![]() |
02.04.2010. Latvija-Rīga: Krusta ceļš Vecrīgā(1) Šodien no plkst.11.30 līdz plkst.15.00 Rīgā notika krusta gājiens. |
![]() |
CEĻVEDIS LABKLĀJĪBĀ(0) Ekonomistu un pētnieku paustās bažas par demogrāfisko situāciju un to, ka emigrāciju atbalsta arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, šķiet, ka pēc politiķu uzskata nav steidzami risināma problēma. Patlaban valstij nav reālu piedāvājumu ne tiem iedzīvotājiem, kas jau ilgstoši ir bez darba, ne arī tiem, kas darbu zaudē šodien. Nav iespējams straujā tempā radīt jaunas darba vietas, uzskata valstsvīri. Valsts piedāvājums Latvija pašlaik saviem bezdarbniekiem kā alternatīvu aizbraukšanai piedāvā mācības, kurās var mainīt vai uzlabot darba prasmes. Vienu no iespējām Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā iespēju dibināt uzņēmumus pašiem tādējādi nodrošinot darbu sev un citiem. Tomēr drošības pasākumi, kas ļautu jauniem uzņēmējiem veiksmīgi darboties vienkāršojot grāmatvedības kārtošanu, ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu, izveidot jaunu uzņēmējdarbības formu, joprojām nav veikti. Laba ziņa! Svētdienas dievkalpojumā šķiet kaut kas mainījās ne tikai garīgā atmosfērā, bet arī manā prātā, es beidzot sapratu, ko tad varētu iesākt reāli, lai palīdzētu latviešu tautai pārdzīvot šo depresijas pilno laiku. Tāpēc, lai mēs paliktu un nepazustu, spektrs.com atver jaunu ziņu sadaļu CEĻVEDIS LABKLĀJĪBĀ. Bet par ko tad ir šis stāsts? Par Amerikas Lielo Depresiju ekonomikā. Lielās depresijas cēloņi: Picu līnija Amerikā Acīm redzot tur, kur vienam šķiet, ka peļņa nav iespējama, otram tā ir peļņas iespēja. Piemēram, Amerikas depresijas laikā amerikānis amerikāni iedvesmoja ar vēl lielāku depresijas pieauguma devu. Viens otru iespaidojot ar aizvien jaunākām negatīvām ziņām un visur kur iespējams apgalvoja, „TAS NAV IESPĒJAMS!” Nekas nav iespējams, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī un ticēja tam, ka depresijas laiks nav piemērots investēšanai. |
![]() |
29.03.2010.Latvija-Rīga: Likti pamati „Levītu akadēmijai”(3) Ps 68:5 Dziediet Dievam, muzicējiet Viņa Vārdam, sataisiet ceļu Viņam, kas pa tuksnešiem brauc,- Kungs ir Viņa vārds. Priecājieties Dieva žēlastībā un gavilējiet Viņa priekšā! 1Kor 9:18 Kas tad ir mana alga? Ka es sludinu evaņģēliju bez maksas un nelietoju savas tiesības, ko man dod evaņģēlija sludināšana. Lai Svētais Gars katram atver gudrības vārtus! |
![]() |
29.03.2010.Latvija-Rīga: Reformas baznīcā. Vanag, atkāpies!(0) Atkarībā no trauka tilpuma, tam ir savs mērs. Lai gan zinātniski bija pierādīts, ka LELBiešu pacietība ir bezizmēra, nu tās mērs ir pilns. “Vanag, atkāpies!” tie sauc. Līdz šim viens otrs uzskatīja, ka tāds vēl nav dzimis, kas drīkstētu iebilst Vanagam. Cits atkal cerēja nodzīvot ilgāk par Vanagu, un tad doties kalpošanas druvā. Bet tagad, kā ir, tā ir. Šie krietnie, no pašu vidus izraudzītie, un uz mūžiem pasvētītie, vīri, nodarbojas tikai ar garīgām lietām. Viņiem viss laicīgais ir svešs un tāls. Un tikpat tālu ir jaunie bīskapi no savām avīm, jo saskaņā ar viņu mīļā drauga, Romas pāvesta, mācību, baznīca ir bīskapi nevis centīgie baznīcānācēji. |
![]() |
26.03.2010. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE: Eiropas Parlaments kļūs nacionālistisks?(0) Ceturtdien startēja Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kuru laikā Eiropas 27 valstīs tiks ievēlēti 736 deputāti, kuri aizstāvēs iedzīvotāju intereses un noteiks ES politiku turpmākos gadus. Analītiķi prognozē, ka šoreiz lielāko parlamenta vietu daļu iegūs radikāli nacionālistisko partiju pārstāvji, kuras pieteica savus kandidātus gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs, – ziņo spektrs.com Tā Holandē, kur uz vēlēšanām ieradās 40% balsstiesīgo iedzīvotāju uzvarēja ultra labā Brīvības partija priekšgalā ar Hertu Vildersu. Partija, kura deklarē principu „Eiropa – eiropiešiem” ieguva gandrīz 15% balsu, kas nacionālistiem nodrošina otro vietu vēlēšanās un 4 vietas Eiroparlamentā. Pirmajā vietā ir Kristīgie demokrāti, kuri ieguva 5 vietas parlamentā. Arī Latvijā pieteikta partija Visu Latvijai! Vai šoreiz Latvijas nacionālistiski un patriotiski noskaņotajiem izdosies nonākt uz politiskās platformas, vēl redzēsim, bet katrā ziņā vēlam veiksmi! |
![]() |
26.03.2010. Latvija-Rīga: Par saksofona spēles meistaru Imantu Skuju un CD „Jaunzēlande caur Honkongu”(0) Dzejnieks Māris Čaklais par viņu teicis: „Ja tāda cilvēka nebūtu, viņš būtu jāizdomā.” Un taisnība – tikai steidzīgākie no mums spējuši vienaldzīgi paiet garām šim atzītajam saksofona spēles meistaram un pat par Vecrīgas dvēseli dēvētajam mūziķim Imantam Skujam. Tomēr skumjākais ir, ka nu jau vairākus gadus ne Vecrīgā, ne arī citviet nav dzirdams šī meistara talants, jo viņa dzīvē turpinās cīņa par pilnvērtīgu atgriešanos ierastajā ikdienā,- spektrs.com ziņo maranathamusic.lv Pirms trim gadiem Imanta Skujas kaislību uz ceļošanu, skriešanu un saksofona spēli pārtrauca pēkšņa slimība, kura izvērtās kā smaga cīņa par dzīvību. Tika konstatēts, ka Imantam smadzeņu stumbrā ir strutas. Tam sekoja smaga operācija, mēnesis reanimācijā un pilnīga atkarība no mediķiem un elpošanas sistēmas, jo Imants pats nespēja elpot. Ārsti nedeva cerības un atklāti paziņoja, ka nezina, vai Imants izdzīvos. Tomēr kā portālam Maranatha Music pastāstīja mākslinieka sieva Rita Skuja, nevienu brīdi netika zaudētas cerības un ticība, ka Dievs darīs brīnumu. Un brīnums notika! „Imants bija starp dzīvību un nāvi un tas patiešām bija Dieva brīnums, ka viņš izdzīvoja. Tas bija lūgšanu rezultāts,” liecina Rita Skuja, neslēpjot, ka lūdza visi – viņa, draudze un mācītāji. Šobrīd saksofonista atveseļošanās process turpinās. „Situācija ir nostabilizējusies, ir atraisījusies valoda, viņš pats jau var pāršķirt lapas un arī lasīt. Es ticu, ka viņš celsies augšā. Esmu to no Dieva saņēmusi personīgi un arī draudze. Protams, ir grūti, bet Dievs stiprina,” stāsta mūziķa sieva Rita. Arī vaicāts, kāda veida palīdzība līdzās mūsu lūgšanām šobrīd būtu visnepieciešamākā mūziķa ģimenei. Uz to Rita Skuja līdzdalīja, ka liels iepriecinājums būtu, ja varētu realizēt Imanta Skujas daiļrades aktīvā posmā iznākušos albumus. Pēdējais albums „Jaunzēlande caur Honkongu” izdots 2008. gadā pašu spēkiem, tādēļ nav iegādājams veikalos. Atbalstīt saksofonistu Imantu Skuju un viņa ģimeni gan ar aizlūgšanām, gan iegādājoties viņa mūziku var sazinoties personīgi ar Ritu Skuju pa tālruni 2916 8688 vai e-pastu [email protected]. Ja kāds vēlas savu atbalstu izteikt finansiāli, to var izdarīt ar pārskaitījumu Skuju ģimenei. Rita Skuja, LV33HABA0551010577467, AS „Swedbank”. Vēlam Dieva svētību, Kristus mieru un pilnīgu izveseļošanos Imantam Skujam un ceram sagaidīt vēl daudzus brīnišķīgus Dieva iedvesmotus skaņdarbus! |
![]() |
25.03.2010. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE: Vakar devām, šodien ņemam!(0) Tā vien šķiet, ka Latvijas valdība dzīvo „greizajā aizspogulijā.” Saeima atbalstījusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu viesnīcām no 21% uz 10%, tomēr nepamanot, ka Latvijā bez tūristu komforta pastāv daudz pastāvošāka problēma, tā ir neatliekama PVN samazināšana pārtikai un medikamentiem,- ziņo spektrs.com Saeimā sēdošie nepamana, ka ik dienas Latvijas iedzīvotāji slīgst vēl aizvien lielākā nabadzībā, nespēdami apmaksāt augsto PVN slogu. Pensionāri un invalīdi atrodas nāves baiļu ietekmē, jo nespēj atļauties iegādāties medikamentus, kā arī pirmo neatliekamo palīdzību un ikdienas pārtiku. Toties Latvijas valdība spēj atļauties labdarības žestu 150 000 eiro apmērā Haiti cietušajiem. Vakar devām! Šodien ņemam! Iedzīvotāji šo notikumu komentē tā: absurdi, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji ir nonākuši līdzīgā situācijā, kā kara blokādes laikā. Kādā veidā šie pēdējie notikumi vispār ir savienojami nav skaidrs, bet varbūt „greizā aizspogulāja” iemītniekiem ir cits skatījums Latvijas nākotnes perspektīvā.. |
![]() |
25.03.2010. Ārvalstīs- ASV: Draudze iegūst naudu, iznomājot vietas auto stāvvietā(0) Kāda draudze Izlingtonā ASV ir pārliecinājusies, ka vietu iznomāšana autostāvvietā, ir labs veids kā palielināt naudas līdzekļus sabiedrības projektiem,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz lkr.lv un christiantoday.com Divu gadu laikā Izlingtonas draudze izveidoja autostāvvietu blakus Svētās Pancras stacijai. |
![]() |
24.03.2010. NACIONĀLĀ IDENTITĀTE: Rēzeknes mērs neuzskata par vajadzību lietot valsts valodu(0) Krievijas masu mēdiji latviešus uzskata par mazākumtautību, tā liecina Krievijas prese, attiecībā par 16. marta norisēm, uzskatot, ka 60% Latvijas iedzīvotāju ir krievu nacionalitātes, tāpēc esot nepieņemami, ka Krievijas guberņā – Latvijā, (no kuras tā nekad nav attiekusies) runāt valsts valodā un atbalstīt latviešu nacionālās vērtības,- ziņo spektrs.com Arī reliģiskās draudzes „Jaunā paaudze” mācītājs Aleksejs Ļedjajevs savulaik atbalstot LPP programmu un tās līderu Aināru Šleseru aicināja grozīt valsts valodas likumu, pieņemot divvalodību Latvijā. Šādi pretvalstiski formulējumi uzplaiksnī ik pa laikam, bet tagad pēkšņi nesapratni par valsts valodas lietošanu izpauž Rēzeknes mērs. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs pauž savu sašutumu par to, ka Rēzeknē, kur aptuveni 50% iedzīvotāju ir krievvalodīgie, informācija jāsniedz valsts valodā. “Uzskatu par nepieņemamiem tādus mākslīgi veidotus aizliegumus likumā, kuri liedz sniegt atbildi krievu valodā, rakstītām vēstulēm un iesniegumiem. Lai arī atbildes valsts valodā uz iesniegumu, kurš uzrakstīts krieviski, neprasa papildu administratīvos līdzekļus, mēs tādā veidā demonstrējam savu necieņu pret pilsētas iedzīvotājiem,” uzsvēris Bartaševičs. |
![]() |
24.03.2001.Latvija-Rīga: Kas? Kur? Kad? 27.03. Slokas un Sv. Jāņa baznīcā „Vārds un mūzika ciešanu laikā”(0) 27.martā 18.00 Slokas baznīcā un 30.martā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā īpaši sagatavotu programmu „Vārds un mūzika ciešanu laikā” dāvina Rīgas Sv.Jāņa baznīcas muzikālās kalpošanas darbinieki. Programmas pamatā ir komponista Džona Stainera oratorija „Krustā sišana”,- spektrs.com ziņo lelb.lv Kristīna Soloha Tas ir ne vien mācītāja lasīts Ciešanu stāsts, bet arī ar brīnišķīgiem muzikāliem līdzekļiem pausts vēstījums, kura pamatā izmantota 19. gadsimta angļu komponista Džona Stainera (John Stainer) oratorija „Krustā sišana”(„The Crucifixion”). |
Kontakti un Reklāmas izvietošana
SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm. Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected] |
Sociālie tīkli un saziņa |
Lasītākās tēmas |
Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.