Pasaulē pazīstamais mūziķis-ģitārists un grupas KORN līderis Brian Welch savulaik koncerta turnejās piepildīja stadionus ar grupas mūzikas cienītājiem,- ziņo spektrs.com

Tomēr kad Brianam Welcham piedzima meita, viņš aizdomājās par savu nākotni, bet narkotikas un alkohols, viņu ievilka vēl lielākā bezdibeņa virpulī un tad, kad mūziķim jau šķita, ka nekam vairs šajā dzīvē nav jēgas viņš aizgāja uz baznīcu un lūdzot Dievu teica: „Dievs, ja Tu esi reāls atbrīvo mani no narkotikām.” Lūgums tika izpildīts. Brians piedzīvoja Dieva tuvumu un skaidri dzirdēja vārdus: „Es Tevi mīlu.” Brians zināja, ka tas bija Dievs, kurš ir piedevis viņa grēkus un atbrīvojis no narkotiskās atkarības.

Brians atdeva savu dzīvi Dievam, pieņēma ūdens kristības un laida klajā jaunu albūmu „Save me from myself.”

VIDEO

Sulmonā pāvests tikās arī ar jauniešiem. Tikšanās bija sarīkota Sulmonas katedrālē un tajā piedalījās arī bīskaps un priesteri. Benedikts XVI pateicās par uzdotajiem jautājumiem un uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi domāt, jautāt, tiekties pēc patiesības,- ziņo spektrs.com/katedrāle.lv

„Jūs protat izmantot prātu un sirdi, un tas nav maz!” teica pāvests jauniešiem. Viņš uzsvēra, ka galvenais šai pasaulē ir iemācīties lietderīgi izmantot Dieva dāvāto intelektu un gudrību. Benedikts XVI piebilda, ka Sulmonas un tās apkārtnes iedzīvotājiem pagātnē nebija daudz līdzekļu, lai studētu, vai apliecinātu sevi sabiedrībā, taču viņiem piederēja tas, kas cilvēku dara bagātu – tā bija ticība un morālās vērtības. Tās, savukārt, veido personu un civilo sadzīvi.

Pāvests konstatēja, ka jauniešu uzdotajiem jautājumiem ir pozitīvais un negatīvais aspekts. Pozitīvais ir kristīgās dzīves vīzija un izglītība, kas, acīmredzot, ir saņemta no vecākiem, vecvecākiem, kā arī no skolotājiem, priesteriem, katehētiem. Negatīvais aspekts ir konkrētās problēmas, kas rada grūtības, lai ar mieru un optimismu raudzītos nākotnē. Taču pie šī aspekta pieder arī neīstas vērtības un iluzori modeļi, kas tiek piedāvāti kā dzīves pilnveidotāji, bet patiesībā, to iztukšo. Lai šīs ēnas neaptumšotu jauniešu dzīvi, pāvests piedāvāja glabāt vēsturisko piemiņu, tai skaitā svēto dzīves piemēru.

Benedikts XVI runāja arī par lūgšanu. Viņš teica, ka īsta lūgšana nav ārpus šīs realitātes. Viens no jauniešu uzdotajiem jautājumiem bija šāds – kā dzīvot pasaulē, bet nebūt no šīs pasaules? Pāvests sacīja, ka to var izdarīt, pateicoties tieši lūgšanai, personīgam kontaktam ar Dievu. Lūgšana nenozīmē vārdu pavairošanu, bet gan nostāšanos Dieva priekšā.

„Ticība un lūgšana neatrisina problēmas, bet palīdz tās risināt ar jaunas gaismas un spēka palīdzību,” teica Svētais tēvs. Viņš aicināja jauniešus pilnībā nodoties Kristum un meklēt problēmu risinājumus kopā ar citiem. Sulmonas zemes viesis uzsvēra, ka kristieša atšķirības zīme ir tā, ka viņš nekad nav individuālists. „Varbūt kāds varētu iebilst, sakot, ka Baznīcas vēsturē ir bijuši daudzi eremīti, mūki vientuļnieki, tai skaitā arī Celestīns V,” teica pāvests. Viņš paskaidroja, ka arī vientuļa lūgšanas un gandares dzīve ir kalpošana kopienai. Mūki nedzīvo sev, bet citiem. Viņu kontemplatīvā lūgšanu dzīve ir veltīta Baznīcai un sabiedrībai.

Tikšanās noslēgumā pāvests uzsvēra, ka Dievs no dzīves neko neatņem, bet bagātina to „simtreiz” vairāk un dara mūžīgu. Benedikts XVI rosināja jauniešus glabāt dedzību, dzīvesprieku un liecināt par Dievu saviem vienaudžiem. „Ejiet Evaņģēlija ceļus, dārgie jaunieši un jaunietes! Mīliet Baznīcu, mūsu māti! Esiet vienkārši un skaidri sirdī! Esiet lēnprātīgi un spēcīgi patiesībā! Esiet pazemīgi un dāsni!” ar šādiem vārdiem Svētais tēvs šķīrās no Abruccu jauniešiem un novēlēja viņus svētā Pjetro Celestīna un Jaunavas Marijas aizbildniecībai.

Ik pa laikam var ievērot, ka mums liek samierināties ar kādu iedomātu vai vēlamu situāciju. Šoreiz Latvijas nelabvēļiem ļoti izdevīgu.

Lai arī piecdesmit gadus latvieši tika radināti pie tā, ka Latvija kā valsts ir kaitīgas atmiņas, neiespējamība un pat kriminālnoziegums, pašlaik atkal ik pa laikam sastopamies ar tamlīdzīgiem sludinātājiem un iedomu virzītājiem.

Intervijā ar E. Veidemani (6.07.2010. “NRA” eksprezidents Guntis Ulmanis norāda, ka sabiedrībā ir notikusi diezgan spēcīga polarizācija, un tūlīt arī viņš nekautrējas pasludināt, ka “šobrīd jābeidz pļāpāt par to, ka mums nav divu kopienu. Tās ir!”, līdz ar to atklāti piedāvā Latvijai vēsturiski nedabisku divkopienu modeli, nemaz necenšoties atcerēties svarīgo, ka Eiropas vēsturē Latvija tika dibināta kā nacionāla valsts un tas ir Latvijas valsts pastāvēšanas pamats un jēga. Viņš arī laikam nav painteresējies par Eiropas Savienības neseno pētījumu, kurā tika pausts pamatots secinājums, ka “Latvijai ar tās ekonomisko kapacitāti ir vienīgā iespēja pastāvēt kā vienvalodīgai valstij”, pētījuma vadītājai V. Poriņai jautājot, “vai tās nav sirēnu balsis, kuras, runājot par divu valsts valodu vēlamību un izredzēm Latvijā, ieaicina valsti ekonomiskajā sabrukumā”?

Jau kopš atmodas gadiem, apzinoties forsētās krievvalodīgo ieplūdināšanas sekas, tika uzskatīts, ka divkopienu valsts ir bīstamākais, kas ar Latviju varētu notikt, ja ilgi un sistemātiski kādi veidotu situāciju, kad latviešu tauta un arī citas mazākumtautības būtu nonivelējušas savu nacionālo pašapziņu un pazaudējušas turklāt arī vēsturisko atmiņu un priekšstatus par vienotu, un, lai cik novalkāti izklausītos – latviskumā integrētu – Latvijas valsti.

Kā tad šis G. Ulmanis, pats būdams Valsts prezidents, gadiem ir parakstījis valsts budžetus, tur taču milzīgas summas tika atvēlētas “Latvijas ceļa” stutētajai un daudz apsolītajai t.s. cittautiešu integrācijai, kurai nu pilnībā vajadzētu būt pabeigtai jau pirms apmēram astoņiem gadiem. Tikai nez kāpēc notiek pretējais un tiek sludināts par divkopienu valsti. Vai tā arī ir tikai, kā ierasts, tukšu salmu kulšana, varbūt apzināta un mērķtiecīga sabiedrības dezorientēšana, vai varbūt vienkārši tā ir politiskā mazspēja, kas runā ar Gunta Ulmaņa muti.

2008. gadā G. Ulmanis izbrīnīja sabiedrību un īpaši Valsts valodas centra darbiniekus, veikli izmantodams savu eksprezidenta autoritāti, lai “Baltijas forumā” oficiāli paziņotu: “Esmu priecīgs, ka krievu valoda Latvijā gūst arvien lielāku ietekmi un runas par to, ka tā nav nepieciešama, palikušas pagātnē,” respektīvi, kaut ko ļoti tuvu Kremļa politiķu tiešajiem mērķiem. Un, kā ļaudis teica, tad jau eksprezidentam bijis labāk dzīvokli piešķirt nevis Brīvības ielas namā, bet Ķengaragā vai Daugavpilī. Un par ko gan viņš īsti priecājās – par to, ka krievu valodas lomas palielināšanās Latvijā notikusi tieši uz latviešu valodas rēķina?

Grūti neaizdomāties, ko šis cilvēks ar šādiem uzskatiem darīja savā prezidentūras laikā, kādus līgumus veiklu roku parakstīja ar Krieviju (cik tūkstošiem krievu militārpersonu atļāva šeit palikt), ko lobēja, kādi bija viņa patiesie nolūki, kas slēpās toreiz aiz skaļām frāzēm un pat Kārļa Ulmaņa citātiem.

Izskatās, ka G. Ulmanim īsti nav redzējuma par normālas valsts attīstības gaitu, ne arī kādas īstas cieņas ne pret Latvijas pamatnāciju, ne pret sava ievērojamā radinieka uzvārdu, kas daudziem latviešiem pamatoti saistījies ar lielu personību un plaukstošu Eiropas valsti.

Un der vēlreiz laikam paskaidrot, ka latvieši ir tauta, nācija savā vienīgajā etniskajā dzimtenē, nevis kāda ierobežota kopiena.

Māris Ruks Pārpublicēts no Latvijas avīzes

G.Ulmanis raujas pie varas

Tagad Guntis Ulmanis, Latvijas valsts eksprezidents, politiskās apvienības „Par Labu Latviju!” valdes priekšsēdētājs neslēpj, korumpētības turpināšanu, viņš savā jaunajā politiskajā programmā postulē: „Es nebaidos no tā, ka viņi varētu meklēt savu labumu, nedomājot (šeit rodas vēlēšanās ielikt vārdu „arī”) par valsts ieguvumu, jo tikai mēs paši varam izveidot labu Latviju.”

Šobrīd Sanktpēterburgā norisinās II starptautiskais festivāls „Pareizticīgo mūzikas akadēmija”. Festivāla programmas gaitā divas stundas pa Ņevas upi pārvietojās Dziedošais kuģis,-ziņo spektrs.com/lkr.lv

No kuģa skanēja senie baznīcas dziedājumi un krievu tautasdziesmas valsts labāko koru izpildījumā. Kuģis pārvietojās ļoti lēni, lai cilvēki krastā varētu iet līdzās un klausīties mūziku.

Festivāls Sanktpēterburgā norisināsies līdz 29. jūlijam. Savu svētību tam devis Maskavas un visas Krievijas patriarhs Kirils.

Solot stiprināt latviešu valodu, tostarp noteikt obligātas mācības latviešu valodā jau no bērnudārza, un iesaistīt politikā jaunatni, svētdien ar 300 delegātu balsīm “par”, nevienam neiebilstot un neatturoties, tika nodibināta nacionālā apvienība “Visu Latvijai – TB/LNNK” (VL/TB/LNNK).
Apvienības darbības mērķis: “latviskas, demokrātiskas, tiesiskas un ekonomiski plaukstošas Latvijas valsts droša nākotne Eiropas valstu saimē kā garants latviešu nācijas pastāvēšanai, attīstībai, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšanai un izkopšanai, kā arī okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšana”.
TB/LNNK priekšsēdētājs, Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, uzrunājot kongresu, norādīja, ka ekonomikas un sociālajā jomā nevajag mānīt cilvēkus, solot, ka var pārtraukt Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programmu. “Tikai “diletanti var teikt, ka varēsim aizņemties kaut kur citur,” sacīja Zīle.
Taču ar aizdevējiem jaunajai valdībai būtu jārunā, ka “kaut ko mēs tomēr gribam darīt savādāk”, uzsvēra Zīle. Ja vienošanos neizdosies panākt, ekonomiskās krīzes un bezdarba sekas Latvijā būs neatgriezeniskas, uzskata politiķis.
Zīle arī norādīja, ka jaunā apvienība ekonomiski vēlas palīdzēt jaunajām ģimenēm ar valsts galvojumu pirmā mājokļa iegādei, jāpalīdz arī mazajiem uzņēmumiem, savukārt enerģētikas jomā jābūt uzmanīgiem, jo “daudz ko tagad var nopirkt lētāk, tāpēc jāuzmanās, lai Latvijas uzņēmumi nenonāk lielvaru ietekmē”.
Zīle arī aicināja nākotnē neaizrauties ar Satversmes grozīšanu, darot to tikai ļoti būtiskos jautājumos, kā arī pauda uzskatu, ka ir laiks padomāt par dubultpilsonības atļaušanu trimdas latviešiem, jo tas ļaus tiem cilvēkiem pasaulē, kas jūtas kā latvieši, nezaudēt saikni ar dzimteni.
“Visu Latvijai!” (VL) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintara domas
vispirms kongresa dalībniekiem Raivis Dzintara stāstīja savu sapni par valsti, kurā nacionālās vērtības ir godā un cieņā. Dzintars uzsvēra, ka jaunības degsmi pārstāvošās VL un pieredzējušās TB/LNNK sadarbība ir beidzot īstenota iespēja izveidot patiesu nacionālo spēku apvienību.
Dzintars uzsvēra, ka jaunveidojamā apvienība ir vienīgā no šogad tapušajām, ko vieno skaidra ideoloģija un vienots mērķis. Viņš uzskata, ka šobrīd ideoloģiska skaidrība ir tikai par diviem spēkiem: viens no tiem ir apvienība “Saskaņas centrs”, kura mērķis vienmēr būšot Krievijas interešu aizstāvēšana, bet otrs – svētdien izveidotā nacionālo spēku apvienība.
VL līderis uzsvēra, ka VL/TB/LNNK iestāsies par krietni stingrākām valodas normām. “Par katru cenu gribam iekļaut programmā punktu, ka atteikt darbu tikai krievu valodas nezināšanas dēļ nav pieļaujams,” sacīja Dzintars.
Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtiska nozīme ir kopīgām vērtībām un emocijām, ko pierāda arī tas, ka dzimstība bija lielāka nevis pēc māmiņu algu ieviešanas, bet Trešās atmodas laikā. Tāpēc būtu jāveido vienota jaunatnes patriotiskā organizācija, uzskata politiķis.
Arī TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš
Savā uzrunā Gaidis Bērziņš akcentēja, ka no valsts budžeta būtu jāapmaksā tikai izglītība valsts valodā. Un ka, valsts un pašvaldību izglītības iestādēs mācībām jau no bērnudārza būtu jānotiek tikai latviešu valodā.
Pēc ievēlēšanas Zīle pauda cerību, ka pēc četriem gadiem, kas būs pavadīti 10.Saeimā “ja arī ne visi runās latviešu valodā, tad nevienam nebūs jākaunas par to, ka viņš runā latviski”. Viņš arī pauda cerību, ka līdz tam Latvija būs pārvarējusi krīzi un ekonomika vairs nebūs “mazs rumpītis ar uzblīdušu ūdensgalvu – nekustamo īpašumu nozari”. Zīle cer, ka Latvijā būs nostiprinājies vidusslānis un aizvien vairāk cilvēku atgriezīsies no Lielbritānijas un Īrijas.

“Slimības ir viens no velna galvenajiem ieročiem, ar ko viņš masveidīgi iznīcina un aplaupa cilvēkus. Tās strauji vairojas un ik uz soļa apdraud gan trūkumā, gan pārticībā esošos.” Grāmata atklāj Dieva gribu par dziedināšanu, atbild uz svarīgiem jautājumiem un ceļ ticību saņemt dziedināšanu, lai kāda arī nebūtu slimība,-spektrs.com ziņo Gita Jeske.

Grāmata latviešu valodā.

Austrālijas premjerministrs Kevins Rads uzstājies ar asu kritiku pret musulmaņiem, kuri dzīvo šajā valstī. Rads izteicās, ka musulmaņi, kuri vēlas dzīvot pēc šariata likumiem, to varot darīt, bet tikai ārpus Austrālijas robežām, – ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Kelvins Rads nepatīkami pārsteidza musulmaņus, paziņodams, ka viņš atbalsta, ka specdienesti pastāvīgi novēro, kas notiek Austrālijas mošejās.
„Imigrantiem, kuriem nav Austrālijas pilsonības, ir jāpiemērojas mūsu sabiedrībai, nevis otrādi. Citādi viņiem šeit nav vietas. Es jau esmu noguris uztraukties par to, ka, nedod Dievs, nejauši neaizskartu šos ļaudis un viņu kultūru”, – teica Džons Hovards.
„Pēc terora akta Bali nacionālistiskais noskaņojums Austrālijā ir pieaudzis. Mūsu sabiedrība – tie ir 200 gadi konfliktu, tā ir miljoniem vīriešu un sieviešu uzņēmība un uzvaras cīņā par brīvību. Mūsu oficiālā valoda ir angļu valoda. Ne spāņu, ne arābu, ne japāņu, ne kāda cita. Ja vēlaties dzīvot mūsu sabiedrībā, jums ir jāmācās angļu valoda”, – teica Austrālijas premjerministrs.
„Vairums austrāliešu tic kristiešu Dievam. Tā nav reliģiska diskriminācija, nav labējo ietekme vai politiskais spiediens. Tas ir fakts. Vīri un sievas ir cēluši šo nāciju uz kristīgās ticības pamata. Tas ir mūsu valsts dzīvesveids un to māca mūsu bērniem skolās. Ja mūsu Dievs kādu aizskar, lai viņš dodas uz citu vietu. Šeit ir mūsu zeme un mūsu valsts. Ja jūs pieņemat mūsu vērtības – laipni lūdzam! Bet, ja jūs esat atbraukuši, lai pārmestu, ka jums nepatīk mūsu karogs vai mūsu kristīgā ticība, tad jums vienmēr paliek viena no demokrātijas pamatbrīvībām – brīvība doties no šejienes projām, kur vien jums patīk. Jums šeit nepatīk? Visu labu. Mēs jūs šeit neesam aicinājuši!”, – tik radikāls savos izteicienos ir Austrālijas premjerministrs.
Šie izteicieni nav nekas jauns, tomēr tieši šobrīd franču prese atzina par lietderīgu tos citēt ar piezīmi, ka, lūk, šāds premjerministrs nebūtu par ļaunu arī pašā Francijā.

Nenoliedzami arī Latvijā būtu nepieciešams šāds premjerministrs, kas primāri aizstāvētu un aizsargātu Latvijas pamatnācijas intereses, nevis slēgtu savienību ar islāma piekritējiem! Arī Latvijā valsts valoda ir latviešu, kura diemžēl aizvien retāk skan sabiedriskajā telpā.

Arheologi atraduši pierādījumus, kas apstiprina teoriju, ka apustulis Pēteris atradies ieslodzījumā pazemes cietumā, kur viņu pirms sišanas krustā ieslodzīja Romas imperators Nērons, – ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Šodien virs Mamertīnas cietuma, kurā Pēteris uzturējās pirms sodīšanas ar nāvi, atrodas Renesanses stila baznīca. Zināms, ka šī vieta kalpojusi kā kristiešu pulcēšanās vieta jau kopš viduslaikiem, taču pēc vairākus mēnešu ilgiem arheoloģiskiem izrakumiem Itālijas zinātnieki atraduši sienu gleznojumus un citus pierādījumus, kas apliecina, ka šī vieta ar apustuļa Pētera vārdu saistīta jau kopš 7. gadsimta, iespējams, pat agrāk. Sākotnēji tā bijusi kristiešu pulcēšanās vieta, bet jau ap 8. gadsimtu cietums pārveidots par baznīcu, un tas noticis ļoti īsā laika posmā.
Kā vēsta leģendas, apustuļi Pēteris un Pāvils tika ieslodzīti Mamertīnas cietumā imperatora Nērona uzsākto kristiešu vajāšanu laikā. Abi apustuļi esot brīnumainā veidā cietumā atraduši ūdens avotu un kristījuši cietumniekus un savus sargus. Pēteris tika sists krustā ar galvu uz leju 64. gadā. Viņu apbedīja uz pakalna, kur 250 gadus vēlāk imperators Konstantīns uzcēla Sv. Pētera baziliku.
Mamertīnas cietumu veidoja divos līmeņos pazemē izvietotas cietuma kameras. Pirmajā līmenī esošajās kamerās romieši ieslodzīja bīstamākos impērijas ienaidniekus, un tajās varēja iekļūt tikai caur atvērumu griestos. Cietums caur apakšzemes kanālu bija savienots ar Romas kanalizāciju, kurā izmeta bada nāvē mirušo cietumnieku līķus.

Nils Sakss kopš 15 gadu vecuma tulkoja un 2008.gada Kristus piedzimšanas svētkos klubā “Melnā piektdiena” prezentēja Antona Laveja “Sātana bībeli”. Šim mērķim N.Sakss izveidoja pat speciālu izdevniecību “Severīns”, piesakot, ka plāno tās paspārnē izdot vēl “savu tēmu” grāmatas par pedofiliju un holokaustu, – spektrs.com ziņo Kaspars Dimiters

Par “Sātana bībeli” pats autors izsakās šādi: „Pirmā lieta, kā to tajā laikā Amerikā izdarīt, bija sākt klausīties Merilinu Mensonu. Es nopirku viņa disku. Tas bija pirmais solis. Tajos apstākļos pat nepieminēt Sātana vārdu bija kaut kas neiedomājams, tāpēc sāku interesēties par Sātana baznīcu un lasīju Sātana Bībeli”.

Kristiešu denomināciju vadītāji par šo Latvijas sabiedrībai ar “Sātana bībeles” izdošanu nodarīto ļaunumu klusēja un klusē joprojām. Mēmi paliek arī šo denomināciju vadītāju ganāmie locekļi. Es tomēr nespēju palikt mēms un savā blogā uz šo Latvijas kristiešu piesmiešanu reaģēju (ŠEIT) . Par cēloņiem un sekām arī nācās liecināt (ŠEIT).

Apvienības Par Labu Latviju pamatu pamats ir Latvijas Pirmās Partijas kā “mācītāju” partijas parādīšanās uz politiskās skatuves. Šo partiju atbalstīju arī es un mana ģimene. Par tās līderi toreiz kļuva mana dēla krusttēvs mācītājs Ēriks Jēkabsons. Kopā ar LPP reklāmas kampaņas veidotāju Ēriku Stendzenieku strādājām pie reklāmām. Partija sevi pozicionēja kā kristīgu, uz Bībeles morāles pamatotu (LPP dibināta uz Jaunās kristīgās partijas bāzes).

2010.gada 14.jūnijā N.Sakss oficiāli kļuva par politiskās apvienības Par Labu Latviju (PLL) portāla redaktoru. 17.jūnijā pēkšņā nāvē mira šīs apvienības idejas tēvs un, kā izteicās paši apvienības ļaudis, šīs idejas “motors” Georgs Lansmanis.
N.Sakss PLL portāla redaktora slejā raksta: “Šeit būs stingri subjektīvs, reizēm pat neiecietīgs viedoklis – konservatīvs, labēji noskaņots, Vakareiropas vērtībās un katoļticībā (kurai esmu piederīgs kopš divdesmit gadu vecuma) sakņots skatījums uz dzīvi mums apkārt.”
Vai cilvēks, kas atļāvies gandrīz pusi savas dzīves tulkot sātana rakstus, var sevi dēvēt par “katoli”? Atbildes nav, jo Latvijas katoļi klusē. Vai LPP, kas dibināta uz Dieva bībeles pamatvērtībām, var sadzīvot ar Sātana bībeles tulka “radošo” klātbūtni labās Latvijas veidošanā? Arī LPP klusē.
Pat ja N.Saksa dzīvē un dvēselē notikušas intīmas un vien Dievam zināmas metamorfozes Dieva bībeles virzienā, sātana rakstu tulkošana un izdošana tomēr nekļūst par viņa intīmu vai privātu grēku, kad pietiek ar intīmu vai privātu nožēlu. Tas ir smags, publisks un morāls noziegums pret tūkstošiem cilvēku dvēseļu.
Lai arī bieži un sīvi konfliktējām, Ēriku Stendzenieku redzēju kā vienu no saviem nedaudzajiem draugiem. Taču pēc šīs atbildes sapratu, ka viņš PLL shēmā ir gatavs kalpot diviem kungiem – “mācītājpartijas” bibliskajam un N.Saksa sātaniskajā tulkojumā “pagodinātajam”. Ērika atbilde bija šāda: “Ja man jāizvēlas starp Pujata tēzēm un Nila Saksa tēzēm, es simtreiz labāk sevi redzu ar Nilu Saksu, nekā ar Pujatu.”

Vai viss “kristīgums” degradēts līdz nullei? “Mācītājpartijas” pāris ierindā palikušie mācītāji klusē.
Latvijas kristieši! Diviem kungiem kalpot nevar. Kristus sātanu nosaucis par “slepkavu un melu tēvu”.

18. jūnijā plkst. 10:00-12:00 RD Labklājības departamenta 3. stāva zālē, Baznīcas ielā 19/23 notika Rīgas kristīgo draudžu kolēģijas tikšanās par audžu ģimeņu veidošanu un kustības veicināšanu kristīgo ģimeņu vidē,- spektrs.com ziņo Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas sektora vadītāja Lita Brice.

Ar valsts politikas nostādnēm audžuģimeņu jautājuma risināšanā iepazīstināja V. Kleinbergs (Saeimas deputāta A. Baštika padomnieks). Par pašvaldības iniciatīvu un sniegto atbalstu audžuģimeņu attīstībai informēja I.Švekle (RD Labklājības  departamenta direktore). Ar Rīgas bāriņtiesas pētījumu par iespējamajiem risinājumiem audžuģimeņu skaita palielināšanai un audžuģimeņu atbalsta sistēmas izveidi Rīgā informēja I. Ērgle (Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece ).

Ar savu personīgo pieredzi par problēmām un ieguvumiem audžuģimenē  dalījās V.Latgalis (Rīgas kristīgo draudžu kolēģijas loceklis, Septītās dienas Adventistu draudzes mācītājs). Sarunās piedalījās arī Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietniece I.Vinnika.

Galvenais tikšanās mērķis:
iepazīstināt ar audžuģimeņu kustības veicināšanas un atbalsta veidiem, ko sniedz pašvaldība un uzklausīt draudzes par viņu aktivitātēm šai jomā, veicināt informācijas apmaiņu starp ieinteresētajām pusēm, kā arī vienoties par turpmāko sadarbības modeli.

Zināšanai:
Rīgā uz šo brīdi audžuģimenes statuss ir piešķirts 19 ģimenēm, bet apmācības Rīgas bāriņtiesā iziet 7 ģimenes un  3 personas. Audžuģimenes, kurās ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu ir ievietots bērns saņem pabalstu katra bērna uzturam Ls 135 mēnesī, un  katru gadu izvērtējot nepieciešamību saņem līdz 110 Ls vienreizēju pabalstu nepieciešamo lietu iegādei bērnam. Rīgas pašvaldība tiem audžuvecākiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā, katru mēnesi izmaksā atlīdzību 150 Ls apmērā.

Ja rodas jautājumi:
Lita Brice: 67105925; 26385691, e-pasts: lita.brice@riga