2010. gada 13. aprīlī 7 deputāti, kuri pārstāv visas Ukrainas parlamenta frakcijas, reģistrēja likumprojektu Nr6299 „Par grozījumiem dažos likumdošanas aktos attiecībā uz darbības aizliegumu ekstrasensiem, dziedniekiem, zīlniekiem, psalmistiem un nākotnes (likteņa) pareģotājiem”,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv

Likumprojekta autors ir deputāts, frakciju parlamentārās grupas „Par garīgumu, morāli un Ukrainas veselību” priekšsēdētājs Pāvels Ungurjans.
Jaunās likuma normas nodrošina aizliegumu ekstrasensu, dziednieku, zīlnieku un psalmistu darbībai, kā arī nākotnes un likteņa pareģošanas pakalpojumiem. Šis likums aizliedz šo arī iepriekš minēto darbību propagandu un reklāmu plašsaziņas līdzekļos un tādu pārraižu, programmu vai videoierakstu translāciju, kur piedalās iepriekšminēto „profesiju” pārstāvji.

Ir arī paredzēts izņemt no Ukrainas valsts profesiju kvalifikācijas saraksta DK 003-95 šādas profesijas: 5151 – astrologs, 5152 – zīlniece, 5152 – vārdotājs (hiromants).
Saskaņā ar P. Ungurjana preses dienestu, likumprojekts uzsākts sakarā ar daudzajām sūdzībām un faktiem par ļaunprātīgu šīs jomas izmantošanu un daudziem Ukrainas sabiedrībai, tās garīgajai un morālajai veselībai (pirmkārt jau jaunatnes veselībai), ko izraisījuši minēto „profesiju” pārstāvji ar savu nekontrolēto un kaitīgo darbību.

„Ukrainas valdības pārstāvji un arī pārējie deputāti jau ilgu laiku saņem daudzus iedzīvotāju, kristīgo konfesiju, reliģisko un sabiedrisko organizāciju lūgumus pievērst uzmanību kaitējumiem, kurus izraisa ekstrasensi, dziednieki, vārdotāji un psalimisti. Sūdzības saņemtas arī par to, ka iepriekš minētais dominē Ukrainas plašsaziņas līdzekļos- televīzijas reklāmās piedāvā šo apšaubāmo dziednieku, burvju un ekstrasensu maksas pakalpojumus,” atbild likumprojekta autors Pavels Ungurjans.
Deputāts uzsver, ka daudzus cilvēkus, saskaņā ar policijas datiem, ir finansiāli apkrāpuši iepriekš minētie darboņi. Situācijas nopietnību, viņaprāt, pastiprina būtiskas šo darbību atstātās negatīvās psiholoģiskās un morālās sekas.
Likumprojekta ieviešana paredz izmaiņas Ukrainas likumā „Par aizsargātu sabiedrības morāli”, Ukrainas administratīvo pārkāpumu kodeksā, Ukrainas reklāmas likumā, Ukrainas drukāto plašsaziņas līdzekļu likumā un Ukrainas likumā „Par televīziju un radio”.

Kam pieder Francija? Un tu saņemsi zibenīgu atbildi, protams, ka francūžiem? Bet aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, attiecībā par to, kam pieder Latvija? Viennozīmīgas atbildes nav, -spektrs.com ziņo Jānis Rožkalns.

Kaut gan 1918. gadā 18. novembrī tika dibināta Latvija latviešiem. Vai mēs slikti zinām Latvijas vēsturi? Kāpēc mēs šodien esam nonākuši pie elementāra jautājuma uzdošanas, kuram nav atbildes? Par to stāsta Jānis Rožkalns.

Divas irāniešu sievietes, kuras pārgāja kristietībā tika izlaistas no cietuma pagājušā gada novembrī, bet tām atkal būs rītdien jāierodas tiesā. Mariama Rostampūra un Marcija Amirizadeha tika uzaicinātas uz lietas izskatīšanu tiesā 13. aprīlī,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz lkr.lv un christiantoday.com

Saskaņā ar Elam kalpošanu, kas seko šai lietai no paša sākuma, uzskata, ka sievietes vēl joprojām ir sliktā fiziskā stāvoklī. Abas sievietes pavadīja 259 dienas Irānas bēdīgi slavenajā Evin cietumā. Tur viņas tika pakļautas psiholoģiskai, ļaunprātīgai izmantošanai un viņu pieprasījumi pēc medicīnas tika ignorēti.

Neskatoties uz to ciešanām, abas sievietes ir “apņēmības pilnas būt uzticīgas tam Kungam un runāt patiesību tiesā neatkarīgi no sekām,” teikts ministrijas paziņojumā.

Šīs sievietes tika arestētas 5. martā. Abas sievietes atteicās noliegt Jēzu Kristu kā savu Glābēju, kas noveda viņas pie ilgstoša cietumsoda.

Iegriežoties lielveikalu tīklā „Maxima” it sevišķi Purvciema un Pļavnieku veikalos vairs nepārsteidz, ka latviešu valodā runājošajiem klientiem pārdevēji atbild krieviski, vai arī atbild, ka „ņečevo ņepoņimaju.” ,-ziņo spektrs.com

Pārsteidzošākais ir tas, ka pat vidēja vecuma latviešu pārstāvjiem, tādi uzstājīgi valsts valodā runājoši patrioti nemaz nepatīk. Koptelpā ir ievērota tāda tendence, ja izvēršas diskusija starp krievu tautības patriotiem un latviešu tautības patriotiem, tad no malas vidēja vecuma latvieši labprāt iejaucas svešā sarunā un kļūst par bezmaksas tulku Krievijas patriotiem, vai arī kļūst par svešzemnieku advokātiem. Un nepaiet ne brīdis, ka jau vairāki Krievijas nepilsoņi un tostarp arī latviešu tulki/advokāti paceļ balsi uz latviski runājošo. Kāds iemesls? Vienkāršs. Izskaties, ka esi latvietis…
No vienas puses smieklīgi, ka šīs nemainīgās ainas notiek 2010. gadā, bet no otras puses patiesi skumji, ka Rīgā latviešu valodas lietošana ir aizvien retāka un apkaunojošāka. Kāds ir iemesls? Vai tāpēc, ka latvieši pamanās iejusties mūžīgā pakalpiņu lomā, vai arī par iemeslu ir kaut kas vairāk par to?

Ko saka statistika?

„Jau daudzus gadus Latvijas iedzīvotāju kopējā tendence ir gana strauja izmiršana”,-ziņo Jānis Dombrava “Visu Latvijai!” valdes loceklis, kurš arī ir apkopojis šos statistikas datus.
Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati no 2000. līdz 2009. gadam.
Kopumā Latvijā latviešu skaits katru gadu vidēji samazinās par ~2’500.
Pieejamos datos 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, latviešu skaits ir samazinājies par 3’296. Kopš 2000. gada tas ir samazinājies par nepilniem 10’000.

Rīgā latvieši ir minoritāte

Rīgā latvieši ir minoritāte – 42,3% no kopējā Rīgas iedzīvotāju skaita, bet no kopējā latviešu skaita Rīgā dzīvo vien 22,52%. Savukārt latviešu skaits gada laikā Rīgā ir samazinājies par 1’907. Šis samazinājums veido 57,86% no kopējā latviešu skaita samazinājuma gada laikā, tātad mēs varam novērot interesantu tendenci, ka Rīga, kurā dzīvo tikai 22,52% no latviešu kopskaita, piedzīvo visstraujāko samazinājumu. Tas ir saistāms ne tikai ar straujāku izmiršanu, bet arī ar cilvēku pārvietošanos dzīvot uz citām vietām, piemēram, Pierīgas reģioniem, kur kopš 2000. gada latviešu skaits ir pieaudzis par 20’000.

Citās Latvijas lielākajās pilsētās latvieši turpina nostiprināt savas pozīcijas. Kopš 2000. gada Daugavpilī latviešu ir palicis aptuveni tikpat daudz, savukārt īpatsvars proporcionāli ir palielinājies par 1,6%. Jelgavā latviešu skaits ir palielinājies par nepilniem 4’000, palielinot latviešu īpatsvaru pilsētā par 5,4%. Jūrmalā latviešu skaits ir pieaudzis par aptuveni 600, īpatsvaru palielinot par 1,4%. Liepājā pieaugums arī ir aptuveni 600, latviešu īpatsvars palielinājies par 3,4%. Ventspilī latviešu skaits ir palielinājies par nepilnu 1000, īpatsvaram palielinoties par 3%. Rēzekne ir vienīgā lielā pilsēta, kur latviešu skaits ir samazinājies. Kopš 2000. gada Rēzeknē dzīvo par 1000 latviešiem mazāk, bet citas tautas ir vēl vairāk samazinājušās, tāpēc Rēzeknē latviešu īpatsvars ir pieaudzis par 1,7%. Arī te tendence ir tāda, ka latvieši labprātāk dzīvo latviskās pilsētās.

Latvijas rajonos novērojama latviešu pakāpeniska izmiršana un urbanizācija
Ja apskatām Latvijas rajonus, tad ir novērojama pakāpeniska izmiršana un urbanizācija. Vienīgie rajoni, kur latviešu skaits ir pieaudzis kopš 2000. gada, ir Ogres, Rīgas un Tukuma rajoni. Rīgas rajonā kopš 2000. gada latviešu pieaugums ir bijis 20’000 liels. Šobrīd latviskākais ir Talsu rajons, kur 2009. gadā latvieši veidoja 92,1% no iedzīvotāju kopskaita.

Etniski jauktās laulības

Vēl būtu jāapskata noslēgtās etniski jauktās laulības. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, krieviski runājošie nepilsoņi, kuri nākuši no valsts, kas nav Eiropas Savienības sastāvā, labprāt izvēlas Latvijā jauktās laulības – 45% gadījumu.
Vadoties no Centrālās statistikas pārvaldes datiem, rodas jautājums, vai pastāv cerības nākotnē, ka latvieši varētu kaut cik saglabāt savu identitāti?

Ko darīt?

1. Pirmais ko latviešu nācija varētu darīt un dara jau šodien, tas ir savu grēku nožēlošana un piedošanas saņemšana no Tā Kunga.
2. Latviešu nācija kļūst pestīta, pieņemot Jēzu par savu Kungu un glābēju.
3. Latvieši saņem savu piedošanu, savukārt Viņš izdzēš pagātnes pārkāpumus, lai ar drošu sirdi varētu raudzīties nākotnē. “Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis!” (Jesajas 43:18)
Starp citu, ASV vīru kalpošanas prezidents E. L. Kols reiz teica: „Ja cilvēks pazaudē nākotni, viņš atgriežas pagātnē.” Un lai tas nenotiktu, mums ir jāizvirza kopīgs mērķis: Latviešu tautas vairošana!
Protams, ka pēc šo 3 punktu izpildīšanas nevar notikt pēkšņas izmaiņas. Nepieciešams laiks. Dievs dziedina latviešus un Latvijas zemi, Dievs atjauno posta vietas, pagātnes grēdu vietā ceļ nākotnes uz stipriem pamatiem celtus namus un tā nav ilūzija, tā ir patiesība!
Mēs esam atjaunošanas procesa paaudze. Uz mūsu pleciem gulstas atbildība, jo 1): Tas Kungs tevi vienmēr vadīs un paēdinās tavu dvēseli arī tukšās vietās un stiprinās tavus locekļus, ka tu būsi kā auglīgs dārzs un kā ūdens avots, kurā ūdens neizsīkst.

2)Tu uzcelsi vecās posta vietas, tu atjaunosi agrāko cilšu pamatus, un tevi sauks par plaisu pielīdzinātāju un par apdzīvojamu vietu atjaunotāju. (Jesejas 58: 11-12)
Latviešu galvenais mērķis ir nācijas vairošana, lai tā neizzustu no Latvijas zemes, līdz arto uz latviešiem attiecams pravietisks vārds: „Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā.” (1.Mozus 22:17)
Ierakstīsim šos vārdus savas sirds plāksnēs un ar lepnumu sev un citiem teiksim: „Mēs taču esam latvieši!”

„Jesus revolution” sešu jauniešu komanda no Oslo Rīgā ielidoja 6. aprīļa vakarā. Viņi ir divi puiši un četras meitenes vecumā ap 20 gadiem – Daniēls, Alekss, Monika, Heidija, Daniēla un Estere. Interesanti, ka tikai divi no viņiem nāk no Norvēģijas, bet pārējie ir no citām Eiropas valstīm – Austrijas, Vācijas un Polijas,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv

Jau nākamajā dienā pēc īsas sagatavošanās un lūgšanām notika pirmais evaņģelizācijas pasākums Zinātņu akadēmijas namā. Mazā 1. auditorijas zāle bija pilna, sanākuši gandrīz simts cilvēku. Nākamās dienas draudzei „Kristus pasaulei” un „Jesus revolution” komandai bija ļoti piesātinātas. Ceturtdien un piektdien rīta pusē tika dalīti bukleti uz ielām. Piektdien notika arī evaņģelizācijas pasākums Līvu laukumā Vecrīgā. Pēc tam sekoja drāmas un dejas grupu mēģinājumi. Bet vakaros notika evaņģelizācijas pasākumi Zinātņu akadēmijas namā. Visos trijos evaņģelizācijas pasākumos jaunieši stāstīja klātesošajiem savas atgriešanās liecības, uzveda pantomīmu un skečus, ar kustībām vienkāršā un viegli uztveramā veidā rādīja klātesošajiem pamatpatiesības par grēku un Dieva žēlastību. Visos trijos evaņģelizācijas vakaros sludināja Daniēls, „Jesus revolution” komandas līderis. Ceturtdienas vakarā Alekss no „Jesus revolution” aizlūdza par cilvēku vajadzībām un vairāki piedzīvoja dziedināšanas no Dieva. Pēdējā vakarā vairāk nekā desmit cilvēku iznāca draudzes priekšā un pieņēma Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju.
10. aprīlī, Rīgā Zinātņu akadēmijas namā pulksten 14.00 notika draudzes „Kristus pasaulei” dievkalpojums ar „Jesus revolution” komandas piedalīšanos. Svētdien, 11. aprīlī „Jesus revolution” devās uz Jēkabpili, kur piedalījās šīs pilsētas „Kristus pasaulei” draudzes evaņģelizācijas dievkalpojumā.

Tanzānijā atvērta pirmā katoļu banka. Atklāšanas ceremonijā piedalījās kard. Polikarps Pengo,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz Radiovaticana.org

Uzrunā pasvītroja, ka katoļu vadītās institūcijas: universitāte, skolas, slimnīcas un rūpniecības uzņēmumi, plantācijas, un tagad arī banka, aktīvi iesaistījušās programmas cīņā pret nabadzību īstenošanā – teica kardināls.
Komercbanka apkalpo klientus neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības. Tā kreditē mazus uzņēmumus un privātpersonas. Bankā darbojas arī izglītības nodaļa, kurā var apgūt un padziļināt zināšanas par materiālo vērtību ražošanu un sadali.

Arvien vairāk sieviešu no Igaunijas uzskata, ka ieguvušas vīru-musulmani uz mūžu un ilggadēja ģimenes laime viņām ir garantēta. Tomēr diemžēl ļoti bieži tā domājot, sievietes, kuras precas ar musulmaņu vīriešiem, rūgti maldās,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz apollo.lv un „Postimees”.

“Ja es zinātu, kā tas viss beigsies, es ar viņu nemaz nebūtu ielaidusies”, secina Evelīna, kuras piecus gadus ilgusī laulība ar vīrieti musulmani sākusies rožaini, taču beigusies ar vardarbību.
Evelīna devās uz Somiju, lai tur strādātu par auklīti. Evelīna bija dzirdējusi, ka no musulmaņiem labāk turēties tālāk. Viņa bija dzirdējusi par kādu meiteni no Igaunijas, kura ar interneta starpniecību bija iepazinusies ar musulmani, aizbraukusi dzīvot uz Turciju un tad sapratusi, ka islāma pasaules dzīves apstākļi nav viņai piemēroti. Taču aizbraukt viņa vairs nav varējusi. Evelīnu šis stāsts bija pamatīgi iebiedējis.
Bet tomēr Evelīna pēc gada apprecējās ar musulmani un pārcēlās uz Tuvajiem Austrumiem. Evelīna stāsta „Viņi ļoti labi prot manipulēt ar cilvēkiem. Viņi spēj tevi pierunāt, demonstrē uzmanību un rūpes. Ja ir kāda problēma, viņi uzklausa un palīdz”

Musulmaņi meklē izeju uz EIROPU

Pēdējā laikā musulmaņu vīrieši ļoti iecienījuši sievietes no Igaunijas. Savukārt tūristes esot pavisam „gards kumoss”. Kāda tumšmate no Igaunijas atzinusies, ka nedēļas laikā, ko viņa pavadījusi Ēģiptes kūrortā, saņēmusi piecus bildinājumus. Viņas 60 gadus vecā māte saņēmusi divus šādus piedāvājumus. Turklāt aktīva zilacaino ziemeļvalstu iedzīvotāju „apzināšana” izvērtusies plašumā caur internetu.
Tomēr lielākoties uz šādiem soļiem musulmaņus nepamudina mīlestība, bet kas cits. Lai arī viņi stāsta par lielo mīlu jau pirmajā randiņā, tomēr viņi ar sieviešu palīdzību cenšas izrauties no nabadzības un vietējās dzīves, nokļūt Eiropā un tur iegūt dzīvojamo platību.
2005. gada beigās ar vīrieti no Marokas apprecējās kāda sieviete no Beļģijas un vēlāk uzspridzinājās kā teroriste-pašnāvniece.
Tādēļ Igaunijas drošības iestādes izskata laulības ar musulmaņiem cīņas pret islāmistu ekstrēmistiem kontekstā.
Dīvainas attiecības
Silja : Silja apprecējās ar pakistānieti pagājušā gada vasarā. Pēc kāzām vīrs negaidīti kļuva skarbs un sākās nopietni strīdi. „Tas, kas ir pilnīgi normāli mūsdienu pasaulē – īsziņu un vēstuļu sūtīšana uz Igauniju maniem draugiem un radiem, tas viss viņu darīja ļoti bažīgu,” atceras Silja. Lai saglabātu ģimeni, viņa pārstāja kontaktēties ar vairākiem paziņām un draugiem.
Taču viņas vīram ar to bija par maz. Pēc Siljas teiktā, vīrs apmēram desmit reizes dienā pārbaudīja, kam viņa ir zvanījusi. Vienreiz viņš ieraudzīja svešu numuru un sācis trakot – sasitis sievas mobilo telefonu. Kaislības pieauga.
„Sākumā viņš solīja mani nogalināt. Pēc tam atnesa no virtuves nazi un pieprasīja, lai es viņu nogalinu. Viņš vicināja nazi gar savu kaklu un centās mani piespiest viņam to pārgriezt. Viņi taču nedrīkstot izdarīt pašnāvību, jo tad nenonākot debesīs. Es teicu, ka iešu uz policiju, jo negribēju paciest šādu izturēšanos. Viņš centās izlīgt,” sacīja Silja.
Taču savu viedokli par baltajām sievietēm viņas vīrs nav mainījis. Viņš uzskatīja un uzskata, ka „visas eiropietes ir prostitūtas”.
Marija: “Jāsaka godīgi: neviena musulmaņu ģimene nebūs laimīga, ka viņu dēls atvedis mājās sievu no ārvalstīm,” sacīja Marija, kura piecus gadus dzīvojusi laulībā ar musulmaņu vīrieti un dzemdējusi viņam divus bērnus.
Vairākas Marijas draudzenes no Eiropas un ASV arī apprecējušās ar musulmaņiem. Viņu pieredze ļāvusi sievietei izdarīt plašākus secinājumus.
Pirmkārt, sieviete no citas valsts nekad nekļūs par musulmaņu ģimenes locekli. Musulmaņi tāpat izturas ar skepsi pret to, ka cilvēks no rietumiem spēj pareizi audzināt bērnus.
Otrkārt, pēc Marijas teiktā, pēc kāzām ļoti bieži vīri mainās. „Arābu vīriešiem nepatīk pavadīt laiku ar savu ģimeni. Viņi aiziet un nodarbojas ar nezin ko. Sieva paliek mājās viena ar bērniem. Vīra viņas dzīvē vairs nav. Tēva nav arī bērnu dzīvē. Bērni nekad nespēlējas ar saviem tēviem. Ja sieva jautās vīram, kur viņš bijis, viņai ilgi to nāksies nožēlot. Arābu vīriem nedrīkst pieprasīt paskaidrojumus. Kā atbilde sekos fiziska vardarbība”, norāda Marija.

Biedējošais islāma spēks
Pēc stāšanās laulībā Evelīnas dzīve krasi mainījās, kad viņa pārcēlās dzīvot uz Tuvajiem Austrumiem pie vīra. «Katastrofāla garlaicība! Sieviete viena nedrīkst iet ārā no mājas,» viņa sacīja.
Somijā vīrs bija jautrs, lietoja alkoholu, bet dzimtenē kļuva skarbs un turējās pie ticības baušļiem. „Jo vairāk viņš nodevās islāmam, jo baisāks viņš kļuva. Viņš mani bija pavisam iebiedējis,” sacīja Evelīna un piebilda, ka viņš sievai aizliedzis arī smaidīt sabiedriskās vietās.
Kad Evelīna bija sestajā grūtniecības mēnesī, vīrs pirmoreiz viņai iesita. Viņa nesalocīja veļas žāvējamo agregātu tik ātri, cik ātri vīrs vēlējās, lai viņa to izdara. Toreiz viņa saņēma vairākus sitienus pa galvu. Vēlāk vīrs sacīja, ka viņa pati esot vainīga, jo ar savu neizdarību vīru pamatīgi saniknojusi.
Nākamreiz vīrs viņai iesita, ka mazulis jau bija piedzimis. Viņš sievieti piekāvis tik stipri, ka viņai bija jāmeklē mediķu palīdzība. Viens kauls bija lauzts. «Un vēl vīrs man solīja nocirst galvu. Nē, palikt tur nebija iespējams. Tā bija veltīga dzīves šķērdēšana,» atceras sieviete.
Pēc tam, kad pakistāniešu vīrs bija nosaucis sievu par padauzu, viņa vairs neklusēja un izteica visu, ko domā par pakistāniešiem. „Savas ticības dēļ viņi ir nabadzīgi, neizglītoti, melīgi, slinki, bet viņu dzīve ir primitīva,” viņa uzskata.
Ar laiku strīdi tikai pieauga un reizēm vīrs pat neļāva Siljai naktīs gulēt. «Viņš vaidēja, žēlojās, turēja aizdomās un apsaukāja mani par padauzu. Kad viņš dusmojās, tad arī sita. Atlika tikai viens — bēgt.”stāsta sieviete.

Bezcerīgā šķiršanās

Taču bēgt nebija vienkārši. Musulmaņu vīri nereti savu sievu un bērnu pases glabā pie sevis. Un bieži nemaz ne mājās, bet darbā. «Tādēļ sievietei nav iespēju pamest valsti,» stāsta divu bērnu māte Marija.
Turklāt daudzām sievām-mājsaimniecēm, ja rodas tāda nepieciešamība, nemaz nav naudas, lai aizbrauktu. Arābu valstī sievietei pieprasīt šķiršanos ir bezjēdzīgi. „Jūs to nedabūsiet. Jums atņems bērnus un izraidīs no valsts,” norāda Marija: Pēc Marijas teiktā, viņu izglāba viltība. Kad viņa vēl labi sapratās ar vīru, vasarā viņa kopā ar bērniem devās un Igauniju ciemos pie radiem. Lai izbrauktu no valsts kopā ar bērniem, vajadzīga rakstiska atļauja no vīra un viņš toreiz tādu uzrakstīja. Igaunijā viņa uzreiz iesniedza šķiršanās pieteikumu. Tiesa viņas laulību atzina par lauztu. „Vīram tas bija īsts šoks. Viņš solīja atbraukt un mani nogalināt,” atzīst sieviete.
Siljai un viņas pakistāniešu vīram bērnu nebija. Viņai nokļūt dzimtenē palīdzēja kāds paziņa.
Kad Evelīna paziņoja savam vīram, ka vēlas no viņa aiziet viņš sacīja: „Vari braukt, bet bērns paliks šeit”. Evelīnu tas šokējis. Vēlāk gan viņš sacījis, ka viņa var doties, taču, ja vēlreiz apprecēsies, tad viņai jāatdod bijušajam vīram bērns. Bet pats pēc neilga laika vīrietis apņēma citu sievu.
Eiropas sieviešu bailes no viņu musulmaņu vīriem ir tik lielas, ka viņas visas tomēr noklusējušas daļu skarbās patiesības un lūgušas nenosaukt īsto vārdu.
Audzinot savu mazo meitiņu, Evelīna lasa grāmatas par baltajām sievietēm musulmaņu pasaulē. «Ja vien es būtu to izlasīju agrāk…» — skumji noteica sieviete.

Kā izvairīties no viltus precinieka?

Skaidro www.islam.pri.ee
Ja gribat pārliecināties par to, vai interesējat musulmani kā sieviete nevis kā «biļete» uz Eiropu, pasakiet viņam, ka:
- jums nav naudas un jūs vienkārši laimējāt ceļojumu uz viņa dzimteni;
- iegūt vīzu vai dzīvesvietu jūsu valstī ir gandrīz neiespējami;
- jūs noliedzat seksu pirms laulībām
- tajā sabiedrībā, no kuras jūs nākat, par visu maksā vīrieši
- jūs nepiekrītat ar viņu stāties jebkādās attiecībās, pirms būsiet iepazinusies ar viņa ģimeni un vecākiem
Ja musulmaņu vīrietis pret jums zaudēs interesi, jums nav ko nožēlot.

No aprīļa mēneša žurnāls Spektrs.com kļūst biezāks ar vēlvienu sadaļu IZRAĒLA UN MĒS.

Spektrs.com iepriekšējos mēnešos bija sadarbojies ar Izraēlas tematikas autori Ilzi Saulīti.

Tagad katru mēnesi būs iespējams iepazīties gan ar jaunumiem, gan arī ar pagātnes, tagadnes un gaidāmajām nākotnes norisēm Izraēlā, jau atsevišķā sadaļā IZRAĒLA UN MĒS, kuru vadīs sadaļas autore Ilze Saulīte.

Svētdien draudzē „Labā Vēsts” par godu Kristus augšāmcelšanās svētkiem un „Grēku nožēlas dienas Latvijā” programmas ietveros notika pielūgsmes un pateicības koncerts –ziņo spektrs.com

Koncerta atklāšanā draudzes „Labā Vēsts” mācītājs Andrejs Čebotarjovs pauda savu ticību, ka šis vakars ieies vēsturē. Pēc teiktajiem vārdiem atskanēja šofāra skaņas Valda Indrišonoka un Viktora Isajeva izpildījumā.

Koncertu uzsāka ar programmu „Liels prieks pasaulei, Jēzus ir dzīvs!” kristiešu draudzes „Prieka Vēsts” slavēšanas nodaļas vadītājs un grupas „Vēstniecība” solists Valters Gleške ar slavēšanas grupu „Prieka Vēsts”.
Pēc dziesmas „Lieldienas” Valters Gleške akcentēja, ka šis ir laiks lai vairāk izprastu Jēzus Kristus nozīmi, viņš teica: „Jēzus krusts ir tas, pie kura mēs esam nomiruši un līdz ar viņu augšāmcēlušies, un mums šajā vakarā ir iespēja pateikties par to, ko Viņš ir darījis.” Pēc dziesmas „Krusts” solists liecināja par savu dzīvi un teica: „Jau no 12 gadu vecuma esmu kļuvis par pielūdzēju. Es esmu vēlējies, lai manu dzīvi raksturotu, gluži kā Dāvidu, ar tādu mīlestību uz Dievu un cilvēkiem. Un noteikti mēs ikviens vēlamies līdzināties arī Enoham. Dievs Enohu aizrāva pie Sevis Debesīs, jo viņš bija tik ļoti pieķēries Dievam, ka abi kļuva par draugiem. Dievs bija ar viņu kopā. Par Enohu apkārtējie zināja, ka pirms viņš kaut ko dara vai atbild, vispirms tas jāapspriež ar Dievu. Tādiem arī būtu jābūt ikvienam no mums. Un LATVIJA piedzīvotu izmaiņas!”
Valters Gleške savu pielūgsmes programmu noslēdza ar dziesmu „Alleluja”, kuru vēlāk pārņēma un iekļāva vakara programmā arī Viktors Isajevs, kurš arī izteicās, ka neesot apveltīts ar tādu balsi kā Valteram Gleškei, bet tomēr centīšoties.

Kaspars Ezeriņš klātesošos iepazīstināja ar programmu „Lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek.” Kaspars Ezeriņš teica: Es no sirds tic, ka tādiem pielūgsmes un slavas vakariem ir garīga nozīme Latvijā.”

Kaparu Ezeriņu nomainīja mūziķis un mācītājs Viktors Isajevs ar grupu.
Viktors Isajevs šājā vakarā aktualizēja domu, ka visi mēs esam vienādi Dieva priekšā un ka Dievā nav nacionalitātes.
Žēl noraudzīties, ka šāda veida tēma tiek aktualizēta tik nozīmīgajā Lieldienu noslēgšanas vakarā. Un no redakcijas puses jāuzliek punkts uz „i.”
Tātad, tomēr, pirmkārt, jāatgādina cienītajam krievvalodīgajam mācītājam un slavētājam Bībelē rakstīto, kurā Ievai un Adamam Dievs bija devis savu teritoriju, tas ir Ēdenes dārzs, kas kļuva par viņu mājām jeb Tēvu Zemi, Tēva Dieva mantojums un valdīšanas vieta. Un tikai no Ādama un Ievas bija atkarīgs savas iedalītās Zemes uzraudzīšana un nosargāšana no ienaidnieka! No tā izriet, ka Dievs ir iedalījis cilvēkus tautās/nācijās/nacionalitātēs, kuri mājo savās noteiktajās teritorijās.
Savas Tēvu zemes nosargāšanas pozīciju Dievs NAV ATCĒLIS!
Līdz mūsdienām šī tendence ir saglabājusies. Piemēram, kari. Kāpēc tie notiek? Jo kāda nācija vēlas iekarot citas nācijas zemes teritoriju un iegūt to, kas viņai nepieder. Par to mācītājs varētu palasīt Bībelē aprakstītos nemitīgos karus Vecajā Derībā un pārliecināties par to pats. Vai nosargāt savu teritoriju, vai arī labprātīgi padoties uz kosmopolītisma kultivēšanas pamata, vai pakļauties reliģiskajai dogmai, kas nesaskan ar Bībelē rakstīto, ir atkarīgs tikai un vienīgi no pamatnācijas!
Otrkārt, atsvaidzināsim atmiņu ar vēl kādu raksta vietu, lai nostiprinātu šo domu un varbūt tas palīdzētu mums saprast, ka pats Dievs ir nāciju/nacionalitāšu autors. Bābeles celtniecības laikā „Tur Tas Kungs sajauca visas zemes valodas, un no turienes Viņš tos izklīdināja pa visu zemes virsu.” (1.Moz.11: 1)
Kosmopolītisma kultivēšana ir pielīdzināma bezpersoniskajai attieksmei pret cilvēkiem, kā arī valsts pamatnācijas noniecināšana. Dieva priekšā visi mēs esam vienādi, tajā gadījumā, ja mūsu sirds stāvoklis Dieva priekšā ir visiem vienots Jēzū Kristū, jo Dievs pārbauda mūsu sirdis, bet attiecībā, uz savas Zemes pārraudzīšanu, nacionalitāti un nacionāli-patriotisko pašapzināšanos, šie vārdi nu, nekādi nav attiecināmi.
Tas ir kārtējais brutālais mēģinājums pamatnācijas apzināšanās dzirksts apslāpēšanā, lai tādējādi cittautieši attaisnotu sev tīkamās psiholoģiskās manipulācijas.

Vakaru noslēdza Valdis Indrišonoks, kurš bija arī vakara tulks.

Foto: Valters Gleške Rock of Glory koncertā

Eiropas labēji noskaņotie politiķi vēlas, lai visā Eiropā tiktu aizliegts būvēt minaretus, un pieļauj šo jautājumu Eiropas Savienības (ES) dienaskārtībā iekļaut referenduma ceļā,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz www.2v.lv

Pretminaretu konferenci rīkoja Vācijas organizācija Pro-NRW, kas iestājas pret islāma ticību, un viņi nedēļas nogalē aicināja Eiropas valstu labēji konservatīvos politiķus uz sarunām par islāma radītajām briesmām. Viens no plašāk pazīstamajiem pasākuma viesiem bija Nīderlandes Brīvības partijas vadītājs Gērts Vilderss, kā arī Francijas Nacionālās frontes vadītājs Žans Marī Lepēns un citi. Ielūgti bija arī politiķi no Zviedrijas, Dānijas, Austrijas un citām, tajā skaitā Austrumeiropas, valstīm.
“Nedomāju, ka minareti piederas pie mūsu mantojuma,” Spiegel Online sacīja konferences dalībnieks Filips Devinters, Beļģijas parlamenta deputāts. “Tie ir radikālā islāma simboli. Jautājums ir, vai islāms ir tāda pati reliģija kā protestantisms un katolicisms, un mana atbilde ir – nē. Islāms ir politiska sistēma, tas ir dzīvesveids, un tas nav savienojams ar mūsējo.”
Pagājušā gada novembrī Šveices pilsoņi referendumā minaretus aizliedza būvēt. Lai panāktu līdzīgu aizliegumu visā Eiropā, idejas atbalstītāji plāno izmantot Lisabonas līgumu. Tas pilsoņiem piešķir likumdošanas iniciatīvas, ja viņiem izdodas savākt vienu miljonu parakstu. Parakstu skaita barjera ir visai augsta, turklāt pati procedūra, kas nosaka šādu referendumu rīkošanas procedūru, vēl nav izstrādāta, un darbs pie šī juridiskā satvara nebūs pabeigts agrāk kā gada beigās. Un pat tad, ja parakstus izdotos savākt, Eiropas Komisijai būtu pienākums tikai iepazīties ar konkrēto jautājumu. Ja komisāri atzītu, ka jautājums ir lemjams nacionālo valstu robežās vai arī pārkāpj ES cilvēktiesību vadlīnijas, tālākas darbības nebūtu.
Vismaz pagaidām tas labējos spēkus nav atturējis no mēģinājumiem iegūt vēlētāju balsis, pateicoties antiislāmiskajai programmai. F. Devinters uzskata, ka Brisele baidās no referenduma, jo saprot, ka šis jautājums ir spēcīgs ierocis labējo politiķu rokās.
Pērn Vācijā veiktas aptaujas dati vēsta, ka 44 procenti cilvēku būtu gatavi balsot par minaretu aizliegumu, bet 45 procenti cilvēku aizliegumu neatbalstītu. Jāņem vērā, ka vairākums no Vācijā dzīvojošajiem četriem miljoniem islāmticīgo ir turki, kas nav tendēti uz tāda veida radikālismu, kāds ir uzliesmojis citviet Eiropā un sliktā gaismā parādījis islāma ticību un kultūru kopumā.
Savukārt ANO Cilvēktiesību padome pagājušajā nedēļā ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju, kurā vēršas pret reliģijas apmelošanu, kā arī piemin “islāmofobiskus” aizliegumus celt jaunus minaretus, ar to norādot uz Šveici.