Ar Gunta Rāvja atbalstu tiek uzsākta katedrāles atjaunošanas akcijas „SVET” otrā kārta.

Līdz ar pazīstamā Krievijas ikonogrāfa Georgija Mironova unikālo sienu gleznojumu pabeigšanu Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē turpinās vērienīgie atjaunošanas darbi. Lielākās Latvijā īstenotās kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas “SVET” ietvaros jau pilnībā rekonstruēta dievnama fasāde, savukārt šogad plānots apzeltīt katedrāles zvanu torņa kupolu. Lai varētu uzsākt projektu, akcijas “SVET” patrons un darbu iniciators Guntis Rāvis ir veicis pirmo ziedojumu 40 000 Ls apmērā, taču lai pilnībā pabeigtu visu iecerēto ir nepieciešams sabiedrības atbalsts.

Ikvienam ir iespēja iesaistīties katedrāles atjaunošanas projektā un ziedot vienu latu, zvanot pa tālruņa numuru 90006288, ar pārskaitījumu Vizuālās mākslas veicināšanas fondam uz AS „SEB Banka” kontu LV28UNLA0050015883515, kā arī portālā Ziedot.lv.

Atbalstīt projektu un kļūt par gaismas kustības jeb „SVET” dalībniekiem, iedzīvotāji varēs visu projekta laiku, līdz pat septembrim.

>>Pilns teksts SPEKTRS žurnālā<<

Iepriekš ziņots, ka muzikālā grupa 1:16 Kliķe ir klajā izlaidusi CD “Kristīgā Glance”. Bet tagad grupa sniedz jaunu unikālu iespēju.

Lejupiesvētī!

Šādu iespēju ikvienam sniedz 1:16 Kliķes repa izpildītāju grupas autors Dāvids Gleške.

Dāvids pauž savu nostāju ar vārdiem: „ Lai latviešu tauta uzzin, ka mēs nekaunamies Kristus dēļ un mēs godinām Viņa Vārdu.”

Dāvids aicina: „Pievienojies Romiešiem 1:16 kustībai.”

Lejupiesvētī! bez maksas. Spied šeit!

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa vakar diviem vecākajiem jauniešiem, kuri aizturēti aizdomās par saistību ar Jauno ebreju kapu apgānīšanu, kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu.
Visi trīs jau ir snieguši liecības un atzinušies nozieguma izdarīšanā, taču nožēla no viņu puses nav izskanējusi,-ziņo spektrs.com

Saistībā ar ebreju kapu apgānīšanu tiesa vakar apcietinājusi divus no trim aizturētajiem jauniešiem, kuri sevi pieskaita skinhedu kustībai.
Apcietinātie ir 1991. gadā dzimis jaunietis, kuru uzskata par šīs trijotnes līderi, kā arī 1994. gadā dzimis jauneklis, kurš, izpildot savu lomu trijotnes izstrādātajā plānā, ar krāsu baloniņiem apkrāsojis 89 kapu pieminekļus, atstājot uz tiem kāškrustu simboliku. Pagaidām brīvībā palicis jaunākais no aizturētajiem – 9. klases skolnieks. Viņam piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.
Visi trīs ir krieviski runājoši Pārdaugavas iedzīvotāji, kurus vienoja neonacisma idejas.
Trijotne aizturēta 12.janvārī no rīta, un veiktas arī vairākas kratīšanas jauniešu dzīvesvietās un to apkārtnē. Kratīšanu laikā ir izņemti pneimatiskie ieroči, kā arī dažādi priekšmeti, kas paredzēti miesas bojājumu izdarīšanai. Policija uzskata, ka aizturētās grupas nākotnes mērķi varētu būt daudz smagāku noziegumu izdarīšana, tai skaitā vardarbīga vēršanās pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu.
Preses konferencē piedalījās arī Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis, kurš apliecināja, ka minētie jaunieši DP redzeslokā bija nonākuši jau pagājušā gada vasarā.
Par notikušo policijā tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma (KL) 78.panta – par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, kā arī pēc KL 228.panta – par kapa un līķa apgānīšanu.

Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs vēl, lai ikvienā atraisās iniciatīva, ”lai ikviens atklāj to dāvanu, ar kuru viņš ir aicināts kalpot visiem pārējiem, un lai viņš nebaidās ķerties pie lietas, sākt kalpot un tādā veidā gūt piepildījumu”, zino spektrs.com/lna.lv

Stankevičs gan atzīst, ka pasaule ir pagriezusi Ziemassvētku notikumam muguru, ar masu kultūras un patēriņa mentalitātes palīdzību cilvēkam tiek iestāstīts, ka dzīves jēga ir materiālajā sfērā. “Ir tikai ārējā dimensija, bet kur palikusi komunikācija ar svētku būtību? Svētku kodols ir: Jēzus Kristus ir dzimis, paudīsim viņam slavu!” aicina arhibīskaps.
Pēc katoļu galvas domām, pasaule kļūst arvien ļaunāka, jo tā ”pagriezusi Ziemsvētku notikumam muguru”. “Līdz ar Kristus atnākšanu cilvēks var uzzināt patiesību par sevi. To, ka viņš nav tikai miesa, nav tikai tas, kas aicināts ieņemt pirmo vietu, sagrābt varu un pakļaut visus pārējos. Cilvēka dzīves piepildījums ir attiecībās ar Tēvu. Tad, kad cilvēks atklāj šo dārgo pērli – attiecības ar Dievu –, tad viss pārējais nostājas savās vietās,” saka Stankevičs.

Šodien, Rietumu kristīgajā baznīcā ar Ziemassvētku vakaru sākas Kristus dzimšanas svētku svinības. Kristiešu draudzēs Latvijā notiek svētku dievkalpojumi.

Dievs Ziemassvētkos dāvināja nevis lietas, bet pats sevi, tādēļ arī cilvēkiem jāmācās dāvināt citiem savu iejūtību un mīlestību, savā Ziemassvētku vēstījumā norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags,- zino spektrs.com/lelb.lv Lasīt vairāk

Atbildot uz SPEKTRS jautājumu par gaidāmo konferences būtību galvenais pasākuma organizators un draudzes ŠOFAR mācītājs Leonīds VAPNE komentē: „Ir skaisti, ka ir viena diena gadā, kad ikdienas steigā apmaldījušies cilvēki spēj atcerēties par Dievu.

No vienas puses piedalīšanās kopīgās Ziemassvētku svinībās, vēl nepadara cilvēku automātiski par Dieva mācekli, vai arī nekļūst tuvs Dievam. Bet no otras puses, tie, kuri neatdala šo dienu no pārējām, bet patiesi meklē Dievu un meklē savu Pestīšanu Viņā, nezaudē Dieva žēlastību.”

Par Ziemassvētku patieso nozīmi Leonīds Vapne papildina: „Ziemassvētku būtība ikkatra dzīvē ir Dievišķas dzīvības dzimšana caur ticību Dievam saskaņā ar Dieva Vārdu! Lūk, ar šādiem Ziemassvētkiem es arī Jūs apsveicu.”

Labvakar, Ziemassvētku vakarā!

Šovakar mūsu visu mājās ir svētku sajūta – īpašā, ne ar ko citu nesalīdzināmā, Ziemassvētku noskaņa.
Steidzīgi vai mierīgi – kā nu katram, bet ir pienācis Ziemassvētku vakars. Vakars, ko ļoti gaidām, lai svinīgāk kā ikdienā parādītu savu mīlestību pret sev mīļiem un tuviem cilvēkiem. Šo vakaru mēs gaidām, lai būtu kopā. Jo svētki taču ir tikai tad, kad esam blakus vai domās kopā ar tiem, kurus mīlam.

Mīlestība šovakar ir ietīta svētku dāvaniņu pārsteigumā, svētkiem sapostajās mājās un Ziemassvētku dziesmās. Un tikai mēs katrs pats apjaušam, cik spēcīgs ir mūsos tas mīlestības  avots, kas straujāk vai rāmāk plūst ne tikai svētkos, bet arī ikdienas pacietībā, rūpēs – un ne tikai par savu ģimeni, bet arī draugiem, kolēģiem, līdzcilvēkiem, tautu un arī valsti.

Gluži kā avots – arī mīlestība ir neizsīkstoša.  Tā mūs bagātina ar visu, kas dots citiem un kas saņemts pretī.
Kādreiz bija ierasts, ka nama durvis netiek slēgtas vai arī atslēga atrodas zem akmens mājas priekšā. Arī šodien dažviet Latvijas novados šī paraša ir vēl dzīva. Atslēga zem akmens stāsta ne tikai par mājas saimnieku, kas to tur nolicis, bet arī  par cilvēkiem ap mums – cilvēkiem, kam uzticamies. Tas ir stāsts par  dzīves pamatprincipiem un attiecībām. Viss ir  vienkārši, ja varam paļauties un uzticēties, – tad esam starp savējiem.  Būt savējam nozīmē justies labi pašam. Būt savējam nozīmē iegūt arī citu uzticību. Izprast, atbalstīt, ja nepieciešams arī piedot un uzmundrināt. To pašu sagaidīt no līdzcilvēkiem.

Katrs labais darbs, ko paveicam – savas ģimenes, draugu un kaimiņu, tātad – savas tautas labā – stiprina mūsu piederību šiem cilvēkiem,  šai zemei, tautai un valstij.

Rīt dodoties laukā no mājām, sirdī saglabāsim to siltumu, ko šovakar sajutām. To siltumu, ko domās sūtījām sev tuviem cilvēkiem. Visa nākamā gada garumā saglabāsim cerību gaismu, kas šovakar deg egles zaros.
Saglabāsim Ziemassvētku īpašo baltumu, kas silda laukus un priecē mūsu acis.
Paņemsim līdzi  piparkūku garšu un smaržu, kas nes sevī svētku gaidīšanas izjūtu.
Ietīsim Ziemassvētkus savās šallēs – lai silda visu ziemu.  Mums taču ik dienu vajag – vairāk cerību, vairāk ticības, vairāk mīlestības, vairāk prieka un gaišuma.

Lai Jums gaiši un mīlestības pilni Ziemassvētki!

Ministru prezidenta Valda Dombrovska apsveikums Ziemassvētkos
(Ministru Kabinets)

Ziemassvētki – ģimenes, miera un savstarpējas sapratnes svētki. Tās ir vērtības, pēc kurām vienmēr tiecas un ilgojas cilvēka gars, neatkarīgi no tā, kur strādājam, kādās skolās esam mācījušies un kādus mērķus vēlamies sasniegt.

Līdzīgi kā bērni ir savas ģimenes spogulis, arī pieaugušo ikdienas dzīve lielā mērā balstās tajā emocionālajā enerģijā, ko ikvienam no mums sniedz tuvie un mīļie cilvēki, ko rodam savās mājās. Nereti mēs pat neapjaušam, cik izšķirīga nozīme ikdienas gaitās ir tām domām un emocijām, ar kādām aizveram durvis aiz sevis un dodamies sabiedrībā.
Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā neierobežotas saziņas iespējas, kas ar interneta starpniecību ļauj mums dzirdēt un redzēt vienam otru pat vairāku tūkstošu kilometru attālumā, dažādās zemeslodes pusēs un kontinentos. Tomēr ieguvumiem, ko dod šī jaunā un modernā saziņas kultūra, ir arī kāds cits efekts. Tas mūsos rada un nostiprina šķietamu pārliecību par to, ka paši esam notikumu centrā, paši tos izraisām un vadām. Nav šaubu, ka iespēja attālināti ietekmēt ikdienas un pat pasaules līmeņa notikumus šajā laikmetā ir simtkāršojusies, tomēr šādai līdzdalībai nereti ir tikai acumirklīgi gaistoša vērtība, kas nevar piepildīt gluži cilvēciskas ilgas pēc patiesa atbalsta un sapratnes. To mums var sniegt tikai tuvo cilvēku klātbūtne, īstajā brīdī pateikts vārds vai dāvāts smaids.
Lai šajos Ziemassvētkos Jūs priecē patiesā labestībā teikti vēlējumi, lai Jūsu māja un tuvo cilvēku klātbūtne sniedz miera sajūtu un atbalstu, pēc kā šajā sarežģītajā laikā tiecas ikviens no mums!

Priecīgus Ziemassvētkus!

Valdis Dombrovskis
Ministru prezidents

Latvijas Universitātes profesors Aivars Stranga par Valsts prezidenta Maskavas vizīti
intervijā nra.lv

-Zināmā mērā tā ir simboliska vizīte. Divdesmit gadus mūsu valsts tikusi lamāta kā nacistu un fašistu valsts, tomēr šīs valsts vadītājs tiks uzņemts Maskavā. Mana attieksme pret šo vizīti ir mēreni neitrāla. Es nesaistu ar to lielas ilūzijas un cerības. Skaidrs, ka vēsturei vizītē nebūs vadoša vai svarīga loma. Un nez vai vizīte varētu notikt, ja prezidenta kanceleja darītu zināmu, ka galvenais jautājums, ko prezidents grib apspriest, ir okupācija. Bet – lai kādi būtu šīs vizītes rezultāti, svarīgi, lai tā nevestu ne uz kādu revīziju tādos ārkārtīgi jutīgos jautājumos kā, piemēram, 1940. gada okupācija. Gribētos, lai mūsu demokrātiskajā valstī nenotiek nekas tāds kā Ukrainā, kur pēc Janukoviča ievēlēšanas no prezidenta mājaslapas pazuda nodaļa par golodomoru. Tas ir fakts, kurš pastāv neatkarīgi no tā, kas valda Ukrainā. Visādā ziņā – esam Latvijas pilsoņi un vēlam mūsu prezidentam sekmes.

Attiecībā, ja abas valstis izveidotu vēsturnieku komisiju, tad ļoti būtisks ir šīs komisijas mandāts. Ko tā, kādu hronoloģisku posmu tā pētīs? Ja šis hronoloģiskais mandāts tiks definēts ārkārtīgi plaši – Krievijas sakari ar Baltiju gadsimtu garumā, tad man grūti iedomāties, kādas tēmas varētu tikt aplūkotas. Bet, ja mandāts attieksies uz XX gadsimtu, tad skaidrs, ka 1940. gads nevar tikt nobīdīts malā. Latvijai būtu noteikti jāizvairās no kļūdas, ko pieļāva divi ļoti ievērojami lietuviešu vēsturnieki Lavrinavičus un Nikžentaitis. Vienā darbā viņi iekrita slazdā. Atzina okupāciju, bet – tikai līdz 1940. gada augusta sākumam, kad Lietuvu uzņēma PSRS. Tātad viss, kas notika pēc tam, bija pašu lietuviešu ziņā. Domāju, ka Krievija neatzīs pat to, ka okupācija bijusi kaut pusotru mēnesi.
Cik saprotu, Krievija šādos sarežģītos jautājumos piekopj četru pakāpju politiku. Tā tagad skaidri redzama attieksmē pret Katiņu. Pirmais punkts – atzīšana. Proti – tiek atzīts, ka noziegums ir noticis. Otrs līmenis – nožēlas izteikums. Nožēla par Katiņu tika izteikta. Trešais līmenis, ko poļi gaidīja, bet nesagaidīja, ir – atvainošanās. Ceturtais līmenis ir diezgan nepatīkams – tā saucamā atvainošanās politika, kad skaita, cik reižu atvainojas.
Latvijas gadījumā būtu labi sasniegt kaut vai atzīšanu, ka okupācija ir notikusi. Tad – nožēlu. Dievs dod, kādreiz – atvainošanos. Un mums absolūti nav jācenšas pēc atvainošanās politikas – atvainojieties mums piecas vai sešas reizes. Jau atzīšana būtu panākums.

– Vai jūs domājat, ka Krievija kādreiz varētu atzīt okupāciju?
– Cerēt uz to ir ļoti grūti. Bet gribētos. Jo kā notika ar Katiņu? Cīņu par Katiņu Krievijā sāka divi trīs cilvēki. Memoriāls, Natālija Ļebedeva… Viņa 1997. gadā izdeva grāmatu Katiņa. Taču Katiņas gadījums jāsaista arī ar to, ka Latvija nav tāds spēlētājs kā Polija. Polija faktiski ir lielvalsts. Lehs Kačiņskis parādīja, ka ar šo valsti nevar nerēķināties. Polijas nostāja rosina vislielāko cieņu. Arī Medvedevu viņi nesen pieņēma laipni, bet – bez siekalošanās. Un paziņoja, ka, pieņēmuši Medvedevu, viņi tomēr turpinās iepirkt lidmašīnas F17 no ASV. Latvija diemžēl nav Polija ne svara ziņā, ne arī, kas nepatīkamāk un svarīgāk, Krievija var teikt – Latvijā mums nav cerību, tur neviens neko nemainīs. Gluži otrādi, Krievija var teikt – tur gan mums ir cerības…
– Ja, pieņemsim, Krievija atzītu okupāciju, kas reāli mainītos? Gaidas būtu piepildītas, bet – nekas nesekotu…
– Saprotiet, nācijas un cilvēki dzīvo savu dzīvi, kuru nevar iesprostot līgumos par dubultaplikšanu… Ir tādi notikumi, kuri varbūt nenes neko praktisku, toties ļoti daudz nes cilvēku dvēselēm. Vai šodien Armēnijai būtu svarīgi tirgoties ar Turciju? Absolūti svarīgi! Turcija ir bagāta, ir lielvalsts… Armēnija ir nabadzīga. Bet – 1915. gads nav izrunāts, un tas bloķē visu..

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki šopēcpusdien Sarkandaugavā atbrīvojuši kādu mazuli, kurš bija iesprūdis barošanas krēslā,- ziņo spektrs.com/LETA

VUGD preses pārstāve Inga Vetere ziņo, ka, ap plkst.15.30 saņemts zvans no kādas izmisušas mātes, kura lūgusi palīdzību, jo viņas bērns iesprūdis barošanas krēslā un netiek no tā ārā.
Glābēji ieradušies notikuma vietā, atskrūvējuši barošanas krēsla konstrukcijas un mazuli atbrīvojuši.

Trešdienas naktī noticis vandālisms un tika apgānīti Jaunie ebreju kapi Rīgā Līzuma ielā 4. Kaut arī līdz šim vēl nenoskaidrotas personas apgānījušas vairāk nekā 100 kapu pieminekļus, taču atrastas pēdas un pierādījumi ar norādēm par iespējamiem nozieguma veicējiem. Par notikušo kapos nekavējoties informēta Valsts policija un Rīgas domes vadība,- ziņo spektrs.com

Šajā sakarā Andris Ameriks (LPP/LC) nekavējoties ticies ar Valsts policijas priekšnieku Valdi Voinu. Ameriks licis Mājokļu un vides departamentam nekavējoties novērst kaitējumu.
Asu nosodījumu, vandālismu ebreju kapos, pauž Valsts prezidents Valdis Zatlers Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī Rīgas mērs Nils Ušakovs(SC), kurš pašlaik atrodas darba komandējumā Jekaterinburgā.
Pašlaik kapu teritorija ir norobežota, tajā strādā Valsts policijas (VP) operatīvā grupa, pārmeklējot kapu teritoriju un meklējot vēl kādus pierādījumus.