Šogad apritēja 150 gadi, kopš baptisma dzimšanas Latvijā. Par baptisma izcelšanos Latvijā tiek uzskatīts 1860. gada 2. septembris, kad kristīja pirmos latviešu baptistus.
Zīmīgi, ka Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis ticis atkārtoti ievēlēts baznīcas vadītāja amatā, turklāt atklātā intervijā izsaka savas domas par politiku- ziņo spektrs.com/la.lv intervē žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

Citi jūsu amata brāļi reizēm norobežojas no politikas – sak, nē, nē, mēs tikai Tam Kungam kalpojam. Vai jūs arī esat tik atturīgs?

– Tas ir jūtīgs jautājums. Ja dzīvojam demokrātiskā valstī, tad dīvaini klausīties bieži kultivēto viedokli, ka kristiešiem par politiskām lietām jāstāv klusu. Bet demokrātijā visiem ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums iesaistīties. Baznīca, protams, nav jāpārvērš par priekšvēlēšanu aģitācijas punktu un nav jāsāk nodoties kādas partijas kalpībai, bet dažkārt liekas, ka viena otra nekristīgi noskaņota politiķu grupa šo atturību izmanto, praktizējot aptuveni šādu attieksmi – mēs darīsim, kā gribēsim, jo viņi tāpat nevar runāt pretim, un, ja palaidīs mēli, tad teiksim – re, viņi pārdevušies kādai partijai. Tas ir murgs. Baznīca nekam nav pārdevusies. Es atbildēšu Dieva priekšā un, liekot roku uz sirds zinu, nekam neesmu pārdevies. Pietiekami labi pazīstu citu baznīcu vadītājus un droši zinu – arī viņi nav nedz angažēti, nedz nopirkti. Vienkārši ir politiskie spēki, kuri gatavi veicināt sadarbību mūsu valsts labā un aicina uz dialogu, un ir citi, kam tas rūp daudz mazāk, maigi izsakoties.
Negribu ignorēt ekonomiskos jautājumus, taču es pirmkārt skatos uz tiem politiķiem, kuriem daudzmaz ar pamatvērtībām viss ir kārtībā. Piemēram, man sirdsapziņa un ticība neļauj balsot par politiķiem, kuri noraida ierosinājumu par ultraskaņas nepieciešamību pirms aborta. Tā ir liekulība un aprobežotība – uzskatīt, ka sievietei, kas aiziet uz abortu, nekas par bīstamību iepriekš nav jāzina un jāpaskaidro. Kā tas var būt, ka ar likumu ir noteikts, ka uz cigarešu paciņām ir jābrīdina par vēzi un pie alkohola reklāmas jāziņo, ka tas ir kaitīgs veselībai, bet pirms aborta nav jāsaka nekas. Ja raksta, ka smēķēšana izraisa vēzi, tad vajadzētu izskaidrot, ka aborts pavisam pārliecinoši izraisa nāvi. Tāpēc ir pienākums katrai sievietei, kas apsver abortu, parādīt, kas tur iekšā notiek, ka bērniņam jau pukst sirsniņa un kustas rociņas. Tur iekšā nav kļūda, bet bērns.

E. Līcītis: – Pirms vēlēšanām visu diskusiju objekts nr. 1. vismaz vārdos bija ekonomika, un pavisam maz skāra vērtību, tātad arī nacionālos jautājumus.

– Svētie raksti teic, ka Dievs nolicis katrai tautai vietu un laiku, kurā pastāvēt, un latviešu tautai dota šī zeme šajā vietā un laikā. Nekur citur latviešu valodu nekops un nesargās. Es esmu savas zemes patriots, pateicīgs Dievam, ka esmu latvietis, un lepojos ar to. Ārzemēs vienmēr stāstu par Latviju. Bet tāpat, kā gribam uzmanīties, lai ar kristīgo vērtību piesaukšanu politiķi nepiesegtu pavisam citu mērķu īstenošanu, svarīgi, lai arī latvietības piesaukšanu neizmantotu tikai kā aizsegu.
Kad kāds politiskais spēks izpēta, ka tik un tik procentu vēlētāju atbalsta nacionālo nostāju, un tad ņemas vicināt šo karogu. Bet ir arī jāatceras, ka ar mums dzīvo 40% citu tautību cilvēku, un ir svarīgi, lai viņi iekļautos mūsu sabiedrībā. Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un cituviet Latvijā ir pulciņš krievu baptistu draudžu, un man ar viņu mācītājiem vienmēr notiek labas sarunas un sadarbība.

V. Krustiņš: – Vai šie krievu ticīgie jūtas šai valstij piederīgi? Šeit viesojušies Maskavas kultūras darbinieki pamanījuši, ka ne tikai atsevišķi šeit dzīvojošie nevar un nevar pieņemt Latviju kā neatkarīgu valsti.

– Mazā daļā vecākās paaudzes cittautiešu varbūt piemīt atblāzma no imperiālistiskās domāšana, rezignācija par padomju laiku, kad iebraucēji te jutās vareni. Baptistu draudzēs gan lielākoties ir Latvijas patrioti, kuri vēl mūsu valstij labu, svētī to un ir priecīgi par atgūto neatkarību. Ja runājam par tiem, kuri nepieņem Latviju, domāju, ka tas saistīts ar politiskās uzticības un vispārējo krīzi valstī. Ir latvieši, kas pasaka, man šī zeme ir apnikusi, braucu prom uz Īriju. Saka – mīlu Latviju, neieredzu valdību. Latvieši aiziet šajā virzienā. Bet ko krievs dara? Viņš savos pašapziņas meklējumos dodas Krievijas virzienā. Viņam ir kur iet, un viņš paņem šo identitāti, ielikdams auto Krievijas karodziņu vai Georga lentīti. Pavisam gan negribas prom no Latvijas, jo tad taču būtu aizbraukuši, bet, ja būtu aizbraukuši un padzīvojuši, tad drīz būtu atkal atpakaļ.

– Kāds secinājums?

– Nepolarizēsim krievus un latviešus, jo no tā nekļūsim latviskāki. Kļūsim vēl sadalītāki. Jāatjaunojas uzticībai, ka ceļam šo valsti kopā, rūpējamies par vērtībām un brīvībām – arī kopā. Nošķirtība baznīcas iekšienē nav pārāk aktuāls jautājums, bet sabiedrība kopumā gan būtu jāvedina uz lielāku konsolidāciju. Domāju, jo vairāk būs Dievu mīlošu krievu, jo arī būs labāk. Kristietībā nenonicina tautības, tur ieraugām, ka tautība ir Dieva dāvana un ka visi esam brāļi, māsas un strādājam pie Dieva valstības celšanas, saprotot, ka mums jārūpējas par tās vietas, pilsētas, valsts labklājību, kur Dievs mūs nolicis. Kristieši, kā likums, vienmēr ir ļoti lojāli valsts pilsoņi – jo tā ir Bībeles mācība. Vienmēr būs krievu, latviešu draudzes, jo cilvēki primāri izvēlas lūgt savā valodā, bet sadarbībai noteikti jābūt.

E. Līcītis: – Kāds ir jūsu viedoklis par Bībeles mācības stundu ieviešanu skolās?

– Ideja ir laba, bet detaļas – apspriežamas. Tas pieder vērtību jautājumiem, jo kura tauta zaudē garīgu ticību, tā izmirst. Mēs esam liecinieki pie tā Latvijā, jo nav taisnība, ka bērni nedzimst tādēļ, ka viņu vecākiem maz naudas. Eiropa panīkst ne tāpēc, ka nav naudas, bet tāpēc, ka nerod jēgu dzīvot. Kad kļūstam tik sekulāri, ka vairs nav ticības mūžībai un ideāliem, ko vismaz Eiropas telpā gadsimtiem ilgi devusi kristīgā pārliecība, tad pēc kāda laika vismaz zemapziņā iezogas atskārsme, ka nav vērts arī vairoties. Jo – ja manai dzīvei trūkst jēgas, kādēļ to pavairot tālāk?
Labāks materiālais stāvoklis, protams, var līdzēt demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, bet pamatos tam, ka ar demogrāfiju tomēr ir tik slikti, ir vērtību krīze. Nedomāju, ka krīzi atrisināsim ar viena Bībeles priekšmeta ieviešanu skolās. Taču tas ir viens veids, kā tuvināt cilvēkus izpratnei. Nemēdzu iedziļināties interneta komentāros, taču šad tad pie rakstiem par reliģiju pašķīst liela dubļu lavīna – diezgan tumsonīga lavīna. Katram ir tiesības uz viedokli, bet pirms ieņemt tik noraidošu attieksmi pret lietām, kas ir Eiropas mantojumā, vismaz iepazīstieties ar to būtību. Droši vien vēl ir neatbildēti jautājumi – ko mēs gribam, kā vislabāk to izdarīt, kā nodrošināt kvalitāti šajās mācību stundās? Varbūt arī Saeimā pasteidzās ar šī jautājuma kārtošanu, bet domāju, ka pie tā ar laiku atgriezīsies un pieņems gudru un tālredzīgu lēmumu par Bībeles mācību skolās. Tas ir tikai laika jautājums. Lai nu tikai, kad tas Saeimas vairākumam pielēks, nebūtu jau par vēlu.

V. Krustiņš: – Kas, jūsuprāt, Latvijas cilvēku garīgajā dzīvē ir uztraucošākais faktors, kas jūs norūpē?

– Varu pateikt, kas mani priecē baptistu baznīcā – jauni cilvēki pieteicas kalpošanai, sāk dibināt jaunas draudzes. Latvijā veidojas jaunu draudžu dibināšanas kustība. Turpmākos gados par to dzirdēsim arvien biežāk. Man daudz lielāku cerību dod ļaudis, kas uzdrīkstas sludināt Evaņģēliju un iziet dibināt jaunas draudzes, kā politiķu solījumi un polittehnoloģijas manevri.
Satraucošākais ir tas, ka par maz vai pārāk virspusēji runā par demogrāfisko situāciju Latvijā. Katrā ziņā tas pārāk ilgi ir ignorēts. Otra nepatīkama lieta ir bezcerība un apātija, kam cilvēki padodas. Zinām, ka Latvija, pēc statistikas, ir ļoti augstā vietā pēc pašnāvību skaita. Tas parāda, ka ir jārunā par vērtībām, par ideāliem, par ticību Dievam. Vienubrīd, ekonomiskajai dzīvei sitot augstu vilni, likās, ka cerība ir materiālajā izaugsmē. Viss, kam pieskāries, kļuva dārgāks un to varēja labāk pārdot, un materiālisma dievs stipri pārņēma daudzus, bet nu materiālisma dievs, kas daudziem visu bija apsolījis, pievīla un nomira. Tas jau ir kapā vairāk nekā trīs dienas, un nav zīmju, ka tik drīz augšāmcelsies.

E. Līcītis: – Bet tā teica, ka no krīzes mēs iznākšot gudrāki, tādi kā apskaidrotāki…

– Tā saka, ka gudrs mācās no citu kļūdām, muļķis no savējām, bet pavisam muļķis nemācās vispār. Tā arī te vienam otram, kolīdz radīsies iespēja pelnīt, viss pārējais aizmirsīsies un klapes aizvērsies. Gribu gan cerēt, ka cilvēki pieķersies kādām reālākām, nevis iluzorām vērtībām. Man nav nekas pretī, ka cilvēki labi nopelna, būvē smukas mājas, taču kaut viņi arī saprastu, ka tas nav gluži viss, kāpēc dzīvojam uz šīs pasaules. Kā saka – tu neesi miesa, kurai uz laiku ir iedota dvēsele, bet tu esi dvēsele, kurai tikai uz īso dzīves laiku ir dota miesa.

Iesaistoties fiktīvās laulībās ar Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, ārzemnieki mēģina tikt pie uzturēšanās atļaujas arī Latvijā,- spektrs.com apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Pērn sešos gadījumos PMLP pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu ārzemniekam, jo konstatēta fiktīva laulība.
Trijos gadījumos no valsts izraidīti Gruzijas pilsoņi, divos – Krievijas pilsoņi, bet vēl viena laulība ar Armēnijas pilsoni.

No 5. līdz 7. novembrim Arēnā Rīga notiks līdz šim vērienīgākais evaņģelizācijas pasākums Latvijā – Cerības festivāls, kura mērķis ir paust visiem Latvijas iedzīvotājiem – neatkarīgi no vecuma, tautības, sociālajiem apstākļiem, ticības vai politiskās pārliecības – uz vēsturiska kristīgo vērtību pamata balstītu vēsti par cerību,-spektrs.com ziņo Liis Borissenko CERĪBAS FESTIVĀLS/Komunikāciju komitejas vadītāja Lasīt vairāk

Kā jau ziņots un brīdināts, ka Krievijas ietekme Latvijā ir ietekmīga. „Trojas zirgs” tiek gatavots arī ar „Saskaņas Centra” palīdzību un kā jau PSRS laikabiedriem KGB tika mācīts, viena no metodēm, kā stabilizēt situāciju ir „atkaušanās” un uzmanības novēršana, tad arī “skolnieki” to piekopj.
Rezonanse par šo tēmu ir izskanējusi arī pasaulē atpazīstamā presē. Kaut arī Krievijas prese nekaunīgi atļāvusies apkaunot un nomelnot „Visu Latvijai” tomēr neviens tam uzmanību nepievērš, jo kā saka „Suņi rej, bet karavānas iet uz priekšu” Šajā gadījumā “Saskaņas centra” līderis Jānis Urbanovičs par Francijas laikraksta “Le Monde” publikāciju “Pretizlūkošana atmasko Krievijas ietekmes līdzekļus” vērsies Satversmes aizsardzības birojā (SAB). Jājautā kāpēc gan tāda reakcija?!..
Urbanoviča neapmierinātību izpelnījies viens no vadošajiem Francijas laikrakstiem “Le Monde” un žurnālista Pjotra Smolara publikācija. Tajā minētos faktus J. Urbanovičs lūdzis pārbaudīt SAB un “par pārbaudes rezultātiem (..) informēt visus Saeimas deputātus, kā arī masu informācijas līdzekļus”, – ziņo spektrs.com/la.lv

Pjotrs Smolars pirms vēlēšanām pabijis Rīgā, ticies ar Latvijas politiķiem un citiem interesantiem ļaudīm, tajā skaitā, iespējams, arī Latvijas specdienestu pārstāvjiem. Galvenais žurnālista secinājums: satraucoša ir arvien pieaugošā Krievijas ietekme un “Maskavas jaunā stratēģija attiecībā pret Baltiju”. “Maskava atbalsta krievvalodīgo kopienu Latvijā mazāk uzskatāmi nekā pagātnē, toties efektīvāk,” raksta P. Smolars. Krievijas vēstniecība, iespējams, cenšas veicināt separātisma tendences Latgales reģionā, izmantojot “sociālās un ekonomiskās” programmas, kultūras projektus un krievvalodīgo pedagogu apmaiņas programmas.
Pēc specdienesta pārstāvju domām, turpina P. Smolars, Latvijā tiekot būvēts “sava veida krievu „Trojas zirgs”, lai maldinātu ekonomiskās krīzes skarto sabiedrību.
Slēptais mērķis: Latviju pārvērst par kaut ko līdzīgu “KGB republikai, kāda pastāv Krievijā”. “Šo uzdevumu veiktu apmēram desmit Rīgā nobāzējušos Krievijas aģentu, bet finanšu dzinējspēka lomā nokļūtu lielais bizness,” turpina žurnālists. Šim mērķim tiekot atvēlēti visai ievērojami līdzekļi: 2005. gada Saeimas vēlēšanās prokrievisko partiju atbalstam tikuši izsniegti aptuveni 2,2 miljoni eiro. “”Saskaņas centra” vadība noliedz, ka saņēmusi jelkādu ārvalstu finansējumu,” raksta P. Smolars, bet uzsver šīs partijas parakstīto vienošanos ar Putina “Vienoto Krieviju” un to, ka šā gada 9. septembrī “SC” premjerministra kandidāts J. Urbanovičs kādā restorānā ticies ar Krievijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu un Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu.
“PCTVL”, pēc rakstā minētā, “ar tiešu premjerministra Vladimira Putina atbalstu” pirms 2009. gada Eiroparlamenta vēlēšanām vajadzējis saņemt ap 500 000 ASV dolāru. Tiek pieļauts, ka naudu saņēmusi arī “PCTVL” līdere Tatjana Ždanoka, lai dibinātu “Eiropas krievu aliansi”. Abu partiju domstarpības it kā bijis spiests risināt pat A. Vešņakovs, kurš norādījis, ka “SC” var darboties Rīgā, “PCTVL” – pārējā Latvijas teritorijā. Tiktāl P. Smolars.

Jāpiebilst,ka viņš nav vienīgais, kurš rakstījis par Krievijas vēlmi pastiprināt savu ietekmi Baltijā, izmantojot arī Latvijas politiskos spēkus.

Pēc masu medijos un sociālajos tīklos izplatītā video materiāla, kurā redzams, kā krievu valodā runājoši cilvēki nepakļaujas policijas darbinieka prasībām, noskatīšanās un iepazīšanās ar lietas apstākļiem, šodien iekšlietu ministre Linda Mūrniece parakstīja rīkojumu par incidentā iesaistītā Valsts policijas darbinieka Tālivalža Spilberga apbalvošanu, piešķirot apbalvojumu – atzīt par disciplināri nesodītu-ziņo spektrs.com/nra.lv

Iepriekš T.Spilbergam tika piemērots disciplinārsods – rājiens, nra.lv informēja Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.
“Uzskatu, ka šajā situācijā policists apzinīgi veica savus pienākumus un likumu nav pārkāpis, tāpēc piemērotais disciplinārsods nav pamatots un tiek atcelts. Šādu ņirgāšanos par amatpersonu, kas veic dienesta pienākumus un lieto valsts valodu, kā arī lepošanos internetā ar šādu rīcību, uzskatu par bīstamu signālu visai sabiedrībai un esmu lūgusi to izvērtēt Drošības policijai,” norāda L.Mūrniece.
Līdzās tam, iekšlietu ministre pagājušajā nedēļā vērsās Drošības policijā ar lūgumu izvērtēt, vai konkrētais gadījums nav uzskatāms par ņirgāšanos un par policista pazemošanu, kā arī etnisko nesaskaņu veicināšanu.

Sākot ar šī gada martu Rīgas Starptautiskais Bībeles Institūts (RSBI) sāk piedāvāt tālmācības kursus. Tālmācības priekšrocība ir tā, ka jūs varat mācīties tur, kur jūs atrodaties un tad, kad jums tam ir laiks. Tieši tādēļ mūsu devīze ir: Mācies, kur un kad vari!,- spektrs.com ziņo Andrejs Priedītis (RSBI tālmācības programmas koordinators).

Jūs varat mācīties mājās, autobusā, vilcienā vai gaidot rindā pie ārsta. Jūs varat mācīties no rīta, vakarā vai pusdienlaikā. Jūs varat mācīties viens. Jūs varat mācīties grupā. Jūs varat mācīties!

Šobrīd piedāvājam divus kursus no “Kristīgās dzīves” sērijas:

* Jūsu jaunā dzīve – 10 nodarbību kurss par to, ko nozīmē būt kristietim? Kas mainās brīdī, kad kļūstat par kristieti? ko darīt pēc tam, kad esat atsaukušies Dieva aicinājumam un ieaicinājuši Kristu kļūt par jūsu dzīves Kungu un Glābēju?
* Kad jūs lūdzat – 7 nodarbību kurss par lūgšanu nozīmi kristieša dzīvē un to, kā lūgt Dievu?

Kursi ir pieejami latviešu un krievu valodās.

Jūs varbūt jautāsiet vai tas ir domāts man? Šie kursi ir domāti ikvienam, kas vēlas un ir gatavi mācīties. Tālmācības specifika ir, ka tā nodrošina iespēju mācīties tur, kur Jūs esat un tad, kad Jums tam ir laiks, tajā pat laikā tā prasa pašdisciplīnu, lai virzītos uz priekšu, jo neviens neseko līdzi, cik daudz esat apguvis.

Šie kursi būs jums noderīgi, ja varat atbildēt kaut uz vienu no sekojošiem apgalvojumiem ar “Jā”:

* Jūs interesē, kas ir kristietība un ko nozīmē būt kristietim;
* Jūs meklējat atbildes uz svarīgiem dzīves jautājumiem;
* Jūs sperat savus pirmos soļus kristietībā un vēlaties vairāk par to uzzināt un mācīties;
* Ja esat mazās grupas vadītājs un/vai Jūs kalpojat kādiem no augstāk minētajiem cilvēkiem (Jūs to varat izmantot kā palīgmateriālu savā kalpošanā);
* Jūs zināt draugu, radu paziņu, kas ir nesen pieņēmis kristu (vai ir ceļā uz to) un vēlaties viņam palīdzēt spert nākamos soļus;
* u.c.
Ja kāds no šiem kursiem jūs ir ieinteresējis, sazinieties ar mums, lai varam jums nosūtīt pieteikuma anketu, rakstot uz adresi:

Rīgas Starptautiskais Bībeles Institūts

Tālmācības nodaļa

Mārupes iela 16,

Rīga, LV-1002,

Latvija

Vai apmeklējiet mūsu mājas lapu: www.bible.lv/talmaciba/, kur jūs atradīsiet pieteikuma anketas.

RSBI ir starpkonfesionāla mācību iestāde, kas sadarbībā ar dažādām baznīcām bibliski sagatavo draudžu darbiniekus, lai viņi kļūtu par vadītājiem – kalpiem, attīsta plašu misijas skatījumu, veicina evaņģelizāciju un kristīgu kalpošanu, kā arī attīsta kalpošanas iemaņas, balstītas praktiskā Dieva Vārda pielietošanā. Institūts Latvijā darbojas vairāk nekā 15 gadus!

RSBI piedāvā:

* studijas bez vecuma ierobežojuma;
* vakara mācību formu;
* moduļu mācību sistēma;
* labus pasniedzējus.

Mob. 28227684

E-pasts: [email protected]

Web: http://www.bible.lv/

Kā jau zināms, kopš 3. oktobra visā pasaulē sākušās lūgšanas par Izraēlu. Lūgšanas rīkot plānots katra oktobra pirmajā svētdienā. Lūgšanās piedalās arī dažas draudzes Latvijā, tostarp kristiešu centrs „Prieka Vēsts”, kura uzņēmusies misiju kalpošanā ebrejiem. „Prieka Vēsts” globālais mērķis -ebreju glābšana un atbalstīšana visos iespējamos veidos,-ziņo spektrs.com

Šajā dienā Izraēlas atbalstam bija sagatavota īpaša programma. Muzikālās daļas vadītājs Valters Gleške teica: „Nesiet Jeruzālemei miera sveicienu! Lai tiem labi klājas!” Teiktie vārdi no (Psalms 122: 6)

Valters Gleške dziedāja arī dziesmu ebreju valodā „Shalom, Israel!”

Mācītājs Vilnis Gleške runājot par Izraēlu, iesāka ar vārdiem no Bībeles: „Jo redzi, tais dienās un tai pašā laikā, kad Es likšu griezties atpakaļ Jūdas un Jeruzālemes trimdiniekiem, Es sapulcināšu vienuviet visas tautas, novedīšu viņas Jošafata ielejā un sākšu ar viņām tur tiesāties Manas tautas un Manas mantojuma tiesas Israēla dēļ, jo viņas ir izkaisījušas Manu tautu citu tautu starpā, sadalījušas gabalos Mana paša zemi, un metušas kauliņus par Manas tautas likteni; viņas arī aizdevušas projām Manas tautas zēnus samaksai par prieka meitām un pārdevušas Manas tautas meitenes par vīnu, ko pēc tam nodzērušas. (Joēla 4: 1-3)

Mācītājs stāstīja, ka tagad it īpaši Izraēlā atgriežas pasaulē izkaisītā ebreju tauta, kā jau tas tika minēts pravietojumā. Un visa pasaule nostāsies pret Izraēlu. Bet Dievs Bībelē aicina, lai mēs nestu miera sveicienu Jeruzālemei. Mācītājs Vilnis Gleške brīdināja, ka īpaši svarīgi, lai Latvija netiktu parauta līdzi šajā cīņā pret Izraēlu, jo Dieva sods nāks pār tiem, kas pacels kara ieročus pret Izraēlu. Teiktie vārdi no Bībeles: „ Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād.” (1.Mozus 12: 3)

Mācītājs aicināja lūgt Dievu, lai Viņš pasargātu mūsu tautu no liktenīgas kļūdas, iedotu mīlestības degsmi pret ebreju tautu un iestātos par mieru Izraēlā.

Tēmu par Izraēlu mācītājs Vilnis Gleške noslēdza ar lūgšanu.

Kā jau zināms, 2. oktobrī notikušas 10.Saeimas vēlēšanas, apkopojot rezultātus tiek ziņots, ka Latvijas tautas atbalstu saņēmušas: Pirmajā vietā ierindojoties – “Vienotība”, otro vietu ieņemot “Saskaņas centrs”, bet trešo – Zaļo un Zemnieku savienība, tad seko “Par labu Latviju” un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Kristiešu centra „Prieka Vēsts” mācītāja Līga Gleške vakar, svētdienas dievkalpojumā izteica pateicību vēlētājiem un Dievam par panāktiem vēlēšanu rezultātiem,-ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

Ar Raivi Dzintaru no “VL”/LNNK sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. Avots: ”Latvijas Avīze”

V. Krustiņš: – Kādā no daudzajām aptaujām 40% latviešu uzskata, ka nacionālajai apvienībai jābūt valdībā. Vai jūs pats arī jūtat šādu atbalstu? Lasīt vairāk

“Izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit”    /Jozua gr. 24:15/

2010. gada 2. oktobris ir tā diena, kad mēs būsim nolikti izvēles priekšā, izšķiroties, par ko balsot 10. Saeimas vēlēšanās. Vai mums ir skaidri orientieri, pēc kuriem vadīties un kuri noteiks mūsu izvēli: politisko partiju solījumi vai mūsu kristīgā pārliecība.

Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, runājot par vēlēšanu būtisko nozīmi, saka:
“Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir kristīti, tātad viņi ir kristieši, viņi ir baznīcas locekļi, un kā baznīcas locekļi viņi ir atbildīgi par to, kas notiek valstī. Un tas ir viņu pilsoniskais pienākums, arī baznīca tā māca – ka tavs pienākums ir iet un balsot. Ja tu nebalso, tu patiesībā grēko, jo tu izvairies no līdzatbildības par savu valsti.”

Piedaloties vēlēšanās un balsojot par kādu no politiskajām partijām un to deputātu kandidātiem, mēs paši nosakām, kurš vadīs mūsu tautu, nākamos četrus gadus izstrādās likumus un aizsargās mūsu brīvības un tiesības. Vai arī to nedarīs, jo savā pārliecībā nebalstīsies Dieva Vārdā.

Uzsverot ticības un no tās izrietošās morāles būtisko ietekmi uz sabiedrības dzīvi, ASV prezidents Džordžs Vašingtons ir teicis: “No visiem tikumiem un paražām, kas ved pie valsts uzplaukuma, reliģija un morāle ir pašas nepieciešamākās. Veltīgi centīsies izcīnīt patriota titulu tas cilvēks, kurš aktīvi centīsies graut šos diženos cilvēciskās laimes balstus… Un būsim ļoti piesardzīgi ar pieļāvumu,
ka tikumību var uzturēt bez reliģijas.”

Vajadzētu būt tā, ka mūsu ticība Dievam ietekmē mūsu vērtības dzīvē; tas ietver arī valsts politisko dzīvi. Tomēr mēs bieži dzirdam apgalvojumu: “Dievs pats par visu parūpēsies.” Taču mums ir jāsaprot, ka saskaņā ar Bībeli Dievs savā radītajā pasaulē par visu rūpējas tieši ar savu cilvēku palīdzību.

Arhibīskaps Jānis Vanags par to saka:
“Mums jāaizmirst cerība, ka mēs, baznīca, turēsimies sāņus no politikas, bet Saeima un valdība pieņems mums labvēlīgas normas tādēļ, ka mēs esam labi un darām labu. Diemžēl tā nav noticis un nenotiks. Ja gribam ietekmēt politiskos procesus vēlamā virzienā, baznīcai Saeimā un valdībā ir vajadzīgs dialoga partneris vai, izsakoties skaidrāk, lobijs.”

Un nobeigumā gribam uzsvērt vēl vienu būtisku lietu, ko ir vērts pārdomāt: daudzi kristieši vēlēšanās neņem vērā savus bibliskos ideālus un bieži izraugās kandidātus, kuru politiskā nostāja nesakrīt ar viņu pašu ticības pārliecību, un pēc kāda laika posma ir spiesti gauži vilties. Svētie Raksti mūs pamāca: ko sēsi, to arī pļausi. Atbalstot kristīgās ticības noliedzējus, mēs vienlaicīgi atbalstām viņu vērtību sistēmas iesakņošanos mūsu sabiedrībā.
Ar savu balsi tu vai nu palīdzi nostiprināt kristīgās vērtības mūsu sabiedrībā, vai arī ļauj triumfēt citām antivērtībām, kas nenes svētību mūsu valstij un tautai. Izvēle ir tavā ziņā un atbildība par to arī. Balso saskaņā ar savas ticības pārliecību par ticības brāļiem un māsām, kas aizstāv tavus ticības ideālus un vērtības.
Dievs, svētī Latviju!

29. Inta Feldmane

LR 8. un 9. Saeimas deputāte,
biedrības “Lūgšanu brokastis” komitejas locekle

Kristīgā ticība ir mūsu tautas identitāte. Šodien Dievs devis iespēju brīvi paust un praktizēt savu kristīgo ticību un pārliecību katrā jomā, arī politikā. Dievs mums devis arī varu un atbildību ar savu ticību un aktīvu pilsonisko rīcību ietekmēt sabiedriskos, ekonomiskos un politiskos procesus, lai mūsu valstī realizētu kristīgas pārvaldības principus un veidotu taisnīgu un godīgu attieksmi pret cilvēku. Tāpēc likumiem jābalstās desmit baušļu morāli ētiskajos principos.
Vārds, ticība, darbi – tas ir dievišķais labklājības sasniegšanas veids, ceļot savu valsti par Dieva svētītu zemi, jo „rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet par to Kungu, jo tās
labklājība būs arī jūsu labklājība”. /Jeremija 29:7/
Esam strādājuši, lai sagatavotu un iesniegtu likumprojektus, kas aizstāv dabīgu ģimeni un kristīgās vērtības, piem., darbinieks savas reliģiskās pārliecības dēļ var atstrādāt uz sestdienu pārcelto darbdienu citā laikā. Esam iebilduši pret dzīvnieku rituālo kaušanu un atvieglotu laulības šķiršanas nosacījumu ieviešanu. Panākuši, ka likumā nosaka dievkalpojumu translāciju sabiedriskajā televīzijā, novērsuši likumā iespēju sašķelt Baznīcas vienotību, iesnieguši likumprojektu, kas ļautu samazināt abortu skaitu, esam ierosinājuši no 1. līdz 12. klasei apgūt Bībeles kristīgo mācību.
Dieva griba ir laba un pilnīga katram no mums un Latvijai. Tikai kopā –
katrs savā vietā un aicinājumā – ar Dieva doto spēku un gudrību mēs varam darīt visu, lai varētu teikt:
“Visa zeme ir pilna Viņa godības.” /Jesaja 6:3/
Par labu un Dieva svētītu Latviju!

30. Jānis Šmits

Rīgas domes deputāts, mācītājs, Rīgas Kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs,
LR 8. Saeimas sekretārs (2004–2006), LPP frakcijas priekšsēdētājs (2005–2006),
LR 8. un 9. Saeimas deputāts, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs (2006–2009)

Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus saka: “Es esmu pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” /Jņ. 8:12/

Latvijai kā kristīgai valstij ir uzdevums dot iespēju iepazīties un mācīt saviem iedzīvotājiem Dieva nemainīgos likumus, par kuriem Jēzus Kristus ir teicis:  “Ja tu gribi dzīvot, tad turi baušļus.” /Mt. 19:17/

Lai mūsu tauta dzīvotu, tai ir jābūt informētai par to, ko Dievs no tās pieprasa un ko apsola. Jo Dieva atziņas trūkuma un nevēlēšanās to mācīties dēļ iznīkst gan indivīds, gan arī tauta. /Hoz. 4:6/

Iestājos par obligātu Bībeles mācīšanu skolās no 1. līdz 12. klasei. Bērni ir jāinformē par Dieva likumu nemainīgajām patiesībām. Ticēt vai neticēt tām vēlāk ir katra individuāla izvēle un reizē arī atbildība.
Par Dieva vārdā izglītotu un svētītu Latviju!

32. Inese Šlesere

LR 8. un 9. Saeimas deputāte,
biedrības “Lūgšanu brokastis” valdes priekšsēdētāja

Es ticu, ka Dievam ir īpašs plāns Latvijai!
Es ticu, ka ikviens var būt daļa no šā plāna!

Mēs iestājamies par tām vērtībām, kas ir sevišķi dārgas Dievam, –
par laulību un stiprām ģimenēm, par dzīvības svētumu, par palīdzību tiem, kuri paši nespēj sev palīdzēt!
Mēs to jau esam darījuši, LR Satversmē laulības jēdzienu definējot kā savienību starp vīrieti un sievieti, asi iestājoties pret jebkādām ES uzspiestām normām, kas apdraud tradicionālo ģimeni; ieviešot vecāku pabalstu (tautā sauktu par māmiņu algām); izveidojot Uzturlīdzekļu garantiju fondu; veicinot bez vecāku gādības palikušo bērnu nonākšanu ģimenēs, sekmējot audžuģimeņu un vietējo adopciju skaita palielināšanos, kā arī nodrošinot apstākļus, lai pēc iespējas vairāk bērnu varētu dzīvot ģimenē.

Ar jūsu atbalstu iesākto darbu vēlamies turpināt.
Es ticu, ka, paklausot Dieva sirdij, Latvija var būt ticības zeme –
zeme, kur plaukst ticība Dievam, sev, savai ģimenei un savai valstij! Mums ir sniegta iespēja pārvērst gadsimtiem glabātās kristīgās vērtības skaistā un darbīgā svētības potenciālā, lai Dieva labvēlība un svētība varētu izlieties pār Latviju!

Dievs, svētī Latviju!  Par labu un Dieva svētītu Latviju!

Mēs pārstāvam LPP/LC politiskajā apvienībā
PAR LABU LATVIJU!
SARAKSTS NR. 8, RĪGA
Atbalsti mūsu kandidatūras vēlēšanās!