SPEKTRS jau iepriekš ziņoja par stratēģijas plāna (Latvija 2030) niansēm.

Stratēģijā minēti rādītāji, kas jāsasniedz līdz 2030.gadam. Starp lielā „ūdens liešanas” klāsta akcentēsim dažus punktus, – ziņo spektrs.com

Līdz 2030.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits var sarukt līdz 2 miljoniem, šodien Saeimas deputātus informēja Latvijas ilgtspējīgas stratēģijas “Latvija 2030″ grupas vadītājs Roberts Ķīlis.

Jautājums bez atbildes: Interesanti, kad Ķīļa kungs pēdējo reizi ir pētījis statistikas datus šodienas skatījumā, lai prognozētu šādu statistiku 2030. gadam?!

Stratēģija: Ķīlis secināja, ka nākamajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būs tikai kā hobijs nevis kā viena no prioritārajām un eksportspējīgākajām nozarēm valstī, jo pašreizējā Latvijas ekonomikas struktūra neveicina ilgtspējīgu saimniekošanu laukos.

Jautājums bez atbildes: Kaut gan tieši lauksaimniecībā un zvejniecībā Latvija vienmēr bijusi konkurētspējīga. Pat šobrīd Latvijas lauksaimnieki spēj eksportēt piena produktus un graudus, aktīvi strādā, lai varētu eksportēt arī cūkgaļu. Stabili attīstās aitkopības, dārzeņu un augļu nozares.

Stratēģija: Kravu apgrozījumam Latvijas ostās no 63,6 miljoniem tonnu 2008.gadā līdz 2030.gadam būtu jādubultojas.

Jautājums bez atbildes: kā tas būtu iespējams panākt, ja Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās, Ķīlis nav paskaidrojis.

Stratēģija: Runājot par ārējo sasniedzamību, stratēģijā norādīts, ka Latvijai ir jākļūst par izdevīgāko un pievilcīgāko tranzīta ceļu preču plūsmām no Krievijas un Āzijas uz citām Eiropas Savienības valstīm un otrādi.

Jautājums bez atbildes: Ko šajā gadījumā nozīmē vārds „izdevīgāko?” Un izdevīgāko kam?

Stratēģija: Lai uzlabotu iekšējo sasniedzamību, galvenie virzieni ir autoceļu tīkla attīstība un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība.

Jautājums bez atbildes: Vai sabiedriskā transporta sistēmas attīstība jeb skaita palielināšana garantē, mazāk sastrēgumu uz tiltiem?

Stratēģija: Ķīlis uzskata, ka ar veselības un sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību esot problēmas. Palielinājusies arī sociālā nevienlīdzība.

Jautājums bez atbildes: Kad sociālā vienlīdzība ir bijusi, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas?

Stratēģija: Savukārt iespēju vienlīdzības un vidusslāņa veidošanās ietvaros rīcības virzieni ir kvalitatīvas izglītības un bērnu aprūpes pieejamība; darba tirgus pieejamība un diskriminācijas mazināšana.
Jautājums bez atbildes: Par kāda tipa diskrimināciju ir runa?

Stratēģija: ir uzstādīts mērķis par dzīves līmeņa uzlabošanu, lai iedzīvotāju skaits Latvijā būtu lielāks. Tomēr Ķīlis atzina, ka stratēģijas mērķis ir maksimāli izmantot iedzīvotāju skaita kritumu, jo alternatīva būtu vismaz pieci bērni katrā ģimenē vai ap 400 tūkstošiem imigrantu.

Jautājums bez atbildes: Kāds tad būtu dzīves līmeņa uzlabošanas risinājums? Kāpēc uzsvars ir uz imigrantu, bet ne viesstrādnieku vai migrantu piesaistes Latvijas darba tirgū? Turklāt latviešu tautai nevis trūkst svešzemes iedzīvotāju, bet gan runa ir par latviešu tautas izmiršanu. Kāpēc par prioritāti nav izvirzīta Latvijas iedzīvotāju atgriešana no ārzemēm?
Turklāt ir daudzas valstis, kuras ir krietni mazākas par Latviju, bet dzīves līmenis ir daudz augstāks, piemēram, Islande vai Luksemburga. Latvijā 1937 gadā bija apmēram 1,9 milj iedzīvotāju, bet neviens neizjuta migrantu nepieciešamību.
Igaunijā šobrīd ir ap 1,3 milj. iedzīvotāju, tomēr krīzi pārdzīvo vieglāk. Varbūt tomēr jautājuma risināšana būtu, nevis migrantu piesaiste, bet gan kaut kas cits?

Kāda izeja?

Protams, valsts vīriem nevajadzētu pieņemt pretrunīgu stratēģijas plānu. Kāpēc viņi izvēlas šo ceļu, droši vien katram iesaistītajam deputātam ir savi motīvi. Tomēr domājams, ka atbilde ir meklējama varbūt ne tur, kur to ir ierasts saskatīt. TAS IR GARĪGAIS AKLUMS, kas diemžēl saista, ne tikai mūsu “gudrās galvas”, bet arī tautu kopumā. Arī tauta nav bez grēka. Tauta izvēlas lādēt (vārdos-kritizēt, nosodīt), bet neizvēlas svētīt deputātus, lai tie varētu turpmāk pieņemt pareizus lēmumus. Tauta “saista un paralizē” valdību, tā vietā, lai to atbalstītu, aicinātu uz sadarbību un izteiktu savus reālus piedāvājumus. Tauta sola  „gāzt valdību” bet uzcelt ” jaunu” neprot. Tauta spēj lauzt cerību, bet nespēj raisīt ticību. Šo sarakstu varētu turpināt, bet vai ir tā vērts..

Aicinājums

Latviešu tauta, iemācīsimies piedot viens otram, svētīt viens otru, ticēt viens otram un paļauties.

Dievs, svētī Latviju!

Lielā talka

Sestdien visā Latvijā notika Lielā talka. www.talkas.lv teikts, ka kopumā valstī oficiāli bija nozīmētas 1347 talkošanas vietas, taču daudzi izvēlējās talkot arī individuāli. Talkotāji ir bijuši atsaucīgi un labprāt piedalījušies norisē.

V.Jaunzemes vārdi izsauc ažiotāžu

Lielās talkas rīkotāja un projekta Pēdas vadītāja V.Jaunzeme, dienu pirms talkas, intervijā Latvijas televīzijā VIDEO teica, ka atkritumu dedzināšana var atstāt iespaidu uz dedzinātāja bērnu reproduktīvo veselību un, iespējams, ka viņi var kļūt homoseksuāli,- ziņo spektrs.com

“Es vienkārši pateikšu – ja jūs dedzināsiet, tad jūsu bērni būs impotenti, iespējams homoseksuāli, iespējams, reproducēties nespējīgi, iespējams, slimos ar visām iespējamām alerģijām, astmām, sirdskaitēm un tā tālāk. Un jūs paši, protams, arī, un kaimiņi pie tam,” Viņa arī akcentēja, ka sekas, ko var izraisīt degšanas procesā izdalījušies dioksīni, ir neprognozējamas. Savās pārdomās dalījās V. Jaunzeme piektdien Latvijas televīzijas 1.kanālā, raidījumā Labrīt, Latvija!, atbildot uz kāda skatītāja jautājumu par atkritumu dedzināšanu.

V.Jaunzeme skaidroja, ka tas ir pasaulē atzīts uzskats, ka dabas piesārņojums rada nopietnas mutācijas nākamajās paaudzēs, kas, iespējams, var novest pie homoseksualitātes.

Protams, ka V.Jaunzemes izteikums nav atstāts bez ievērības. Homoseksuālistu kustība jau izvirzījusi plašu PR aizstāvēšanās-aizsargāšanās programmu, ievelkot tajā pat Latvijas prezidentu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers aizstāv homoseksuālistus

“Valsts prezidents Valdis Zatlers ciena Vitas Jaunzemes ieguldījumu Lielās talkas organizēšanā, bet šādi izteicieni, kas var aizskart citus cilvēkus, nav attaisnojami,” žurnālistiem sacīja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.

Saprotams, ka Lielās talkas patrons Valsts prezidents Valdis Zatlers ar valsts vīriem ir ratificējuši Lisabonas Līgumu, kas paredz homoseksuālistu un lesbiešu amorālā dzīves veida aizstāvēšanu. Tas pats arī attiecams uz parakstītajām ES direktīvām, bet vai prezidents mestos homoseksuālistu aizstāvības pozīcijā, ja Latvija nebūtu ES sastāvā? Kas to lai zina, varbūt tomēr prezidents nostātos Latvijas tautas pusē…

Valsts prezidents Valdis Zatlers neaizstāv Latvijas tautu

Ja Latvijas prezidents tik ātrā veidā mestos aizstāvēt savu nabadzībā izmisušo tautu un izvirzītu aizsardzības programmu, kas paredzētu kreditoru procentu likmju griestu noteikšanu, lai aizsargātu tautu no kreditoru/banku/investoru visatļautības, tad Latvijas tautai tiešām būtu ar ko lepoties!

Ko par V.Jaunzemes izteikumu saka zinātne?

Zinātnē ir atklāts, ka dažādas ķīmiskas vielas, kas ir plastmasas un citās dedzināmo drazu sastāvā, elpojot dūmus cilvēku organismā, var izraisīt dažādas seksualitātes izmaiņas to pēcnācējiem. Zinātnieki tos dēvē par “endocrine disrupting chemicals” (bieži darbojas līdzīgi dzimumhormoniem un izraisa- pāragru pubertāti, mātīšu virilizāciju).
Tas ir dūmos esošās indes ietekmē cilvēka reproduktīvo sistēmu un var atstāt ietekmi uz pēcnācējiem gēnu līmenī.

Tas tikai apliecina, ka V.Jaunzeme nav izteikusies aizskaroši, bet gan konstatējusi faktu.

Pēdējās dienās vairākos ārzemju masu saziņas līdzekļos parādījušies apokaliptiski Īslandes vulkāna Eijafjallajekulla uzņēmumi no kosmosa, ko veikuši NASA satelītpavadoņi, kā arī zibeņošana izvirduma laikā naktī uz 16. aprīli. Vairāki komentētāji atzīmē, ka skats ir baiss kā šausmu filmā vai peklē,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv/ Pēc TVNET un ORB.LV materiāliem apkopoja Artūrs Danenbaums

Vulkāns aktivizējās 20. martā pēc gandrīz 200 gadu ilgas „klusēšanas”. Pēc tam tas mazliet pierima, līdz 2010. gada 14. aprīlī Īslandē sākās sprādzienveidīgs Eijafjallajekulla vulkāna izvirdums, kas izkausēja daļu ledāja valsts dienvidos, izraisot plašus plūdus. Šis bija eksplozīvā tipa izvirdums, kur lavas izplūdi pavada milzīgi izkausētā ledāja ūdens plūdi un pelnu mākonis tiek uzmests 8-11 km augstumā. Nākamajās dienās vulkāns turpināja izmest pelnus, kuru veidotā mākoņa dēļ ceturtdien un piektdien tika slēgtas daudzu Eiropas valstu, tostarp Latvijas, gaisa telpas. Nenotiek daudzi starpkontinentālie lidojumi. Jau atcelti 17 000 lidojumi Eiropā, kas veido apmēram miljards dolāru lielus zaudējumus Eiropas lidostām.
Izvirduma gaita pirmajās divās plaisās atbilda šim mierīgajam režīmam, tomēr trešais izvirdums atšķīrās. Vulkāns atmosfērā pēkšņi sāka izsviest milzumu pelnu, radot visas tās problēmas, par kurām šobrīd liecina ziņu virsraksti, kā arī radīja katastrofiskus plūdus, kas ir tik spēcīgi, ka var aiznest sev līdzi mašīnas, mājas, tiltus, ceļus. Kā uzsver ģeologi, tas, kas šobrīd notiek Īslandē, ir normāls, dabisks process, kas pasaules mērogā pat nav uzskatāms par katastrofisku. Lielā uzmanība, tam pievērsta tikai tāpēc, ka šoreiz tas atrodas tuvu apdzīvotām vietām, ietekmējot daudzu cilvēku dzīvi. Tomēr tieši šis izvirdums paralizēja gandrīz visu Eiropas gaisa telpu vairāk nekā nedēļu, sagādāja neērtības daudziem simtiem tūkstošu iedzīvotāju un zaudējumus aviosabiedrībām, kas mērāmi simtos miljonu latu apmērā. Kāpēc tā notika?
Ģeologi meklē racionālus izskaidrojumus vulkāna izvirdumam, bet man prātā nāk kāds notikums pirms 20 gadiem, par kuru rakstīja somu avīze „Ammenusastla” un kuru Atmodas gados pārpublicēja arī „Rīgas Balss”. Padomju zinātnieki Kolas pussalā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados veica dziļāko urbumu pasaulē. Bija plānots izurbties cauri Zemes garozai, lai pētītu mantijas augšējos slāņus. Paredzētais urbuma dziļums bija 20 kilometri. Tomēr astoņdesmito gadu beigās darbi mīklainā veidā tika pārtraukti un urbums, kurā tika ieguldīti daudzi miljoni padomju rubļu, tika aizbērts ciet, sasniedzot tikai četrpadsmit ar pusi kilometru dziļumu. Padomju puse nekādu informāciju par šo neveiksmīgo projektu nesniedza, līdz somu avīzē parādījās krievu ģeologu paziņojums, ka viņi esot atklājuši elli. Doktors Azanovs, kurš vadīja dziļurbuma darbus, savā intervijā laikrakstam teica: „Šaušalīgs briesmonis ar spārniem, izkliegdams skaļus lāstus, izlidoja no urbuma, pirms tajā tika nolaisti mikrofoni. Kā komunists es neticu debesīm un Bībelei, taču kā zinātnieks es tagad ticu ellei”. Zinātniekiem izdevās ierakstīt magnetofona lentē šausminošas skaņas, kurās bija dzirdami miljoniem cilvēku kliedzieni un vaimanas. Padomju amatpersonas atsacījās komentēt šo ziņojumu, tomēr šausminošais magnetofona ieraksts nonāca atklātībā un šokēja daudzus.

Daži NASA uzņemumi no kosmosa kur redzama vulkana krātera baisa “seja”
ZEMĀK BILDĒS -VULKĀNA IZVIRDUMA NORISE un apkārtne, plūdi, skati no augšas,pelnu mākoņa satelit attēli.
16. aprīļa naktī vulkāna izmešos notika spēcīga zibeņošana. To izraisīja no vulkāna izmestās elektriski lādētās pelnu daļiņas.

1.daļa.

2.daļa.
Vai par tādu Latviju jūs dzīvojat šodien? – par Latviju, kas ir vien teritorija ar nosaukumu, visiem vējiem caurvējotā atvērtā un pilsoniskā sabiedrība, ar pasaules pilsoņiem piepildīta, bez savas identitātes ar mākslīgu smaidu visiem, kas gatavi maksāt. Kā ielasmeita.. globalizācijas pievārtē,- spektrs.com ziņo Ieva Leinasare
——————-
Mīļie, jūs varat domāt tā vai citādi par ekonomiku, izglītību, veselību, jums var būt tāda vai šāda reliģiskā, politiskā, pat seksuālā piederība. Tomēr šis ir jautājums, kas reāli un neatgriezeniski skars Latviju kopumā, tās nākotni, nācijas pastāvēšanu un jūs personīgi! To ignorēt, nozīmē iebāzt galvu smiltīs un – lai notiek kas notikdams, pēc manis kaut ūdens plūdi. Jā, cits jautājums ir par to, ja NEZINĀM – KO ar to visu darīt! Bet tas nav attaisnojums. Palaižot ātrvilcienu ceļā, skaidri zinot, ka tam ir bojāta bremžu sistēma, bet montieris šobrīd atrodas Havaju salās – ir ļaunprātība un kriminālnoziegums. Tad KĀPĒC mēs šobrīd identiski rīkojamies ar mūsu valsti? Kā teroristi pašnāvnieki vai vergu dvēseles. Pieļaujot šīs ilgtermiņa stratēģijas (LV2030) „palaišanu no stacijas”, apzinoties, ka to plānots pieņemt ar likuma spēku un pēc tās 20 gadu posmā tiks veidoti politiskie dokumenti un vadīsies valdības!
Un nevajadzētu ļauties siltam pašapmānam, ka ekonomika un nauda atrisinās demogrāfiju! Ir vienreiz jāsaprot un jāierauga, ka bērnu skaits NAV atkarīgs no finansu labklājības! Jo, JA tā būtu, tad labklājībā slīkstošā Eiropa neizmirtu. Jo, JA tā būtu, tad treknajos gados dzimstība būtu REĀLI palielinājusies (to, ka 2005.-2008.gadam bērni dzima par dažām koeficienta desmitdaļām vairāk (1.3-1.4) nevar norakstīt uz treknajiem gadiem, jo tā ir likumsakarība pēc 1985.-1989.gadu dzimstības buma (2.2), turklāt tai vajadzēja būt daudz lielākai). Jo, JA tā būtu, tad ģimenēs ar augstākiem ienākumiem vidējais bērnu skaits nebūtu vien 1.1. (tieši šajās ģimenēs ir vislielākais bezbērnu %). Jo, JA tā būtu, tad mūsu miljonāri būtu daudzbērnu tēvi, bet reāli kādiem no viņiem drīz būs jāsastopas ar jautājumu – KAM atstāt savas bagātības?
Un mediķi neļaus man samelot – šis ne tuvu nav vienīgais gadījums, kad slimības cēlonis atrodas citā vietā, kur slimības simptoms. Viss, kas saistīts ar cilvēku, nav tik vienkārši, kā gribētos. Zemās dzimstības cēlonis un problēmas sakne meklējama dziļāk: 1) Cilvēku (īpaši sievietes) nedrošībā par attiecībām, to stabilitāti, ilglaicīgumu (redzot, kas notiek apkārt – laulību šķiršanas 60%, kopdzīve bez laulības, partneru maiņa utt.). 2) Neprasme veidot stabilu laulību, ģimeni, attiecības, jo nav pozitīva piemēra bērnībā, vecāku ģimenē (daudz vecāku audzina bērnus vieni, laulību problēmas, ģimenes kvalitāte, vecāki “Īrijā” uc.). 3) Kā arī tieksme dzīvot vieglu dzīvi, sev, patērēt un baudīt nevis dot, ieguldīt, rūpēties, uzņemties atbildību, kalpot otram un bērns ir vien – traucēklis. Tas nozīmē, ka arī zāles ir jāizraksta šīm lietām. Vai pareizāk sakot – vitamīni. Un vitamīni izmaksās lētāk kā zāles, ja tos uzņemsim savlaicīgi un ar gudrību.
Vienīgais, ko šī stratēģija par šo (straujo nācijas samazināšanās ¹) problēmu pasaka ir – 2030.gadā Latvijā nebūs mazāk kā 2mlj. iedzīvotāju. Jā, mēs varam ievest kaut 5miljonus „iedzīvotāju” no citām valstīm – Āzijā, Āfrikā, Austrumos, tur cilvēku netrūkst. Un viņi brauks kopā ar ģimenēm, jo ģimene viņiem IR vērtība, un viņi būs priecīgi dzīvot šeit, jo šī (Latvija) ir skaista zeme. LV2030 runā vien par labklājīgu valsti un IKP pieaugumu.. Bet, KAM tad būs tā labklājība, un, cik tajā būs latviešu un to cittautiešu, kam Latvija dzimtene šobrīd.
KAS ir mūsu vērtības? Vai joprojām vien nauda un labklājība? Vai tiešām neko neesam sapratuši no šīs krīzes?
Bībelē teikts: “Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums” /Apustuļu darbi 17:26 – 27/

Dieva principi un vērtības nav mainījušās kopš pasaules radīšanas un darbojas arī šodien. Dievs atbild vienkārši un katram cilvēkam saprotami – Viņš ir uzticējis mums katram SAVU zemi un saka „Augļojieties un vairojieties un piepildiet zemi..” „Vairojieties” nenozīmē būt dzīvniekiem, kas neuzņemas atbildību (bet varbūt tieši uzņemas?) par saviem mazuļiem. „Vairojieties” nozīmē vairoties nevis mazināties un ar to NAV domāts Ķīļa kunga paustais par dzimstības palielināšanu apņemot jaunu sievu ik pēc 10 gadiem, tādējādi radot citus bērnus, kaut vai tā, arī starp citu vienkāršā, iemesla dēļ, ka vecāku šķiršanās atstāj uz bērna dzīvi graujošu iespaidu.

„Vairojieties” nozīmē, ka tev ir jārada 1 cilvēks savā vietā (par sevi) un vēl (vismaz) 1 plusā. Lai TU kā vīrietis turpinātos, lai TU kā sieviete turpinātos, lai tava ģimene, dzimta un tavi tēvi turpinātos. Lai Latvija turpinātos. Tātad – katrā ģimenē (un te atkal speciālisti neļaus samelot – ģimenē kā vislabvēlīgākajā vidē bērna pilnvērtīgai attīstībai un audzināšanai) 4 bērni. Mēs Latvijā, protams būtu priecīgi arī par pusīti plusā, tas ir 3 bērni ģimenē. Šobrīd ir 1.3!!!

Mīļie, skaitļi nemelo! Skaitļi ir nepielūdzami. Vārdus var vērpt krellēs un apadīt apkārt zemeslodei, bet te ir viens cipars – 1.3 un 2 vārdi – mēs izmirstam. MĒS.

Es nezinu, ko domā valsts vadītāji, es nezinu, ko domājat Jūs, cienījamais lasītāj. Bet, raugoties uz to no malas, nāk prātā jaunībā skatīta filma „Amazones”, kur savas tiesības izcīnījušas sievietes bērnus kolbās audzēja. Iespējams, ka tā bija filma par Latviju 21.gadsimtā.
Un kamēr mēs gari diskutējam par krīzi kā visu problēmu cēloni nevis sekām, par naudu un ekonomiku, kā visu pamatu pamatu un problēmu risinājumu, tikmēr vilki kauc un karavāna dodas tālāk. Bet mūsu ātrvilciens, sagatavots ātrajam un gludajam ceļam uz bezdibeni, savā stacijā gaida startu. No mūsu pašu ievēlētās Saeimas un ar Prezidenta roku. MK savu pogu par Latvijas nākotni jau nospiedis.
Es kā Latvijas pilsonis un patriots, zinot, ka arī man atļauts brīvi paust savu viedokli, pat, ja tas ir kristīgs viedoklis, redzu šajā visā to, ka Dievs nekad neļaujas apsmieties. Viņš ir dziļi visu lietu kārtībā ielicis principus un likumsakarības, kas darbojas cauri laikiem, un, ignorējot tos, mēs saņemam atbilstošus augļus un sekas. Dievs mūs brīdina un aicina, bet IZVĒLI Viņš atstāj mūsu rokās. Viņš neuzbāžas ar Sevi un atļauj cilvēkam, tautām, valstīm sevi iznīcināt.
Mēs varam darīt, ko gribam, un, kā gribam, bet – Dievs VIENMĒR teiks pēdējo vārdu. Jo Viņš ir VISA Radītājs. Dievs aicina apstāties un padomāt. Un skatīties dziļāk. Dziļāk par naudu un baudu, dziļāk par sevi un šodienu. Dziļāk par ekonomiku un vārdiem. Viņš aicina nebūvēt savu namu uz smiltīm. Bet atgriezties pie Viņa.

P.S. Interesanti un reizē skumji – šis raksts tapa piektdienā (9.04.), bet jau pirmdien delfos lasāmas K.Rozenvalda pārdomas par lielo Polijas traģēdiju, kas liek apklust un aizdomāties visai pasaulei. Arī mums!

„Domāju, ka Lehs Kačinskis noteikti būtu gandarīts par to, ka viņa tauta nu ir kļuvusi daudz vienotāka, daudz iecietīgāka un daudz vairāk aizdomājas par tām vērtībām, kuras Polijā līdz ar Eiropas ietekmētu liberalizāciju, globalizāciju un brīvās ekonomikas ietekmē nācās upurēt. Vienmēr esmu bijis neizpratnē – kāpēc ir vajadzīgi tik nežēlīgi upuri, lai cilvēkus pamudinātu atgriezties pie vērtībām? Kāpēc mācāmies tikai no savām, nevis citu kļūdām? Kāpēc mūsu attīrīšanā nevarētu noderēt citu nestie upuri?”
———-
¹ nācijas samazināšanās – morālā, fiziskā, kvalitatīvā, ekonomiskā. Zema dzimstība, augsta mirstība, škiršanās (sliktākie rādītāji ES), abortu apjoms (aptuveni puse no dzimušajiem!), masveida ģimeņu un speciālistu emigrācija, slima sabiedrība, ģimeņu kvalitātes un pusaudžu problēmas (atkarības, aborti, agras dzemdības, agra (14-15gados) seksuālā dzīve kontracepcijas propogandas skolās rezultātā uc.)

Rīgas domes deputāti nolēma Mazo Lāčplēša ielu pārdēvēt bijušā Latvijas virsrabīna Natana Barkana vārdā, ziņo spektrs.com atsaucoties uz lkr.lv

Ielas pārdēvēšanu ierosināja ebreju reliģiskā draudze “Šamir”. To atbalstījusi Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija un Rīgas domes Pieminekļu padome.

Ielas numerācijas plākšņu nomaiņu veiks Austrumu izpilddirekcija, bet izdevumus apņēmusies segt ebreju reliģiskā draudze “Šamir”.

-Jūs esat varoņi!
-Nē, mēs tikai pildām savus pienākumus.

Trešdien glābšanas dienests (VUGD) operatīvi glābis dzīvniekus: suni un strazdu, – ziņo spektrs.com

Talsos kādas dzīvojamās mājas notekcaurulē iesprūda strazds. Lai putnu atbrīvotu, glābēji izjauca notekcauruli.
Jēkabpilī mājas pamatos iesprūda suns un, lai viņu atbrīvotu, bija nepieciešama glābēju palīdzība. Dzīvnieks veiksmīgi izglābts.
Pēc VUGD datiem, šogad glābēji palīdzējuši jau 60 nelaimē nonākušiem dzīvniekiem.

Mēs dzīvojam laikā, kad troksnis apkārt ir lielāks par sirdsapziņu mūsos. Ir kļuvis gandrīz neiespējami atšķirt patiesību no meliem. Mēs vadāmies pēc pieņēmumiem, jo nav laika dziļākai analīzei. Mēs „savus” lēmumus pieņemam pēc citu teiktā, pēc tiem, kas ir dzirdami, un dzirdami ir tie, kas vairāk runā un skaļāk kliedz, kas maksā. Bet, vai patiesība ir runāšanā, troksnī un naudā?,- spektrs.com ziņo Ieva Leinasare

Šodien caur mēdijiem un apkārtējo vidi mūs apņēmis antivērtību spektrs un paši esam kļuvuši tā daļa. Tas ir kā bacilis, kas ielien smadzenēs un to pat nepamanām. Ērtākas dzīves un sirdsapziņas neapgrūtināšanas labad, vērtības ir sācis radīt cilvēks pats. Tās ir katram savas, plašā izvēlē kā lielveikala plauktos, pamatvērtības nobāžot kur noliktavās, lai neaizņem vietu, jo nav pieprasītas. Mīlestība ir aizvietota ar seksu; prieks ar baudu un atkarību izraisošām lietām; laime ar nepārtrauktu darbošanos, naudas daudzumu un labām sajūtām; gudrība ar tiesībām teikt ko, kam un kur gribās vai paņemt, kas vēl paņemams; brīvība ar visatļautību un neskaitāmajām tiesībām.

Te nu mēs esam – „vērtību” lielveikalā un kā pilsoņi varam cīnīties par SAVĒJO vērtību un interešu noteikšanu par valsts likumu. Jo mums uz to ir tiesības! To sauc par pilsonisko sabiedrību un rietumu vērtībām. Likums un morāle ir kā māls mūsu rokās, un mēs veidojam to pēc mūsu personiskajām vēlmēm un instinktiem, mēs – tā sabiedrība, kāda esam. Pat likuma latiņu pārliekam atbilstoši savām vērtībām, liekot pārējiem pēc tām dzīvot. Jautājums – vai mūsu vērtības iet uz augšu vai uz leju, uz attīstību vai degradāciju? Kādas vērtības var izdot un kādus likumus veidot slima sabiedrība? Vai mēs esam vesela vai slima sabiedrība?

Ilgtermiņa stratēģija (LV2030)

Šobrīd Saeimā caurskatīšanai pirms apstiprināšanas atrodas Latvijas ilgtermiņa stratēģija (LV2030), kas noteiks mūsu nākotni 20 gadu posmā, jo tiks pieņemta ar likuma spēku. Šo stratēģiju ir izveidojis R.Ķīļa kungs kopā ar sevis izvēlētu, līdzīgi domājošu (līdzīgu vērtību) cilvēku grupiņu, kas izglītību (pamatā) guvuši Eiropas augstskolās. Pats Ķīļa kungs ir antropologs un šīs studiju programmas pamatā (tāpat kā daudzu citu sociālo programmu) ir „new age” ideoloģiskā bāze, t.i., nav absolūto vērtību, bet vērtība var būt jebkas. Dieva nav un dievs var būt jebkas. Un jautājums nav par izglītības kvalitāti vai augstskolas reputāciju, bet par vērtību un ideoloģisko bāzi cilvēkam, kurš veido VALSTS ILGTERMIŅA stratēģiju.
ŠEIT sākas jautājumi. Latvija vēsturiski ir kristīga (nevis, piemēram, islama) valsts, kurā 74% iedzīvotāju tic Dievam un reģistrēti 1.3miljoni kristiešu, bet „new age” būtība ir pretēja kristietībai. Minētās izglītības saturs (un Ķīļa kunga nostādne) ir konfliktā ar kristīgajām jeb vispārcilvēciskajām pamatvērtībām, piemēram, laulība un ģimene neaprobežojas ar vīrieša un sievietes savienību, kā tas ir noteikts arī Latvijas Satversmē, bet laulības, ģimenes definīcijās ir iekļautas arī viendzimuma pāru attiecības, kā tas jau izmainīts jau daudzu ES valstu likumdošanās, ne bez spiediena arī uz Latviju.
Tas ir jautājums pārdomām saistībā ar šodienas realitāti, kur tieši ģimenes institūtam (kā vislabvēlīgākajai un drošākajai videi bērna – veselas personības radīšanā, audzināšanā un attīstībā) ir BŪTISKĀ loma – Latvija ir 4.izmirstošākā un novecojušākā nācija pasaulē! Vai tad var dzimt bērni un pastāvēt valsts ilgtermiņā bez stabilām un stiprām ģimenēm?
Tas ir jautājums par plaša patēriņa vērtībām lielveikala plauktos (un valsts ilgtermiņa stratēģijā), jo ir BĪSTAMI runāt par ekonomiku, kultūru, izglītību, ja ir atvērtas durvis antivērtību vējiem, kas tad arī ieliek saturu un nosaka rezultātu. Nozares ir vien trauks, kas tiek piepildīts ar saturu, un saturs, nevis trauks, rada augļus – labus vai sliktus, uz attīstību vai degradāciju vērstus. Vai jūs saprotiet par ko es runāju? No skābiem kāpostiem ar pienu un iepelējušu reņģi nevar izvārīt gardu un veselīgu zupu, ar ko paēdināt savējos. Vienalga, cik skaists un dārgs arī nebūtu katliņš.
Tāpēc, lasot šo, nesteidzieties ar secinājumiem, bet apstājieties un padomājiet – katrs ar savu galvu:

Teritorija

Teritorijas tukšas nepaliek.. KAS to piepildīs? LATVIJU. Amerikāņi? Angļi? Zviedri? Turki? Krievi? Ķīnieši? Arābi? Vai varbūt igauņi?
Vai Latvijas pensionāru pulki (demogrāfi prognozē, ka līdz 2030.gadam gandrīz 3.daļa iedzīvotāju varētu būt vecāki par 60 gadiem) kopā ar saujiņu darbā novārdzināto (jo taču būs jāuztur milzu pensiju un sociālā sistēma, gan vēl jāpamanās kāds bērnelis laist pasaulē) reproduktīvā vecuma iedzīvotāju lielā mērā no jauktajām ģimenēm (ar viesstrādniekiem) spēs nosargāt valodu, nacionālo identitāti, kultūru, tradicionālo reliģiju?
Atbilde nav grūta – teritoriju piepildīs tie, kam būs vairāk bērni un ģimenes. Kam pasaulē ir šī privilēģija? Izmirstošā Eiropa tā noteikti nebūs, un tā ir cena par vērtību pārdefinēšanu un aiziešanu no kristīgiem pamatprincipiem, no Dieva Radītāja.
Kas uzturēs šo strauji pieaugošo pensionāru daļu – pensiju un sociālo sistēmu (bērnu skaits līdz 14gadu vecumam samazinājies no 20% 1989.gadā līdz 15% 2006.gadā), veselības sistēmu, kas tieši ar to saistīta. Starp citu, visticamāk, šis stāsts ir par jums personīgi, ja šobrīd esat aktīvajos spēka gados. Pensiju speciālisti neļaus samelot, ka pensiju sistēma ar visiem saviem līmeņiem šobrīd karājas gaisā un tas attiecas uz ikvienu godīgo pilsoni, kas godprātīgi maksājis sociālo nodokli un iemaksas pensiju fondos.
Vai jums ir tik daudz bērnu, kas saņēmuši no jums to mīlestību, rūpes, laiku un uzmanību, lai būtu ko atdot jums vecumdienās, uzņemoties par jums atbildību un rūpes? Ko sēsi to pļausi princips vēl nav atcelts. Vai arī jums ir iekrāta naudiņa veco ļaužu pansionātam (ko tajā laikā droši vien sauks skaistāk, bet tas jau būtību nemaina) un medicīnas pakalpojumiem, jo veselība jau ar gadiem droši vien neuzlabojas?
Vai par tādu Latviju jūs dzīvojat šodien? – par Latviju, kas ir vien teritorija ar nosaukumu, visiem vējiem caurvējotā atvērtā un pilsoniskā sabiedrība, ar pasaules pilsoņiem piepildīta, bez savas identitātes ar mākslīgu smaidu visiem, kas gatavi maksāt. Kā ielasmeita.. globalizācijas pievārtē.
1.daļa.

Manhetenas tiesā kādas sievietes slepkavības lietā procesa dalībnieki un publika bija satriekti, kad noslepkavotās vīrs savas sievas slepkavam uzdāvināja Bībeli un novēlēja viņam izglābt savu dvēseli,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv / CNL-NEWS

Dāvids Andrango, 32. gadus vecs imigrants no Ekvadoras bija strādājis juvelieru veikalā, kas piederēja Sandrai Pumareho. Kad viņa atklāja, ka darbinieks nozadzis dārglietas 10 000 dolāru vērtībā, viņa atlaida to no darba un apsolīja, ka nevērsīsies policijā, ja Andrango atdos naudu. Viņš apsolīja samaksāt parādu pa daļām, un pēc dažām dienām pat atgrieza 400 dolārus, taču pēc tam nogalināja saimnieci turpat veikalā.

Nogalinātās vīrs, Noels Pumareho, tiesas sēdes laikā iedeva slepkavam Bībeli un, caur asarām skatīdamies uz viņu, teica: „Lai Dievs ir ar tevi. Lasi Bībeli, atgriezies pie Viņa un glāb savu dvēseli. Lai Dievs tevi svētī, Dāvid!”

Kā ziņo laikraksts „New York Post”, tiesnesis gan nebija tik žēlīgs un piesprieda Andrango 25 gadus ieslodzījuma cietumā.

Savā pēdējā vārdā Andrango teica: „Es zinu, ka viņu vairs neatgriezt. Es to izdarīju, nepadomājot, kā nākas. Es pazaudēju ģimeni un bērnus. Taču es savās lūgšanās pieminēšu jūs visus. Man ir kauns skatīties jums acīs. Paldies par Bībeli. Tā tagad būs vienmēr pie manis un es to cītīgi lasīšu”.

Polijas otrajā lielākajā pilsētā Krakovā svētdien notika pagājušajā nedēļā aviokatastrofā bojāgājušā valsts prezidenta Leha Kačiņska un viņa sievas Marijas bēres.

Svētā Mise Krakovas Dievmātes bazilikā, bēru kortežs uz Vāveles pili, aizlūgums un šķirstu ievietošana sarkofāgā – tie bija prezidenta Leha Kačinska un viņa sievas Marijas bēru ceremonijas galvenie punkti. Dievkalpojumu vadīja kardināls Staņislavs Dzivišs. Īslandes vulkāna izvirduma radītā gaisa satiksmes haosa dēļ uz bērēm nevarēja ierasties pāvesta speciālais sūtnis kardināls Andželo Sodano. Viņa sagatavoto homīliju nolasīja Apustuliskais nuncijs Polijā, arhibīskaps Jozefs Kovaļciks,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz radiovaticana.org

Svētdienas rītā prezidenta un viņa sievas šķirsti no Varšavas tika pārvesti ar militāro lidmašīnu. Izteiksmīgs bija ceļš no Krakovas lidostas uz pilsētas centru. Automašīnām virzoties pa šaurajām ielām, pavadītāji meta ziedus un māja ar karogiem. Kopā dzīvē, kopā nāvē un arī pēc nāves viņi ir kopā – atgādināja Krakovas arhibīskaps. Kardināls Dzivišs pateicās Dievam par visu labo, ko tauta ir saņēmusi caur sava vadītāja uzticīgo un pašaizliedzīgo kalpojumu. Pateicās ārvalstu līderiem, kas ieradušies uz prezidenta bērēm, un izteica cerību, ka Smoļenskas traģēdija palīdzēs pielikt punktu gadu desmitiem ilgušajai spriedzei Polijas un Krievijas attiecībās. „Pirms 70 gadiem Katiņa attālināja divas tautas, un patiesības slēpšana neļāva sadzīt brūcēm. Tagad radusies jauna cerība izlīgšanai” – teica Krakovas arhibīskaps. Liturģiju bagātināja Berlīnes Filharmonijas kora dziedājumi.

Oficiālā bēru ceremonija sākās plkst. 14, zvanot baznīcu zvaniem un skanot sirēnām. Tajā piedalījās daudzu valstu vadītāji, t. sk. arī Latvijas prezidents Valdis Zatlers ar kundzi. Pieminot bojāgājušo prezidentu Kačinski un valdības delegāciju, Latvijā svētdien tika izsludināts triju minūšu klusuma brīdis un iedarbinātas sirēnas. Bēru dievkalpojums notika Krakovas Dievmātes bazilikā, bet cilvēki, kas bija pulcējušies laukumā, varēja sekot tā norisei ārpusē izvietotos milzīgos ekrānos.

Pēc Svētās Mises Leha Kačinska un viņa sievas Marijas šķirsti uz lielgabalu lafetēm tika nogādāti Vāveles katedrālē, kur atdusas Polijas karaļi un nacionālie varoņi. Sudraba zvanu kriptā, līdzās Polijas neatkarības līdera Jozefa Pilsudska sarkofāgam, tagad atdusas arī prezidents Kačinskis un viņa kundze. Uz sarkofāga iegravēti viņu vārdi un krusta zīme. Kripta bija atvērta visu nakti. Pavadīt pēdējā gaitā prezidentu bija ieradušies aptuveni 100 000 cilvēki. Tautas skumjas un vienotību apliecināja arī slavenais Sigismunda zvans.
Foto: Pietruszka/AFP/Getty

Video

Maikls Hadsons – Misūri Universitātes (Kanzasas štats) profesors, Ilgtermiņa ekonomikas tendenču pētniecības institūta prezidents. Džefrijs Sammers – šā paša institūta Baltijas valstu izpētes grupas līdzdirektors

Lielākā daļa pasaules plašsaziņas līdzekļu savu uzmanību ir pievērsušas Grieķijai, Spānijai, Īrijai un Portugālei kā Eiropas visproblemātiskākajām valstīm. Taču daudz nežēlīgāka, postošāka un atklāti nāvējoša postpadomju ekonomikas krīze, kas norisinās valstī, kas plāno iekļauties eiro zonā, kaut kā ir palikusi nepamanīta. Stāvokli mūsu valstī vērtē Ilgtermiņa ekonomikas tendenču pētniecības institūta eksperti,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz varianti.lv

Tas neapšaubāmi notiek tāpēc, ka eksperiments ar Latviju ir apsūdzība neoliberālisma postošajām šausmām un Eiropas politikai, kas tā vietā, lai sniegtu apsolīto palīdzību, uzlūko Latviju kā kolonizējamu teritoriju, saredz tajā eksporta un banku pakalpojumu tirgu – teritoriju, kurai jāatņem visas ekonomiskās priekšrocības, kvalificēts darbaspēks, nekustamie īpašumi un vispār viss, ko tā mantojusi no padomju ēras.

Situācija Latvijā graujoša

Latvijai ir nācies piedzīvot vienu no visnežēlīgākajām krīzēm pasaulē. Pēdējo divu gadu laikā tās iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms ir krities par 25,5%, uzstādot pasaules rekordu. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) optimistiskākās prognozes, kad paredz IKP kritumu vēl par 4% un tam sekojošais Latvijas ekonomikas sabrukums aizēnos ASV Lielās depresijas rādītājus.
Taču sliktās ziņas ar to nebeidzas. Valsts valdība strauji palielina parādus. Latvijas ārējais parāds no 7,9 % 2007. gadā pieaugs līdz 74 % šā gada beigās un saskaņā ar SVF visoptimistiskāko scenāriju 2014. gadā stabilizēsies 89% līmenī, atstājot Latviju tālu aiz Māstrihtas vienošanās kritēriju robežām.
Un tomēr neviens Rietumos neuzdod jautājumu, kāpēc Latvijai ir iedalīts šāds liktenis – tik tipisks Baltijas un citu postpadomju valstu ekonomikai, kurām ciešanu mērs ir tikai mazliet mazāks. Pēc tam, kad šīs valstis ieguva brīvību no Padomju Savienības 1991. gadā, šodien diez vai var vainot padomju sistēmu kā vienīgo problēmu cēloni. Nevar arī uzvelt visu vainu vienai atsevišķi ņemtai korupcijai. Patiesībā šis vēlīnā padomju perioda mantojums tikai izvērsās plašumā un pastiprinājās, pieņemot tādu kleptokrātijas formu, kas nodrošināja „bagātu ražu” Rietumu baņķieriem un investoriem.

Rietumu neoliberāļu un Rietumu banku reformas Latvijas ekonomikā

Tie bija Rietumu neoliberāļi, kas „piebaroja” šīs ekonomikas ar „draudzīgām biznesa reformām”, kurām skaļi aplaudēja Pasaules Banka, Vašingtona un Brisele. Ir jāsamazina korupcija kaut vai līdz Igaunijas rādītājiem, kurai tāpat kā visām Baltijas valstīm nācās ciest no augsta bezdarba, ekonomikas izaugsmes krišanās, dzīves līmeņa pazemināšanās un pieaugošas emigrācijas. Neoliberālās ekonomikas ceļš nepavisam nav tas ceļš, kuru pēc Otrā Pasaules kara izvēlējās Rietumeiropa, un šo ceļu salīdzinoši nesen neizvēlējās arī Ķīna.
Šīs valstis izvēlējās klasisko ceļu, lai aizsargātu savu rūpniecību, attīstītu sabiedrisko infrastruktūru, uzturētu progresīvo nodokļu sistēmu, izveidotu veselības aizsardzības sistēmu un ieviestu darba drošības noteikumus, kas no neoliberālās brīvā tirgus ideoloģijas viedokļa ir jānolād un „jāizslēdz no baznīcas”. Tas bija jauns eksperiments, kura ģenerālmēģinājumu Čīlē, pieliekot upurim pie galvas pistoles stobru, organizēja „Čikāgas zēni”. Latvijas padomdevēji nāca no Džordžtaunas, tomēr ideoloģija bija iepriekšējā: demontēt valdību un nodot varu politiskajiem pakalpiņiem. Lai realizētu šo cietsirdīgo eksperimentu, tika nolemts lielākajā daļā padomju bloka valstu ļaut vaļu Rietumu bankām, finanšu investoriem un tā sauktajiem „brīvā tirgus darboņiem no ekonomikas”, kam bija jākļūst par jaunās ekonomikas dizaineriem. Kā parādīja turpmākie notikumi, „piegrieztne” bija palikusi vecā. Mainījās izpildītāju vārdi, bet lielākā daļa no tiem bija saistīti ar Vašingtonu, Pasaules Banku un Eiropas Savienību. Tās tad arī maksāja izpildītājiem. Nu, un, tā kā „dizainerus” sponsorēja Rietumu finanšu institūti, nav jābrīnās, ka „piegriezts” tika par labu aizbildņu finanšu interesēm.
Tas bija plāns, kuram nepiekristu nevienas demokrātiskas Rietumu valsts valdība. Valsts uzņēmumi tika par smiekla naudu pārdoti uzticamām privātpersonām, lai tos vēlāk ātri pārdotu Rietumu investoriem un vietējiem oligarhiem. Lai nomaskētu notiekošā būtību, šajās valstīs nodokļu sistēma tika izmainīta tā, lai Rietumu banku galvenajiem klientiem, nekustamo īpašumu īpašniekiem un dabīgajiem monopolistiem nodokļi praktiski nebūtu jāmaksā.

Kāpēc Latvijai nepieder bankas?

Padomju Savienībā komercbanku nebija kā parādības. Tā vietā, lai palīdzētu šīm valstīm izveidot savas bankas, Rietumeiropa pamudināja savas bankas izsniegt kredītus, lai noslogotu šo valstu ekonomiku ar procentu izmaksām. Lai aizsargātu banku intereses, tie tika noteikti eiro un citās stabilās valūtās. Tas pārkāpa galveno finanšu aksiomu: nekad nefiksēt savus parādus stabilā valūtā laikā, kad valsts parādi tiek mērīti mazāk stabilā valūtā. Taču tāpat kā gadījumā ar Islandi, Eiropa šīm valstīm piesolīja palīdzēt iekļūt eiro zonā. Reformas sastāvēja no tā, ka tika demonstrēti paņēmieni, kā nodokļu nastu no uzņēmumiem un nekustamo īpašumu īpašniekiem pārlikt uz tiem, kas strādā. Runa nav pat par plakano ienākuma nodokļa skalu. Runa ir arī par plakanu nodokļa skalu „sociālajiem pakalpojumiem”: atskaitījumus par medicīnisko apdrošināšanu un pensiju fondos bija jāmaksā strādājošiem un nevis valsts budžetam, kas varēja iegūt šos līdzekļus, paaugstinot nodokļus.

Kāpēc Latvija neražo pašmāju produktu?

Atšķirībā no Rietumiem īpašuma nodoklis šajās valstīs bija neliels. Tas valdībām lika aplikt ar nodokļiem rūpniecību un darbiniekus. Un atkal atšķirībā no Rietumiem, tie nebija progresīvais ienākumu un peļņas nodoklis. Šāda politika krasi paaugstināja darbaspēka izmaksas. Tādējādi rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana valstīs ar neoliberālo ekonomiku kļuva pārāk dārga un nekonkurētspējīga, salīdzinot ar Veco Pasauli. Realitātē postpadomju ekonomikas tika pārvērstas par zonām, kurp tiek eksportētas Eiropas preces un banku pakalpojumi.

No kurienes Latvijai, kurai parādu nebija, tagad ir uzradušies?

Postpadomju valstu ekonomikas, kurām 1991. gadā parādu nebija, tika noslogotas ar saistībām, kas bija nominētas stabilās valūtās. Rietumu bankas pieprasa, lai Latvija un pārējās Baltijas republikas norēķinātos, īstenojot jaunas neoliberālas „reformas”, kas tām draud ar visa darbaspēka emigrēšanu, pēc kā to ekonomikas sarausies čokurā, bet nabadzība uzblīdīs. Neoliberālā ideoloģija, kuru, spriežot pēc visa, Eiropā un Ziemeļamerikā gatavojas pielietot, piesedzoties ar skaļu optimistisku retoriku, ir izrādījusies tika postoša, ka tās sekas var salīdzināt tikai ar militāras okupācijas sekām.

Latvija atgriežas feodālismā

Šodien termins „reformas” Baltijas valstīs iegūst negatīvu nokrāsu tāpat, kā tas bija Krievijā. Tagad tās jau nozīmē atgriešanos pie feodālas atkarības.
Kopš neoliberālās kārtības ieviešanas ir pagājuši jau daudzi gadi, un rezultāti ir izrādījušies liktenīgi – tos droši var salīdzināt ar noziegumu pret cilvēci.
Ekonomiskā izaugsme tā arī nesākās, bet no padomju laikiem mantotie aktīvi ir apkrauti ar parādiem. Latvijas Banka apgalvo, ka valsts jau ir sasniegusi krīzes zemāko punktu. Pamazām palielinās eksports, taču ekonomikas stāvoklis joprojām ir šausminošs. Ja pašreizējās tendences saglabāsies, valstī nepaliks iedzīvotāji, kas varētu izmantot ekonomikas atdzimšanas augļus. Bezdarbs turas 22% līmenī. Desmitiem tūkstoši cilvēku ir pametuši valsti un desmitiem tūkstoši palikušo ģimeņu neuzdrošinās laist pasaulē bērnus.
Alberts Einšteins savulaik teica, ka viens no neprāta simptomiem ir daudzkārtēja vienu un to pašu darbību atkārtošana, cerot, ka rezultāts ikreiz būs citādāks.

Kāda ir izeja?

Šodien Latvijas uzdevums ir izvest valsts ekonomiku no neoliberālā kursa, kas to ved uz neodzimtbūšanu. Lai to paveiktu, būs jāmaina gan ekonomikas filozofija, gan arī valdība.

Jautājums: bet kā uz to reaģēs Eiropa un Rietumi? Vai atzīs savas kļūdas, vai bezkaunīgi izvairīsies no atbildes? Pagaidām cerīgas pazīmes nav manāmas. Rietumos runā, ka strādnieki vēl nav novesti līdz galējas nabadzības stāvoklim, rūpniecība – līdz pēdējā darbagalda apturēšanai, bet ekonomika kā pacients vēl nav pilnībā noasiņojusi.