Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien atbalstīja gandrīz hektāru liela zemesgabala Skanstes ielā nodošanu privatizācijai Rīgas evaņģēliski kristīgajai Vasarsvētku draudzei „Ģetzemane”,-ziņo spektrs.com/LETA

Privatizēšanai paredzēts nodot teritoriju 9855 kvadrātmetru platībā, kurā reliģiskajai draudzei jāpabeidz lūgšanu nama, pagaidu ēkas un rituālu baseina būvniecība.
Atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grafiskajai daļai un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem aptuveni 8390 kvadrātmetru liela zemesgabala daļa atrodas daļēji publiskās apbūves teritorijā, savukārt aptuveni 1465 kvadrātmetru liela zemesgabala daļa atrodas apstādījumu un dabas teritorijā, kā arī daļēji šī teritorijas ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautajā Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā.

Pašreiz šī teritorija jau iznomāta Rīgas evaņģēliski kristīgajai Vasarsvētku draudzei – līgumā paredzētais nomas termiņš ir no 1994.gada 7.jūnija līdz 2014.gada 30.jūnijam. Uz zemesgabala atrodas lūgšanu nama jaunbūve.
Galīgais lēmums par zemesgabala nodošanu privatizācijai vēl būs jāpieņem Rīgas domes sēdē. Tas stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Svētdien, kristīgajās baznīcās ir iestājusies pirmā advente, kas sāk arī jaunu Baznīcas gadu, ziņo spektrs.com/LELB Sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Kupcis.

Ik svētdienu, sākot ar 28.novembri, baznīcās adventes vainagā tiks aizdedzinātas sveces atbilstoši adventes nedēļu skaitam. Arī ikviena ģimene savās mājās katru dienu adventes vainagā var iedegt sveci un to parasti lūdz izdarīt kādam bērnam, vismazākajam ģimenes loceklim. Adventes sveci var aizdedzināt pie kopīgām lūgšanām, pie pusdienu vai vakariņu galda. Lasīt vairāk

“Negribam, lai Latvijas sievietes un meitenes ir kā preces iepirkumu groziņā” – šādu nostāju šodien pauda resursu centra sievietēm “Marta” un veikalu tīkla “The body shop” pārstāves, kas Liepājā vāca parakstus pret seksa tirdzniecību.

Petīcija:

Cilvēku tirdzniecība ir trešā lielākā organizētās noziedzības industrija pasaulē(1). Katru gadu vismaz 1,2 miljoni bērnu un jauniešu nonāk tirdzniecībā, kur viņi tiek pakļauti seksuālai izmantošanai un tiek izmantoti kā lētais darbaspēks(2).

The Body Shop, iedvesmojoties no uzņēmuma dibinātājas Anitas Rodikas nepārtrauktās cīņas par taisnību, turpina cīnīties pret cilvēku tirdzniecību un rosina pasaules vadošos līderus un sabiedrību atzīt mūsdienās pastāvošo verdzību.

Sadarbībā ar Resursu Centru Sievietēm ‘Marta’ mēs vēršamies pie Latvijas Republikas lēmējvaras un rosinām vērsties pret meiteņu un sieviešu tirdzniecību, kā arī pieņemt likumu par seksuālo pakalpojumu pircēju sodīšanu.
Ja šāds likums tiks pieņemts, tad:
• mazināsies pieprasījums meiteņu un sieviešu seksuālajai izmantošanai;
• mazināsies prostitūcijā iesaistīto bērnu īpatsvars;
• mazināsies sekstūristu interese un pieplūdums;
• Latvija nebūs pievilcīga cilvēku tirgotājiem;
• nostiprināsies cieņa pret sievieti, par vērtību kļūs sieviešu un vīriešu līdztiesība;
• uzlabosies sabiedrības veselība, t. sk, veidosies pozitīva izpratne par seksualitāti;
• mazināsies atšķirīgie morālie standarti;
• būs iespējas nodrošināt valsts mēroga atbalstu meitenēm un sievietēm, lai izkļūtu no seksuālās izmantošanas.

Lūdzu paraksti mūsu petīciju. Tavs paraksts var rosināt izmaiņas.

Paraksties arī Tu!

Frakcija „Par Labu Latviju” nosūtījusi vēstuli Ministra prezidentam Valdim Dombrovskim un prasa paskaidrot, kā iespējams savienot kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumu pildīšanu ar ministru biroja vadītāju pienākumu veikšanu,-ziņo spektrs.com

Kā zināms, kapitālsabiedrībās, kāda ir aģentūra, valde veic izpildinstitūcijas funkcijas, kas nozīmē, ka valdes locekļiem jābūt nodarbinātiem pilnu darba laiku, tas ir, astoņas stundas dienā jeb 40 stundas nedēļā. Vienlaikus arī ministra biroja vadītājam ir noteikts pilns darba laiks.
Deputāti prasa Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim paust viedokli, kā iespējams savienot kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumu pildīšanu ar ministru biroja vadīšanu.
Tāpat deputātus interesē Ministru prezidenta pozīcija jautājumā par to, vai ir atbalstāma prakse, ka minēto ministru biroju vadītāji vienlaikus saņem atalgojumu par pilnu darba laiku ministra birojā un aģentūras valdē.

Kas patiesībā satrauc Par Labu Latviju?
Jau iepriekš ziņots, ka uz SPEKTRS intervijā uzdoto jautājumu par to, vai tas ir taisnīgi apvienot divus amatus vienlaicīgi, Modris Lujāns atbildēja, ka tā ir normāla prakse, tad kāpēc gan tagad pēkšņi šis pats jautājums uztrauc tās pašas frakcijas darboņus?

Atbilde: deputāti prasa Ministru prezidentu skaidrot, vai ir lietderīgi aģentūras izpildinstitūcijā – valdē – deleģēt ar politiskajām partijām cieši saistītas personas, nerīkojot konkursu uz valdes locekļu amatiem.
JO!
Frakcija uzskata, ka prakse, kad aģentūras valdes vairākums (2 no 3 aģentūras valdes locekļiem) pārstāv politiskas partijas, rada pamatotas bažas par aģentūras lēmumu objektivitāti un valsts atbalsta uzņēmējiem taisnīgu sadali!!!

Secinājums: Tātad, kad pašiem politiķiem-uzņēmējiem „deg pēcpuse,” tad iestājas panika, vai tā nav “Par Labu Latviju” dubultmorāles piekopšana?

19.-21. novembrim Rīgas Sporta Manēžā notika „Jaunās Paaudzes” 21. dzimšanas dienas svinības un konference, kurā uzstājās dažādi draudzes mācītāji no ārvalstīm un īpašais ciemiņš Bobs Larsons (ASV),- ziņo spektrs.com

Konferences pirmajā dienas laikā notika Alekseja Ledjajeva koncertprogramma „Skaties vērīgi”. Koncertā izskanēja Alekseja Ledjajeva pēdējo gadu labākās dziesmas un muzikālās kompozīcijas.

Mācītājs Аleksejs Ledjajevs par koncerta programmu izteicās šādi: „Koncertprogrammas vadošais temats ir bijis par to, ka savā dzīves steigā mēs pazaudējam garīgumu, tādējādi paliekam bez radiniekiem un draugiem. Ļoti svarīgi, lai tādi zaudējumi nekļūtu ierasti un tieši tāpēc skanējis šis aicinājums – „Skaties vērīgi!”

Koncerta programma noslēdzās ar dziesmu „Jubileja.” Šī dziesma bija veltījums draudzes „Jaunā Paaudze” mācītāja sievai ar kuru nesen nosvinēta 29. kopdzīves gadadiena.

Noslēgumā Aleksejs Ledjajevs ar kundzi saņēma apsveikumus no Saeimas deputātiem. Ainārs Šlesers teica, ka, lai 21. dzimšanas diena draudzei „Jaunā Paaudze” saistās ar 21. gadsimtu. Starp sveicējiem bija arī Bobs Larsons, kurš teica, ka šāda veida koncerts pat nav salīdzināms ar Amerikas Brodveju. Ciemiņš juties pārsteigts, par koncerta sniegumu augstā līmenī.

Konferences otrajā dienas laikā notika arī Gospelmūzikas koncerts, kurā piedalījās Rīgas Gospelkoris, NG Choir un Common Ground Gospel Choir (diriģents Dans Hegelunds no Zviedrijas).

Vakar, 18 novembra vakarā par godu Republikas proklamēšanas 92.gadadienai kristīgajā centrā Prieka Vēsts notika svētku dievkalpojums. Ikvienam klātesošajam radot iespēju šajā dienā baudīt Latvijas patriotisko, taču arī mājīgo gaisotni. Dievnams tika izrotāts ar Latvijas simboliku un Latvijas valsts karodziņiem, bet pār visu dievnama skatuvi pārklājās gigantisks sarkanbaltsarkanais karogs. Pie altāra tumšsarkanos ziedos, stikla traukos ūdens peldē dega svecītes,-ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

„Mūsu Latvijas valsts”

(Edvīns Jansons)

Tādā pelēki lietainā,
drēgnā un saltā laikā
Kā miglā auklētā
un ieskautā teiksmā
Tu esi dzimusi,
Mūsu Latvijas valsts.

No senču dvēselēm,
ložu ugunīs smelta,
Asinīm slacītā karogā
Varoņu sirdīs celta,
Pār akačiem Tīreļu purvā
Ložmetēju kalnā nesta,
Kalpaka asinīs svētās
Izlieta kā no zelta,
Mūsu Latvijas valsts.

Sakanbaltsarkanais karogs
Mūsu Tēvzemē plīvo
Tautas lūgšana – himna
Tautas dvēselē dzīvo:
,,Dievs, svētī Latviju,
Mūs dārgo Tēviju!’’

Lūgums Tev , Visvarenais
(Valentīns Gromovs)

Kungs , visa Radītāj ,
Es Tevi lūdzu -
Un no visas sirds ,-
Par Latviju un latvju tautu .

Ka nāc Tu Gara spekā savā
Ar piedošanu -  mieru ,- Gara atmodu
Pār Zemi šo ,- pār tautu , – sirdīm
Un gŗēkus izdeldē ,- vairs neatminot tos .

Lai esi mūsu sirdīs
Un ne tikai himnas vārdos
Bet sadraudzībā ikdienā ,- ar Tevīm
Ka svētīts ir Tavs Vārds un griba svētā.

Lai Kristū dotais Ceļš un Gaisma
No žēlastības Tavas
Nes dzīvību iekš ticības
Kas  mīlestībā sirdīs izlieta ,- iekš Gara Svētā  .

Ka ļaujies atrasties
Un Sevi izprast mums
Lai Tavās mājās atgriežamies sirdīs
Lai svētība virs  zemes ,- lāstu dzenot maina.

Kungs , piedod mums
Kas darīts nelietīgs – pret Tavu Vārdu – gribu
Caur laikiem ritot vēsturei
Un novers sekas , zemei šai , un tautai .

Tu saki – “” Prasi man ,
Un došu Tev , es tautas īpašumā svētā “               ( Ps.2 )
Es Kristū esot ,- prasu Tev
Šo Zemi – tautu -  Tavam Dēlam ,- uz  Dzīvību .

Sveicu Latvijas dzimšanas dienā !

Valsts prezidents Valdis Zatlers 18.novembra vakarā teica svētku uzrunu Latvijas Republikas proklamēšanas 92.gadadienā pie Brīvības pieminekļa.

Labvakar, Latvija! Labvakar, Latvijas tauta! Labvakar, Latvijas pilsoņi! Labvakar, Latvijas draugi visā pasaulē!
Šovakar staro Rīga…. Staro par godu Latvijas valstij. Šovakar mūsu sirdīs staro visa Latvija – par godu mūsu tēvzemei un brīvībai!
Latvijas dzimšanas diena ir ieguvusi jaunu un skaistu tradīciju. Visi, kas esam šeit, pie Brīvības pieminekļa, pacēlumu, ko rada savas valsts apziņa, brīvība un piederības sajūta savai zemei, ieraugām arī gaismas spēlēs un tās radītajos tēlos. Gaismā daudzas lietas ieraugām skaidrāk, citādāk, neierastāk.
Valsts svētki ir laiks, kad mēs jo īpaši  izjūtam patriotismu.
Reiz kādam Latvijas kareivim jautāju: „Kas dienesta misijas laikā dod spēku grūtajos un dzīvībai bīstamajos brīžos?”
Viņš atbildēja: „Ja esi savas valsts patriots, viss ir vienkārši, jo skaidri redzama sava darba un savas dzīves jēga.”
Arī toreiz, kad Latvijas brīvības cīnītāji devās kaujās par brīvu Latviju, viņus nevadīja nedz pavēles, nedz vara, bet gan pārliecība par savas rīcības jēgu – apziņa, ka sava valsts nerodas un nepastāv pati par sevi – tā ir jāizcīna un jāveido, piedaloties ikvienam.
Patriotismu nevar iekalt no mācību grāmatām vai iemācīties, lasot vēsturiskus romānus. Patriotisms dzīvo mūsos, aug līdzi laikam, un tā izpausmes mainās tāpat, kā mainās dzīve mums visapkārt.

Pasaule ir mainīga – kā šovakar gaismas strēles uz starojošo namu sienām. Tagad otru cilvēku var atrast un uzrunāt citā pasaules malā gluži kā blakus esošo. Esam atkarīgi no norisēm pasaulē, bet arī paši spējam tās ietekmēt. Mūsu tautas pārstāvji dzīvo ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.
Kas ir patriotisms?
Patriotisms ir mūsu piederības sajūta, atbildība un sadarbība.
Piederības sajūta – piederība savai ģimenei, pilsētai, tautai un valstij – nāk kā mantojums no mūsu vecākiem, no mūsu dzimtu vēstures. Bet tas ir tikai sākums mūsu jēgpilnai dzīvei. Tālāk piederības sajūtu attīstām kā mūsu personīgo attieksmi pret vidi, kurā dzīvojam, strādājam un audzinām savus bērnus. Latvijā dažādu tautību cilvēki dzīvo gan vienas, gan divu, trīs, gan arī daudzu jo daudzu paaudžu garumā. Mūsu spēks ir ne tikai šo sakņu dziļumā, bet arī to stiprumā. Tieši tas, cik spēcīgi mēs katrs esam iesakņojušies šajā zemē, lai kur mēs dzīvotu, nosaka, kādi mēs esam patrioti.
Piederību apliecina valsts karogi māju pagalmos, sarkanbaltsarkanās krāsas uz sporta spēļu līdzjutēju vaigiem, kāda Basteja bulvāra nama iedzīvotāju gar ielas malu iedegtās sveces 11.novembrī un divu mazu zēnu pašdarinātās koka laiviņas ar trim svecēm karoga krāsas, kuras viņi uzmanīgi ielaida Daugavas ūdeņos Lāčplēša dienā.
Apliecinot piederību savai valstij un savai tautai ar savas valsts simboliem, mēs uzsveram kopīgo un vienlaikus rodam sevī aizvien jaunu un jaunu spēku. Visi, kas ik dienu sajūt Latvijas sirdspukstus savās domās, ir patrioti.
Patriotisms ir arī pilsoniskā atbildība – personiska atbildība par to, kas notiek valstī. Patrioti ir tie, kas dodas uz vēlēšanām, iesaistās politiskās un sabiedriskās organizācijās. Diskutē par to, kas notiek valstī un kas mums jādara, lai visiem klātos labāk. Arī uzņēmība radīt jaunas darba vietas un īstenot ieceres un sapņus tepat Latvijā ir pilsoniskais patriotisms. Ikviens ražīgs, labi veikts darbs jebkurā darba vietā, kas paver jaunas iespējas mūsu valsts attīstībai, ir patriotisms.
Patriotisms ir sadarbībā. Mēs varam pārvarēt grūtības, ja ir savstarpēja sadarbība un līdzcilvēku atbalsts. Tā mēs varam pārveidot gan esošo, gan veidot jauno. Tieši sadarbība Latvijai piederīgo starpā šodien ir īpaši svarīga. Mēs visi veidojam vienu kopīgu sabiedrību. Mēs visi esam savējie. Būt savējam un saprastam – tā ir īpaša izjūta. Tas ļoti labi redzams, dodoties vizītēs pa Latviju. Vietās, kur ļaudis spēj vienoties un  sadarboties, ir skaisti sakopta vide un smaidīgāki cilvēki. Ja cilvēki meklē kopīgo, nevis atšķirīgo, valda lielāka sirsnība.
Ik gadu 18.novembrī, kā šovakar, mēs sanākam kopā, lai domātu, ko labu katrs varam darīt savai valstij. Būtībā ik gadu 18.novembrī domās veidojam nākotnes Latviju. Pirms diviem gadiem runāju par vērtībām, uz kā balstāma mūsu valsts, pērn runāju par atbildību, ko mums uzliek mantojums no mūsu tēviem – brīva un neatkarīga Latvijas valsts. Šodien es runāju par patriotismu, kas būtībā ir vērtību un atbildības summa.
Tas, ka šodien tautsaimniecība sāk atveseļoties, ir mūsu visu un katra nopelns. Paldies visiem, kas ticēja, strādāja un izturēja. Un katrs no mums vislabāk zina, ko ir izdarījis savas valsts labā, ko katrs ir ziedojis kopīgai lietai – kāds ir strādājis vairāk, kāds zaudējis un no jauna atradis darbu, kāds cits īstenojis savu ideju – atvēris veikaliņu, uzsācis mājražošanu –, kāds cits spējis būt ražīgāks savā darbā, kāds kļuvis par politiķi, kāda cita ģimenē ir ienācis un tiek audzināts mazs jaunais Latvijas pilsonis.
Viss, ko mēs darām savā labā, mīlot savu zemi, mēs darām arī valsts labā. Katra Latvijas cilvēka, katra Latvijas patriota veiksme rada jaunu gaismas staru Latvijai.
Šovakar staro Rīga… Mūsu sirdīs staro visa Latvija. Gaisma ir kļuvusi par valsts svētku  sastāvdaļu. Gaisma ir tā, kas mūs modina, dod spēku, rāda ceļu un iedvesmo.
Lai gaismas spēks ik dienu spēcina Latviju – zemi, ko mīlam, jo esam te dzimuši, zemi, kur skan mūsu valoda, un vienīgo zemi, kur visi jūtamies kā savējie, kur jūtamies mājās.
Vēlu mums visiem  gaišus un priecīgus valsts svētkus!
Lai Dievs svētī Latviju!

Latvijas Republikas proklamēšanas 92.gadskārta sākās ar ekumenisko dievkalpojumu Rīgas Domā plkst.9.30.
18. novembra veltītajā ekumēniskajā dievkalpojumā piedalījās Latvijas valsts prezidents ar kundzi, politiķi un militārās personas (Nacionālie bruņotie spēki), kā arī dažādu konfesiju pārstāvji. Latvijas Prezidents dievkalpojumā tautas priekšā lūdza Dievu un pateicās par Latvijas valsts pastāvēšanu,-ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

Kā jau ziņots, Latvijas Republikas proklamēšanas 92. gadskārta sākās ar ekumenisko dievkalpojumu Rīgas Domā plkst.9.30.
18. novembra veltītajā ekumēniskajā dievkalpojumā piedalījās Latvijas valsts prezidents ar kundzi, politiķi un militārās personas (Nacionālie bruņotie spēki), kā arī dažādu konfesiju pārstāvji. Latvijas Prezidents dievkalpojumā tautas priekšā lūdza Dievu un pateicās par Latvijas valsts pastāvēšanu,-ziņo spektrs.com

Latvijas prezidenta Valda Zatlera lūgšana ekumēniskajā dievkalpojumā par godu Latvijas 92. gadadienai.

„Dievs, mūsu Tēvs! Mēs Tev pateicamies par svētību un palīdzību ko Tu esi devis mūsu zemei un mūsu tautai.
Mēs Tev pateicamies par to labo, ko Tu esi devis katram no mums dzīves ikdienā.
Mēs Tev pateicamies par spēku un izturību, ko Tu devi mums lai mēs pārvarētu to grūto laiku, kurā dzīvojam. Mēs Tev lūdzam kopību un pateicamies par to, ka esi devis spēku palīdzēt viens otram un uzklausīt viens otru. Mēs Tev lūdzam ticību un mēs Tev pateicamies par katru ticības zīmi, ko Tu esi sūtījis mūsu dzīvēs.
Dievs, mēs tev pateicamies, ka esi uzklausījis mūsu lūgšanas. Un šodien Latvijas valsts dzimšanas dienā Tevi lūdzam, palīdzi mums katram saskatīt visu to labo un vērtīgo, kas ir ap mums- skaisto Latvijas dabu, labestīgos un strādīgos cilvēkus. To labo kas ir ap mums visās dzīves jomās. Dievs palīdzi mums izvairīties no neveiklas rīcības vai viltīgiem izaicinājumiem, kas varētu kaitēt mūsu vislielākajai vērtībai, mūsu valstij.
Dievs, palīdzi katram no mums saprast, ka ceļš uz stipru pašapziņu ir pazemības ceļš un nevis augstprātības vai egoisma ceļš. Dievs, paldies, ka uzklausīji mūsu lūgšanas, mēs šodien nelūdzam brīnumus mēs lūdzam spēku un gudrību ikdienā.”