2.oktobris Latvijas tautai ir noteicošs. Tas ir vēlēšanu laiks.  10. Saeimas vēlēšanas. Daudz viedokļu. Daudz emociju. Taču arī netrūkst tādu, kuri uzskata, ka nav vērts vēlēt, jo… un tad seko dažāda veida atrunas. Vai tas ko maina, ka mēs izvēlamies nepiedalīties vēlēšanu procesā? Jā, maina! Bet ne par labu mums. Kādu rezultātu tad mēs gaidām? Es esmu vienaldzīgs? Tad tādu pašu vienaldzību saņemu atpakaļ.
Pagājušās vēlēšanās vēlētāju skaits strauji saruka. 60%. Pārējā tautas daļa noteica skaidru pozīciju. Neitrālu pozīciju. Nevēlēja vispār. Pie kādiem rezultātiem tas noveda, mēs šajos gados pārliecinājāmies paši…
Tomēr ar ko būtu jāsāk, līdz “ķeksīša” ievilkšanai vēlēšanu biļetenos?

1. Jāsāk ar analīzi, kas palīdzētu mums saprast katras partijas izvirzītās prioritātes, ieskatoties interneta mājas lapās: www.cvk.lv; www.ejambalsot.lv; kandidatiuzdelnas.lv

2. Piedaloties Atvērtajās durvju dienās.

3. Izlasīt lejā piedāvāto rakstu, kas palīdzēs mainīt mūsu domas un saprast, cik ļoti nozīmīga ir ikkatra balss.

Kristiešu centra „Prieka vēsts” Māc. Vilnis Gleške par raksta autoru izsakās šādi: „Dr. Otomārs un Ilona Medņi ir latvieši, kas kopš Otrā pasaules kara dzīvo Amerikā, Kolorādospringsā. Otomārs un Ilona ilgus gadus ir kalpojuši par mācītājiem. Pēc izglītības būdams inženieris, vēlāk mācītājs Otomārs ir ieguvis doktora grādu teoloģijā. Viņa kalpošanai piemīt izteikts pravietisks un atbrīvošanas kalpošanas svaidījums. Ilonai ir pravieša dāvana. Visus šos gadus viņi abi ir neatlaidīgi Latvijas  patrioti.”

Dr. Otomārs Mednis: VĒROJUMI NO TĀLIENES

Pēdējo reizi apciemoju Latviju pirms trim gadiem. Toreiz cilvēki man jautāja, kas visvairāk piesaista manu uzmanību un kā es redzu, kas varētu būt sagaidāms nākotnē. Attālums, iespējams, paver plašāku perspektīvu, un, pašam neatrodoties notikumu epicentrā, lietas var šķist skaidrākas.
Jāzina, ka varbūtējo nākotnes virzienu var noteikt pēc šās dienas faktiem, biblisku izpratni un vēstures zināšanām. Pirms trim gadiem es publiski teicu, ka nākošos desmit gados Latvija  nebūs plaukstoša valsts, ja viņas galvenie virzieni nemainīsies – sevišķi valdībā.
Šajā rakstā koncentrēšos uz lietām, kas apdraud valsts nākotni. Tāpēc mēģināšu apskatīt galvenās problēmas un ieteikšu, kā uzlabotu pieeju to pārvarēšanai. Jo – vēl nav par vēlu! Bet vai tauta ir informēta, un vai tā gribēs pastāvēt un zelt? Vai žurnālisti būs īsti žurnālisti, kas sniedz patiesu un pilnīgu informāciju, jeb viņi būs tikai reportieri, vienas partijas rupori, kā tas bija arī  komunisma valdīšanas laikā. Rezultātus redzēsim pēc oktobra Saeimas vēlēšanām.

ŠODIENAS FAKTI/PROPBLĒMAS

Latvija kā valsts turpina doties atpakaļ uz jau iepriekš piedzīvoto smago grūtību jūga virzienu. Problēmas ir lielas un daudz. Skatoties latviešu un ārzemju preses izdevumos, runājot ar latviešiem ārzemēs (Kanādā, Amerikā, Austrālijā, Anglijā) un Latvijā, izsacītās domas vairumā skan bēdīgi un pauž sabiedrības sašķeltību, nicinājumu un bezcerību. Citēšu tipiskus izteicienus, ko saka par valdību: “Tur tagad valda oligarhi un blēži; patreizējie valdības galvenie vadītāji  5 gadu laikā paguvuši izdarīt daudz lielāku postu tautai nekā komunisma briesmu darbi 50 gadu okupācijas laikā; pirmsvēlēšanu solījumi tiek lauzti tūliņ pēc kandidātu ievēlēšanas; bezdarbs ir starp 15% un 20%, un gandrīz 200 000 jaunu cilvēku ir bijuši spiesti atstāt Latviju, lai meklētu darbu ārzemēs; kur ir divi latvieši, tur ir trīs partijas; Saeimā vienīgā vienotība parādās reizi gadā, kad jāpieņem lēmums par vadītāju un deputātu algu paaugstināšanu; korupcija un kukuļņemšana palielinās visos birokrātiskos iestādījumos; nodokļu sistēma ir nejēdzīga, darbojas divas ekonomikas: miljonāri paliek bagātāki, un nabagi paliek nabadzīgāki; utt.”
No Eurobarometer Standard un citiem publicējumiem var redzēt, ka aptauju rezultāti pašreiz rāda milzu plaisu starp pilsoņiem un to ievēlētām partijām un valdības vadītājiem. Kā lai izskaidro tautas reakciju par pagājušā gada aptaujām, kur apmēram:
92% neuzticas Saeimai         95% neuzticas politiskām partijām
88% neuzticas valdībai         14% vēlēšanās nemaz nepiedalīsies
26% uzticas tiesām  (vai 76% neuzticas?)
41% uzticas pašvaldībām  (vai 59% neuzticas?)

Tātad augšminētie fakti var būt par pamatu slēdzieniem:
1. 20 – 30 latviešu partijas zaudēs pret 1 vai 2 partijām (Mt. 12:25).
2. Cilvēki īsti nesaprot politisko procesu, nepiedalīšanās palīdz oligarhiem.
3. Ievēlētie deputāti izpildīs partijas viedokli, nevis pilsoņu gribu.
4. Oligarhi savu varu brīvprātīgi neatdos – tikai apmainīs posteņus.
5. Kuri vairāk spēs reklamēties – tos ievēlēs.
6. Tikt ievēlētam nodrošina lielus personīgus ekonomiskus ieguvumus.
7. Priekšvēlēšanu politiķu/līderu solījumi lielā mērā ir meli.
8. Cinisms pieaug, un tautas cerības uz labo dilst.
9. Kur nav krietnas valdības, tur tauta iet bojā (Sal.pam. 11:14).

IEMESLI AUGŠMINĒTAJĀM PROBLĒMĀM

Augšminētie fakti/problēmas lielākoties ir simptomi. Kur ir to saknes? Skatoties atpakaļ 5+ gadu laikā, sakne atrodama valdības darbībā un vadītāju raksturā, jo tie, kas ir pie “varas”, nes atbildību. Tā tas ir visos sekmīgos uzņēmumos, skolās, profesionālās sporta vienībās, bankās, militārās organizācijās, baznīcās, utt. Kur lai atrodam tādus vadītājus kā trīsdesmitajos gados Ulmani, Kviesi, uzņēmēju Hiršu, pulkv. Kalpaku, pulkv. Plensneru, u.c.? Viņu prioritātes bija kalpošana citiem un tauta pirmajā vietā. Tikai pēc tam “es” un “man”. Ar savu rakstura izpausmi viņi spēja vadīt, vienot un iedvesmot optimismu. Toreiz viņu vadībā Latvija kļuva veiksmīga Eiropas valsts.

PILSOŅU JAUTĀJUMI VISĀM POLITISKĀM PARTIJĀM

Pirms balsojiet par kādu partiju, palūdziet atbildēt (Sal.pam. 29:18; Hab 2:2)

1. Kāda ir jūsu vīzija (nākotnes redzējums) un misija?
2. Kādi un cik ir jūsu mērķi, un kad ir paredzēts tos sasniegt?
3. Kādi ir jūsu izstrādātie plāni, lai sasniegtu deklarētos mērķus?
Šie trīs punkti ir absolūti pamatprincipi katram pilsonim viņa personīgā dzīvē, katrai ģimenei, uzņēmumam, organizācijai, skolai, militārai grupai, politiskai partijai un katrai valdības iestādei.
Tālāk es gribētu redzēt publicētus partiju plānus, sevišķi tīmeklī, mums ārpus Latvijas kādiem 40 000 balsstiesīgiem vēlētājiem, kā piemēram:
Ekonomiskā krīze un bezdarbs;
Demogrāfijas krīze un ārpus Latvijas latviešu atgriešanās;
Valsts budžeta krīze;
Turpmākais tautas virziens: uz austrumiem vai rietumiem;
Valsts birokrātijas samazināšana un korupcijas novēršana;
Nodokļu sistēma un vidusslāņa izveidošana;
Mazo uzņēmumu stimulēšana;
Trūcīgo ģimeņu un bāreņu aprūpe;
Eksporta attīstība.

Līdz šai dienai (tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām) nekas skaidrs nav parādījies ne no vienas partijas – tikai lozungi un vispārīgas frāzes, kas aizmiglo patiesos vadītāju motīvus. Es gribētu redzēt publiskas debates starp partiju vadītājiem. Un dzirdēt, kā viņi sasniedza savu patreizējo politisko un personīgo labklājību. No kurienes nāk jūsu finansiālais atbalsts vēlēšanu reklāmām/izdevumiem, t.i., kas ir jūsu partijas finansētāji?
Šāda procesa rezultātā abas puses, partijas un vēlētāji, tikai iegūs.

VAI VISPĀR IR VĒRTS PIEDALĪTIES NĀKAMAJĀS VĒLĒŠANĀS?

Dievs ir visiem devis brīvu izvēli. Viņš liek izvēlēties:
• Dzīvību vai nāvi (5.Mozus 30:19);
• Dzīvo Dievu jeb elkus (Joz. 24:14-28), jeb Baālu (1.Ķēn. 18:21-40);
• Gudrību jeb muļķību (Sal.pam. 8:1-21);
• Taisno dzīvi jeb bezdievību (2.Pēt. 2:4-22);
• Pasauli jeb Dieva prātu (1.Jāņa 2:15-17);
Idejas par dzīvību, slāpes pēc brīvības un labklājības nāk no Dieva. Dažādas politiskās sistēmas, sevišķi marksisms un komunisms, aizvieto Dievu ar cilvēku valdīšanas sistēmām, kur valdība sagrābj Dieva posteni – apgādi un atbildību visās dzīves sfērās. “Vienlīdzības” principa dēļ cilvēku masas tiek nospiestas vienlīdzīgā visādu grūtību, ciešanu, posta un nabadzības līmenī. Vadošajos posteņos paliek tikai pietuvinātie. Šādas valdošās sistēmas (galvenokārt ārpus Latvijas) neieredz kristietību tās principu dēļ. Kaut vai 10 baušļi – tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā… – tas nesaskan ar marksisma morālām idejām. Pēc daudziem gadiem iznākot no šādām sistēmām, paiet vesela paaudze, līdz cilvēki spēj atjaunoties savā domāšanā, ka viņi ir brīvi, ka var brīvi izteikt savas domas, lemt par savu dzīvi un uzņemties atbildību, paši izvēlēties savu valdību. Laba valdība būs tā, kas sastāvēs no labiem cilvēkiem, kuri latviešu tautas intereses liek pirmā vietā, pāri savām personīgām interesēm.
Cilvēka raksturs nosaka nākotnes virzienu. To veido domāšana. Var pat teikt:
Tavas domas – izpaužas Tavos vārdos
Tavi vārdi – izpaužas Tavā darbībā/aktivitātēs
Tava aktivitāte – izpaužas Tavos ieradumos
Tavi ieradumi – ir visiem redzami Tavā raksturā
Tavs raksturs – izveido, nosaka Tavu nākotni
Ja šinī procesā cilvēks saprot, ka pagātnē pieļāvis kļūdas, viņš var tās izlabot, atgriežoties un atjaunojoties savā domāšanā (Rom.12:2).

Ja tu, lasītāj, nebalsosi, vēlāk tev nebūs nekāds pamats sūdzēties, jo tava balss vērtība nāks tavam sāncensim par labu. Ja tu domā, ka tu nekā dzīvē nevari – zini, tas piepildīsies; ja tu domā, ka tu vari – tad arī tas piepildīsies. Visām vēlēšanām vienmēr ir sekas. Tāpēc uzņemies personīgu atbildību par savu un savas tautas nākotni!

KO DARĪT KRISTIEŠIEM

Kristiešiem jāiet ārpus baznīcu sienām pasaulē, ienesot Dieva valstības (nevis reliģijas) principus, kā Jēzus teica (Mt. 28:18-20). Ejot tautā(s), praktiskās sfēras varētu būt:
1. SOCIĀLA UN GARĪGĀ (neformālas apvienības, baznīcas);
2. POLITISKĀ (valdība, partijas, diplomātija);
3. EKONOMISKĀ (firmas, uzņēmumi, bankas, tirdzniecība);
4. MEDIJI (prese, TV, radio, internets – YouTube, e-pastu, u.c.);
6. SPORTA (visas sporta nozares)
7. IZGLĪTIBA UN MEDICĪNA (skolas, slimnīcas un universitātes);
8. MILITĀRĀ (aizsardzības vienības; gaisa, jūras, zemes robežas, utt.);
9. KULTŪRA (literatūra, teātris, opera, mūzika, izklaide).
Šīs deviņas kategorijas veido mūsu ikdienas pasauli ap mums. Kurā no tām tu redzi sevi darbojamies? Ko darīt?
Sākumā uzņemies atbildību vismaz par vienu cilvēku, kas ir tev blakus. Un kā ticīgais ar Dieva mīlestību un savām gara dāvanām, palīdzi viņam! Vislielākais no jums ir tas, kurš kalpo citiem (Mt. 23:11). Apmēram šāda veida plāns pārvērta Ukrainu 10 gadu laikā (oranžā revolūcija).
Pirms vēlēšanām, ja nevar izšķirties, par kuru partiju vēlēt – lūdz Dievam gudrību (Jēk. 1:5)! Būtu brīnišķīgi dzirdēt, ka jaunievēlētie Saeimas un ministriju vadītāji, nākot amatā, sāktu ar ķēniņa Salamana lūgšanu (1.Ķēn. 3:7-14). Pārmaiņas būtu brīnišķīgas!
VĒSTS KRISTIEŠIEM: šis krīzes laiks ir labākai LAIKS lauzties cauri un tikt uz augšu. Dievs jūs nav aizmirsis. Meditējiet par idejām, kuras reiz jums nāca prātā, bet kaut kādu iemeslu dēļ tika “noliktas uz atmiņu plaukta”. Tagad ir pienācis laiks tās idejas no jauna celt gaismā. Jums pietiktu tikai ar vienu ideju, kas nestu lielu labklājību šinī krīzes posmā. Svētais Gars palīdzēs! Jūs esat problēmu atrisinātāji, jūsos mīt visa gudrība (1.Kor. 1:30).
Problēmu atrisinātāji šodien ir ļoti nepieciešami.
Mēs, ārpus Latvijas dzīvojošie, pateicamies jums, Latvijā dzīvojošiem, par jūsu labajiem darbiem un pūlēm, vienalga, kurā grupā jūs pašreiz sevi atrodat. Daudzi no jums esat ielikuši visu savu enerģiju, laiku, pūles un tomēr esat/jūtaties pievilti, atstāti, neievēroti, nesvarīgi un izmantoti. Ko darīt? Atcerieties: Mūsu Dievs redz un zina visus jūsu labos darbus. Saņemiet Viņa mieru (Jņ. 14:27), Viņš ir ar jums vienmēr (Mt. 28:20), Viņš ir jūsos (Kol. 1:27), Viņš ir par jums (Rom. 8:31), Viņa eņģelis jūs izglābj (Ps. 34:8), Viņš nekad jūs neatstās (Mt. 28:20).

Vēl nav par vēlu! Iesim vēlēt!
Māc. Otomārs Mednis, B.S., M.S., D.D.

Rīgas Gospelkoris (vadītāji Railī Orrava un Jānis Maslovskis) nu jau sesto gadu aktīvi koncertē Latvijā un arī ceļo ārpus robežām -Vācija, Norvēģija, Kipra, ASV-, lai mācītos un dziedātu.
Koris veido arī kopīgus projektus ar amerikāņu gospel zvaigznēm, viens no tiem ir gospel mūzikas festivāls „Sing Gospel, Latvia!”, kas nu jau divus gadus ir veiksmīgi norisinājies Latvijā.
Video redzams Rīgas Gospelkora uzstāšanās kopā ar Terry Moore (ar kuru mums ir bijusi intervija).
Dziesma “Praise The Lord”

Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks, ceturtdien tiekoties ar Latvijas prezidentu Valdi Zatleru, izteica apmierinātību par paveikto ekonomiskās situācijas uzlabošanā Latvijā,- ziņo spektrs.com/Prezidenta preses dienests.

Latvijas prezidents Valdis Zatlers tikās ar Zēliku, lai pārrunātu globālās ekonomikas aktualitātes un tendences, kā arī diskutētu par sociālā drošības tīkla stratēģijas realizācijas gaitu.
Valsts prezidents izteica pateicību Pasaules Bankai par finansējuma nodrošināšanu sociālā drošības tīkla izveidei.
Tikšanās laikā Pasaules Bankas prezidents pauda viedokli, ka ekonomikas augšupceļš un atveseļošanās pasaulē būs nelīdzena, līdz ar to Latvijai ir ļoti svarīgi turpināt šīs veiksmīgi uzsāktās reformas un turēties pie nospraustā kursa, neveicot radikālas izmaiņas.

Apmierināts?!..

1. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas jeb “Gaismas pils” būvniecībai piesaistīti viesstrādnieki, kas izraisīja Latvijas celtnieku sašutumu par citu valstu pilsoņu nodarbināšanu laikā, kad valstī aizvien ir augsts bezdarba līmenis.

2. Pasaules Bankas (PB) eksperti:  PB Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors Pīters Harolds un PB ekonomists Trūmens Pakards uzskata, ka izglītības un veselības aprūpes jomās mazināt valsts finansējumu vairs nevar un drošāka iespēja ietaupīt budžeta līdzekļus būtu, mazinot pensiju kopējās izmaksas.

Turklāt Labklājības ministrijas izstrādātā reforma paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanas vecumu, samazināt iespējas doties pensijā priekšlaicīgi, no 2012. gada nepiešķirt piemaksu par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim.

Klajš Cilvēktiesību pārkāpums

Likums par Cilvēktiesībām paredz: Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz cilvēka cienīgām vecumdienām un, ja pensijas apmēri šīs iespējas nedod, tad valsts kompensē starpību.

Bet kuru tas interesē…

Es dziedu kā Dāvids

Es dejoju kā Dāvids

Katoļu baznīcā par Rīgas arhibīskapu tiek nominēts Zbigņevs Stankevičs, jo kardinālam Jānim Pujatam šogad 80 gadi, -ziņo spektrs.com/ Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrs.

Kardināls Jānis Pujats, viņš no augusta diacēzes administratīvās lietas nodos Zbigņevam Stankevičam, jo tāda ir kārtība, ka, saniedzot 75 gadu vecumu, bīskapam ir jāiesniedz atlūgums un jānominē pēcteci. Jānis Pujats teica, ka  turpinās sludināt Dieva vārdu, bet ir priecīgs daļu no saviem pienākumiem nodot jaunam, enerģiskam cilvēkam ar labu izglītību.
Kopībā ar Vatikānu, sestdien, 19.jūnijā, plkst.12.45 kardināls Jānis Pujats sasauca ārpus kārtas tikšanos ar Rīgas diecēzes priesteriem. Sasaukšanas iemesls bija jaunā Rīgas arhibīskapa nominācija. Pēc aptaujām, kas vairākās kārtās tika veiktas gan garīdzniecības, gan kopienu, organizāciju, gan katoļticīgo vidū, izvēlētais kandidāts ir Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktors un Rīgas Metropolijas garīgā semināra garīgais tēvs priesteris Zbigņevs Stankevičs.
Jaunā bīskapa konsekrācija notika 8.augustā plkst.11.00 sv. Jēkaba katedrālē.
Par Zbigņevu Stankeviču
Stankevičam ir astoņas zinātniskās publikācijas, tai skaitā piecas no tām – svešvalodās, viņš ir piedalījies piecās zinātniskajās konferencēs, uzstājoties ar referātiem. Aktīvi nodarbojies ar sportu, iegūta 1.sporta klase vieglatlētikā, vaļasprieks – kalnā kāpšana. Zina latviešu, poļu, krievu, itāļu, angļu valodas, spēj saprasties un izmantot literatūru arī franču un vācu valodā.

Kristīgā draudze Ķīnā šobrīd piedzīvo līdz šim nebijušu pieaugumu, ziņo Pasaules baznīcu padome (WCC).
Mathews George Chunakara, WCC starptautisko attiecību vadītājs, ziņo, ka Ķīnas iedzīvotāju vidū vērojama „unikāla un eksplozīva” kristīgās vēsts izplatīšanās. 15 gadu laikā, kopš viņš apmeklē Ķīnu, tieši pēdējos gados vērojama ļoti strauja kristietības izplatīšanās, un ķīniešu dievnami šobrīd esot pārpildīti. Turklāt baznīcas apmeklētāji nav tikai nabadzībā un bezcerībā ieslīgušie, bet arī izglītotie un bagātie Ķīnas iedzīvotāji. Milzīgās draudzes Pekinā un Šanhajā tam ir acīmredzams pierādījums,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Nedaudz mainījusies arī valdības attieksme, kas kļuvusi labvēlīgāka pret ticīgajiem. 1970. gadu sākumā Ķīnā bija aptuveni 3 miljoni kristiešu, šobrīd šis skaitlis ir sasniedzis 130 miljonus. Lai gan attieksme kļuvusi labvēlīgāka, tomēr ticīgie joprojām tiek cieši uzraudzīti, un vajāšanas visvairāk skar evaņģēlisko draudžu kristiešus. Tā kā pēdējos gados Ķīnā vērojama arī strauja ekonomiskā izaugsme, tad valdība ļoti labi apzinās, ka reliģijai ir īpaša loma harmoniskas un arī ekonomiskas sabiedrības veidošanā. Pirms 15 gadiem kaut kas tāds nebūtu iedomājams.
Kristietība strauji izplatās ne tikai Ķīnā, bet arī citās Āzijas valstīs. Turklāt šeit raksturīgs, ka tieši ļoti daudz jauniešu kļūst par dedzīgiem kristiešiem, kas nav tik raksturīgi rietumu valstīs. Kamēr Rietumeiropa ir ieslīgusi reliģiskā remdenībā, atmoda uzņem straujus apgriezienus trešās pasaules valstīs.

Iecerēts, ka no 2011. gada 1. septembra skolās Latvijas vēsturi sāks pasniegt kā atsevišķu mācību priekšmetu. Tomēr rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas arī šajos plānos var ieviest savas korekcijas,-ziņo spektrs.com/Latvijas Avīze

Mācību priekšmeta “Latvijas vēsture” ieviešanu savās priekšvēlēšanu programmās pilnīgi nepārprotami pieprasa tikai divi politiskie spēki no tiem, kas iesnieguši savus sarakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai – “TB”/LNNK un “Visu Latvijai” izveidotā nacionālā apvienība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Otrie gan šo jautājumu jau vilcinājuši vismaz četrus gadus, kopš ZZS pārstāvji vada Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), vairākus gadus pasniedzot Latvijas vēsturi 40 skolās eksperimentālā kārtā, pēc tam analizējuši rezultātus un gatavojuši mācību priekšmeta standarta projektu, kurš gan joprojām nemaz nav iesniegts valdībā.
Izvairīgi par Latvijas vēsturi runā arī “Par labu Latviju”. Apvienības garajā programmā norādīts, ka Latvijas vēsture būs obligāts mācību priekšmets. Tas gan arī tagad ir obligāts, tikai tiek pasniegts “komplektā” ar pasaules vēsturi. Tomēr apvienība nedomā, ka no viņu puses tā būtu maldināšana. “Nav jau tik svarīgi, kā šos priekšmetus sauks. Mūsu uzstādījums bija, ka šā mācību priekšmeta galvenais uzdevums ir stiprināt jauniešu patriotismu, izglītojot par Latvijas vēstures notikumiem un parādot pasaules vēsturi caur Latvijas notikumu prizmu, nevis otrādi,” paskaidroja apvienības preses sekretārs Edgars Vaikulis.
Līdzīgi rīkojusies arī “Vienotība”, kura savā programmā runā tikai par izglītības sistēmas uzdevumu veicināt Latvijas vēstures izpratni, bet nekonkretizē, kādā veidā Latvijas vēsture būtu jāpasniedz. “Ja nākamajā valdībā izglītības ministrs būs mūsu cilvēks, tad arī šāds programmas teksts mums ļaus likt Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu,” uzskata “Vienotības” priekšvēlēšanu programmas izveides koordinatore Silva Bendrāte. Bet par veselības mācību apvienība jau savā programmā norādījusi, ka tam jābūt obligātam, atsevišķam priekšmetam.
“Saskaņas centrs” un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, protams, vēstures mācīšanu savās programmas ignorē. Īpašu uzmanību tai nepievērš arī partija “Par prezidentālu republiku”, kas toties pieprasa sporta stādīšanu “valsts kulta līmenī”.

Partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) savā priekšvēlēšanu programmā sola etnisko „tīrīšanu”,-ziņo spektrs.com

SOLĪJUMS: PCTVL sola visiem nepilsoņiem – Latvijas pilsonību bez eksāmeniem un zvērestiem. Visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiek solītas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. „Mēs izbeigsim nacionālo diskrimināciju un nodrošināsim visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz darbu valsts pārvaldē,” sola PCTVL. “Mēs piespiedīsim ierēdni runāt nodokļu maksātāja valodā un piešķirsim krievu valodai oficiālas valodas statusu.”

SOLĪJUMS NEPAMATOTS UN PRETLIKUMĪGS: Jāatgādina pretvalstiski noskaņotajai partijai PCTVL, ka Latvija ir iestājusies ES un tādas uzurpatoriskas  un diskriminējošas metodes pret dalībvalstu pamatiedzīvotājiem nepastāv nevienā valstī. Šajā gadījumā, tas ir brutāls Latvijas konstitūcijas pārkāpums un nacionālo naidu kurināšana, kas faktiski ir sodāma un šādas partijas līderus būtu jāsauc pie atbildības likuma kārtā.

SOLĪJUMS: PCTVL sola paplašināt iespējas augstākās izglītības eksportam krievu un angļu valodā.

SOLĪJUMS NEPAMATOTS: Jāatgādina, ka par eksportu izglītības sistēma ir labi padomājusi un to veiksmīgi realizē daudzu gadu garumā.
Turklāt augstāko iestāžu studenti joprojām sūdzas par palīgmateriālu apguvi angļu un krievu valodā, spiestā kārtā, jo latviešu valodā tās vienkārši nav, tādējādi tiek pārkāptas pamatnācijas intereses un valsts valodas likums. Varbūt par to būtu vērts labāk padomāt?

SOLĪJUMS: Valdība ar PCTVL atbalstu pilnībā normalizēs attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, atjaunos austrumu tranzīta plūsmas un panāks, ka tiek atcelti ierobežojumu preču un iedzīvotāju kustībai.

SOLĪJUMS NOKAVĒTS: par austrumu tranzītu plūsmu lieliski rūpējas Rīgas vicemērs Šlesers. Turklāt kopš Latvija iestājās Šengenas zonā tika atvieglota iedzīvotāju plūsma ārvalstīs.

SOLĪJUMS:  PCTVL arī sola attīrīt valsts pārvaldi no korupcijas. Korupcijā pieķertajiem ierēdņiem uz mūžu tikšot liegtas tiesības strādāt valsts pārvaldē.

SOLĪJUMS NEIZPILDĀMS: Šāda veida populisks un utopisks solījums tika izteikts jau iepriekš. Savulaik arī „Jaunais Laiks” un E. Repše solīja korupcijas novēršanu. Taču, solījums izgaisa uzreiz pēc vēlēšanām.

Secinājums: Tādējādi nākas secināt par to, uz ko tad PCTVL varētu reāli cerēt vēlēšanu laikā, tas ir uz Latvijai nelojāliem pēckara palikušajiem un okupējamās teritorijas neatstājušajiem postkomunistiski domājošajiem, kuru naids daudzu gadu garumā pret latviešiem ir saglabājies tik spēcīgi, ka vienīgais mērķis, kas viņus morāliski uztur, tā ir ideja par etnisko „tīrīšanu.”