„Bez Tabu” vadība ir saņēmusi sūdzību no kādas 16 gadus vecas meitenes mātes, kura ir neapmierināta, par to, ka meita apmeklē draudzi “Prieka Vēsts“.  Mātes arguments esot tāds, ka meita mājās nerunā neko citu kā vien par draudzes norisēm. Turklāt māte neesot devusi meitai rakstisku atļauju par iesaistīšanos tajā,- ziņo spektrs.com

Šodienas problēmu skatījumā, kad mazgadīgi bērni klaiņo ielās un lieto narkotikas, nodarbojas ar prostitūciju, maizes dēļ un iet bojā no narkotisko vielu pārdozēšanas, kā arī nesaprastie pusaudži izdara pašnāvību, šķiet dīvaini, ka  vecāku sirdis tas satrauc daudz mazāk, nekā tad, kad viņu atvases apmeklē pozitīvu un veselīgu vidi, kurā tiek aprūpēti gan sadzīviskā, gan arī garīgā līmenī.

„Bez Tabu” mājas lapā var iepazīties ar daudz komentāriem, kuri liecina par draudzes „Prieka Vēsts” pozitīvo ietekmi, gan arī izsaka pateicību par to, ka draudze „Prieka Vēsts” vispār pastāv. Kāds komentētājs vārdā Valdis ir izteicies lakoniski: „Draudze “Prieka Vēsts” ir dāvana mūsu valstij.. Un tikai dēļ tā, ka patiesi kristieši ir un stāv par mūsu valsti, tai ir nākotne!!”

Savukārt komentētājs Skrubis izteicis domu par informācijas vērtēšanu: „Diemžēl, Padomijas laiks mums nav iemācījis kritisko domāšanu. Strādāju PR un zinu kā ziņas tiek izvēlētas, Bez Tabu politika ir diezgan daudz vērsta uz negatīvisma meklēšanu, tāpat arī TV3 konkurējošās televīzijas līdzīgs raidījums. Varu tikai novēlēt Bez Tabu vairāk analītiskās domāšanas un emocionālās inteliģences.”
Skrubis izteicis arī savu neapmierinātību par šāda sižeta rādīšanu vispār, uzdodot pretjautājumu: „Kāda tad ir ziņas morāle- labāk lai dzer, smēķē un nolaiž savu dzīvi renstelē…?”

Katrā ziņā šoreiz ir patīkami redzēt, ka kādā no Latvijā pastāvošām pārraidēm un proti „Bez Tabu” šāda veida tēma nav piemēslota ar reliģisko naidu.

<<Videosižets šeit>>

Haiti prezidents atcēlis pašus spilgtākos un ar vudū tradīcijām saistītos nacionālos svētkus Mardi Grass. Tā vietā visa valsts ar valdību priekšgalā pavadīja trīs dienas lūgšanā Dievam un gavēnī,- spektrs.com ziņo marcisjencitis.lv

Viens no kristiešu līderiem, kurš palīdzēja organizēt šo vēsturisko notikumu, paziņoja, ka katru dienu vairāk nekā miljons cilvēku pulcējās pie Nacionālās pils, lai piedalītos lūgšanā no 12. līdz 14. februārim. Vairāk nekā trīs tūkstoši nožēloja grēkus, 120 no viņiem – bijušie vudū priesteri. Pēc viņa vārdiem, „Atmodas vējš” ir pāršalcis visu valsti. Vienā no Haiti draudzēm no grēkiem pie Jēzus atgriezās vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Mācītājs izmisumā sacījis, ka nezinot, ko ar viņiem iesākt.
Pēc kalpošanas Reciprocal Ministries International pārstāvja vārdiem, Valsts prezidenta lēmums atcelt Mardi Grass karnevālu esot vēsturisks. Savas pastāvēšanas laikā šis karnevāls bija kļuvis par starptautiska mēroga pasākumu. Tie bija paši lielākie, spilgtāki un apmeklētākie svētki gadā. Turklāt šajā karnevālā tika noturētas vudū ceremonijas.
Kā ziņo Reciprocal Ministries International kalpošana, kristieši ne reizi vien bija griezušies pie Valsts prezidenta ar lūgumu vienu dienu gadā veltīt nacionālajai lūgšanai. Pēc viņu vārdiem, prezidents esot bijis gatavs izpildīt šo lūgumu, taču kavējis viens apstāklis – kā uz to reaģēs vudū kulta sekotāji. Taču pēc zemestrīces Haiti prezidents atcēla pagānisko karnevālu un šajā laikā izsludināja lūgšanu un gavēni visas valsts mērogā.
Bez tam, Haiti valdība pieņēmusi trīs rezolūcijas, kurās iesaka 12. janvāri, dienu, kad valsti skāra briesmīgā zemestrīce, pasludināt par Nacionālo pārdomu un pateicības dienu Dievam par izglābtajiem. Savukārt 12., 13., un 14. februāris tiks oficiāli izsludinātas par Nacionālās lūgšanas un gavēņa dienām. Bībele tiks pasludināta par atjaunotās Haiti valsts garīgo Konstitūciju un tā tiks mācīta visās valsts izglītības iestādēs. Savukārt valsts prezidents visas oficiālās runas nobeigs ar vārdiem: „Lai Dievs svētī Haiti”.

Aicinām visu konfesiju draudžu kristiešus piedalīties Lūgšanu nakts pasākumā “Šajā naktī debesis vaļā!” no šī gada 2. aprīļa pulksten 22.00 līdz 3. aprīļa pulksten 6.00 no rīta,- spektrs.com ziņo Rīgas evaņģēliskās Vasarsvētku draudzes “Cerība” mācītājs Jānis Sadovskis.

Ir pienācis Lieldienu laiks, kas runā par Jēzus Kristus pēdējo Vakarēdienu, lūgšanu cīņu Ģetzemanes dārzā, Viņa ciešanām un augšāmcelšanos. Tas runā par notikumiem, kas mainīja cilvēces likteni. Tika izcīnīta visgrandiozākā cīņa cilvēces vēsturē, par to, lai cilvēki varētu sastapties ar Tēvu, un pilnīgi attaisnoti Jēzus asinīs nostātos Dieva priekšā. Jēzus to piepildīja uzvarot nāvi un elli. Pie koka krusta Golgātā tika pienagloti mani un tavi grēki, un atvērās ceļš uz debesīm pie mūsu Tēva.
Jēzus apsolīja, ka nekādi apstākļi vai notikumi ap mums nespēs mūs šķirt no Viņa mīlestības, žēlastības un patiesas svētības.
“Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens? Nē, visās šinīs lietās mēs paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.” (Rom. 8:35,37)
Taču ir kaut kas tāds, kas starp mums un mūsu mīlošo Tēvu, tomēr spēj uzcelt sienu, tas ir grēks. Mūsu nepareizās domas, vārdi un darbi. Tie ir tie, kas atnes mūsu dzīvē sāpes, vilšanos, sarūgtinājumu un atsvešināšanos no Dieva. Tie nodara pāri mums, cilvēkiem mums apkārt, mūsu zemei un sāpina mūsu Dievu. Vienīgais ceļš, kā visu atkal griezt atpakaļ ir salauzta sirds par saviem un savas tautas grēkiem. Jēzus ir apsolījis, ka salauztu sirdi un satriektu garu Viņš nenoraidīs, un katru, kas griezīsies atpakaļ pie Viņa ar grēku nožēlu, Viņš pieņems, piedos un nomazgās.
Tāpēc šis aicinājums ir Latvijas Dieva tautai, visu konfesiju draudzēm un to mācītājiem, grēku nožēlas dienas ietvaros, šī gada 2. aprīļa naktī vienoties kopīgā grēku nožēlas lūgšanu dievkalpojumā. Mēs aicinām meklēt Dieva vaigu, zemoties grēku nožēlā, meklējot grēku piedošanu un sagaidot mūsu zemes dziedināšanu.

Mēs ticam, ka mūsu tauta var piedzīvot Jesajas grāmatā 61. nodaļā apsolīto, ka Dievs dziedinās sagrauztas sirdis Latvijā, pasludinās apcietinātajiem atsvabināšanu un sasaistītajiem pilnīgu brīvību. Dievs iepriecinās visus noskumušos, piešķirs galvas rotu pelnu vietā, dos prieka eļļu sēru drēbju vietā un atjaunos sagrautās postu vietas.
Šī būs pirmā lūgšanu nakts Latvijā 2010. gadā. Iepriekšējās lūgšanu naktīs ar mums kopā bija daudzas dažādu konfesiju draudzes un mājas grupas, aicinām un ceram uz jaunu dalībnieku iesaistīšanos.
Mēs ticam, ka atmodu un Svētā Gara uguni Latvijā Dievs var izliet caur cilvēkiem, kuri dziļi un personīgi pazīst Dievu un ir gatavi maksāt cenu atraujot no sava miega, komforta un pavadot atdalītu laiku lūgšanā.
NEPALIECIET MALĀ!!!
Lūgšanu nakts mērķis ir vienota, vienlaicīga lūgšana starp draudzēm un atsevišķiem kristiešiem visā Latvijas zemē.
Paliksim nomodā un lūgsim.
Dievs, Svētī Latviju.

Špicbergenas globālajā pazemes glabātavā (Svalbard Global Seed Vault), kura tika atvērta 2008.gada februārī, kļuvusi par pasaulē lielāko sēklu banku.  Šobrīd krājumā ir pusmiljons augu veidu, – ziņo spektrs.com
Pagājuši divi gadi kopš „Pēdējo laiku” sēklu glabātavas atklāšanas dienas, kad tā sākusi pieņemt sēklas no visas pasaules.
Tagad tika paziņots, ka glabātava kļuvusi par vislielāko pasaulē.
Vadoties pēc izpilddirektora Keri Foulera (Cary Fowler) vārdiem, pašlaik glabātavas rīcībā ir apmēram trešdaļa sēklu no visas Zemes.
Sēklu savākšanas mērķis ir pasargāt augus no dažādām zemes katastrofām tādējādi garantējot saglabāt faunu to nezaudējot.
Cēls mērķis, taču „Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.” (Mat. 12: 30)

Šī gada Lieldienās Hongkongā gandrīz 3000 katehumenu saņems kristības sakramentu,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz radiovaticana.org/J. Evertovski un aģentūru Fides.

Gatavojoties svarīgajam notikumam, Lielā gavēņa laikā paredzētas vairākas tikšanās ar vietējo bīskapu. Iepriekšējā notika 7. martā. Tās laikā bīskaps Džons Tongs aicināja nākamos kristiešus aizvien vairāk nostiprināties savā ticībā un ņemt aktīvu dalību Baznīcas dzīvē. Nemitīga lūgšana ir labākais līdzeklis, lai saņemtu „dzīvo ūdeni”, ko sniedz Jēzus – sacīja bīskaps. Viņš mudināja katehumenus ik dienas lasīt un pārdomāt Dieva vārdu, un novērsties no visa, kas ir pretrunā ar ticību. Tikai tādā veidā cilvēks aizvien vairāk tuvosies Kristum un kļūs par Viņa liecinieku. Bīskaps pasniedza katehumeniem Svēto Rakstu grāmatu, tādējādi ar šo simbolisko žestu parādot, ka Dieva vārdam jākļūst par ikviena ticīgā ikdienas ceļamaizi, lai uzturētu degošu savas ticības liesmu.

Jānis Rožkalns pagājušā gadsimta 70-tajos un 80-tajos gados bija pazīstams disidents. Mīlestība pret Latviju, brīvu Latviju, bija stiprāka par bailēm – Rožkalna disidenta gaitās minamas tik daudz epizodes, kurās viņa rīcība bija izteikti pretpadomiska (un rezultējās ieslodzījumā laikā no 1983. līdz 1987.gadam), piemēram, katru gadu 18.novembrī daudzās Latvijas vietās izkāra sarkanbaltsarkano.

Jānis Rožkalns pārraidē „Viss notiek” min 3 svarīgākās Latvijas prioritātes:

1.    Noformulēt jēdzienu, kam pieder Latvijas valsts?
2.    Kāda ir latviešu identitāte?
3.    Dzimstība!

1. Mums šodien ir jāpaceļ jautājums un jāsaņem atbilde – kam pieder Latvijas valsts? Kam viņa ir domāta? Vai Latvijas valsts ir latviešu valsts, vai tā ir latviešu un krievvalodīgo valsts, vai ir jādalās ar vēl kādu? Briseli, Vašingtonu? Valūtas fondu? Kam Latvija pieder? Vai tā pieder mums latviešiem? Mēs ļoti labi zinām, ka viņa tika dibināta latviešiem, latvieši viņu dibināja un visa mūsu cīņa bija tikai, lai aizstāvētu latviešu tautas intereses.

Es domāju, ka arī šodien tas ir dzīvības un nāves jautājums, ja mēs gribam savu valsti paturēt – atbildēt uz šo jautājumu pašiem sev. Kam pieder Latvijas valsts?

Mana atbilde ir skaidra, Latvijas valsts ir latviešu valsts un tamdēļ mums ir jāaizstāv savas intereses visās jomās.

2. ir ļoti tuvs šim pirmajam jautājumam. Kas ir mūsu šodienas identitāte? Latvietim! Kas ir viņa identitāte? Es esmu dažādos forumos un valsts pirmajām personām uzdevis šo jautājumu, un kā atbilde ir samulsums. Mēs šodien vairs nezinām, kas ir mūsu identitāte, jo mēs arī īsti nezinām, kam pieder mūsu valsts un tamdēļ mums būtu jārunā ļoti atklāti, ļoti skaidri, ļoti konkrēti par to, kas ir mūsu identitāte. Jānoformulē tā un tad tas būtu mums tālākam ceļam ļoti svarīgs dokuments.

3. Trešais punkts ir dzimstība. Mēs izmirstam. Ja mēs neatrodam veidu, ceļu, kā mēs varam stiprināt ģimenes, lai ģimenēs dzimtu bērni, tad visam pārējam nav nekādas nozīmes. Mēs tāpat pazaudēsim savu valsti. Šodien Latvija pazaudē apmēram divsimt pilsoņus dienā. Simts ir no negatīvās dzimstības, simts izbrauc. Un tā ir katastrofa.

4.    Latvijas vēstures mācīšana skolās kā atsevišķu priekšmetu.

Kosmopolītisma mērķis – izdzēst latviešu nacionālās vērtības. Vai mēs to pieļausim?

VIDEO

Valsts prezidents Valdis Zatlers piektdien neizsludināja pretrunīgi vērtētos grozījumus Imigrācijas likumā, kas atvieglotu iespēju investoriem no valstīm ārpus ES iegūt uzturēšanas atļaujas Latvijā, un lūdz Saeimu atkārtoti izskatīt šos likuma grozījumus, ziņo spektrs.com atsaucoties uz prezidenta preses dienestu.

Prezidents norāda, ka saņēmis no drošības iestādēm ziņas, ka likuma grozījumi var radīt Latvijai nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu pieplūdes risku. Bet likuma grozījumu sagatavošanas laikā Saeima nav konsultējusies ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB) par to, vai SAB un arī Drošības policijai ir resursi, lai nodrošinātu likuma izpildes kontroli. Prezidents aicina Saeimu, caurlūkojot likumprojektu, konsultēties ar atbildīgiem dienestiem, tai skaitā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu.

Prezidents aicina Saeimu izvērtēt iespējamo likuma izmaiņu ietekmi uz budžetu, ņemot vērā gan iespējamo ieguvumu, gan izdevumus, kas radīsies atbildīgajiem iestādēm, palielinoties pārbaužu un darba apjomam. Prezidents atzīmē, ka tikai pamatota analīze var sniegt pilnvērtīgu informāciju par ieguvumiem tautsaimniecībai kopumā un to samērīgumu ar izdevumiem, kas radīsies valsts apdraudējuma riska novēršanai. Tāpēc, pēc Zatlera domām, likuma izmaiņām nepieciešama rūpīga makroekonomiska analīze.

Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši finanšu līdzekļus.

Grozījumi paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Atļauju varēs piešķirt personām, kuras ieguldījušas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, nodarbina uz pilnu slodzi vismaz piecus darbiniekus, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, un kuras valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.

Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs piešķirt personām, kas Latvijā ir iegādājušās vienu vai vairāk nekustamos īpašumus Rīgā vai citās Latvijas pilsētās, kuru kopējā darījuma summa nav mazāka par 100 000 latu.

Mācītājs Kārlis Zuika:
Mani, leģionāru, daži sauc par nacistu…

…un es neesmu apvainots, jo saprotu, ka viņš ir muļķis un ir austrumu «civilizācijas» vaņģībā, pazudis cilvēks, tādēļ ka pats nezina, ko viņš runā. Viņš nav vairāk vērts, kā tas, ko zirgi min zem pakaviem.
Mēs bijām trīs brāļi, leģionāri – virsleitnants Roberts Zuika, Kārlis Zuika, Pēteris Zuika. Iesaistījāmies Ļeņingradas frontē. Vai mēs cīnījāmies Vācijas dēļ? Nē, leģionāri cīnījās par savu zemi, savu tautu un ne tikai – viņi aizstāvēja arī Rietumu civilizāciju.
Man šorīt bija divi piedzīvojumi, pie kā es gribu pakavēties tikai vienā teikumā. Mani intervēja pa ceļam uz autobusu, un viņa jautāja, ko es gribētu par nākamo ministru prezidentu. Es gribēju būt diplomātisks, teicu, ka par Latvijas ministru prezidentu gribu to, kas ir Dieva patiesības un taisnības cilvēks, kam ir mīlestība sirdī priekš latviešu tautas un Latvijas valsts un kas visu sevi ziedo latviešu tautai un Latvijas valstij. Lūk, tādam ir jābūt ministru prezidentam!
Es šodien pirku kioskā avīzi. Acīmredzot manas baltās apkakles dēļ pārdevēja sacīja: «Kur jūs iesiet?» Es teicu: «Iešu Mores cīnītājus slavēt!» Un ziniet, ko viņa sacīja? Es biju pārsteigts.
– Visiem latviešiem pasakiet, ka katram latvietim ir jābūt kā šiem Mores cīnītājiem. Tam, ko mēs solām, ko mēs sakām, tikai tad ir nozīme, ja mēs par to stāvam. –. Tā viņa teica.

Arī ticība bez darbiem nav nekas. «Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kādam ir ticība un nav darbu,» to saka Dieva vārds.

Mēs dzirdam deputātus runājam šodien. Bet es jums gribu pateikt: «Beidziet par pilsonību ākstīties! Kopš Gorbunova ēras, cik daudz laika jūs esat iztērējis par pilsonību. Tas, kas ir jādara mūsu tautas un tēvzemes labā, to jūs neesat darījuši.»
Kad man intervētāja par ministru prezidentu prasīja, es viņai vēl sacīju, ka tie ir sātana kalpi, kas mūsu tautu ir noveduši pie pekles. Pilsonība mums jādod bērniem? Krievi taču nekad nebūs mierā, ka ar viņiem runās latviski. Viņu mērķis ir Latvijas valsts iznīcināšana. Cik daudz laika ir iztērēts, un dažiem vēl šodien nav skaidrs. Es biju radio un teicu, lai man ļauj radio runāt, pateikt vienu teikumu: «Mūžīgā, latviskā Latvija nav iedomājama bez latviešu valodas. Tāpēc es balsošu par pilsonības likuma grozījumu atcelšanu.» Viņi man to neļāva, jo tas esot politiski. Un es viņiem sacīju: «Jūs nezināt evaņģēliju. Tur nav nekā no politikas, ja es gribu savu tautu glābt, tas ir mans svēts pienākums. Kā jūs varat teikt, ka tā ir politika.» Ko jūs, deputāti, darāt? Lai Dievs pasarga mūsu tautu no tādiem cilvēkiem, kas nerūpējas par savu tautu.

KAUNA STABS PĀRDAUGAVĀ

Man sacīja, ka man jāsaka pāris vārdi arī par pieminekli – kauna stabu!
Bet vai jūs zināt, ka pieminekļi ir celti arī slepkavām? Un tāds ir mums Pārdaugavā. Vai tie, kas valdībā strādā, nesaprot, ka šis piemineklis ir celts par godu latviešu tautas iznīcināšanai?
Es atceros, kā krievi ienāca Latvijā, viņi nodēvēja armiju, aizsargus, visu latviešu tautu par fašistiem, armiju iznīcināja, aizsargus iznīcināja un tautu izveda, un tam par godu uzcēla pieminekli.

Bet neviens no Saeimas nesaka, ka šim piemineklim jāpazūd no Latvijas zemes. Tas ir kauna stabs, un to, ko nedara valdība, to gribēja darīt šie jaunie cilvēki – uzspridzināt šo «pieminekli», tagad viņi sēž cietumā. Deputāti, Jūsu pienākums ir dabūt viņus ārā, lai viņi var turpināt iesākto.

Zvaigžņu pulki

Arī Kārlis Skalbe bija karavīrs. 1916. gadā no astoņiem bataljoniem izveidoja astoņus zvaigžņu pulkus. Tajos bija Grīns, Skalbe, Akuraters u. c. Šie zvaigžņu pulki nebija lielība. Ienaidnieks, vācu augstākā militārā vadība, tos nosauca par zvaigžņu pulkiem – par viņu varonību, par viņu ziedošanos savai tautai, tēvzemei. Šajā brīdī Dieva vārdā pasludināt 15. un 19. divīziju arī par zvaigžņu pulkiem un lai Dievs iededzina debesīs divas zvaigznes! Turpmāk leģionāri skaitīsies – 15. un 19. divīzija – arī par zvaigžņu pulkiem. Tas ir svēts pienākums, un, kas grib leģionāru vārdu izteikt, tas lai ņem to mutē kā svētu vārdu. Vai mēs būtu tajā brīdī cīnījušies, un vai mēs būtu šodien, ja nebūtu Mores kaujas? Dievs taču redzēja, par ko latviešu leģionāri cīnās, un iedeva brīvību. Nekad mēs Dievu nedrīkstam atstāt ārā no mūsu ikdienas, no mūsu mērķiem un mūsu cīņām. Lai šos vārdus arī deputāti dzird – Dievam ir jābūt, un, kad Saeimā reizēm dzied «Dievs, svētī Latviju», tad puse nedzied. Šī ir svēta zeme, tāpat kā Brāļu kapi un visur tur, kur atdusas mūsu cīnītāji, karotāji. Dzīvība taču ir dārgākā cilvēkam, un nolikt savu dzīvību, – viegli ir pateikt – bet iet un nolikt dzīvību, ko tas nozīmē? Visi viņi bija jauni cilvēki, – kā Morē, tā Kurzemes cietoksnī– cīnījās par latviešu tautu, par latviešu zemi, šo skaisto zemi, par šiem laukiem, šīm birzīm. Tur, viņā pusē, bija krievi, un Mores kaujinieki te stāvēja, lai sargātu Latviju.
K. Skalbe saka:
« No tumšā trūdu kapa es gribu izaugt vēl,
Man spožās saules un zilās debess ir tik žēl.»
Kāpēc viņš tā saka? Izaugt vēl pie savas tautas. Pie savas tautas viņš stāv ar saviem darbiem, un katrs vārds ir domāts latviešu tautas garīgās dvēseles kopšanai, garīgai dzīvei, līdzīgi kā evaņģēlijs. Kā izaug arī no kapiem Mores kaujinieki, tā izaug brīvības cīnītāji, bet mums viņi ir jāsaņem, jāuzklausa viņu balsis, lai mēs varētu iet tālāk dzīvē, kā pats Dievs piešķīris no savas žēlastības. Dievu mēs nedrīkstam izmest no savas dzīves, un es noslēgšu ar lūgšanu, kas izskanēs dziesmā.

Lūgsim Dievu!
«Dievs, sargi mūsu tēvu zemi, ka viņa ziedoša un stipra top,
Pats viņai saules mūžu lemi un to ar tēva uzticību kop,
Ka taisnība un miers še sastopas un augļu pilnas druvas līgojas,
Dievs, mūsu dārgo tautu svētī un vienprātībā uzturi,
Ar mantām pildi viņas klēti, kas nezūd viesulī, nedz ugunī.
Tad tikumiskie spēki pastāvēs un visās cīņās viņa uzvarēs.
Lai Dieva svētais gars tos pilda, kam tautas labklājība rūpēt rūp,
Lai mīlestība sirdis silda, ka ienaida un melu ēkas drūp,
Tad būsim viena sirds un dvēsele un gaiši staros mūsu nākotne.»
Tautas vienība ir noteicošā, un, ja mums tā būs, nekas mūs neuzvarēs. Dievs lai mūs svētī un lai mūs pasargā. Tas kungs lai apgaismo savu vaigu pār mums un lai ir mums žēlīgs, tas kungs lai paceļ savu vaigu pret mums un dod mums savu mieru. Āmen!

Šis raksts ir domāts latviešu tautai, kura patlaban nostājusies trīs frontēs. Pirmie ir tie, kas nosoda un cenšas izdzēst leģionāru varoņdarbus no Latvijas vēstures un pakļāvusies lielvaras Krievijas, Latvijas vēstures apmelošanas, politikai. Otri ir tie, kas iestājas par 16. marta atceres dienu, bet lai ierastos un kopā ar savu tautu pieminētu savus varoņus, attaisnojas, ka nav laika. Bet savukārt trešie ir mūžīgi „pareizie” kristieši, kuri iet „lēnprātībā” un neiesaistās Latvijai nozīmīgos pasākumos, jo ir iestājušies par kristīgām vērtībām un attaisnojas, ka ir gatavi mirt Jēzus dēļ, par Dieva lietām, – ziņo spektrs.com

Jūs esat liekuļi!

Pirmie domā, ka klusējot un pakļaujoties lielvaras rīkojumam, būs pasargāti un varēs netraucēti turpināt savas sīkās noziedzīgās darbības. Otrie domā, ka attaisnojot savu slinkumu, tie darbā paveic vairāk, nekā atrodoties pie Brīvības pieminekļa, tādējādi nezaudē darbu. Savukārt trešie, savu bezdarbību attaisno ar vārdiem, par Debesu Valstību, aizmirstot, ka primāri dzīvo uz šīs Latvijas zemes.

Jūs esat zaudētāji!

Pirmie, naivi domāt, ka lielvalsts vara Jūs žēlos. Visiem neatkarīgi no tā, vai tie ir krievi, musulmaņi, amerikāņi, ir galīgi nospļauties par citas valsts pamatiedzīvotāju interesēm, turklāt, ja viņus pašus tas neuztrauc. Labs piemērs – Eiropas piespiestās direktīvas, kas atspoguļojas Lisabonas Līgumā, kuru vajadzēja parakstīt visām Es dalībvalstīm. Un otrs spilgts piemērs- Otrais Pasaules karš un latviešu noslaucīšana no Latvijas zemes. Un tas ir tikai Dieva brīnums un Viņa žēlastība, ka Latvijā vēl ir latvieši.
Otrie, naivi domāt, ka Jūs būsiet pasargāti savās darba vietās, vai arī savās mājās. Vienmēr atradīsies stiprāki un spējīgāki par Jums, kas ieņems Jūsu vietas.
Trešie, naivi domāt, ka esat pasargāti baznīcu sienās un ar to izdabājat Dievam.
Jūs esat zemes sāls! Bet vai jūs dalāt to brīvības cīnītājiem – leģionāriem, lai Jūs par tādiem varētu nosaukt?
Jūs esat pasaules gaišums! Bet vai Jūs ejat gājienā pa priekšu, lai latviešu tautai rādītu ceļu?

Patiesībā, Jūs esat odžu dzimums! Kas slapstās pa baznīcu kaktiem, slēpjaties aiz altāra un acis vērsdami Bībelē saucat uz Dievu un apliecināt, ka esat Dieva kalpi. Jums, kas nedarāt Dieva darbu un necīnāties par zemi, kuru Viņš Jums ir piešķīris, bet citējat no galvas Bībeles pantus, bez jēgas. Skan šis vārds! Un tā saka tas Kungs! „Mene, mene, tekel, upharsin.”
Dievs tavas valstības dienas ir skaitījis un tās izbeidzis tu esi svērts svaru kausā un atrasts par vieglu. Tava valsts ir dalīta un atdota mēdiešiem(Krievijai) un persiešiem(ES un musulmaņiem).”

Atgādinājums

Pirmie, neaizmirstiet, ka Jūsu alkatības, skaudības, nenovīdības un t.t. dēļ, ciešat tikai Jūs paši. Jūsu mazdūšību izmatos stiprie un Jūs pašus izmetīs kā pierakstītu papīru miskastē. Otrie, neaizmirstiet, ka Jūsu darba vietas atrodas uz Latvijas zemes un pateicoties tai Jums vispār ir darbs. Trešie, neaizmirstiet, ka par zemes sāli Jūs varat kļūt, ja ir zeme (Latvija) un augsne (cilvēki).

Arī šogad 16. martā notiks tradicionālais gājiens par godu Latviešu Leģionam.

Gājiena norise

Šogad 16. marta gājiens norisināsies līdzīgi kā citus gadus. 10:00 Rīgas Doma baznīcā sāksies leģionāru piemiņai veltīts dievkalpojums. Pēc dievkalpojuma 11:00 no Doma laukuma sāksies gājiens, kas noslēgsies pie Brīvības pieminekļa. Pēc tam liela daļa gājiena dalībnieku dosies uz Lestenes brāļu kapiem. Video no iepriekšējo gadu 16. marta aktivitātēm.

Lai arī Rīgas dome, kurā šobrīd valda krievi, Daugavas Vanagu pieteikto gājienu ir aizliegusi, tomēr Rīgas Domes aizliegums ir pārsūdzēts Administratīvajā tiesā, kura, ņemot vērā pagājušā gada precedentu, visticamāk gājienu atļaus. Jebkurā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka GĀJIENS NOTIKS.

Gājiena organizatori un dalībnieki

Šogad 16. marta Latviešu leģiona atceres gājienu ir pieteikusi leģionāru organizācija “Daugavas Vanagi Latvijā”. Piedalīsies arī otra lielākā leģionāru organizācija “Latvijas Nacionālo karavīru biedrība”, Rīgas Politiski represēto biedrība, Latviešu nacionālistu klubs, partija “Visu Latvijai!”, kā arī daudzi patriotiski noskaņoti latvieši, kuriem leģionāru atcere ir svēta lieta. Gājiena drošību nodrošinās militāri patriotiskā biedrība “Tēvijas sargi”.

Kāpēc tieši 16. marts?

Latviešu leģions sastāvēja no 15. un 19. divīzijas. 1944. gada martā fronte pietuvojās Latvijas Austrumu robežai un no 16. līdz 19. martam norisinājās smagas kaujas Veļikajas upes krastā par augstieni “93,4″. Tā bija pirmā un vienīgā kauja visā 2. Pasaules kara laikā, kad abas Latviešu leģiona divīzijas cīnījās plecu pie pleca. Kauja tika uzvarēta. Tāpēc pēc kara, trimdā nokļuvušo latviešu leģionāru dibinātā organizācija “Daugavas Vanagi” 16. martu sāka atzīmēt kā latviešu leģionāru atceres dienu.