Kā jau ziņots, Cerības Festivāla laikā, daļa dalībnieku apmeklēja k/c Prieka Vēsts. SPEKTRS žurnālists novērojis notiekošo no viena skata punkta, taču ainu kopumā saskatījis un aprakstījis k/c Prieka Vēsts mājas lapā, muzikālās kalpošanas vadītājs un instrumentālās grupas „Vēstniecība” – līderis Valters Gleške Dažādu stilu dziesmu autors, vērienīgu muzikālo projektu dalībnieks, piemēram, muzikla „Gaismas ēnā” galvenās lomas atveidotājs,  “iesildījis” Michael W. Smitha uzstāšanos Latvijā, iedziedājis arī Elijas jaunajā CD “starp abiem krastiem” un t.t. Grupa Vēstniecība – lielu darbu ieguldījusi CD „Ir laiks” tapšanā. Lasīt vairāk

11. un 18. novembris ikvienam latvietim ir svētas dienas. Šoreiz ieskatīsimies vēstures notikumos kristieša acīm.

Viens no svarīgākajiem posmiem Latvijas brīvības cīņās – cīņa ar Bermonta armiju, ko organizēja krievu- cara, armijas pulkvedis Pāvels Bermonts (dzimis 1884. g.). bija mērķis – Cara impērijas atjaunošana Latvijā, – ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

Atkal esam sagaidījuši 11. novembri, mūsu brīvības cīnītāju piemiņas dienu. Šodien mums katram jāuzdod sev jautājums: No kurienes smēlās spēku tie, kuri savas tautas dēļ bija gatavi ziedot savas dzīvības? Jāņa Evaņģēlijā ir teikts: „Nav nevienam lielākas mīlestības par to, ja kāds atdod savu dzīvību par saviem draugiem.”,-spektrs.com ziņo Aigars Brikmanis no vaticanradio.org

Varbūt mums šodien šķiet, ka no mums netiek prasīts tas augstākais mērs, kurš tika prasīts no tiem, kuri cīnījās Brīvības cīņu kauju laukos, taču Evaņģēlijs norāda, ka mūsu mīlestības mērs ir tik liels, cik mēs esam gatavi ziedot sevi sava tuvākā labā. Tātad, mums sevī jāatklāj tos augstākās mīlestības avotus, kurus mums devis pats Dievs.

Cīņa par brīvību ne vienmēr notiek ar ieročiem rokās. Pagājušais gadsimts mūsu tautai ir devis daudzus brīvības cīnītājus, kuru galvenie ieroči bija savas tautas un zemes mīlestība, sirdsapziņa, drosme un godaprāts.

Arī šodien mums jāizcīna brīvības cīņas. Mūsu tauta un zeme kļūs patiesi brīvas tikai tad, ja mēs paši kļūsim garīgi brīvi. Lai kļūtu patiesi brīvi, mums jāatbrīvojas no visa, kas mums traucē ceļā uz iekšējo brīvību. Taču ar to vien nepietiek. Mums beidzot pašiem jāsāk vērtēt savā zemē notiekošo. Vislabākā dāvana, ko mēs šajā laikā varam savai zemei dot – ir atteikšanās no paļaušanās uz tukšiem solījumiem. Jau sen ir pienācis laiks mums pašiem kļūt par politikas veidotājiem. Tam ir vajadzīga drosme.

Daudziem no mums nav viegli atteikties no ticības lozungiem un sākt pašiem domāt un rīkoties. Taču tā šodien ir vienīgā iespēja. Tikai tā mēs varam attaisnot upurus, kurus mūsu labā ir nesuši mūsu tautas brīvības cīnītāji.

Dziļā pateicībā pieminēsim tos, kuri sevi ir ziedojuši mūsu tautas un zemes labā, un lūgsim no Dieva spēku, lai mēs būtu viņu nesto upuru cienīgi.

Vakar, Lāčplēša dienā valsts prezidents Valdis Zatlers svinīgajā ceremonijā 40 cilvēkiem piešķīris augstos valsts apbalvojumus-Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un tā goda zīmes un Atzinības krustu.
Dienas gaitā valsts prezidents Valdis Zatlers ar citām amatpersonām ieradās pie Brīvības pieminekļa sveikt karavīrus,-ziņo spektrs.com

Pirms parādes Zatlers ar augstākajām armijas militārpersonām orķestra marša pavadībā apstaigāja karavīru rindas, viņus sveicot. prezidents noskatījās Rīgas garnizona vienību militāro parādi un teica runu.

Valsts prezidenta V. Zatlera uzruna

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzrunā norādīja, ka pirms 90 gadiem izšķīries – būt vai nebūt Latvijas valstij – un šī valsts izcīnīta cīņā ar pārspēku. Zatlers arī aicināja karavīrus nezaudēt to laiku varoņgaru.
Pēc Valsts prezidenta svinīgās uzrunas amatpersonas pieminekļa pakājē nolika ziedus. Nedaudz vēlāk to darīja arī pārējie klātesošie.

„Rīgas hronikas”

Atzīmējot Lāčplēša dienu, visas dienas garumā Spīķeru kvartālā norisinājās patriotiska spēle jauniešiem „Rīgas hronikas”, kuras ietvaros notika 1919. gada Brīvības cīņu notikumu rekonstrukcija.

Pieminēšana ar svecītēm

Vakarā, pieminot 1919.gada 11.novembra notikumus, 11.novembra krastmalā pie Rīga pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
Tur notika arī akcija. “Visu Latvijai” aktīvisti aicināja parakstīties par Satversmes grozījumiem, kas noteiktu valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā.

Vārds Lāčplēsis

Starp citu, Ar vārdu vai uzvārdu Lāčplēsis šobrīd Latvijā dzīvo 30 personas. Tā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra.

Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube atzinīgi vērtē Aizsardzības ministrijas aicinājumu šodien, Lāčplēša dienā, pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti. Graube uzskata, ka sabiedrībā vairāk vajadzētu runāt par patriotismu un valstiskuma apziņu,- spektrs.com/LETA

Afganistānā drošāk nav kļuvis

Situācija Afganistānā gan noteikti nav kļuvusi drošāka, tomēr afgāņu tautas attieksmē izmaiņas nav vērojamas, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.
“Statistiku var dažādi skatīties. Patiesībā ir tā, ka, protams, katra diena, ko karavīri pavada Afganistānā vai koalīcijas spēki pavada Afganistānā, teorētiski nenoliedzami palielina šo risku,” atzina NBS vadītājs.
Viņš norādīja, ka situācija Afganistānā mainās, jo arī afgāņu fundamentālisti krāj pieredzi, viņu taktika kļūst izsmalcinātāka un līdz ar to arī uzbrukumi pārdomātāki. Tomēr afgāņu tautas attieksmē lielas izmaiņas, viņaprāt, nav notikušas.

Norādot uz statistikas datiem, Graube gan atzina, ka “drošāk noteikti nav kļuvis”.

Ir jomas, kurās nedrīkst būt budžeta samazinājums
NBS vadītājs arī pastāstīja, ka nākamgad Latvijas pārstāvji misijā apmācīs afgāņu karavīrus arī austrumos un vairāk piedalīsies ar operācijām saistītos uzdevumos.
Turpretī, runājot par nākamā gada budžetu, Graube uzsvēra – Afganistānā dienošos karavīrus iespējamie budžeta samazinājumi nekādā gadījumā neskars.
“Ir jomas, kurās, lai kāds budžets būtu, nedrīkst būt samazinājums, jo
šeit cilvēki riskē ar savu dzīvību, [viņiem ir] uzdevumi ļoti sarežģītos apstākļos. Tā ir politiska izšķiršanās,”
viņš norādīja.

Bruņotajos spēkos galvenā vērtība ir cilvēks
Graube sacīja, ka karavīra profesija nav savienojama ar jēdzienu “prestižs”. “Tas ir skaisti parādēs, svētkos, tā ir spožā ārējā puse, bet karavīra ikdiena ir pavisam savādāka,” sacīja NBS komandieris.
Graube uzsvēra, ka bruņotajos spēkos galvenā vērtība ir cilvēks – ierindas kareivji, virsnieki, instruktori.
Ekonomiskās krīzes gados NBS veica svarīgu sociālu darbu, noturot valstī puišus no Latvijas lauku rajoniem, viņi ir liels atspaids Latvijas armijai. Daudziem nebija nekādas profesijas, līdz ar to viņi būtu pirmie kandidāti aizbraukšanai no valsts, taču viņi iestājās armijā un palika Latvijā, skaidroja Graube.
NBS komandieris sacīja, ka nav iespējams no malas rekrutēt labu virsnieku vai majoru, to var izaudzināt tikai armijas vidē, tāpēc šādi cilvēki ir neaizstājami. “Cilvēks ir galvenā vērtība,” uzsvēra Graube un piebilda, ka krīzes gados diemžēl daudzi no armijas ir arī aizgājuši un atraduši labāk apmaksātu darbu.
Graube sacīja, ka būtisks ir motivācijas jautājums – armijā nenāk tikai naudas dēļ.
“Ja cilvēks ir ar biznesa prātu, viņš neizvēlēsies dienestu armijā. Tas ir patriotisma jautājums,”
sacīja NBS komandieris.
Ikdienā Latvijas armija piedalās daudzās un dažādās sabiedriskās dzīves aktivitātēs – nesprāgušās munīcijas iznīcināšanā, pazudušu cilvēku meklēšanā un glābšanā jūrā un uz sauszemes.

„Ko sēsi to pļausi.”

Apvienība „Vienotība” tagad var izbaudīt, kā tas ir, ja kādu no tās politiķiem dēvē par neonacistu, ksenofobu un vēl citos līdzīgos vārdos, – tā otrdien parlamenta ārkārtas sēdē, kurā tiek lemts par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska (PS) atsaukšanu no amata, sacīja Nacionālās apvienības parlamenta deputāts Raivis Dzintars.

Tādejādi Dzintars apvienībai „Vienotība” atgādināja pēcvēlēšanu laiku, kad tika veidota valdība. Toreiz vairāki „Vienotība” pārstāvji uztraucās, ka Nacionālās apvienības uzskati varētu traucēt jaunās valdības darbu gan ar Rietumiem, gan Maskavu.
Dzintars uzsvēra, ka otrdienas balsojums ir dēvējams par „dīvainu, taču tam ir pamācoša nozīme”. „„Vienotība” tagad ir iespēja uz savas ādas izbaudīt, kā ir, kad tevi dēvē par neonacistu. Atgādināšu latviešu sakāmvārdu – nedari citam to, ko pats negribi, lai dara tev,” teica Dzintars.
Vienlaikus parlamenta opozīcijas rosinājumu izteikt neuzticību ārlietu ministram tikai dienu pēc stāšanās amatā Dzintars un viņa pārstāvētā apvienība neatbalstīs. „Ne jau neuzticību, bet līdzjūtību jāizsaka Kristovskim. Aicinu balsot pret,” sacīja Dzintars.
Atgādinām, ka vēlēšanu laikā „Vienotība” pakļāvās spiedienam neiekļaut „Visu Latvijai” valdībā, par kuru Dzintars izteicis vienā vārdā „gļēvi.” Piebilstot, ka, protams, neapskaužamā situācijā bija premjers, kuram bija vēlēšanās strādāt kopā „Visu Latvijai!”

ĢIT aicina uz izrādi SVĒTCEĻNIEKS 13. un 14. novembrī,- spektrs.com ziņo Zane Estere Gruntmane

Nedēļas nogalē, 13. novembrī plkst. 16:00 un 14. novembrī plkst. 19:00,
Ģertrūdes ielas teātrī (Ģertrūdes ielā 101a) aicinām noskatīties Kārļa
Krūmiņa režisēto izrādi Svētceļnieks, kas nule saņēmusi galveno balvu
jauno režisoru festivālā Patriarha Rudens.

Svētceļnieka tekstu kopā ar domubiedriem radījis dramaturgs un režisors
Kristians Smedss (Somija). Eiropas teātrī pazīstamais soms K. Smedss
aizsācis savdabīgu reliģisko teātra stāstu virzienu, nebaidoties runāt
bērnišķīgi atklāti un humorpilni, bet vienlaikus nesaudzīgi un reizēm pat
huligāniski tieši. Reliģiskā teātra žanrā viņš iestudējis jau trīs
nozīmīgus darbus – pareizticīgo leģendu Svētceļnieks, mūziklu par Asīzes
Franciska dzīvi Bērni, putni un puķes un radio lugu par Mārtiņu Luteru
Pastardienas radio.

PAR IZRĀDI
Režisors Kārlis Krūmiņš: „Izrādē svētceļnieka ticība ir īsta. Es
skatītājiem allaž atbildu, ka izrādē ir tieši tas, ko skatītājs grib
ieraudzīt. Tur ir aizmetņi gan humoram, gan cilvēka nepilnībām, gan, jā,
protams, arī ironijai. Bet tur ir arī daudz prieka un mīlestības. „

Latvijas Nacionālā teātra Jaunās zāles kurators un aktieris Kaspars
Zvīgulis: „Lieliska mūzika un laba humora izjūta. Noteikti jāredz.”

Skatītāja Tince Tameniece: „Izrāde ir caur un cauri reliģiska,
interesanti, ka tajā nav atstāta vieta ne mazākajām šaubām. Valters Sīlis
ar savu entuziasma pilno tēlojumu vienkārši paņem skatītāju, un,
klausoties viņa izpildītās dziesmas, nemaz negribas filozofēt par
kristietības jēgu – kāja pati jau sitas ritmā līdzi!”

Citas atsauksmes:
•       http://www.unitedintimacy.lv/index.php?1&7&view=view-show&show_id=45
Foto no izrādes:
•       http://unitedintimacy.lv/index.php?1&13&view=cat-browse&categid=51

Izrādes: 13. novembrī plkst. 16:00, 14. novembrī plkst. 19:00
Vieta: Ģertrūdes ielas teātris, Ģertrūdes ielā 101 a (ieeja no pagalma)
Biļetes var iegādāties internetā www.bezrindas.lv, galerijā ISTABA
(K.Barona 31a)
Biļešu cena: 4Ls, 2Ls (skolēniem, studentiem, pensionāriem, ISIC, ITIC,
IYTC karšu īpašniekiem)

Informācija un grupu pieteikumi:
t. 26323985
www.git.lv

Kā jau ziņots 5., 6. un 7. novembrī Arēnā Rīga notika Cerības festivāls ar Franklina Grehema piedalīšanos.

Vairāk kā 38 150 cilvēki apmeklēja Cerības festivālu, kurš notika no 5. līdz 7. novembrim Arēnas Rīga zālē. Šis ļoti īpašais notikums tika kopīgiem spēkiem 560 draudžu un ap 4000 brīvprātīgo organizēts, sadarbojoties ar Billija Grehema evaņģēlisko asociāciju,- spektrs.com ziņo Liis Borissenko

Vaiāk kā 17 000 cilvēku atbrauca 420 autobusos no pilsētām un ciemiem, kas atrodas ārpus Rīgas, nobraucot kopā 130 000 kilometru pa Latvijas ceļiem. Uz festivālu ieradās arī viesi no Lietuvas un Igaunijas.
Kā papildinājums Cerības festivālam, vasarā un rudenī tika dota iespēja 264 bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm apmeklēt nometnes, kā arī 2010. gada laikā bērniem tika izdalītas 60 000 starptautiskās labdarības organizācijas Samaritan’s Purse sarūpētas dāvanas. Bet gandrīz 5 000 Latvijas iedzīvotāju tika dāvāta iespēja apmeklēt bezmaksas kursus un seminārus, kas stiprināja kristīgās vērtības sabiedrībā. Vairāk kā 2 000 aktīvu jauniešu pavasarī tikās koncertā „Hope“, bet rudenī trīs dienas mēroja ceļu no Liepājas, Ventspils, Valkas, Jēkabpils un citām vietām velobraucienā „Par cerību“, lai satiktos Rīgā.
Cerības festivāla mērķis bija pēc iespējas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju – neatkarīgi no vecuma, tautības, sociālā statusa, ticības vai politiskās pārliecības – šajā globālās krīzes laikā līdzdalīt uz vēsturiska kristīgo vērtību pamata balstītu vēsti par cerību.
Festivāla viesi ir izteikuši atzinību par augsta līmeņa organizētību un festivāla pasākuma kvalitāti. Tā kā pirmajā festivāla vakarā viesu bija vairāk, kā Arēnas Rīga zāle varēja uzņemt, telpas sēdvietu skaits tika palielināts.
Festivālā tika spēlēta gan latviešu, gan ārvalstu mūsdienu un mūzika, ko izpildīja gan Latvijā, gan pasaulē labi pazīstami mūziķi. Īpašo viesu sarakstā ietilpa Dove un un Gammy balvas ieguvušais  mākslinieks Maikls V. Smits, izcilais džeza pianists Hantlijs Brauns, ģitāras virtuozs Deniss Agadžanjans un Latvijā iemīļoti mūziķi – Ingus Pētersons, Artis Gāga, Ieva Akurātere un daudzi citi. Arēnas Rīga zāle vēl nekad nebija pieredzējusi tik lielu draudžu apvienoto kori 800 cilvēku sastāvā. Piedalījās arī Rīgas Doma zēnu koris un daudžu simfoniskais orķestris. Bet Džons un Anna Barbūri bija īpaši gatavojušies priekšnesumam Rīgā, dziesmu „Mana Cerība“ viņi izpildīja latviešu valodā.
Cerības festivāls notika ne tikai Arēnā Rīga, jau 23. oktobrī divi pasākumi tika veltīti tieši bērniem, uz kuru ieradās vaiāk kā 6 000 cilvēku. Cerības festivālā bēniem, bērnus priecēja izrāde „Puzzle“, jautra mūzika un daudzas citas atrakcijas. Bet 2010. gada pavasara mēnešos jaunie mākslinieki un autori vecumā no 6 līdz 12 gadiem zīmēja un sacerēja dzejoļus bērnu radošajam konkursam „Iekrāso cerību”. Šie darbiņi bija aplūkojami vairākās Latvijas pilsētās ceļojošajā izstādē.
Katru vakaru Franklins Grehems  runāja par to, kur cilvēks var balstīt savu cerību. Franklins Grehems ir pasaulē pazīstams evaņģēlists, Billija Grehema evaņģēliskās asociācijas prezidents un starptautiskās labdarības organizācijas Samaritan’s Purse izpilddirektors. ”Mazā pilsētā, kur mācījos, bija kāda ģimene no Latvijas. Viņi man daudz stāstīja par savu dzimteni, paužot cerību, ka varbūt kādreiz pienāks laiks, kad arī man būs iespējams uz turieni aizbraukt,” Franklins Grehems pirmās dienas vakarā stāstīja klātesošajiem. “Tagad, kad esam šeit, visi mūs šeit ir uzņēmuši viesmīlīgi. Latvieši ir ļoti viesmīlīgi ļaudis.” Savukārt, festivāla trešajā vakarā Cerības festivāla izpildkomitejas priekšsēdētājs un Latvijas Baptistu Draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis pasniedza Franklinam Grehemam padomju laikā iztulkotu un nelegāli ar rakstāmmašīnu pārrakstītu viņa tēva Billija Grehema grāmatu „Miers ar Dievu“.
Franklins Grehems savas vizītes laikā Rīgā tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Metropolītu Aleksandru un citiem konfesiju vadītājiem, kā arī piedalījās ar uzrunu Latvijas Nacionālajās Lūgšanu Brokastīs.

Cerības festivāls – Franklins Brehems aicina cilvēkus pieņemt Jēzu par savu Pestītāju

Intervija ar Franklinu Grehemu un PR nodaļas vadītāju Todu Šerer žurnāla SPEKTRS decembra numurā.

Vakar, draudzē Prieka Vēsts notika Cerības Festivāla turpinājums. Franklins Grehems šajā draudzē nebija, taču ieradās daļa no Cerības Festivāla dalībniekiem. Cerības festivāla Rīcības komitejas locekle Latvijas Republikas Saeimas deputāte Inese Šlesere, LPP deputāte Inta Feldmane, Rīgas deputāts Raimonds Timma, jamaikiešu džeza pianists Hantlijs Brauns,- ziņo spektrs.com

Slavēšanu kopā ar pianistu Hantliju Braunu vadīja Valters Gleške no grupas Vēstniecība.
Dievkalpojumā kalpoja mācītājs Kriss Valotons, kurš ir Redingas (Kalifornija, ASV) Bēteles draudzes kalpošanas skolas dibinātājs un lektors.

Jāpiebilst, ka dievkalpojumu vēlējās apmeklēt arī skatuves mega-zvaigzne Maikls V. Smits, taču saspringtā grafika dēļ grupa bija gulējusi tikai dažas stundas.  MaiklsV. Smits nodeva foto-sveicienu draudzei un atzina, ka Prieka Vēsts draudze ir viņa viena no iemīļotiem draugiem Latvijā un teica, ka nebijis gaidījis tik siltu un labu uzņemšanu kā tieši Prieka Vēsts. (MaiklsV. Smits koncertēja Latvijā pagājušā gada maijā).   >>VIDEO<<

Cerības Festivāls – Maikls V. Smits

Cerības Festivāls – Valters Gleške no grupas Vēstniecība

Cerības Festivāls – džeza pianists Hantlijs Brauns

5., 6. un 7. novembrī Arēnā Rīga notika Cerības festivāls, kas sniedza iespēju ikvienam dzirdēt evaņģēlija vēsti. Evaņģēlista Franklina Grehema iedrošinājuma vēsti par cerību Latvijas iedzīvotājiem sniedza kopā ar daudziem starptautiski pazīstamiem mūziķiem,- ziņo spektrs.com

Cerības festivāla sagatavošanā un organizēšanā ir bijušas iesaistījušās 560 Latvijas draudzes un tūkstošiem brīvprātīgo no luterāņu, baptistu, vasarsvētku u.c. baznīcām Latvijā. Savas balsis kopkorī apvienoja ap 800 dziedātāju no visas Latvijas, simfoniskā orķestra pavadībā.

Franklina Grehema vēsts

Festivāla laikā Franklins Grehems (BGEA un starptautiskas labdarības organizācijas “Samaritan’s Purse” prezidents un padomes loceklis) runāja par to, kur cilvēks var balstīt savu cerību. Viņš sāka savu runu ar vārdiem -“Tagad, kad esam šeit, visi mūs šeit ir uzņēmuši viesmīlīgi. Latvieši ir ļoti viesmīlīgi ļaudis.”
Katru vakaru Franklins Grehems  noslēdza ar grēku nožēlas aicinājumu. Viņš aktualizēja domu, ka izmaiņas dzīvē var sākties, tad kad cilvēks nožēlo līdz šim ļauni padarīto Dieva priekšā, neraugoties cik liels grēks tas arī nebūtu: zagšana, aborta veikšana, alkoholisms un t.t. visi grēki ir vienādi. Dievs vēlas piedot, šķīstīt un palīdzēt doties jauna ceļa virzībā.

Organizatoru domas

Organizatori spektrs.com ziņoja, ka neraugoties uz festivāla apmeklētāju skaita pārsniegšanu, organizatori cerējuši, ka visiem izdevās atrast vietas Arēnā Rīga. Piektdienas vakara gaitā organizatori secinājuši, ka sestdien un svētdien apmeklētāju pieplūdums varētu būt lielāks un operatīvi nodrošināja papildus sēdvietas.
Festivāla organizēšanas īpašais ieguvums un unikalitāte ir 560 dažādu konfesiju draudžu un tūkstošiem brīvprātīgo saliedētā sadarbība.

Organizatori arī atzīst, ka organizatoriskie darbi cilvēku pārvadāšanā noritējusi veiksmīgi. Vairāk kā 420 autobusi atveda 17 000 skatītājus uz Festivālu no vairāk kā 130 Latvijas pilsētām un ciemiem, kā arī no mūsu kaimiņvalstīm. Uz festivāla pasākumiem Iepriekš rezervēto sēdvietu skaits Arēna Rīga zālē pārsniedza 16 000. Festivāla viesi ir izteikuši atzinību par augsta līmeņa organizētību un festivāla pasākuma kvalitāti.

Festivāla apmeklēju statistika
Piektdien – 11,910 cilvēku.
Sestdien – 14,100 cilvēku.
Svētdien –12,140 cilvēku.

Grēkus nožēloja

Piektdien – 600 cilvēku.
Sestdien – 780 cilvēku.
Svētdien -743 cilvēku.

Papildus informācija par Cerības Festivālu un papildus foto vēlāk, seko informācijai.

Intervija ar Franklinu Grehemu un PR nodaļas vadītāju Todu Šerer žurnāla SPEKTRS decembra numurā.