Kā jau SPEKTRS ziņoja, Saldus vietējo mācītāju protesta dēļ, festivālā Saldus Saule organizatori atteica grupas „Lordi” uzstāšanos.

Svētdien, Festivāla Saldus Saule rīkotāji paziņojuši, ka somu grupa Lordi uzstāsies vasarā gaidāmajā festivālā, bet iepriekš sniegtais atteikums it kā vietējo mācītāju protesta dēļ, no organizatoru puses bijis melots, lai tādējādi piesaistītu lielāku uzmanību grupas uzstāšanai,-ziņo spektrs.com/BNS

Festivāla “Saldus Saule” Jolanta Ķiģele apstiprināja, ka uz lielās skatuves uzstāsies “Skyforger” un “Lordi.

“Mācītāju vēstule bija īsta, kas tiktu ņemta vērā, ja tam būtu pamats,” uzsvēra Ķiģele. “Lordi” neesot nedz velni, nedz negāciju sludinātāji. Viņi pārstāv to mūzikas stilu, kurš lepojas ar spilgtu šovu, ārieni un ironiskām dziesmām.

Replika: īpatnēja pieeja grupai „Lordi” piesaistīšanai, ja reiz tā būtu tik populāra un Latvijas sabiedrībai gaidāma, tad uz tik zemu un lētu līmeni grupas pozicionēšanā nebūtu bijis jāiziet.

>>Nepaliec malā! Aizpildi anketu!<<

Situācija, kas radusies starp vienu no lielākajām bankām Latvijā AS Swedbank un uzņēmumu DK Daugava, atspoguļo sāpīgu realitāti, kas aktuāla visiem kredītņēmējiem Latvijā – gan juridiskām, gan fiziskām personām. Diemžēl nākas uzdot jautājumu: kā interesēs strādā valsts? Vai valsts amatpersonām noteikumus diktē bankas un to lobiji, izveidojot sev labvēlīgus likumus?

Vai banku darbību regulējošie normatīvie akti radīti tautas vai banku interesēs?

Banku vara Latvijā šodien ir kļuvusi neierobežota un nekontrolēta, tāpēc katastrofāli iznīkst biznesa vide, līdz ar to pieaug bezdarbnieku skaits, kas savukārt meklē pabalstus jau tā tukšajā valsts kasē,- spektrs.com ziņo Aigars Vaivars Daugava DK vadītājs ([email protected])

Nosacījumi, kas izstrādāti par labu bankām, nevis uz abpusēji līdzvērtīgiem noteikumiem   (starp kredītņēmēju un kredītdevēju), kas veicina veiklu bankas darboņu un viņu šaubīgo partneru aktivizēšanos. Kredītņēmējiem ļoti ātri tiek atņemti īpašumi, pat īpaši neizvērtējot lietas patieso būtību no tiesībsargājošām iestādēm, kas tiek pārdoti par smieklīgām cenām firmām, kas tieši vai netieši saistītas ar bankas darbiniekiem. Banku diktāts un agresīvā kredītpiedziņas politika līdzinās reketieru laikiem 90. gados. Vai likumu aizsegā drīkst notikt raiderisms un bandītisms, no kura cieš cilvēki? Vai šāda situācija atbilst modernas demokrātijas pamatprincipiem? Iespējams, liberālā ekonomika pēcpadomju valstī radījusi komplikācijas, kuras būtu jādziedē ar efektīvākiem līdzekļiem. Valsts nedrīkst ieņemt nogaidošu pozīciju! Godīgo kredītņēmēju aizsardzībai pret banku agresiju jābūt valsts prioritātei, sevišķi globālās krīzes iedarbības rezultātā.

Tāpēc vēlreiz aicinu valsts amatpersonas pārskatīt esošo kredītiestāžu regulējošo likumdošanas aktus un novērtēt, vai gadu gaitā likumi nav radīti vienpusēji par labu bankām, nevis tautai. Nav pieļaujama situācija, ka banka pēkšņi pieprasa atdot visu kredītu (kaut arī procentu maksājumi ir veikti regulāri), pārdod ķīlu bez izsoles par brīvu cenu (kaut par vienu latu) vai arī atņem īpašumu un liek turpināt maksāt kredītu! Nedrīkst panākt uzņēmuma bankrotu, padarīt cilvēku par bezpajumtnieku vai uz ielas brutāli atņemt automašīnu tikai tāpēc, ka kāda birokrātiska atskaite bankai ir iesniegta dažas dienas vēlāk.

Krīzes radītais biznesa sektora panīkums, nabadzības radītā iedzīvotāju emigrācija, izjukušo ģimeņu un pašnāvību skaits prasa tūlītēju valsts iesaisti, lai rastu iespējas palīdzēt tiem cilvēkiem, kas savus kredītprocentus maksā godprātīgi.

Mans ierosinājums ir sekojošs: jāvirza ideja par kredītņēmēju iespēju atmaksāt tirgus situācijai atbilstošus kredīta procentu maksājumus, atliekot pamatsummas atmaksu uz ilgāku laiku. Šāda politika būtu izdevīga gan kredītņēmējiem (mazāki tēriņi), gan kredītiestādēm (peļņa no procentiem turpinās), gan valstij kopumā (ekonomika un tauta atkopjas no finansu sloga).

Uzdosim sev jautājumu, vai noguldītāji būtu ieguvēji, ja Banka Baltija, nonākot finansu grūtībās, būtu turpinājusi maksāt tikai procentus (atbilstošus esošajam tirgus stāvoklim) par depozītiem, atliekot ieguldītās summas atmaksu kaut vai uz 20 gadiem un veiktu atmaksas (iespēju robežās) mazākās  vai dalītās  summās?

Vienlaikus kā savas valsts patriots uzskatu, ka nākotnē būtu jāstiprina nacionālās bankas pozīcija, lai Latvijas iedzīvotāji izmantotu tieši savas valsts bankas pakalpojumus, nevis veicinātu citas valsts ekonomiku.

Informēju, ka daudznozaru kompānija Daugava ir sākusi iedzīvotāju aptauju par sadarbību ar bankām (lūdzu, skatītwww.daugavadk.lv). Par pētījuma rezultātiem informēsim gan lēmuma pieņēmējus, gan mediju, gan sabiedrību kopumā.

Nepieļausim Latvijas iznīcināšanu! NĒ banku agresijai un diktatūrai!

Pasaulē: grūtā brīdī ikviena valsts samazina nodokļus, veicina investīcijas, palīdz uzņēmumiem radīt jaunas darba vietas. Tādējādi Valsts kasē ieplūst vairāk uzņēmumu un darbinieku maksātie nodokļi. Tātad – rodas vairāk naudas pensijām, pabalstiem, ārstu un skolotāju algām.

Latvijā: pacelti nodokļi un tarifi, atcelti pabalsti un nospiež arī tos, kuri vēl spējīgi savilkt kopā galus.

Kāpēc ir izveidojusies šāda ačgārna situācija atbild: Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (Par labu Latviju)

Divus gadus valdība demonstrē pilnīgu nespēju risināt Latvijas ekonomiskās problēmas, samazināt birokrātisko aparātu un vispār pieņemt jebkādus lēmumus, kas spētu izvest valsti no ekonomiskā un emocionālā bezdibeņa.

Ja valdība neredz iespējas rast līdzekļus Latvijas attīstībai, es tādas redzu. Un uzskatu, ka ikviena krīze nes sev līdzi iespējas.

Latvijas Attīstības fonda izveide

Pagājušajā nedēļā es nācu klajā ar priekšlikumu izveidot Latvijas Attīstības fondu, kā arī piešķirt Latvijas pilsonību 10 000 cilvēku, kas šim fondam ziedos legāli iegūtus, pārbaudītas izcelsmes naudas līdzekļus vismaz viena miljona eiro apmērā.

No politisko konkurentu puses mans priekšlikums izsaucis moralizējošus pārmetumus par it kā „pilsonības pārdošanu”. Ja reputāciju nevar uzbūvēt ar darbiem, atliek to stutēt ar apvainojumu palīdzību.

Interesanti, ka pārmetumi nāk no cilvēkiem, kas vispirms ar katastrofāliem nosacījumiem pārdevuši Latviju parādu verdzībā Starptautiskajam Valūtas fondam un šobrīd jau gatavo pārdošanai valsts vērtīgākos uzņēmumus: Lattelecom, Latvenergo un citus. Es labprāt uzklausītu šo kungu pārmetumus, ja komplektā ar tiem nāktu viena – kaut vai viena vienīga ideja, kā piepildīt Latvijas budžetu.

Vai divos Dombrovska valdīšanas gados Latvijas ļaužu dzīve uzlabojusies? Vai darbu atrast kļuvis vieglāk? Vai nākotne kļuvusi drošāka?

Emigrācija un imigrācija

Latviešu cilvēks nerīko grautiņus. Latviešu cilvēks sakravā mantas un aizbrauc. Lai kompensētu emigrāciju, ilgtermiņā uzturētu Latvijas sociālo sistēmu un nodrošinātu valsts attīstību, jau tagad Latvijas ekonomikai būtu nepieciešami ap 300 000 viesstrādnieku. Nesen Vācijas prezidente Angela Merkele paziņoja, ka Vācija atver robežas 12 miljonu cilvēku imigrācijai. Vai Jūs zināt, Dombrovska kungs, ka rindas uz vācu valodas kursiem Latvijā sniedzas līdz pat decembrim? Cilvēki vienkārši aizbrauc. Un ko darīsit Jūs? Ievedīsit simtus tūkstošus cilvēku no Somālijas, Pakistānas un Sudānas?

Tā vietā es piedāvāju sniegt iespēju 10 000 turīgu cilvēku ar labu reputāciju no visas pasaules iegūt Eiropas Savienības valsts Latvijas pilsonību par 1 miljonu eiro ziedojumu īpašā Latvijas Attīstības fondā. Uzsveru – nevis investēt līdzekļus Latvijas ekonomikā, bet ziedot naudu Latvijai. Bez atlīdzības. Kā to dara, piemēram, Bila un Melindas Geitsu fonds.

Tas nav nekas jauns. Tā ir pasaulē ierasta prakse. Tādas pragmatiskas valstis kā Lielbritānija, ASV, Kanāda un Šveice gadu desmitiem sacenšas par turīgu trešo valstu pilsoņu piesaistīšanu savai ekonomiskajai telpai. Kanāda ar līdzīgu pilsonības programmu piesaistīja tūkstošiem bagātu Honkongas pilsoņu laikā, kad pilsēta tika pievienota atpakaļ Ķīnai. Man nav neviena argumenta, lai kaut ko līdzīgu šodien nedarītu Latvija.

Cilvēki, kuri palīdz atbrīvot mūsu valsti no parāda, ko citādi maksātu mūsu bērni un mazbērni, ir pelnījuši Latvijas pilsonību ne mazāk kā sportisti, kas aizstāv valsts godu. Uzsveru: pilsonība netiktu dota tāpat vien, bet valsts drošības iestādes stingri sekotu katram pretendentam, viņa reputācijai un ienākumu legalitātei.

Tiem, kuri vaicā, kurš gan gribēs ziedot miljonu Latvijai, es atbildu – viena no Latvijas sabiedrības problēmām ir tā, ka mēs bieži vien pārāk zemu vērtējam savu valsti. Pasaulē ir daudz turīgu un vienlaikus sociāli atbildīgu cilvēku. Latvija ir skaista, droša, tīra, zaļa un stabila zeme lieliskā vietā, mierīgākajā pasaules daļā Eiropā, ES dalībvalsts. Te ir lieliskas iespējas dzīvot, baudīt dabu un kultūru un attīstīt biznesu.

Izpildot šo programmu, Latvijas valsts iegūst 10 miljardus eiro. Uz Saeimas pieņemta likuma pamata tiktu izveidots speciāls fonds, kurā piecu gadu laikā ieplūstu līdzekļi no programmas realizācijas.

Puse šīs naudas tiktu novirzīta Latvijas ārējā parāda atmaksai. Otra puse Latvijas Attīstības fonda naudas tiktu ieguldīta Latvijas izglītības sistēmas uzlabošanā, ekonomikas stimulēšanā, infrastruktūras attīstībā un, kamēr pašu izglītības sistēma tiek pilnveidota, – Latvijas talantīgāko jauniešu izglītībā pasaules labākajās mācību iestādēs ar noteikumu, ka stipendiātiem pēc studiju beigšanas noteikts laiks jāstrādā Latvijā – privātajā sektorā vai valsts pārvaldē. Un, cerams, par izglītotu profesionāļu trūkumu valsts pārvaldē man neviens nav jāpārliecina.

Nobeigumā vēlos piebilst: lielākā Latvijas problēma nav milzīgais parāds. Problēma ir valdības bezdarbība, gļēvums, lēmumu atlikšana, acu aizvēršana uz problēmām. Pirms man pārmest morāles trūkumu, Jūs, Dombrovska un Zīles kungs, varētu ielūkoties to cilvēku acīs, kuri jūsu tā saucamās budžeta konsolidācijas dēļ zaudē darbu, tiek iedzīti parādos un trūkumā.

Un lieciet mierā latviešu tautas pašcieņu. Ne to var nopirkt, ne pārdot. Tai nav nekāda sakara ar aklo spītību, kas bieži vien pāriet stulbumā. Atsakoties no palīdzības, gaidot uz aizdevēju žēlsirdību, atliekot būtiskus lēmumus un turpinot spīdzināt tautu, mēs nevienam neiespītēsim. Tikai ieriebsim paši sev.

Dombrovskis ekstrasensa Kašpirovska lomā

Pēc Ministra prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) ikgadējā ziņojuma Saeimā Ainārs Šlesers viņu salīdzina ar slaveno ekstrasensu Anatoliju Kašpirovski. Šlesers šo laiku Latvijā salīdzina arī ar Padomju Savienības brukšanu,-ziņo spektrs.com

“Tajā laikā, lai tautai radītu optimismu, parādījās tautas dziednieki, un viens no viņiem bija Kašpirovskis. Viņš nostājās tautas priekšā, visi ieslēdza televizoru. Tiem, kas bija zālē, viņš teica, ka būs labi. Diemžēl šis optimisms lielā mērā pārvērtās par tautas iemidzināšanu, tauta aizmirsa savas problēmas un sāka iemigt,” teica Šlesers

“Šodien, klausoties Ministru prezidentu, es domāju, ka tā tiešām ir laba tautas iemidzināšanas stratēģija – ierēdņi saraksta runas, Ministru prezidents tās nolasa.. Jautājums, kāda tad ir rīcība?” vaicāja politiķis.

Pēc vietējo draudžu protesta vēstules šā gada 8.jūlijā Saldū, Kalnsētas parkā paredzētajā festivālā “Saldus Saule” organizatori atsaka Somijas grupas „Lordi” uzstāšanos,- spektrs.com ziņo mācītāji no Saldus rajona.

Latvijas kristīgās sabiedrības vadītāju protests

„Lordu” koncertšovs – dziesmu saturs, šova elementi, kā arī izmantojamā pirotehnika ir nepieņemama”- teikts vēstulē. Turklāt „dziesmu teksti var izraisīt destruktīvus procesus cilvēkā, kas grauj ne vien indivīda dzīvi, bet arī ietekmē visu sabiedrību. Rīkojot „Lordu” koncertšovu, sabiedrība tiek mudināta uz destruktīvu rīcību, kas var pāraugt vardarbībā.” -turpina domu Latvijas kristīgās sabiedrības vadītāji.

Mācītāji vēstulē aicina galveno organizatoru Feliksa Ķiģelļa kungu pārdomāt, ka, protams, viņi nevar noteikt kādus nama tēvam viesus aicināt, taču mācītāji aicina pievērst īpašu uzmanību divām lietām.

“Pirmkārt- mēs ticam, ka Vārdam ir liels spēks. Nе vеlti Diеva Vārds mūs brīdina – ,,Pаr ikkаtru vеltīgu  vārdu, ko сilvēki runās, tiеm bus jааtbild tiеsаs diеnā”  (Мat.  12:З6).

Lūk, kaut vai dažas rindiņas no dziesmas „Monstеr.. Mоnstеr,” „Es būtu nolādēts, jа es to izdаrītu  un еsmu  nolаdēts jа nē! Šorеiz еs dodos nogаlināt! Briеsmoni (Izdzimum),briesmoni  (izdzimum)  еs nevаru vаirs izturēt  šo еlli! Nеlаbаis  ir prom , kaut ko paņemt dot! (dоmаts  - kādаm  kаut ko sniеgt),”

Un šāda satura dziesmas ir pārsvarā grupas repertuārā. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka vārdi ir kā dūmi, kas izkūp gaisā. No Bībeles mēs zinām, ka Vārds ir visspecīgākais radošais spēks.(Ebr. 11: 3) Tāpēc, ka esam radīti pēc Viņa tēla un Viņa līdzības. Dievs mums ir devis spēku radīt kādu realitāti, izrunājot vārdus. Ne velti grūtā brīdī uzmundrinošs vārds mūs spēj pacelt un stiprināt, savukārt ļauni vēlēts spēj sagraut vai pat nogalināt. Mēs esam pārliecināti, ka ikviens izsaukts vārds nepaliek bez augļiem.Tāpēc vēlamies pievērts Jūsu uzmanību tam, ka vārdi, kurus dzirdam sev apkārt mūs ietekmē vairāk nekā domājam.

Ieskatoties fragrnеntā no grupas „Lordi,, rеpеrtuāra, un apzinоties  сik vārdi  spēcīgi spēj mūs iеtеkmēt, vēlamies tikai  рajautāt  - vai  Jus  patiešām  vēlatiеs, ka šādi vardi „mājotu” mūsu  bērnos  un mūsu  sabiеdrībā  kоpumā? Vai Jūs būtu gatavs uzņеmties atbildību  par savas rīсības  kоnsеkvenсēm, saprоtоt, ka ar tādas grupas uzstāšanоs, Jūs mudināt  sabiеdrību  uz dеstruktīvu  riсību,  kas var  pāraugt  vardarbībā.  Dieva Vārds  atklāj  nozīmīgu  patiеsību: Ko cilvēks  sēj,  to viņš  аrī  pļaus,” (Gal. 6:7).

Otrkārt -ja namatēvs kādu viеsi uzaiсina, tad viņam būtu jāuzņеmas pilna atbildība un jagarantē, ka šis viеsis tiеšā vai nеtiеšā vеidā nеaizkar сitu  сilvēku privātās  intеrеsеs. Par šo pēdējо  punktu mums  tādas  pārliесības  nav, jo tik nеliеla teritorija  kā Kalnsētas  еstrādе, uzspridzintot tonnu.. pirоtehnikas,,  parеjā Saldus  tеritorijā  to nav  iеspējams  nеiеvērot.”

Otru tādu pašu eksemplāru mācītāji ir nosūtījuši arī Saldus novada domei, vēstuli parakstījuši 11 mācītāji no Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas, Romas Katoļu Baznīcas, Baptistu draudzes un Pareizticīgo draudzes.

Festivāla organizatora atbilde:

Festivāla organizators Fēlikss Ķiģelis raksta, ka piekrīt- Dieva vārdam ir liels spēks, kā to min baznīcas pārstāvji savā vēstulē, un nevēlas, lai festivāla „Saldus Saule” vārds tiktu aptraipīts ar sliktu slavu kā vardarbības propogandētājs, piebilstot: “Pieņemot, ka vēstules sastādītāji uzņemas pilnu atbildību runāt Kristīgās sabiedrības vārdā, un pieņemot to, ka Baznīcas ietekme cilvēku prātos un sirdīs vienmēr būs nozīmīga, mēs esam spiesti atkāpties no paredzētā “Lordu” šova festivālā, lai neizraisītu masu protestus pirms festivāla un haosu festivāla laikā, un nenostātos pret Kristīgo sabiedrību, kuru mēs ļoti cienām”.

Jāņem vērā arī, ka „Lordi” nav vienīgā un ne tik populārākā ārzemju grupa, kura bija apstiprinājusi dalību festivālā. Grupa „Lordi” ir dibināta 1996. gadā, taču pasaules mēroga atpazīstamību tā ieguva tikai 2006. gadā pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, uzskata, ka ekonomika pakāpeniski atjaunojas, paskaidroja valdības Komunikācijas departamentā, taču kādā veidā netiek komentēts.

Lai pārliecinātos par Ministra prezidenta uzskatiem, SPEKTRS veica savu informatīvo pētījumu pateicoties preses konferencei, kura tika veltīta vienā no Latvijā nozīmīgām tautsaimniecības nozarēm PIENSAIMNIECĪBA.

No Latvijas ik dienu uz Lietuvu izved 450 tonnas svaigpiena, radot vismaz četru miljonu latu zaudējumus valsts budžetā, otrdien preses konferencē pastāstīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks (LPCS apvieno 19 piena pārstrādes uzņēmumu, kas realizē aptuveni 94% no Latvijā pārstrādātā piena.), -ziņo spektrs.com

„Analizējot 2010.gada rezultātus un iegūstot informāciju no statistikas pārvaldes un Zemkopības ministrijas attiecīgajiem datiem, konstatēts, ka joprojām 450 tonnas svaigpiena dienā tiek izvestas uz Lietuvu.”-teica Jānis Šolks.

“Jāsaprot, ka tikai vājas valstis ir gatavas neko nedarīt, redzot, ka izejviela tiek izvesta, savukārt stiprās valstis dara visu, lai izejviela tiktu pārstrādāta konkrētajā valstī, joprojām slikti tiek pildīta Latvijas Ekonomikas atveseļošanās programma.” -turpina  Šolks

LPCS vadītājs informēja, ka tas ir tikai mīts, ka piens uz Lietuvu tiek izvests tāpēc, ka tur ir augstākas piena iepirkumu cenas un ka kooperatīvi ar savu darbību nodrošina augsto piena cenu Latvijā. “Realitāte ir pavisam cita,” teica Šolks un paskaidroja, ka patiesībā Lietuvas un Latvijas piena iepirkuma cenas ir ļoti līdzīgas, taču lietuvieši par Latvijas pienu piedāvā krietni augstāku iepirkuma cenu nekā ir Lietuvā.

“Tās ir aktivitātes, lai grautu vietējo pārstrādi,” norādīja Šolks un uzsvēra, ka piena cena Latvijā 2010.gadā ir bijusi visstabilākā no visiem iepriekšējiem gadiem. “Piena cena bijusi stabila ar tendenci paaugstināties. Gada beigās tie jau bija 20 santīmu par vienu kilogramu jeb 200 latu par tonnu, un šā gada februārī jau ir 207 lati par vienu tonnu,” apliecināja valdes priekšsēdētājs.

Piena izvešanas uz Lietuvu dēļ valsts nesaņem vismaz četrus miljonus latu gadā, atzina Šolks un piebilda, ka līdz ar piena izvešanu tiek zaudētas arī aptuveni 450 darbavietas piena pārstrādes uzņēmumos un līdz ar to valsts nesaņem nodokļu ieņēmumus par 450 strādājošiem.

„Lai gan Latvijas piena produktu eksports uz Lietuvu ir pieaudzis un pārsniedz importu, tas nav iemesls priekam. 2010.gadā importa eksporta bilance mums ir bijusi pozitīva, tikai jāņem vērā, ka tas nav iemesls priekiem. Eksporta apmēri pieauguši Latvijas pārstrādātāju aktīvās darbības eksporta tirgos dēļ un tādēļ, ka ir samazinājies pārdotās produkcijas apmērs vietējā tirgū.”-skaidro Šolka kungs.

Lai novērstu piena izvešanu uz Lietuvu un stabilizētu nozari Latvijā, LPCS vadītājs ieteica valsts līmenī radīt apstākļus piena lopkopības attīstībai, līdz piena kvotu atcelšanas brīdim sasniedzot vismaz 300 tūkstošu govju lielu ganāmpulku, lai nodrošinātu pieaugošo piena produktu pieprasījumu galvenokārt eksporta tirgos, kā arī rast iespēju atbalstīt tos piena ražotājus, kuru saražoto pienu pārstrādā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumos.

Kā panākama piensaimniecības attīstība?

Ir nepieciešamība pēc tādiem finanšu instrumentiem kā eksporta garantijas, līdzfinansējumi inovatīvu, ar augstu ražotās produkcijas pievienoto vērtību eksportspējīgu produktu ražošanas projektu realizācijai un papildu finanšu resursu pieejamība ātrai jaunu eksporta tirgu apgūšanai un krīzes situāciju risinājumiem. Daži no šiem instrumentiem darbojas arī pašlaik, taču ļoti neefektīvi. Valdes priekšsēdētājs izteica arī priekšlikumu nodrošināt ražotājiem nodokļu atlaides vai nodokļu brīvdienās, kā arī ieteica ieviest fiksētus nodokļus mazajiem piena ražotājiem.

“Ja cilvēks dzīvo demokrātiskā valstī, viņam jābūt lojālam pret šo valsti.”

Necilvēcīgs bija gan nacisms, gan padomju režīms, un abu šo režīmu upuri pelnījuši piemiņu, saka ebreju izcelsmes vēsturnieks DŽOELS REPELS, vēstures zinātņu doktors, Bostonas universitātes (ASV) profesors, 25 grāmatu un neskaitāmu rakstu autors. Latvijā viņš ieradies, lai piedalītos konferencē par ebreju kopienas dzīvi mūsu valstī pirms Otrā pasaules kara,-ziņo spektrs.com/Latvijas Avīze

– Jūs daudz ceļojat pa Austrumeiropu, un šis ir jūsu septītais brauciens uz Latviju. Kā redzat ebreju situāciju Austrumeiropā un Latvijā?

– Jāteic, ar katru gadu situācija uzlabojas, holokaustā bojā gājušo piemiņas vietu kļūst arvien vairāk. Padomju Savienība savulaik bija pret īpašu pieminekļu uzstādīšanu holokausta upuriem un aizbildinājās, ka Otrā pasaules kara laikā bija vairāk nekā 27 miljoni padomju upuru un ebreji – to starpā, līdz ar to viņiem atsevišķas piemiņas vietas nav vajadzīgas. Jo, lūk, ir taču kopīgie memoriāli!

Pēc padomju režīma krišanas parādījušies pieminekļi holokaustā nogalinātajiem ebrejiem – Ukrainā, Krievijā, Baltkrievijā, Latvijā un citur. Maskavā Jeļcina laikā tika atļauts uzcelt īpašu Holokausta muzeju. Latvijā kopš 1990. gada attiecībā pret ebreju kopienu notikušas pozitīvas pārmaiņas. Esmu apmeklējis ebreju skolu Rīgā, atjaunoto Rīgas sinagogu, iespaidīgs ir Rīgas Geto un holokausta muzejs. Tas liecina par Latvijas valdības izprotošu, pozitīvu attieksmi. Jā, ar katru gadu esmu arvien vairāk apmierināts ar to, ko redzu. Es strādāju kopā ar Eliju Vīzelu, vispazīstamāko ebreju, kurš pārdzīvojis holokaustu, Nobela Miera prēmijas īpašnieku, – esmu E. Vīzela Jūdaikas izpētes centra arhīva direktors. E. Vīzels pēc Latvijas prezidenta ielūguma plāno apmeklēt Latviju. Tas ir signāls, ka Latvijas augstākās amatpersonas godina holokausta upuru piemiņu.

Kāpēc ir tik svarīgi, lai ikviens zinātu par holokaustu?

Konferencē esmu iecerējis runāt par atmiņu un piemiņu. Man daudzkārt vaicāts, kāpēc ir tik svarīgi, lai ikviens zinātu par holokaustu. Es atbildu, ka nav tik svarīgi, lai jūs zinātu, kas tieši notika holokausta laikā, bet lai jūs zinātu, kas notika Otrā pasaules kara laikā un kontekstā. Holokausts ir tikai daļa, lai arī ļoti sāpīga daļa vēstures kopainā. Zināt Otrā pasaules kara vēsturi ir būtiski, lai nepieļautu nākamo pasaules karu. Jo kāpēc bija iespējams Otrais pasaules karš? Lielā mērā tāpēc, ka pēc Pirmā pasaules kara vēsturnieki un sabiedrība kopumā nepievērsās tā izpētei. Vairākums grāmatu par Pirmo pasaules karu tika publicētas pēc Otrā pasaules kara beigām, un tas nozīmē, ka cilvēce nemācījās no savas pieredzes. Tāpēc man visbūtiskāk šķiet, lai cilvēki zinātu, kā sākās karš, kādi bija tā cēloņi. Saviem studentiem es saku: nepūlieties iegaumēt datumus, centieties izprast procesus. Vēsture nav datumi, bet gan plūdums, kā notikumi virzījās no dienas dienā, no mēneša mēnesī, no gada gadā. Un vēl Otrais pasaules karš bija iespējams tāpēc, ka pasaule klusēja, kad nacistu režīms slepkavoja.

– Ne tikai nacistu režīms vainojams masu slepkavībās; arī padomju režīms veica kara noziegumus, masveida slepkavības, arī Sibīrijā bija vergu nometnes.

– Elija Vīzejs teicis: ne visi upuri bijuši ebreji, bet visi ebreji bija upuri. Man šķiet, ir būtiski paturēt prātā šo teicienu, kas pasaulē kļuvis slavens. Jo nacistu ideja bija nogalināt, tādējādi atrisinot “ebreju problēmu”. Lielākā daļa nogalināto ebreju bija civiliedzīvotāji; upuru skaits ebreju vidū, rēķinot proporcionāli, nenoliedzami, bija daudz lielāks nekā padomju režīma upuru vidū. Ja nacistiskais režīms netiktu sagrauts, ebreju slepkavošana turpinātos.

– Piekrītu, ka holokausta upuri pelnījuši piemiņu, bet piemiņu pelnījuši arī padomju režīma upuri. Vai, jūsuprāt, pareizi runāt par diviem brutāliem režīmiem – padomju un nacistisko, kuri abi veica kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci?

– Jā, protams. Arī padomju režīma upuru piemiņa ir jāatceras! Abi – gan nacistiskais, gan komunistiskais – bija brutāli, necilvēcīgi režīmi. To abu rokas ir asinīs. Es daudz ceļoju pa Austrumeiropu, bijušajām padomju republikām. Ukrainā daļa sabiedrības joprojām ir tik sašutusi par padomju režīma zvērībām, ka turpina runāt vai nu ukrainiski, vai poliski, bet ne krieviski. Ukrainas sabiedrība ir ļoti sadalīta: tie, kas nenosoda padomju režīma darbus, un tie, kuri nosoda.

– Ir personas, kuras izmanto ebreju organizāciju vārdus, lai nosodītu Baltijas valstis, kurās it kā atdzimstot “neonacisma idejas”, vienlaikus apgalvojot, ka Latvijā neesot bijusi padomju okupācija un tamlīdzīgi. Viens no tiem ir tā sauktā Krievvalodīgo ebreju vispasaules kongresa līderis Boriss Špīgels, kurš lielā mērā atkārto Krievijas propagandu, kas vērsta pret Baltijas valstīm.

– Jā, es zinu… Es par šo cilvēku nevaru teikt nevienu pozitīvu vārdu. Esmu tikai pret to, ko viņš saka vai dara…

– Viena no Latvijas problēmām ir sabiedrības sašķeltība, un arī Latvijas ebreju vidū ir tādi, kas ļoti vāji prot valsts valodu un drīzāk jūtas lojāli nevis Latvijai, bet Krievijai.

-– Negribu kritizēt vietējo ebreju sabiedrību. Ziniet, tas var būt diezgan bīstami… Bet ir jāsaka: ja cilvēks dzīvo demokrātiskā valstī, viņam jābūt lojālam pret šo valsti. Piemēram, man nepatīk, ja kāds, kurš dzīvo Izraēlā vai ASV, apgalvo, ka esot vispirmām kārtām lojāls pret Krieviju, tikai pēc tam pret Izraēlu vai ASV. Ja esi ieguvis kādas valsts pilsonību, tas nozīmē, ka esi piederīgs šai valstij.

Esmu pētījis, kādas ir attiecības dažādās valstīs starp vietējo ebreju sabiedrību un šīs valsts valdību. Pieņemts, ka ebrejiem ir jālūdzas par tās valsts valdību, kurā viņi dzīvo, – lai valstī klātos labi, būtu miers un pārticība. Ebreji, kas dzīvo ASV, sestdienu lūgšanās piemin ASV valdību un prezidentu Obamu. Irānā ir

40 000 cilvēku liela ebreju diaspora, un kā jums šķiet, par ko viņi lūdzas? Par Irānas prezidentu Ahmadinedžadu. To pieprasījusi arī Irānas valdība. Bet te ir atšķirība. ASV ebreji ar prieku lūdzas par Obamu, bet Irānā viņi pakļaujas un tāpēc lūdzas par Ahmadinedžadu. Latvijas ebrejiem, kas te dzīvo, jālūdzas par Latvijas valdību, tādējādi paužot savu lojalitāti. Ja viņi vēlas, līdzīgi kā to dara ASV dzīvojošie ebreji, tad var pēc tam lūgties arī par Izraēlas valdību. Tas nozīmē, ka lūgšanas viņi saka kā Latvijas pilsoņi, pēc tam kā ebreji var lūgties par Izraēlas valsts labklājību. Tie, kas šo principu neievēro, manuprāt, ir drīzāk padomju cilvēki, nevis ebreji

>>Pilns teksts šeit<<

Jau otro gadu Biedrība „Tautas Lūgšana” no 14. līdz 20. martam Rīgā un Kuldīgā organizē starpkonfesionālu

lūgšanu nedēļu ar semināriem, gavēni un noslēguma konferenci „Meklēsim Dieva vaigu”. Konferencē aicināti

piedalīties un kalpot visu Latvijas konfesiju vadītāji, kalpotāji un draudžu pārstāvji,- spektrs.com ziņo Ingūna Millere

Biedrība „Tautas Lūgšana” dibināta ar mērķi konsolidēt dažādu konfesiju baznīcas un ticīgos, apvienojot

Latvijas sabiedrību, turpināt integrēt tajā kristīgās morāles vērtības, kas balstītas Svētajos rakstos.

Esam pateicīgi Dievam, ka Viņš mums uzticējis šo skaisto zemi Latviju. Ir prieks, ka mūsu valsts ir viena no

retajām pasaulē, kur dažādu konfesiju un draudžu pārstāvji ir gatavi sēsties pie viena galda, raugoties uz

kopīgo nevis meklējot atšķirīgo.

Šis laiks raksturīgs Latvijas cilvēkiem ar ekonomiskām un sadzīves grūtībām. Ir skaidrs, ka, neskatoties uz

ekonomiskiem zaudējumiem, vislielākie zaudējumi ir tie, kas skar cilvēku personīgās dzīves un dvēseles.

Daudzi ir izmisumā, meklē izeju, bet neatrod.

Mēs ticam, ka atbilde ir Dievā. Šajā laikā mēs vēlamies mudināt cilvēkus daudz dziļāk un nopietnāk

pievērsties Debesu Tēvam un meklēt Viņu.

Biedrības „Tautas Lūgšana” organizētie Dieva meklēšanas nedēļas pasākumi notiks Rīgā, draudzē „Cerība”

Nometņu ielā 31 un Kuldīgā, Pilsētas laukumā 4, “Mārtiņzālē”. Katrā pilsētā dievkalpojumos kalpos dažādu

konfesiju draudžu mūziķi ar slavēšanu un sludinātāji ar Dieva Vārdu. Konferences īpašais viesis Starptautiskās

kustības „Dieva meklētāji” kalpotājs Venjamīns Bruhs no Ukrainas.

Lūgšanu nedēļas mērķi:

Ø Aktualizēt jautājumus par lūgšanu dzīvi, Dieva meklēšanu un personīgām attiecībām ar Dievu,

paceļot tieši šos jautājumus pāri visiem citiem.

Ø Aicināt ar savu īpašo pieredzi dalīties dažādu konfesiju pārstāvjus, veicinot vienotību un savstarpējo

sapratni starp dažādām draudzēm.

Programmā:

14.03. –16.03. – Mācību semināri par lūgšanu dzīvi un Dieva meklēšanu.

17.03. – Gavēņa diena, lūgšana un pielūgsme visas dienas garumā.

18.03. –20.03. Konference ar 6 dievkalpojumiem, kuros kalpos dažādu konfesiju sludinātāji un slavētāji.

Konferences translācija būs dzirdama Latvijas Kristīgā Radio mājas lapā www.lkr.lv .

Sīkāka informācija www.tautaslugsana.lv vai pa tālruni 29296541. Reklāmas video http://video.com/

20781616 .

Latvijai ir nepieciešami cilvēki, kuru sirdīs deg mīlestībā uz savu Debesu Tēvu, un kuri pazīst Viņu personīgi.

Mēs ticam, ka personīgas attiecības ar Dievu ir solis ceļā uz garīgo atmodu Latvijā, baznīcā un ikviena cilvēka

dzīvē.

Pastiprināta Latvijas tautas izbraukšana no valsts jauna darba meklējumos, mirstība lielāka par dzimstību, Latvijai katastrofāli zems demogrāfiskais stāvoklis un jau sen atskanējis trauksmes signāls, bet tagad sirēna Latvijas tautas sirdsapziņā…

Savukārt šādu bezcerīgo stāvokli izmanto, kā varenu iespēju Latvijas nelabvēļi. Mozaīka- (Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu apvienība) cer, ka 10.Saeimas laikā parlamentā nonāks Likums par viendzimuma partnerattiecībām, kas pašreiz atrodas izstrādes stadijā un jau notiek sarunas ar politiķiem un organizācijām, kuras varētu atbalstīt likumprojektu,-ziņo spektrs.com

Apvienības Par labu Latviju! (PLL) Saeimas frakcija kategoriski neatbalsta partnerattiecību likumprojekta izskatīšanu Saeimā un neuzskata, ka viendzimuma partnerattiecības jālegalizē.

(PLL) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns ziņo-„Šobrīd nav nekāda pamatojuma virzīt izskatīšanai Saeimā šādu likumprojektu, kas legalizētu viendzimuma partneru kopdzīvi. Neatbalstām to pēc būtības, un nav īstais laiks šādus jautājumus risināt Saeimā. Ja kaut kas tiešām ir svarīgs, tad tā ir kritiskā demogrāfiskā situācija. Tāpēc prioritātei ir jābūt tādas izmaiņas likumos, kas aizstāv vecāku un bērnu intereses, veicina dzimstību un iedzīvotāju atgriešanos Latvijā”.

Replika: Īpatnēji, Mozaīkas projekts vēl tikai izstrādes līmenī, bet jau notiek intensīvas sarunas ar Latvijas politiķiem un dažādu organizāciju iespaidošana sava nešķīstā plāna realizēšanā.

Atskan sirēna!

Draudžu mācītāji SPEKTRS redakcijai Latvijai nozīmīgos procesos pauž atrunas ar fenomenālu formulu vārdos „Es nezināju…” Tagad Tu zini!!!

Latvijas tautas draudzes! Jūsu darba sarakstā tiek pievienots vēl viens punkts!

Lūgt Dievu par demogrāfijas celšanu Latvijā un iestāties pret viendzimuma partnerattiecību legalizāciju Latvijā.

Sestdien, draudzes ” Labā vēsts” telpās notika Rīgas Mesiāniskās draudzes „Šofar” rīkots pasākums „Lūgšana par ebreju tautu”. Tajā piedalījās arī Marģers Vestermanis, vēsturnieks, muzeja “Ebreji Latvijā” vadītājs, kā arī Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis, kurš ar kolēģiem pēta tēmu ”Holokausts Latvijas teritorijā nacistu okupācijas laikā 1941–1945.”- ziņo spektrs.com

Komisijas galvenie izvirzītie uzdevumi: 1. Informēt un izglītot Latvijas iedzīvotājus, it sevišķi jaunatni, par ebreju traģēdiju un saglabāt dzīvu nevainīgo upuru piemiņu. 2. Informēt starptautisko sabiedrību par holokaustu Latvijas teritorijā un izlabot kļūdainu informāciju un nepareizus stereotipus par to.

Lekcijas „Baznīca un Holokausts” laikā Vestermaņa kungs atzina, ka drīz pētniecības laiks komisijā tuvojas noslēgumam un sagatavotie ziņojumi būs apkopoti autora jaunajā grāmatā.

Vestermaņa kungs lekciju sadalīja divās daļās, vispirms viņš iepazīstināja klātesošos ar vispārīgu informāciju par kristīgās pasaules pasīvo nostāju attiecībā par A. Hitlera izvirzītiem plāniem iekarot visu pasauli un iznīcināt ebrejus, taču vairāk lektors iedziļinājās par Latvijas kristīgo draudžu attieksmi ebreju jautājumā.

Vēsturnieks sacīja, ka pasaulē zināmās katoļu un luterāņu draudzes bija vienaldzīgas un neizteica atklātu protestu ebreju likvidēšanas jautājumā Otrās Pasaules kara laikā.

Arī Latvijā kristīgās draudzes neizteica atbalstu un protestu, kaut arī atradās tādi mācītāji kā Grinbergs, Bergs un J. Zanders, kuri bija uzrakstījuši vēstuli Hitleram ar lūgumu atbrīvot Latviju no ebrejiem, kā arī no krieviem un poļiem, taču atradās daudzi atdalīti no savas konfesijas nostājas mācītāji, kuri glāba un slēpa ebrejus no atklātas iznīcības. Neatkarīgi no tā lektors uzskata, ka Latvijas draudzes tomēr varējušas daudz vairāk atbalstīt ebrejus un iesaistīties par viņu tiesībām dzīvot.

Lektors pauda nožēlu, par pasaulē pastāvošo baznīcu pasīvo attieksmi antisemītisma izplatīšanā, gan Otrās Pasaules kara laikā, gan arī mūsdienās Izraēlas notikumos.