Biedrība “Tautas Lūgšana” sadarbībā ar Rīgas, Ķekavas, Bauskas un Kuldīgas draudzēm organizē Dieva meklēšanas nedēļu no 14.-20. martam ar noslēguma konferenci “Meklēsim Dieva vaigu”,-spektrs.com ziņo „Tautas Lūgšanas” organizators Jānis Sadovskis

Konferencē aicināti piedalīties un kalpot visu Latvijas konfesiju vadītāji, kalpotāji un draudžu pārstāvji.

Par patreizējo stāvokli Latvijā „Tautas Lūgšanas” organizators Jānis Sadovskis komentē: “Esam pateicīgi Dievam, ka Viņš mums uzticējis šo skaisto zemi Latviju. Ir prieks, ka mūsu valsts ir viena no retajām pasaulē, kur dažādu  konfesiju un draudžu  pārstāvji  ir gatavi sēsties pie viena galda raugoties uz kopīgo nevis meklējot atšķirīgo. Mēs visi esam Kristus miesas locekļi – ar savu aicinājumu, lomu un uzdevumu. Tikai kopā mēs varam būt viens vesels. Esot kopā mīlestībā, pazemībā un sadarbībā, Dieva godība var bagātīgi izlieties pār visu Kristus miesu. Uz to mūs aicina Kristus ne tikai vārdos, bet arī darbos. Šodien daudzi tic Dievam, zina par Jēzu un Svēto Garu, apmeklē baznīcu, kalpo, bet nav iepazinuši Dievu personīgi, nav dziļas atklāsmes par Dievu kā savu Tēvu! Svētais Gars aicina mūs visus sanākt kopā, lūgt un runāt par to, kas ir personīgas attiecības ar mūsu Tēvu Debesīs, kāpēc tās vajadzīgas un kā tās veidot? Kāda ir dziļu attiecību ar Dievu nozīme manā, manas ģimenes, draudzes un tautas dzīvē? Mums katram ir sava  īpašā  pieredze, ar ko aicinām dalīties.

„Tautas Lūgšanas” galveno mērķi biedrības “Tautas Lūgšana” un organizators Jānis Sadovskis skaidro šādi: „Šis laiks raksturīgs Latvijas cilvēkiem ar ekonomiskām un sadzīves grūtībām. Ir skaidrs, ka neskatoties uz ekonomiskiem zaudējumiem, vislielākie zaudējumi ir tie, kas skar cilvēku personīgās dzīves un dvēseles. Daudzi ir izmisumā, meklē izeju, bet neatrod. Mēs ticam, ka atbilde ir Dievā. Šajā laikā mēs vēlamies mudināt cilvēkus daudz dziļāk un nopietnāk pievērsties Debesu Tēvam un meklēt Viņu.”

Biedrība „Tautas Lūgšana” dibināta ar mērķi konsolidēt dažādu konfesiju baznīcas un ticīgos, apvienojot Latvijas sabiedrību, turpināt integrēt tajā kristīgās morāles vērtības, kas balstītas Svētajos rakstos.

Norises laiks:

Dieva meklēšanas nedēļas pasākumi notiks Rīgā, draudzē „Cerība” Nometņu ielā 31 un Kuldīgā, Pilsētas laukumā 4, “Mārtiņzālē”. Katrā pilsētā dievkalpojumos kalpos dažādu konfesiju draudžu mūziķi ar slavēšanu un sludinātāji ar Dieva Vārdu. Konferences īpašais viesis Starptautiskās kustības „Dieva meklētāji” kalpotājs Aleksandrs Čuvirovs no Ukrainas.

Programma:

14.03. –16.03. – Mācību semināri par lūgšanu dzīvi un Dieva meklēšanu.

17.03. – Gavēņa diena, lūgšana un pielūgsme visas dienas garumā.

18.03. –20.03. Konference ar 6 dievkalpojumiem, kuros kalpos dažādu konfesiju sludinātāji un slavētāji.

Lūgšanu nedēļas mērķis: 1) Aktualizēt jautājumus par lūgšanu dzīvi, Dieva meklēšanu un personīgām attiecībām ar Dievu, paceļot tieši šos jautājumus pāri visiem citiem. 2) Aicināt ar savu īpašo pieredzi dalīties dažādu konfesiju pārstāvjus, veicinot vienotību un savstarpējo sapratni starp dažādām draudzēm.

Vēršamies pie Jums ar lūgumu atbalstīt šo ieceri un plānot piedalīšanos!

Latvijai ir nepieciešami cilvēki, kuru sirdīs deg mīlestībā uz savu Debesu Tēvu, un kuri pazīst Viņu personīgi. Mēs ticam, ka personīgas attiecības ar Dievu ir solis ceļā uz garīgo atmodu Latvijā, baznīcā un ikviena cilvēka dzīvē.

Pasākumu var arī atbalstīt finansiāli:

Biedrība „Tautas lūgšana”, Nometņu iela 31, Rīga

Reģistrācijas Nr.40008148025

AS SEB banka, UNLAV2X

Konts: LV15UNLA0050015367224

Sīkāka informācija www.tautaslugsana.lv vai pa tālruni 29296541.

Kā jau SPEKTRS rakstīja par vienu no Latvijas nacionālām bagātībām- valsts valodu, tad tagad parādījusies jauna ziņa par valsts valodas nozīmes izpratni (darba likuma grozījumu ietvaros).

Saeimas sēdē tika noraidīts Nacionālās apvienības “VL”/”TB”/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā (206/Lp10), kurš paredzēja aizliegumu, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības un to laikā noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, tādējādi pasargājot latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū, Latvijas teritorijā. Kā arī svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.

Izvirzīt grozījumus Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. “Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī,” teikts vēstulē.

Pret:  ”VL”/”TB”/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers (“Par labu Latviju”) (video).

Atis Lejiņš, deputāts no ( „Vienotības”) izteicās, ka nesaprotot kāpēc (VL) vispār ir iesniedzis nekvalitatīvu likumprojektu, kuru realizācija var nest lielas problēmas.

Domājams, ka Atis Lejiņš arī nesaprot, kāpēc pirms likuma iesniegšanas tiek organizētas darba komisija, kurās likumprojektus pārdomāt un noslīpēt, bet, ja Vienotību tas neinteresē…

Īpatnēji noraudzīties, kā vēlēšanu laikā („Vienotība”) skandināja nacionālo interešu aizsargāšanas tēmu, bet tagad paši nostājas „pret” pozīcijā.

Darba likuma grozījumus atbalstīja -34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis “pret” un “atturos” tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.

Saeimas balsojums par („VL-TB/LNNK”) piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā

PAR:  34

Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).

PRET:  32

Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).

ATTURAS:  22

Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).

NEBALSO:  4

Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).

Izraēlas kompānija BioExplorers izstrādājusi jaunu sprāgstvielu un narkotiku atklāšanas sistēmu, kurā par detektoriem tiek izmantotas peles,-ziņo spektrs.com/The Daily Mail/New Scientist/pok.lv

Sistēmas ārējam izskatam šajā gadījumā nav nekādas nozīmes, galvenais ir tas, ka kompleksa iekšienē atrodas trīs kameras, katrā no kurām ievietotas astoņas peles. Katra nodalījuma «darba laiks» ir četras stundas, kad kamerā no ārpuses tiek iesūknēts gaiss. Līdzko peles sajūt sprāgstvielu vai narkotiku smaržu, tās skrien uz blakusesošo patvērumu, pa ceļam iedarbinot trauksmes signālu. Lai novērstu nejaušus signālus, nepieciešams, lai uz blakustelpu īsā laika sprīdī dotos vismaz divas peles, – raksta Andis Sedlenieks portālā pok.lv

Pēc sistēmas galvenā izstrādātāja Erana Lumbroso vārdiem, peles vienkārši tiek iemācīties baidīties no īpašām smaržām tikpat stipri, kā tās baidās no kaķiem. Lai apmācītu peles baidīties no vienas konkrētas smaržas, nepieciešamas 10 dienas, savukārt nākamos aromātus dzīvnieki apgūst jau daudz īsākā laika posmā.

Komplekss jau ir izmēģināts kādā no Telavivas tirdzniecības centriem. Pelēm izdevās atklāt 22 cilvēkus, kuri bija speciāli iesūtīti veikalā ar spridzekļu mulāžām. Ņemot vērā veiksmīgos eksperimentus, pašlaik BioExplorers meklē partnerus, lai pabeigtu projektu.

VIDEO

Portāla „The European 50 best restaurants” topā restorāns Bergs nosaukts par 40. labāko restorānu Eiropā pagājušajā gadā. Starptautiski atzītā augstākās kvalitātes 100 restorānu sarakstā no 23 valstīm Bergs bija vienīgais no Latvijas,- spektrs.com ziņo Iveta Sprūdža Viesnīcas Hotel Bergs direktore

Restorānam Bergs iespaidīgs kāpums Eiropas labāko restorānu TOP 50 Portāla „The European 50 best restaurants” topā restorāns Bergs nosaukts par 40. labāko restorānu Eiropā pagājušajā gadā. Starptautiski atzītā augstākās kvalitātes 100 restorānu sarakstā no 23 valstīm Bergs bija vienīgais no Latvijas. Par labāko restorānu Eiropā atzīts Spānijas restorāns El Bulli, otrajā un trešajā vietā Lielbritānijas restorāni Le Gavroche un Maze. Salīdzinot ar 2009. gadu, restorānam Bergs kāpums par septiņām vietām. Eiropas restorānu portāls “The European 50 best restaurants” savā mājas lapā www.theeuropean50best.com apkopo reālu pieredzi un atsauksmes no tūkstošiem klientu gada garumā par vietām, kur ieturēt maltīti. Portāla veidotāji paši pēc restorāna apmeklējuma pieņem lēmumu par tā iekļaušanu topā. Restorāna atbilstība TOP 100 tiek vērtēta pēc ēdienu sastāvdaļu kvalitātes, prasmes to pagatavot un kombinēt garšas buķeti, radošuma, atbilstības kulinārijas standartiem, noformēšanas un apkalpošanas.

25 janvārī 1991. gada barikāžu muzejā notika svīnīga ceremonija, kuras laikā tika piešķirtas piemiņas godalgas 1991. gada barikāžu dalībniekiem.

Ceremoniju atklāja 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais, pavēstot par notikumu vēsturi. Pēc tam latviešu aktrise Esmeralda Ērmale piešķīra godalgas dalībniekiem-varoņiem,- spektrs.com ziņo Aļona Kampane

Mācītājs Aleksejs Ledjajevs tika atzīmēts kā viens no aktīvākajiem to notikumu dalībniekiem. Viņš piesauca Latvijas tautu nožēlot grēkus un lūgt par brīvību savai valstij. ceremonijas laikā viņš pateicās par godalgu un vēršoties pie klātesošiem, teica : “Gods kalpot Latvijai.”

Katrs dalībnieks ar dziļas cieņas sajūtu un asarām uz vaigiem salūtēja Latvijai. Kopā tika godalgoti (apbalvoti) ap 40 Latvijas patriotu, kuri piedalījas tajos vēsturiskajos notikumos. Šeit ir minēti daži no tiem: Imants Cerc, Dace Ceriņa, Juris Dambergs, Ilze Juhneviča, Normunds Feldmanis, Juris Lucis un citi.

Kā jau zināms, notiek parakstu vākšana par Satversmes 112.panta grozījumiem.

Lai rosinātu izmaiņas Satversmes 112.pantā, kas to izteiktu šādā redakcijā: „112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.” Likumprojekta pārejas noteikumos savukārt ir noteikts, ka ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā.

Parakstīties par valsts valodu valsts skolās varēs

ceturtdien, 27. janvārī no plkst. 16:00 – 20:00,

piektdien, 28. janvārī no plkst. 16:00 – 20:00

sestdien, 29. janvārī no plkst. 12:00 – 18:00

Rīgas Latviešu Biedrības namā – līdzi nepieciešama derīga Latvijas Republikas pilsoņa pase.

Latvijas ebreju kopiena pieprasa holokausta laikā atsavinātā īpašuma kompensēšanu un atdošanu. Šajā sakarā Latvijā ieradies ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos, lai apspriestu holokausta laikā atsavinātā ebreju kopienas un bezmantinieku īpašuma atdošanu. “Kompensācijas apmērs varētu būt aptuveni 30 miljoni latu.”- skaidroja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V).

Masu medijos izskan versijas, ka jautājumu par ebreju īpašumu atdošanu un kompensēšanu aktīvi virza ASV, pozitīva risinājuma gadījumā krīzes pārņemtajai valstij pretī solot ASV investīciju plašāku ieplūšanu. Ebreju organizāciju lobijs ASV ir spēcīgs, un ASV, kā Latvijas startēģiskais partneris, te var izdarīt spiedienu.

Tikmēr pētījumu aģentūras TNS Latvia janvārī veiktais pētījums liecina, ka vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij nebūtu jāizmaksā kompensācijas ebreju kopienai.

ASV īpašā sūtņa holokausta jautājumos Duglasa Deividsona vizītes laikā līdz šim notikušās tikšanās ar Latvijas amatpersonām prezidents uztver kā dialogu, kur abas puses izklāsta savu viedokli un tiek meklēti risinājumi, aģentūrai LETA sacīja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.

Tomēr vizīte vēl nav beigusies, un pagaidām Latvijas prezidentam Zatleram nav bijusi iespēja uzklausīt amatpersonas, kas ir tikušās ar ASV sūtni.

Pēc Zatlera domām, jautājums par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai par nacistu okupācijas laikā atņemtajiem īpašumiem ir jādiskutē no juridiskā un morālā aspekta.

Šis ir nopietns jautājums, kas prasa vispusīgu un rūpīgu analīzi, uzskata Zatlers.

Deividsons šodien pēc Saeimas Ārlietu komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka ebreju kopienai ir jāatdod holokausta laikā atņemtie īpašumi, nevis jāatmaksā nauda.

“Cik man zināms, mēs nerunājām par naudas summu, bet to, kas viņiem ir piederējis,” sacīja Deividsons, uzsverot, ka tā ir atšķirība no pirms vairākiem gadiem Latvijas parlamentā skatītā likumprojekta. Viņš pieļāva, ka jautājumu, ko darīt ar pašlaik aizņemtajiem īpašumiem, būs jārisina likumdošanas ceļā, jo ir veidi, kā veikt restitūciju vai pasākumus, lai šīs ēkas varētu izmantot.

“Es esmu vienkāršs amerikānis, kura valstī ir princips, ka, ja tev atņem īpašumu, tev ir tiesības to atgūt. Informējiet mani, ja Latvijā ir citāda juridiskā sistēma,” sacīja ASV sūtnis, uzsverot, ka arī citām grupām, piemēram, dažādām kristiešu konfesijām, ir jābūt tiesībām atgūt savus īpašumus.

Viņš uzsvēra diskusijas sākšanas nozīmīgumu, jo holokausta kontekstā tas ir vēl nenokārtots jautājums, kura atrisināšana uzlabos Latvijas tēlu un reputāciju.

“Jūsu valsts nav vienīgā ar šādu situāciju,” sacīja sūtnis, norādot, ka šis ir aktuāls jautājums arī Lietuvā un visā Centrāleiropā.

Deividsons norādīja, ka nav šeit ieradies, lai diktētu, kas ir jāpieņem, vai lai nosauktu konkrētus skaitļus vai kompensācijas apjomu, – viņš arī nezinot, par cik daudziem īpašumiem ir runa.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka notiek dialogs ar ebreju kopienu, tomēr svarīgi esot nodalīt iespējamo īpašumu kompensāciju no valsts budžeta maksājumiem, par kuriem esošajā situācijā nevarot būt runa.

Ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piebilda, ka kompensācijas tiek prasītas par vairākiem īpašumiem Latvijā, kuriem nav juridiski tiesiskas pārmantojamības, – ebreju organizācijas, kam piederējuši šie īpašumi, ir likvidētas, cilvēki ir gājuši bojā.

Ņemot vērā demokrātijas un tiesiskuma principu, patiesība ir kaut kur pa vidu – “soli pa solim ir jāpēta situācija, tad var saprast, kas īsti ar katru konkrēto īpašumu ir”, uzskata Kristovskis un piebilst, ka šādi paši kompensāciju principi būtu jāattiecina uz visu nāciju cietušajiem.

Deividsona vizīte Latvijā būs pirmā kopš viņa amatā stāšanās 2010.gada aprīlī, un tās laikā plānots apspriest Deividsona mandātā ietvertos jautājumus – holokausta izglītība, piemiņa, pētniecība un īpašumu restitūcija.

Vizītes laikā tiks diskutēts par restitūciju izmaksu jeb finansiālu atlīdzināšanu ebreju kopienai par sabiedrisko un bezmantinieku ebreju īpašumiem, par kuriem vēl nav samaksāta kompensācija un kuri nacistu okupācijas laikā tika atņemti kopienai vai arī ebrejiem, kuri un kuru ģimenes tika nogalinātas holokaustā.

“Tā kā ebreju organizācijas nacistu okupācijas laikā tika iznīcinātas, tad ebreju kopiena nevarēja izmantot restitūciju pieprasīšanas laiku sākuma posmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tagad, kad ebreju kopiena ir sevi atjaunojusi, ASV vēlme ir atbalstīt dialogu starp Latvijas valdību un kopienu, lai atrisinātu šos būtiskos jautājumus, kas saskan ar Prāgas pamatnostādnēm, ko pagājušā gada jūnijā atbalstīja Latvija, ASV un 41 cita valsts,” skaidroja ASV vēstniecība.

“Pirms nomirst pēdējie holokaustā izdzīvojušie, šie īpašumi noteikti ir jāatdod atpakaļ,” uzsvēra ASV vēstniecība, norādot, ka saskaņā ar Prāgas pamatnostādnēm, ja īpašuma atgūšana nav iespējama, piemērots risinājums ir taisnīga kompensācija.

Vineta Mozumača ir dedzīga slavētāja kristiešu centrā „Prieka Vēsts”. Viņa ir ne tikai laba mikrofona turētāja, bet arī prot labi savaldīt automašīnas stūri. Paklausīga Dieva meita, kura ievēro ceļu satiksmes noteikumus. Bet kas būtu, ja ātrums kļūtu lielāks un negadījuma brīdi slavētāja rakātos rokas somiņā meklēdama lūpu krāsu vai aizrautīgi runātu pa mobilo telefonu, nav zināms. Taču kā viņa pati piebilst ”Kas mani sargā, tas nesnauž.”

Vinetas stāsts

Piektdienas vakarā braucu uz laukiem apciemot savu mammīti. Iebraucot Varakļānos, ļoti izteikti samazināju ātrumu (līdz 35-40 km/h), kas man ir netipiski, īpaši zinot, ka Varakļānu nomalē mašīnas brauc ļoti maz, nemaz nerunājot par to, ka tur kādreiz varētu sastapt ceļu policiju. Taču tad, vienā mirklī, kreisajā pusē no mājas pagalma atpakaļgaitā burtiski iznesās melns Audi un ietriecās manas mašīnas priekšējā daļā. No trieciena Audi apgriezās otrādi un ar priekšpusi noskrāpēja arī manas mašīnas aizmuguri, no kā mašīnai izsprāga drošības spilveni, bet es paliku neskarta. Kopumā mašīnai bija sabojāta priekšējā kreisā puse un nedaudz aizmugure, bet vidus daļa, kur sēdēju es, palika neskarta!

Saprotu, ka lielāku iespaidu uz cilvēkiem atstātu liecība, ja mašīna būtu samīcīta lupatu lēveros, tad vēl aizdegtos, bet es iznāktu no liesmām sveika un vesela. Taču tobrīd un arī tagad es labi apzinos, ka velna mērķis bija mani IZNĪCINĀT tā, lai nekas nepaliktu pāri! Un ne jau viņš apžēlojās – “ai, nu šito tikai pabiedēšu.” Nē, tas bija Tas Kungs, Mans Sargs, kurš bija nomodā par mani, ka man ne mats no galvas nenokrita!

Tajā visā es arī piedzīvoju tādu Dieva spēku, par kuru ikdienā nemaz neapzinājos, ka tas ir manī. Tāpēc īsi aprakstīšu tālākos notikumus.

No Audi izleca četras iereibušas sievietes un sāka lamāt mani rupjiem vārdiem, piesaucot manu matu krāsu. Viņas uzvedās tik agresīvi, it kā es būtu izraisījusi negadījumu. Protams, zvanīju policijai. Kamēr runāju, sievietes sāka apzināties situāciju. Divas ieleca mašīnā un brauca projām, pārējās ar augumiem centās noslēpt mašīnas numurzīmi. Skaidroju, ka nedrīkst mainīt negadījuma apstākļus, uz ko palicējas kliedza, lai tik bēgot prom. Numuru tomēr paspēju saskatīt un pēc tā policija vēlāk atrada vainīgo personu.

Palikušās sievietes iegāja mājā un pēc mirkļa, saģērbušās un skaļi klāstot savu viedokli par mani, aizgāja virzienā, kur aizbrauca Audi. Paliku viena tumsā ar sasistu mašīnu. Iesēdos mašīnā, lai pielūgtu Dievu un pateiktos, kad pēkšņi lielā ātrumā piebrauca cita mašīna. Strauji nobremzēja, un no tās izvēlās četri iereibuši jaunekļi, kas skaļi lamādamies nāca uz manu pusi. Paķēru telefonu, lai zvanītu uz Rīgu. Zināju, ka tieši 21:00 beidzas Bībeles skola un gribēju lūgt, lai lūdz par mani, jo sapratu, ka negribu būt viena šajos apstākļos. Tai brīdī telefonam „nomira“ baterija…

Tālāk viss notika burtiski sekundēs – paspēju tikai domās piesaukt Debesu Tēvu un… tā vairs nebiju es, kas atradās uz ceļa. Ar dzelžainu apziņu „ES NEESMU VIENA, MANS AIZSTĀVIS IR AR MANI“, izkāpu no mašīnas un gāju pretī puišiem, runādama uz tiem – kāpēc viņu draudzenes aizmukušas, vai nesaprot, ka sataisījušas sev nepatikšanas. Teicu, lai zvana, ka tās brauc atpakaļ, jo, kamēr policija nav atbraukusi, ir iespēja ko labot.

Domāju, ka neesmu no bailīgajām, bet tā nebiju es, kas runāja, tas bija spēks un drosme no Dieva. Slava un pateicība Viņam par to! Augstākais 2-3 minūtes puiši vēl mēģināja saglabāt bravūru, bet tad sāka nostāties manā pusē. Viens sazvanīja policijas inspektora brāli, lai kaut ko ar viņu sarunātu, jo pats neceļot klausuli. Otrs mēģināja sazvanīt kādu citu glābēju… Tad abi konstatēja, ka izsaukumu nav iespējams atcelt, jo esmu sazvanījusi Madonu. Es vienkārši zvanīju uz 112. Puiši ne tikai norima, bet arī uztraucās, vai man viss esot kārtībā.

Jāsaka, ka lauku jaunekļi pat dzērumā bija pieklājīgi. Pirms aizbraukšanas viņi atvainojās, ka nevarot palikt, jo esot dzēruši un tūlīt būšot policija. Arī policisti bija laipni un atsaucīgi. Varakļānu policija atvainojās par to, ka kaut kas tāds vispār noticis viņu pilsētā.

Nudien, es tiku no Debesu Tēva un cilvēkiem lutināta! Bet visu šo laiku, arī tās stundas, ko pavadīju policijā, manā sirdī skanēja Psalms: “Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi. Viņš neļaus manai kājai slīdēt; KAS MANI SARGĀ, TAS NESNAUŽ” (Ps. 121:2-3).

TAS KUNGS IR MŪSU SARGS, UN VIŅŠ IR NOMODĀ!

Redakcijas piebilde: lieta vēl nav pabeigta, bet – ja Dievs dod uzvaru, tad dod uzvaru līdz galam.

Papildinājums: No notikuma vietas autoavārijas izraisītāja bija bēgusi un vēlāk slēpās. Tagad pēc jaunākām ziņām noskaidrots, ka policija atradusi vainīgo mašīnu, autovadītāja ir sodīta un Vinetai nebūs jāsedz arī remonta pašrisks. TAS KUNGS IR UZTICAMS LĪDZ GALAM!

Mēs zinām, kā sauc cilvēkus, kas pārdod savu miesu. Bet, kā saukt tos, kas veicina savas tēvzemes izpārdošanu ārzemniekiem? Šos apzīmējumus mums piemeklēs nākamās paaudzes, ja neatcelsim Imigrācijas likuma punktus, kas paredz piešķirt uzturēšanās atļaujas Latvijas zemes izpircējiem.

Ceturtdien, 27. janvārī Saeimas balsojums izšķirs, vai Latvija turpinās iesākto Krievijas un citu austrumu valstu bandītu pievilināšanu. „Visu Latvijai!” ir ierosinājusi grozījumus likumā, kas atceltu pazemojošās normas, bet mums vajadzīga arī Tava palīdzība:

Ceturtdien, 8.30 pie Saeimas notiks pikets, lai atbalstītu „Visu Latvijai!” priekšlikumus. Lūdzu Tevi piedalīties, aicināt līdzi draugus un informēt par to arī citus! Ilgāks miegs vai slinkums šoreiz būtu pārāk vāji argumenti.

Par latvisku Latviju!

Pērn, Liepājas ebreju draudze ir prasījusi atteikties no uzņēmuma “Rapsoil” ieceres būvēt vairākus vēja ģeneratorus līdzās Otrā pasaules kara laikā nogalināto ebreju upuru memoriālam un ap piemiņas vietu noteikt lieguma zonu. Uzsvērts, ka nav iebildumu pret vēja parka projektu kā tādu, taču pretenzijas rada iecerētā atsevišķu vēja ģeneratoru uzstādīšana tik tuvu memoriālam.

Savukārt šodien, Liepājas domes vadība tikusies ar Izraēlas pagaidu pilnvaroto lietvedi Naftali Tamiru (Naftali Tamir), kurš lūdzis pašvaldībai pārdomāt vēja elektrostaciju parka izvietojumu, lai tas neskartu Šķēdē izveidoto nacisma upuru piemiņas vietu,- ziņo spektrs.com/BNS

Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele pavēstīja, ka domes priekšsēdētājs Uldis Sesks iepazīstinājis pilnvaroto ar esošo situāciju, vēršot uzmanību uz jūras krasta erozijas novēršanu, ņemot vērā to, ka vēja elektrostaciju parka projekta ietvaros paredzēts stiprināt krasta līniju.

Šī vēja parka būvniecība tiek nopietni pārdomāta, ņemot vērā 3 aspektus: 1) jūras krasta erozijas novēršana; 2) Liepājas notekūdeņu stacijas infrastruktūras droša ekspluatācija; 3)Šķēdes memoriāla kā piemiņas vietas saglabāšana.

Starp šiem trim aspektiem ir jāatrod kompromiss, atzinis Sesks.

Izraēlas Valsts pagaidu pilnvarotais lietvedis ar domes vadību – Sesku, kā arī viņa vietniekiem Gunāru Ansiņu un Silvu Goldi – tikšanās laikā pārrunājis arī sadarbības iespējas ar Izraēlu.

Tamirs izteicis vēlmi veicināt ciešākus kontaktus starp abām valstīm.

Piemēram, veidot sadraudzību starp Liepāju un kādu Izraēlas pilsētu, būtu viena no sadarbības iespējām. Tikšanās laikā pārrunātas arī sadarbības iespējas izglītības jomā.

Golde izteikusi priekšlikumu veicināt abu valstu sadarbību virtuālajā vidē, taupot līdzekļus šajā ekonomiski smagajā laikā.