeņu un dabas bagātību resursus, jo tā mēs visdrošāk un stabilāk varētu apkarot bezdarbu.
Labs piemērs ir Austrumvācijas apvienošanās ar Rietumvāciju. Austrumvācijas un Čehijas rūpniecība bija visspēcīgākās bijušo komunistisko satelītvalstu un PSRS blokā. Tomēr tā laika Rietumvācijas tautsaimniecības eksperti norādīja – lai austrumvācieši varētu konkurēt Rietumu tirgū, viņu ražojumiem jābūt ar lielu pievienoto zinātnisko vērtību un vienas darba vietas radīšanā jāiegulda vidēji 80 000 latu.
Ar zemu ieguldījumu līmeni mēs veicinām tālāku Latvijas kolonizāciju. Atgādināšu, ka ES jau 1983. gada janvārī un 1987. gadā pieņēma rezolūcijas, kurās norādīja, ka kolonizācija no austrumiem apdraud latviešu tautas identitāti. Vēl vairāk – ES parlamenta komisija ierosināja priekšlikumu, lai toreizējais rezidējošais ES valstu ārlietu ministrs, Vācijas liberāldemokrāts H. Genšers vērstos ANO Ģenerālā asamblejā, lai tā novērstu prettiesisko kolonizāciju Latvijā. H. Genšers izvairījās to darīt.
Šodien mēs paši tiecamies veicināt kolonizāciju. Pirms pusgada uzņēmēja Ieva Plaude savus ekonomiskos uzskatus izteica tā: «Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem Latvija būs valsts ar Skandināvijas dzīves līmeni un vismaz pieciem miljoniem iedzīvotāju – mums ir visi priekšnoteikumi, lai sevi sekmīgi «pārdotu» (pēdiņās likusi I. Plaude) ES telpā, saglabātu Latviju kā valsti un attīstītu tās ekonomiku.» Latvieti Ievu Plaudi neinteresē, cik cilvēku no šiem pieciem miljoniem būs latvieši.
Pie manis kā pie Saeimas deputāta ir vērsies 33 gadus vecs latvietis Mārtiņš Volkovskis, filologs ar LU izglītību. Viņš uzskata, ka Latvijā dzīvo krievi, slāvi, pārkrievotie krievvalodīgie, latvieši un latviski runājošie latvieši. Par latviski runājošiem latviešiem viņš uzskata tos tautiešus, kuri nevēlas saskatīt draudus, ko Latvijas valstij rada lielais Latvijai naidīgi noskaņoto svešzemnieku skaita pieaugums. Pēc viņa domām, latviešu politiķu un lielas latviešu daļas nepretošanās šo svešzemnieku rīcībai un pat pasīva viņu atbalstīšana nav attaisnojama.
Ko lai mēs darām, Mārtiņ? Zviedru rakstnieks Norbergs ir devis atbildi. Viņš raksta, ka pasaulē ir daudz sieviešu prostitūtu, kas savu miesu pārdod par naudu, un mēs viņas par to nicinām. Bet tajā pašā laikā pasaulē esot daudz prostitūtu – gan vīrieši, gan sievietes –, kuri par naudu pārdod savas dvēseles, bet mēs izrādot viņiem cieņu. Varbūt latviešiem jāiemācās cienīt pašiem sevi, jo Norbergs teic, ka dvēsele taču esot daudz daudzveidīgāka par miesu.

Asi kritizēto Imigrācijas likuma grozījumu pretinieki parlamentā vienojušies aicināt Valsts prezidentu Valdi Zatleru strīdīgo likumprojektu neizsludināt un nodot Saeimā otrreizējai caurlūkošanai, ziņo spektrs.com

Jau vēstīts, ka pirmdien arī partija “Visu Latvijai!” nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, aicinot nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai asi kritizētos grozījumus Imigrācijas likumā.

Prezidenta Preses dienestā tika apstiprināts, ka trešdien notiks sanāksme, kurā uzklausīs ieinteresētās puses un pēc kuras prezidents pieņems lēmumu.

Vēstulē norādīts, ka “šoreiz aiz saukļiem par ekonomikas sildīšanu ar ārvalstu investīcijām tiek slēptas atsevišķu grupu savtīgas intereses un valstiskuma pamatus apdraudošas darbības. Dažiem tās paver iespēju atdzīvināt noplakušo nekustamo īpašumu tirgus burbuli, citiem intereses aprobežojas ar jaunām shēmām naudas atmazgāšanai, kas lieti var noderēt arī dažu grupējumu priekšvēlēšanu kampaņās, vēl kādam galvenais uzdevums ir izpatikt noteiktam vēlētāju lokam un turpināt PSRS iesākto latviešu tautas pārkrievošanas politiku“.

“Visu Latvijai!” uzskata, ka grozījumi ir pretrunā ar latviešu tautas interesēm un Latvijas valsts tālredzīgu izaugsmi.

Ziņots arī, ka Saeima 4.martā ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma jau iepriekš pretrunīgas atsauksmes guvušos Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz iespēju ārvalstu investoriem pret noteikta apmēra ieguldījumiem Latvijas uzņēmumos, kredītiestādēs un nekustamo īpašumu sektorā pretendēt uz terminētajām uzturēšanās atļaujām.

Par likumprojektu balsoja 48 deputāti, savukārt pret bija 42 tautas kalpi.

Savukārt apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aicinājusi grozījumus nodotu tautas nobalsošanai.

Draudzē „Kristus pasaulei” no 1. Janvāra plkst.12.  – 10. Februārim plkst.12.00 noticis 40 dienu gavēnis.
39 gavēņa dienā Dievs noveda draudzes mācītāja Mārča Jencīša dzīves draugu Gannu Jencīti debesīs, bet 40 dienā ellē. Kāpēc? Lai Tu un es par to uzzinātu un vēlreiz pārliecinātos par Dieva, debesu un elles realitāti!.- Spektrs.com ziņo Ganna Jencīte no www.marcisjencitis.lv

„Cilvēks nedzīvo no maizes vien!” (Mateja evaņģēlijs 4:4)

Savā gavēņa plānā biju rakstījusi, ka vēlos gavēt tieši tā, kā to darīja Jēzus tuksnesī. Pēc 40 dienu gavēņa Jēzus dzīvē atnāca zīmes, brīnumi un dziedināšanas. Es gribu, lai kaut kas arī manā dzīvē sāk notikt! Gribu piedzīvot izlaušanos, iziet no tuksneša.
Gavēnis nebija viegls. Priekšpēdējā dienā, es sēdēju gultā, lūdzu Dievu un lasīju šo Rakstu vietu: „Cilvēks nedzīvo no maizes vien”. Tikai tas, kas gavē ilgi un no sirds, var pa īstam saprast šo Rakstu vietu! Un tad ar mani notika kaut kas ļoti īpašs. Kaut kas tāds, ko pirms tam nebiju piedzīvojusi. Bija tāda sajuta, it kā es sastingstu. Sēžu gultā un nevaru pakustināt ne rokas, ne kājas. Tad es kaut kur pacēlos gaisā. Es dzirdēju un redzēju visu, kas notika man apkārt, un tomēr es biju citur. Mana miesa bija palikusi sēžot gultā, bet es pati, mans gars bija pacēlies gaisā. Centos kaut ko lūgt Dievam, bet nevarēju neko pateikt. Tad sajutu, kā Tas Kungs uzrunā mani: „Nesaki neko. Klusē un izbaudi Manu tuvumu!” Es nevaru izstāstīt to laimes sajūtu, kā tas ir, kad Dievs mani paņem Savās rokās! Kad Viņš mani piespiež Sev tik tuvu klāt, kā vēl nekad agrāk! Viņa godība bija tik liela un spēcīga, ka es pilnīgi aizmirsu par maizi un visām citām lietām. Gribējās vēl un vēl palikt Viņa tuvumā. Vēl mazliet! Es teicu: „Negribu doties atpakaļ! Te ir tik brīnišķīgi. Gribu palikt pie Tevis! Man ir tik labi!” Man pietrūkst vārdu, lai to izstāstītu. Tad, kad piedzīvojam kaut ko tādu, tikai tad pa īstam saprotam, ka nedzīvojam no maizes vien! Mēs dzīvojam no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes. Tas, ka varam elpot, tas ir Dievs. Tas, ka esam iepazinuši Dievu, ir pateicoties Viņam. Kam mums maize, ja mums nav Viņš? Man bija tik labi pie Viņa. Bet mans lūgšanas laiks gāja uz beigām. Un tad Viņš man teica: „Bet tagad, Mana meita, skrien! Tev ir vēl citi darbi darāmi. Es esmu visur esošs. Es esmu visur. Es atkal gaidīšu tevi. Gaidīšu to brīdi, kad mēs tiksimies.” Dievs ir tik ļoti labs! Kāpēc Viņš tā var pagodināties? Tāpēc, ka mēs esam paklausīgi Viņam. Tāpēc, ka mēs dodam Viņam, tāpēc, ka mēs cenšamies mīlēt Viņu. Ne vienmēr mums sanāk, bet mēs cenšamies.
Nākamajā dienā bija pēdējā gavēņa diena, un es atkal biju lūgšanā. Un ar mani atkal notika vēl viens piedzīvojums. Ripoju pa kaut kādu tuneli. Sirds bija apstājusies. Es vairs neelpoju. Manas rokas un kājas piepeši bija kļuvušas nedabiski lielas. Šajā ceļā lejup visu laiku mijās tumsa ar gaismu. Tad es nonācu kādā vietā. Tur bija tik šausmīgi grūti! Man bija sajūta, ka es visu laiku mirtu, un tomēr nenomirstu. Tad kaut kas briesmīgi liels vēlās man virsū, melns kā akmens. Tas mani spieda nost. Bija lielas mokas, bet nāve nenāca, lai atbrīvotu mani no šīm ciešanām. Visapkārt man bija cilvēki. Arī viņi mira drausmīgās mokās, taču tā arī nevarēja nomirt. Tad es sāku histēriski kliegt: „Dievs! Lūdzu, ņem mani projām no šejienes! Man sāp, es negribu šeit!” Sāku krist panikā. Ja nu es vairs nekad no šejienes netieku ārā?! Vai es palikšu un mocīšos šeit vienmēr? Tas bija tik nepanesami smagi. Tas bija pilnīgs pretstats tam, kas ar mani bija noticis iepriekšējā rītā. Es kliedzu un saucu Dievu palīgā. Tad nāca tāds kā grūdiens. Atmodos savā istabā, savā gultā. Biju tik laimīga, ka esmu šeit! Biju tik laimīga, ka Dievs mani neatstāja tajā vietā. Tad es jautāju Dievam: „Ko tas viss nozīmē?”
Dievs pirmajā rītā atklāja man mazu daļiņu no Viņa godības. Viņš deva man iespēju sajust, kā tas ir – būt Viņa klātbūtnē. Tur ir tik brīnišķīgi! Pēc tam vairs nemaz negribas atgriezties uz zemes, kur ir tika daudz ļaunuma un nepilnību. Bet otrā rītā man tika parādīta maza daļiņa no tās vietas, kur Dieva žēlastības vairs nav. Tur ir briesmīgi. Tā ir Izmisuma valstība.
Dievs ir tik labs, viņš atklāj Sevi un atklāj patiesību par debesīm un elli. Ir tik daudz cilvēku, kuri dzīvo bez Dieva un nezin, ka bez šīs pasaules pastāv vēl cita realitāte, kurā viņi pavadīs visu mūžību. Ja viņi būs atsaukušies Dieva mīlestībai un atdevuši savas sirdis Jēzum, tad viņi nonāks debesīs. Ja viņi šajā dzīvē būs noraidījuši Jēzu Kristu, viņi nonāks ellē. Viņiem esam vajadzīgi mēs, kristieši, lai stāstītu šīs patiesības un lai vestu pie Jēzus!

Katru gadu 16. martā “Visu Latvijai!” jaunieši sveic vēl dzīvos un piemin kritušos latviešu leģionārus, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret padomju okupantiem. Puiši tradicionāli veido karogu aleju pie Brīvības pieminekļa, caur kuru sirmie kareivji, viņu ģimenes locekļi un atbalstītāji dodas cauri, lai noliktu ziedus. Tikmēr meitenes vecajiem vīriem pasniedz baltas rozes,- ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

Šogad simpozijs ar nosaukumu „Slāpstu” norisināsies no 25. līdz 27. martam, Rīgā Kristīgajā Centrā „Labā Vēsts”. Simpozijā dalīsies ar savu pieredzi un zināšanām pārstāvji no ASV, Baltkrievijas, Krievijas, Nīderlandes, Lietuvas un Latvijas, – spektrs.com ziņoViktors Isajevs kalpošanas “Atgriešanās” dibinātājs .
Tiks organizētas arī meistarklases: pielūgsmes vadīšana, dziesmu rakstīšana, padziļināta līmeņa ģitārspēle, perkusiju meistarklase un citas.
Vakara sapulces būs pieejamas visiem interesentiem. Tajās uzstāsies populāras mūzikas un deju grupas no Igaunijas, Latvijas un Baltkrievijas. Simpozija noslēdzošajā daļā būs Alex PATLIS grupas sniegtais koncerts.
Vairāk informācijas return.lv

Vairāki antropoloģiju un dabas zinātņu jomas pārstāvoši Latvijas zinātnieki veiks pētījumus biodrošībā, lai novērstu vai mazinātu riskus saistībā ar moderno biotehnoloģiju un tās produktiem, žurnālistiem stāstīja pētījuma dalībniece un sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
Pētījums tiks veikts Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projekta «Kapacitātes stiprināšana starpnozaru pētījumos biodrošībā» laikā, piesaistot jaunos zinātniekus, doktorantus, maģistrantus un biodrošības ekspertu, stāstīja projekta zinātniskais vadītājs Nils Rostoks.
Projekta laikā antropologi un dabas zinātņu pārstāvji strādā trijos biodrošības virzienos – Tatjanas Tračevskas vadībā tika pētīti līdz šim nekaitīgu ādas stafilokoku bīstamība un to atpazīšanas kritēriji, dokumentējot pārmaiņas, kas radušās antibiotiku lietojuma rezultātā, savukārt ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) stabilitāte un ģenētisko modifikāciju izplatīšanās apdraudējums tiks pārbaudīts laboratorijas apstākļos Nila Rostoka vadībā, bet Jānis Ancāns un Una Riekstiņa vadīs izpēti par Latvijā ienākošo cilmes šūnu terapiju drošību.
Projekta laikā Putniņas vadībā tiks analizēti sabiedrības uztvertie tehnoloģiju riski un vajadzības, kā arī izstrādātas tehnoloģiju pārvaldības vadlīnijas, normatīvā regulējuma priekšlikumi un informēta sabiedrība.
ĢMO drošība ir viens no akūtākajiem mūsdienu biotehnoloģijas jautājumiem. No vienas puses ĢMO pielietojums paver nebijušas iespējas lauksaimniecībā, medicīnā un zinātnē, bet no otras – sabiedrībā pastāv bažas par ĢMO ietekmi uz vidi, pārtikas drošību un cilvēku veselību. Šī projekta laikā paredzēts veikt pētījumu par ĢMO drošību un izstrādāt biodrošības kritērijus, ko paredzēts panākt, vērtējot ĢMO genoma struktūras un transgēna gēnu ekspresijas stabilitāti vairāku paaudžu garumā, kā arī pētot to ietekmi uz augsnes mikroorganismiem, informēja Rostoks.
Viņš arī atzina, ka zinātniskais pētījums nav vienīgais projekta mērķis, jo tieši plaisa starp zinātnisku ĢMO vērtējumu un sabiedrības sapratni ir cēlonis sabiedrības neuzticībai un bažām. Lai gan visur pasaulē ĢMO riski tiek rūpīgi vērtēti un pastāv liels skaits zinātnisku pētījumu, kas norāda, ka ietekme uz vidi nav būtiska, tomēr ne vienmēr šie rezultāti sabiedrībā tiek pieņemti. Projekta svarīgākais mērķis ir veicināt dialogu starp zinātniekiem un plašāku sabiedrību, kliedēt savstarpējo neuzticību un sniegt objektīvu informāciju ĢMO drošības jautājumos.
«Iespējams, ka Latvijā tiešām nav nepieciešams audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, taču tas neizslēdz iespēju, ka mēs saskarsimies ar citur audzētiem ĢMO. Ģenētiski modificēti kultūraugi nav vienīgais šīs tehnoloģijas pielietojums. Ģenētiski modificēti mikroorganismi jau sen tiek lietoti rekombinantā insulīna ražošanā medicīnas vajadzībām. Daudzas jaunākās paaudzes vakcīnas un zāles tiek izstrādātas, izmantojot gēnu inženierijas tehnoloģijas, un to ražošanā tiek izmantoti ĢMO. ĢMO ir neaizvietojami zinātniskos pētījumos, lai pētītu dažādu gēnu funkciju,» sacīja Rostoks.
Pretēji ĢMO, cilmes šūnu tehnoloģijas sabiedrībā gūst ļoti lielu atbalstu. Daļa jauno vecāku apmaksā no jaundzimušā nabas saites ņemto cilmes šūnu uzglabāšanu privāti uzturētās bankās. Cilmes šūnu vārdu izmanto kosmētikas un skaistumkopšanas reklāmās un individuālās terapijās. Tehnoloģija saskan ar kultūrā esošu sapni par pilnīgu cilvēka ķermeņa reģenerāciju, radot ĢMO pilnīgu pretēju situāciju, proti, cilmes šūnu jomā tehnoloģijas ar sajūsmu tiek uzņemtas, pirms ir zināmi to ierobežojumi un drošība, uzsvēra Putniņa.
Cilmes šūnu terapiju bioloģiskās drošības pētnieks Jānis Ancāns atklāja, ka cilmes šūnas ir organisma iekšējās rezerves, kas nodrošina cilvēka audu un orgānu atjaunošanos dzīves laikā. Šīs atjaunojošās īpašības iespējams izmantot, ja, piemēram, nopietni bojāts locītavas skrimslis, vai arī sirds infarkta dēļ vairs nespēj pilnvērtīgi veikt savu funkciju.
«Kaulu smadzenes kā bagātīgs cilmes šūnu avots bija zināms jau kopš 1950.gadiem, kad sāka kaulu smadzeņu pārstādīšanas operācijas asins vēža slimniekiem. Šodien ir zināms, ka cilmes šūnas iespējams iegūt arī no taukaudiem, ādas, muskuļiem, skrimšļa un citiem cilvēka audiem. Mūsu uzdevums būs noskaidrot, uz ko šīs šūnas ir spējīgas, kādas rezerves tās sevī slēpj un kā labāk tās izmantot, lai tās darbotos cilvēka veselības labā. Pētījuma laikā mēs vēlamies noskaidrot, kas notiek ar pārstādītajām cilmes šūnām organismā, kādos audos un orgānos tās nonāk un vai pieņem šo orgānu šūnu īpašības. Tāpat vēlamies uzzināt, kā cilmes šūnu audzēšana un apstrāde laboratorijā var ietekmēt to īpašības un kā labāk raksturot cilmes šūnu drošumu pacientam,» uzsvēra Riekstiņa.
Savukārt Tračevska projekta laikā plāno izstrādāt drošības kritērijus, kas ļaus pacientam justies drošāk, saīsinot izveseļošanās procesu un uzturēšanos slimnīcā, kā arī samazinot papildu izdevumus pacientam un valstij un nevajadzīgas ciešanas. Pētījuma modelis paredz salīdzināt divas mikroorganismu grupas – stafilokokus, kas sastopami veselu cilvēku vidū, un tos stafilokokus, kas izraisa infekcijas.
Pētniece atzīmēja, ka cilvēks mainās pats un maina arī vidi sev apkārt. Līdz ar antibiotiku lietošanu pēdējos gados pieaug arī pret zālēm nejutīgo mikroorganismu skaits. Ar medicīnas sasniegumiem izskausto infekciju vietā parādās jauni patogēni mikroorganismi, kas līdz šīm bija gluži nekaitīgi. Pēdējo divu gadu laikā epidermālie stafilokoki izraisījuši zinātnieku interesi un kļuvuši par intensīvu izpētes objektu. No vienas puses tie pieder pie cilvēka normālas mikrofloras, bet zināmos apstākļos, piemēram, cilvēkam ilgstoši uzturoties slimnīcā, var radīt nopietnas brūču infekcijas un asins saindēšanās. Cilvēks, ienākot slimnīcā, tiek pakļauts papildu riskam, sastopoties ar tā saucamo slimnīcas mikrofloru. Tas nozīmē, ka stafilokoki var nopietni apdraudēt cilvēka veselību, kļūstot par bioloģiska riska faktoru, stāstīja Tračevska.
Projekta «Kapacitātes stiprināšana starpnozaru pētījumos biodrošībā» kopējais finansējums ir 1 134 098 latu, un to paredzēts īstenot līdz 2012.gada rudenim.
Projekta mērķis ir arī izveidot jaunu, starpdisciplināru pētnieku grupu, piesaistīt un sagatavot cilvēkresursus starpnozaru pētījumiem biodrošībā, biotehnoloģiju pārvaldībā un stiprināt biodrošības jomas kapacitāti Latvija Universitātē un Latvijā. Projekta norises laikā plānots rīkot seminārus, konferences, nodrošināt publikācijas un izstrādāt biodrošības politikas rekomendācijas.

Ceturtdien Saeima lems par kārtējo oligarhu un Saskaņas Centra ieceri – dot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas visiem, kas Latvijā par noteiktu summu nopirks īpašumu. Faktiski tas nozīme mērķtiecīgi veicināt Latvijas zemes izpārdošanu ārzemniekiem, tādā veidā iegūstot jaunu (visticamāk krieviski runājošu) imigrantu pieplūdumu un mākslīgi kāpinot nekustamā īpašuma cenas,- spektrs.com ziņo Raivis Dzintars.

Varbūt skanēs banāli, bet, ja par šo zemi savulaik latvieši bija gatavi atdot dzīvības, tad tagad aiziet agrāk no rīta un piketā izteikt savu viedokli nudien varam katrs. ”Visu Latvijai!” ceturtdien 8.30 pie Saeimas rīko piketu, lai protestētu pret šo nejēdzību. Šoreiz izskatās, ka deputātu atbalsts šai lietai varētu būs puse uz pusi, tāpēc mūsu balsij tiešam var būt izšķiroša nozīme.

Tas nav grūti. Nāc viens vai ataicini līdzi draugus un domubiedrus. Katrs cilvēks ir no svara. Es tur būšu un ceru, ka mēs tiksimies. Paldies jau iepriekš!

Vakar, 21. februārī, draudzes „Labā vests” telpās, kas atrodas Ūnijas ielā 99, notika plānotā „Cerības” festivāla ar Bilija Grehema piedalīšanos organizēšanas pasākums.
„Cerības festivāls noritēs no 5. līdz 7. novembrim, arēnā „Rīga”.
Uz organizēto pasākumu ieradās ne tikai dažādu konfesiju bīskapi, mācītāji, kalpotāji un viesi no citām valstīm, bet arī Latvijas Valsts politiķi. Rīgas Domes deputāts Jānis Šmits, klātesošajiem lasīja vēstuli no Rīgas mēra Nila Ušakova, bet LPP/LC līdera Aināra Šlesera dzīves draugs un viens no „Cerības” festivāla komitejas pārstāvjiem Inese Šlesere aicināja uz grēku nožēlu,- ziņo spektrs.com

Starpkonfesionālā kora pavadībā pasākumu atklāja Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Galvenā arhibīskapa izteiktā doma bija par festivāla „Cerība” mērķi -evaņģelizēšana, kas balstās uz Bībelē pieminētās rakstvietas, -ejiet un padariet visus par Dieva mācekļiem. „Jēzus sūtīja savus mācekļus grūtā misijā, zinādams, ka tikai viens no visiem mirs dabīgā nāvē, pārējiem bija jāatstāj asins liecība. Un iemesls kādēļ Jēzus sūta savus mācekļus arī šodien ir mūsu pestīšana. Mums jāsaprot šo evaņģelizēšanas nepieciešamību, nevis aizbildinoties ar vārdiem – darīšu to rīt vai parīt, bet gan, lai mūsu vārdi skan – šodien!” – teica Jānis Vanags.
Arhibīskaps ir pārliecināts, ka festivāla „Cerības” rīkotāji zina kā to izdarīt, tāpēc vakara gaitā aicināja klātesošos droši iesaistīties festivāla norisē.
Arhibīskaps minēja trīs iemeslus, kādēļ tas būtu jādara. 1. Tā ir laba iespēja piepildīt draudzes ar jauniem draudzes locekļiem. 2. Mobilizēt draudzēs jau esošos kristiešus.3. pieredzes iegūšana. Arhibīskaps pamudināja nekavēties labos nodomos un nepalaist garām labu izdevību ar nosaukumu „Cerības” festivāls. Runas nobeigumā tika atgādināts, par to, lai mūsu evaņģēlija vēsti spētu sadzirdēt ir jābūt pašiem attīrītiem un svētiem, uzmeklējot savas sirdis esot gataviem pasludināt evaņģēlija vēsti Latvijas tautai. Savus vārdus arhibīskaps apliecināja ar rakstvietu no Bībeles: „ Un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi” (2. Laiku 7: 14).

Sveiciens no Rīgas mēra Nila Ušakova. (Vēstuli nolasīja Jānis Šmits). „Dārgie klātesošie, cienījamās dāmas un kungi. Rīgas Domes vārdā vēlos pateikties Kristīgām draudzēm Latvijā par ražīgo darbu uzturot garīgās un morālās vērtības, stiprinot ģimenes vērtības īpaši jauniešu vidū. Kā arī saglabājot mieru Latvijas sabiedrībā šajā mums visiem ne pārāk vieglajā laikā. Jūs apvienojat spēkus Lai kopīgi Rīgā noturētu „Cerības” festivālu. Mēs esam priecīgi, ka festivāls notiks tieši Rīgā. Rīdzinieki viesmīlīgi uzņems visus, kas ieradīsies uz šo festivālu no dažādām Latvijas malām un kaimiņu valstīm. Vēlu Jums cerīgi un ražīgi pavadīt šo laiku Rīgā.
Ar cieņu, Rīgas Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.”

Inese Šlesere lielu uzmanību veltīja ne tikai „Cerības” festivāla norisēm, bet arī topošajam Latvijas mēroga pasākumam Lielās Piektdienas Krusta gājienam, kas norisināsies šā gada 2. aprīlī, plkst. 12 : 00 pie Brīvības pieminekļa. Aicinājums bija par to, lai tauta meklētu Dieva vaigu un izmeklētu savu sirdi šķīstoties un atgriežoties no grēkiem.
Šlesere apzinājās, ka šis ir žēlastības laiks, tautas vešanā pie Dieva. Šlesere papildināja, ka klātesošo uzdevums ir sagatavot Viņam ceļu. Atmodas vērtību nosaka ikkatra grēku nožēla, jo Atmoda sākas no sevis.
Tā ir arī spēja attīrīties no saviem grēkiem un uzņemties arī savu tēvu grēkus, lai pāri visam varētu uzlūkot visu Latvijas tautu kopumā un aizlūgt par savu tautu un par savu zemi. Savas domas Šlesere apstiprināja ar Bībeles pantu: „Es pielūdzu To Kungu, savu Dievu, un izsūdzēju savus grēkus, sacīdams: ak, Kungs, Tu lielais un bijājamais Dievs, kas uzturi Savu derību un parādi Savu žēlastību tiem, kas Tevi mīl un pilda Tavus baušļus! Mēs grēkojām un darījām netaisnību, mēs bijām bezdievīgi un nepaklausīgi un atkāpāmies no Taviem baušļiem un likumiem; mēs neklausījām arī Taviem kalpiem, praviešiem, kuri runāja Tavā Vārdā uz mūsu ķēniņiem un mūsu valdniekiem, mūsu tēviem un uz visu tautu. Ak, Kungs! Mums jānosarkst aiz kauna, mūsu ķēniņiem, valdniekiem un mūsu tēviem, ka mēs pret Tevi esam apgrēkojušies. (Daniela 9: 11)
Uzrunas nobeigumā Šlesere teica, ka ikkatram jāiemācās nevis uzrādīt uz citu grēkiem, bet būt dziļā pazemībā un dziļā pielūgsmē uzņemoties arī svešus grēkus kā savus grēkus, jo mēs visi esam vienoti. Mēs visi esam Viņa tauta. Tad mēs spēsim saskatīt, kā Dievs dziedina mūsu zemi un tautu un ka Viņš dāvā galvas rotu pelnu vietā un prieka eļļu sēru drānu vietā. Inese Šlesere cer, ka sagatavojot savas sirdis Jēzus atnākšanai, Latvija sagaidīs lielu dvēseļu ražu.

Jūlija pēdējā nedēļā Rīgas domes vadība cer uz Latviju ataicināt galvenokārt Krievijas un NVS, kā arī Eiropas valstu pilsētu galvas. Viena no idejām, ko izsaka arī Ainārs Šlesers, ir plāns virs Doma laukuma izveidot milzīgu stikla jumtu vai kupolu, – ziņo spektrs.com atsaucoties uz  TV3 raidījumu Nekā personīga.

Zem tā uz Rīgu atbraukušajiem viesiem tiktu pasniegta svētku maltīte.
Rīgas vicemērs A. Šlesers (LPP/LC) stāstījis: «Uzliekot tādu stiklotu jumtu, mēs varētu apgaismot Doma baznīcu, mēs varētu apgaismot blakus tur esošās ēkas. Un izmantojot arī baznīcu zvanus, mēs varētu uztaisīt arī īpašu koncertu, lai tas pasākums tiešām būtu kā tāda neatņemama sastāvdaļa.»

2010.gads Latvijas zinātnē iesācies ļoti haotiski, jo dažādu administratīvu šķēršļu dēļ kavējas gan valsts finansējuma, gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguve zinātnē, otrdien spriests Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz delfi.lv un leta

LZA prezidents Juris Ekmanis stāstīja, ka kopš gada sākuma vēl nav uzsākts neviens valsts finansēts zinātnes projekts un Latvijas Zinātnes padomes reorganizācija un jaunas struktūras izveidošana pašā Izglītības un zinātnes ministrijā novedusi pie tā, ka dokumentu noformēšana notiek lēni un tie pēc būtības ir daudz sarežģītāki nekā iepriekš.
Savukārt ES struktūrfondu līdzekļu apguvi traucē daudzie valdības grozījumi. “Ja decembrī bija skaidri noteikumi [ES līdzekļu apguvei], tagad nāk tikai vieni vienīgi grozījumi,” norāda Ekmanis. Tāpat pārcelti arī projektu iesniegšanas termiņi, kas attālina to izvērtēšanas un uzsākšanas brīdi.
Zinātniekos neapmierinātību izsaukušas milzīgi lielās prasības pret uzņēmējiem, tiem kopā ar zinātniekiem piedaloties ES programmās. Piemēram, darbības programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas” vēl pērn paredzēts, ka no privātā kapitāla tiks ieguldīti aptuveni 400 000 latu, bet janvārī ieviesti labojumi, tagad no privātā sektora sagaidot jau 42 miljonus latu.
“Tās ir pataloģiski lielas prasības,” uzskata LZA prezidents, “ir skaidrs, ka privātā apgrozībā nav tādas naudas, ko ieguldīt.” Līdz ar to šīs naudas apguve ir zem jautājuma zīmes.
Jau iepriekš ziņots, ka par vairākām problēmām, kas zinātnieku skatījumā papildus samazinātajam līdzekļu apjomam kavē zinātnes finansējuma apguvi, tostarp dažādu normatīvo aktu regulējumi un nespēja nodrošināt līdzfinansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei.
LZA skatījumā daudzas no šīm problēmas rada nopietnus draudus Latvijas zinātnei, īpaši cilvēkresursu ziņā, jo jau šobrīd tādas Eiropas valstis kā Vācija, izmantojot situāciju, “nosūc” Latvijas zinātniskās aprindas, turklāt veselām laboratorijām.