Jautājums: Kāpēc valdībā sēž zagļu banda?
Atbilde:

Saimnieks

„Kurš saimnieko mūsu mājās, tas saimnieko mūsu valstī!” –es.

Daudzviet Bībelē lasām, ka Dievs koncentrē savu uzmanību uz kādu svarīgu detaļu, jeb pamatnostādni „Ja tu turēsi Manus baušļus, tad Es tevi paaugstināšu”.
Vai latviešu tauta kopumā tur Dieva baušļus? Nē! Latviešu tauta tic dievekļiem un sava paša „gudrībai” vairāk, nekā Dievam. Bieži vien saņemu, vēl vienu jautājumu: „Kāpēc Dievs neko nedara manā (Latvijas) labā?” Atbildēju tad un atbildu no jauna ar pretjautājumu : ”Vai Tu (Latvija) turi Dieva baušļus?”
Latviešu tauta, Tu pati atsakies no Dieva, bet vēlāk atbildību no Viņa prasi, bet ar kādām tiesībām? Kurš tiek ielaists par saimnieku savās (Latvijas) mājās, lai pēc tam prasītu atbildību? Vai mājās valda Dievs? Nē! Mēs viņu izmantojam tad, kad mums tas ir izdevīgi, sagrozām faktus, paši „ savārām putru” un no tās darvas garšas spļaudamies un atbildību par to prasām nevis no sevis, bet no kāda cita, vai arī no Dieva.
Ieva Akurātere reiz dziedāja „Palīdzi Dievs, palīdzi Dievs, visai latviešu tautai!” Mūsu himna skan „Dievs svētī Latviju!” dziedot patriotiskas un garīgas dziesmas barikāžu laikā latvieši raudāja no visas sirds, bet vai ar to bija viss? Saņēmām savu loloto brīvību un cīņa beigusies? Nē, mīļīši, viss tikai sākās, vienīgi ieroči nolikti istabas kaktā un pārklājušies ar zirnekļu tīkliem. Un, lūk, rezultāti šodien.

Valdībā – zagļu banda

Mēs vainojam valdību Latvijas izzagšanā, jeb izsaimniekošanā. Jā, piekrītu viņu vajag vainot, nu, ja tā gribas un sakrājies uz sirds, bet varbūt vaina ir jāmeklē kaut kur arī dziļākos zemes dzīļu slāņos? Paraksim kopā! Ko tad mēs esam palaiduši garām, vai arī nespējam sasniegt?
Ko var gribēt no valdības? Kādi paši, tāda arī attiecīgi valdība. Pirms tieksies mani apmētāt akmeņiem, izlasi līdz galam. Tātad ieskatīsimies netālā vēsturē.
Otrais Pasaules karš. Kāds bija Krievu valdības mērķis Latvijā, ja ņem vērā, ka sabiedrība turas uz „gaišiem prātiem” vajag izskaust tos- ganus un aitu bars izklīdīs. Tad savukārt „vilki” var ietērpties „aitu drēbēs” un izlikties par avīm-līderiem, tas ir, jauniem ganiem. Un medības var sākties.
Sibīrijas koncentrācijas nometnēs tika izvesti daudzi, bet sākotnēji tika izvesti vai arī noslepkavoti Latvijas inteliģence, neskatoties pēc nacionalitātes . Visi bija „Vrag naroda” – tautas ienaidnieks. Tikai tie, kuri bija Dieva gudrībā, tika brīdināti un tādējādi pasargājās un Dieva virsvadībā slēpti, bet tie bija uz pirkstiem saskaitāmi.. Latvijā ienāca jauni svešzemes saimnieki, no tās saucamās „darba tautas slāņa”. Viņi uzskatīja to, par vienlīdzību, bet vai gluži tāda tā ir? Šaubos..

Uzskatu, ka līdzīga „vienlīdzība” – post-komunistiskais iedīglis, arī dziļi iespiežas kristietības diasporā. Visus esošos pielīdzinot vienlīdzības statusā sakot, ka „visi mēs vienādi Dieva priekšā” Vai, no tā izriet, ka viens darīs Dieva darbu un nokļūs debesīs tajā pašā līmenī, kādā nokļūs tie, kuri neko nedara, bet toties ir Pestīti, turpina grēcīgo dzīvīti un mūža baigās cer, ka paspēs Dievam palūgt piedošanu un nokļūt debesīs, pie Jēzus labās rokas? Arī par to māc šaubas, vai tā ir gluži kristietiska pieeja.

Slēptā afēra

Kāds krievu harizmātiskās draudzes mācītājs no sava „stikla troņa” sauc: „Priecājieties, ka nav kara.” Jā, var priecāties, un turpināt pūst miglu acīs, bet nedomāju, ka apzīmējums -„karš” var būt vienīgi kodolkarš. Latvijā karš turpinās vēl joprojām, slēptā formā. „Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā”. (Ef. 6:12) Bet ko lai dara, ka ticības ieroči atstāti istabas kaktā un latvieši palikuši infantili, bet paši pēc tam brīnās par „rezultātiem”. Ja ierocis nav uzlādēts un neesi sardzē, tad veltīgi domāt, ka ienaidnieks neuzglūnēs. Kamēr latvieši guļ, tikmēr pa Latviju siro ienaidnieks tērpies avju drēbēs.
Latviešu tauta! Cīņa nav beigusies ar barikādēm. Pārāk agri Tu esi nomierinājusies, var jau būt, ka Tu domā, ka dzīvojam neatkarīgā Latvijas zemē un caurmērā viss ir kārtībā. Un ja citiem nav ko darīt, tad lai jau tur „plēšās”. Bet plēšanās ne vienmēr var būt fiziskā un redzamā formā. Tā var būt rūpīgi izplānota, pārdomāta un veicināta daudzu gadu garumā, ietērpjot savu ideju pat kristietiskā formātā un pamazām piepildot savu paša mērķi.
Iepriekš pieminētais mācītājs, kad tuvojas latviešu tautai zīmīgi datumi, tad bieži vien dievkalpojumos uzsver, ka arī viņš ir bijis barikādēs un redzējis īsto ainu. Nu, labi, ka tu biji, bet vai nesanāk tā, ka Tu tur biji, lai pēc tam to bāztu kā skabargu latviešu tautas acīs, lai to pie izdevības atgādinātu un pārmestu? Tad kāda tam ir vērtība? Vai Tu pats mācītāj, ienes Latvijā mieru? Kāda Gara Tu pats esi pildīts? Nodarbojoties ar krievu tautas musināšanu un iešanu cīņā pret pamatiedzīvotājiem un viņu vērtībām! Uzskatot, ka krievu tauta Latvijā ir līdzīga kā Izraēlas tauta, kura izgāja no Ēģiptes zemes un iegājusi „apsolītajā zemē” Izraēlā! Un pēc tam lūgt Dievu pret latviešu nacionālajām vērtībām nodēvējot tās par „nacionālo garu” kas viņaprāt ir dēmoniska padarīšana. Starp citu, pret latviešu „nacionālo garu,, lūdz daudzas krievu un baltkrievu plūsmas draudzes. Viss šeit notiek pamazām, tā, ka tu pat neko nepamani, kad esi nokļuvis slazdos. Slazdos savā zemē, toties brīvajā..
Kad šim mācītājam tika uzdots jautājums, vai nebūtu vieglāk iemācīties latviešu valodu un izprast latviešu tautas tradīcijas un ienākt svešā zemē ar mīlestību? Atbilde sekoja, ka šis cilvēks ir „buntarj”- dumpinieks! Un, ka šim cilvēkam šeit nav vietas! Bet līdz brīdim, kad bija izdevīgs, tad vieta vienmēr atradās..
Lepna garīgās autoritātes sirds, padara trulu savu ideju pamatos. Par ko es runāju? Tu teiksi, ka man nav cieņas pret garīgu autoritāti. Tad ieskatīsimies lielākā autoritātē, tas ir Bībelē, tajā teikts:  Sākāt garā, beidzāt miesā! (Gal.3:3) Skarbi, bet patiesi vārdi. Sākums labs! Ideja – atmoda! Bet par ko tā jau sen ir pārvērtusies?
Protams, žēl, ka raugoties uz tādām lietām, tauta uz kristietību raugās ar skepsi. Bet mums jāņem vērā arī cilvēka psiholoģija, ka cilvēks ir tendēts uz salīdzināšanu, līdz ko viņš atrod sev piemērotu atbildi, jeb attaisnojumu savam uzskatam, viņš pie tā uzreiz pieķeras kā pie salmiņa un turas pie tā, visiem spēkiem.

Mūsu saknes

Kāds redzot cita problēmu, kurš nesājas pa dzīvi „vēja spārniem” nesaprazdams, ka kādreiz vajag tos spārniņus arī atpūtināt un nolaisties uz kādas klints, dod padomu sakot: „Tev vajag iesakņoties!” Tajā brīdī varbūt spēji, kā vien atkārtot viņa teikto vārdu „iesakņoties”, bet nākamais jautājums skan „Kur?” Un ir labi, ja tā ir pareiza augsne un palaistās saknītes spēj aizsniegt pazemes ūdens avotus.
Kādā augsnē mēs sakņojamies? Vai mēs pietiekami izpētām pirms to darām? Bieži vien kopīgā masas sindroma iespaidā, mēs iesakņojamies tajā augsnē, kas ir pa rokai. Un tad, arī smeļam rezultātus „tukšuma sajūtu”. Bībele saka:„pārbaudiet viņu augļus!” Vai pārbaudām?
Cik ir tādu, kuri apdedzinājušies, tā arī neatrod sev vietu. Un, kad uzpūš vējš, augs bez saknēm tiek mētāts no viena grāvja otrā. Viens pats, nesaprasts. Viens. Cīņā par uzvaru, bet viens. Cik ilgi noturēsies viens? Un ko tu panāksi viens? Jā, sabiedrotie vajadzīgi, bet kādi? Augsne ir vajadzīga, bet kāda?
Rainis reiz teica „Vējš augstākās priedes nolauza, kas kāpās pie Jūrmalas stāvēja…
tu vari mūs liegt, tu vari mūs lauzt, mēs tāles sniegsim kur saule aust.” Bet vai mēs tiecamies pēc tās vietas, kur saule aust?

15. decembrī, Valsts prezidents Valdis Zatlers tiksās ar Microsoft International un Microsoft Centrālās un Austrumeiropas reģionālo viceprezidentu Vahi Torosjanu (Vahe Torossian), Microsoft Latvia vadītāju Daigu Trumpi un uzņēmuma Tilde vadītāju Andreju Vasiļjevu, lai pārrunātu tālāko attīstību starptautiskā projekta „VALODU KRASTS” uzsākšanai Latvijā, kas tika iniciēts Valsts prezidenta un Microsoft izpilddirektora Stīva Balmera tikšanās laikā šā gada maijā,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz president.lv

VIDEO
Valsts prezidents Valdis Zatlers ir gandarīts par pasaules IT giganta Microsoft izrādīto interesi iesaistīties projektā „Valodu krasts”. Viņš atzīmē: „Latvija ir spējīga radīt savus veiksmes stāstus, kas balstās uz zināšanām, ekspertīzi un pieredzi. Kopā ar Latvijas uzņēmuma Tilde speciālistiem, starptautisko IT uzņēmumu Microsoft un valsts atbalstu mēs varam izveidot Latviju par mazo valodu intelekta tehnoloģiju centru. Šis projekts ir ne tikai svarīgs no moderno tehnoloģiju viedokļa, bet arī no mazo valstu saglabāšanas, izkopšanas un ērtākas lietošanas ikdienā, izmantojot IT programmatūras. Arī turpmāk kā projekta aizbildnis rūpīgi sekošu līdzi projekta „Valodu krasts” īstenošanai”.
Savukārt Andrejs Vasiļjevs, uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs, atzīmē: „Esam gandarīti par iespēju strādāt vienā komandā ar Microsoft pētniecības daļu, lai attīstītu jaunākās tulkošanas tehnoloģijas.

Nākotne
Tās samazinās valodu barjeru un būtiski nostiprinās latviešu valodas pozīcijas mūsdienu pasaulē. Mūsu mērķis ir panākt, lai latviešu valoda ir starp tehnoloģiski vislabāk nodrošinātajām valodām un lai mūsu pieredzi tālāk varētu pielietot arī citu nelielo valodu attīstībai.”
Projekts paredz izveidot centru, kas darbotos kā starptautisks mazo valodu un satura apstrādes tehnoloģiju inovāciju klasteris, kurā nacionālā un globālā līmenī kopā strādātu izglītības, akadēmiskā un uzņēmējdarbības sektora profesionāļi. Tas dotu iespēju Latvijā attīstīt zinātnes virzienus un uzņēmumus, kas veiktu izstrādnes un ražotu produktus, kas ļautu mazāk izmantoto valodu lietotājiem, t.sk., latviešu, ikdienā izmantot dažādas IT un komunikāciju tehnoloģiju programmas, tulkošanas un informācijas meklēšanas iespējas interneta vidē, mehanizētus tulkošanas pakalpojumu un citas iespējas savā valodā. „Valodu krasts” ļautu izveidot Latvijā nozīmīgu uzņēmumu un zinātnisko iestāžu grupu, kas radītu eksportspējīgu, augstas pievienotās vērtības produkciju, piesaistot Latvijai investīcijas un veicinot ekonomikas atlabšanu un izaugsmi.

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) 9. Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru turpmāk “atturēties lietot tādus apgalvojumus, kuri daudziem liek noprast (pārprast), ka Latvijas Republikas okupācijas nav bijis un līdz ar okupācijas karaspēka izvešanu esot novērstas okupācijas sekas”,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz apvienības mājas lapu tb.lv.

Rasnačs vēstulē prezidentam norāda, ka jēdzieni “okupācija” un “okupants” ir juridiski korekti un atbilst starptautisko tiesību normām. Deputāts atsaucas uz 1949.gada 12. augusta Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā, kurā noteikts: “Okupētāja valsts nedrīkst deportēt vai pārvietot daļu tās civiliedzīvotāju uz teritoriju, ko tā okupējusi”.
“PSRS, kas 1940. gada 17. jūnijā un pēc tam – 1944. gada rudenī atkārtoti bija okupējusi Latvijas Republiku, turpmākajos gados līdz LR neatkarības atjaunošanai iepludināja Latvijas teritorijā simtiem tūkstošus civilpersonu un daudzus desmitus tūkstošus militārpersonu. Šīs personas juridiski korekti būtu apzīmēt par “okupācijas rezultātā ieceļojušām civilpersonām un viņu tiesiskajiem pēcnācējiem. Ar jēdzieniem “okupants” un “civilokupants” Trešās atmodas laikā un vēlākajos gados apzīmēja šīs militārpersonas un civilpersonas un viņu tiesiskos pēcnācējus,” norāda Rasnačs.
Deputāts arī uzskata, ka “minētajiem cilvēkiem nevajadzētu apvainoties par šādu apzīmējumu, jo tas juridiskajā aspektā lielāko daļu no viņiem pieskaita Molotova – Ribentropa pakta upuru skaitam”. “Krievijas Federācijai, kas starptautiski atzīta par okupētājvalsts PSRS mantinieci, būtu jāatlīdzina Latvijai tās okupācijas rezultātā nodarītais kaitējums,” uzskata deputāts.
Arī pvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Juris Dobelis ir neizpratnē par Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājumu vairs nelietot vārdu „okupants”, nodēvējot to par valsts pirmās personas „jocīgu pārsteigumu”.
„Tas ir nepieņemami. Kalendārā 17. jūnijs ir Latvijas okupācijas diena un šāds prezidenta paziņojums izklausās jocīgi, kamēr kalendārā ir šāda diena. Varbūt beigās prezidents vispār neatzīs okupāciju?,” sašutumu pauda Dobelis.

STRĪDA PRIEKŠMETS
Iepriekš Valsts prezidents Valdis Zatlers, atbildot uz laikraksta „Telegraf” lasītāju jautājumiem, norāda: ja kādam nav skaidra Latvijas pozīcija attiecībā uz okupācijas faktu, ir iespēja apmeklēt Okupācijas muzeju. Vienlaikus gan viņš aicina beidzot neizmantot vārdu „okupants” attiecībā uz kādu krievu tautības iedzīvotāju Latvijā.
„Okupācija noslēdzās, kad valsti pameta pēdējais Padomju Savienības karaspēka pārstāvis. Tāpēc patlaban mums Latvijā vajadzētu norunāt, ka vārdu „okupants” vairs neizmantosim,” — teica Zatlers.

PRETRIECIENS
Pēc Latvijas valsts prezidenta izteikumiem laikrakstā, Saeimā apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) tika sagatavots un iesniegti grozījumi Satversmē un Pilsonības likumā, kas paredzētu atvieglot pilsonības iegūšanas kārtību un paplašināt nepilsoņu tiesības.

IEROSINĀJUMA BŪTĪBA
Visiem nepilsoņiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, piešķirt pilsonību.
Un izslēgt 101. panta normu, kas neļauj nepilsoņiem piedalīties pašvaldības vēlēšanās, nosaka tikai vienu pašvaldības darba valodu – valsts valodu, kā arī nosaka, ka tikai Latvijas pilsoņi var pildīt valsts dienestu.

DEPUTĀTU VIEDOKĻI
Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Juris Dobelis Saeimā teica:
„Tas nozīmē — ja netiek iekšā pa durvīm, kāpj iekšā pa logiem. Kā šādā gadījumā var nelietot vārdu „okupants” un „okupācija?”
Pēc deputāta domām, ir labi, ka Saeimā ik pa laikam parādās šādi ierosinājumi, jo tad lieku reizi var atgādināt vēsturi.
Deputāta kolēģis Pēteris Tabūns (TB/LNNK) sešdesmit gadīgos nepilsoņus nosauca par ienaidniekiem. „Tā ir valsts iekārtas demontāža. Cilvēkiem, kuri negrib iekļauties mūsu sabiedrībā, jo ignorē mūsu likumus un tikumus, dosim pilsonību?”,- neizpratnē pauda deputāts.

ATBILDE
10. decembrī Saeima tomēr noraidīja nepilsoņu tiesību paplašināšanu. PCTVL piedāvātie grozījumi tika noraidīti ar pārliecinošu balsu vairākumu.

NOBEIGUMĀ
Iespējams, ka visa šī jezga varēja arī nenotikt, ja Latvijas prezidents būtu ieņēmis stingru pozīciju un nostāju, nebaidoties no Krievzemes izvērstā provokatoriskā spiediena, atgādinot patieso Latvijas vēsturi.

Latvijas un citu valstu pamatvērtību noliegšana, aizsedzoties aiz (ES) tolerances, viltus iecietības, izkropļotās brīvības deklamēšanas, kas pāriet visatļautībā, cilvēktiesību pompozās aizstāvēšanas un iebiedēšanas plīvura, apdraud valstu veselīgo pašapziņu un kultūrvēsturisko mantojumu, iegrožot valstu pamatnācijas despotiski-korumpētajos, fanātiskajos, kā arī sociāl-komunistiskajos valgos.

Kristīgai pasivitātei ir jāizbeidzas! Jāatstāj barikādes un jādodas cīņā! Cīņā par uzvaru! Iestājoties ne tikai par kristīgām vērtībām, bet arī par Latvijas valsts vērtībām. Mums jāsaprot, ja izbeigsies Latvijas valsts pastāvēšana, tad izbeigsies arī kristietība.

Jāpienāk laiks, cittautību draudžu līderiem saprast, ka maskēšanās zem kristīgo draudžu iekšējiem ideoloģiskajiem doktrīnu lozungiem, kas bieži vien nesaskan ar kristīgo mācību, bet gan tiekšanos pēc dažādu formu varas, apspiežot pamatnācijas pašvērtību un patriotiski-nacionālo identitāti, padarot to nevis par Kristus sekotājiem, bet gan par tumsoņiem ar verdzisku domāšanas veidu, ir bīstama nodarbe, kas drīz vien var pārvērsties par bumerangu.

Kristieši! raudzīties uz samilzušo problemātiku virkni no malas, vēl nenozīmē atbildības noņemšanu no Jūsu pleciem.

Mēs visi meklējam savu atrunu arī Estere:
“Visi ķēniņa kalpi un ķēniņa zemju ļaudis zina, ka ikviens vīrs vai sieva, kas ienāk iekšējā pagalmā pie ķēniņa bez aicinājuma, ir pakļauts vienam un tam pašam likumam, proti, tapt nogalinātam, izņemot vienīgi to, kam ķēniņš izstiepj pretī savu zelta scepteri, lai to atstātu dzīvu. Bet es neesmu aicināta iet pie ķēniņa nu jau visas šīs trīsdesmit dienas.”

Kāda bija Mordohaja atbilde?
“Neiedomājies sevī, ka tu ķēniņa pilī izglābsies drošāk nekā visi pārējie jūdi!
Jo, ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?”

Estere ļoti labi saprata mājienu un no bailīgas meitenes pārvērtās acu mirklī par ticības pilnu lauveni, kura saplosīs gabalos ikvienu, kas draud viņas bērniem. Estere atbildēja: “Ej, sapulcini visus jūdus, kas atrodas Sūsās, un gavējiet manis dēļ: neēdiet un nedzeriet trīs dienas un naktis; arī es ar savām kalponēm tāpat gavēšu. Un pēc tam es iešu pie ķēniņa, kas gan nav pēc likuma, un, ja es aiziešu bojā, tad aiziešu bojā!”

Beidzot viņa bija gatava! Gatava uz visu! Viena sieviete glāba veselu nāciju!
Latvijai ir vajadzīgi gudri Mordohaji un Dieva gribas izpildītājas Esteres. Kristiešiem ir jāaizpilda garnizona pirmās rindas un Latvija piedzīvos savu kristīgo, politisko, sadzīvisko un t.t. ATMODU. ATMODA NĀK! Bet vai Tu būsi gatavs? Gatavs uz visu, lai tā nāktu drīz?

Lai šī jaunā sadaļa kļūst Tev par iedrošinājumu. Un, lai ieskatoties gan pašmāju, gan arī ārvalstu cīņas sparā, kas nepadodas, bet gan drošu sirdi iet prettriecienā, ejot pret straumi, ejot dziļākos ūdeņos, neapmierinoties ar seklumu un nesamierinoties ar sakāvi, Tevi māca – nekad nepadoties! Tu esi dzimis, lai uzvarētu!