Partija LPP/LC no sirds apsveic kardinālu Jāni Pujatu priesterības 60 gadu jubilejā un novēl veselību,  izturību un lielu Dieva žēlastību labo sirdsdarbu veikšanā arī turpmāk!,-ziņo spektrs.com

Kardināla priesterības jubilejas dievkalpojumā piedalījās Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs, arhibīskaps Luidži Bonaci, Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhidiecēzes priesteri, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Kardinālu Pujatu apsveica arī varas pārstāvji

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC), bijušie Latvijas vēstnieki pie Svētā Krēsla Aija Odiņa un Alberts Sarkanis, Itālijas vēstnieks Latvijā Frančesko Pučio, Polijas vēstnieka Latvijā pirmā padomniece Danute Kučinska un citi.

29. martā, plkst. 18.00, Rīgas sv. Jēkaba katedrālē V. E. Jānis Kardināls Pujats savas priesterības 60 gadu jubilejā svinēja pateicības Svēto Misi, uz kuru tika aicināti visi ticīgie.

Kardināla priesterības jubilejas dievkalpojumā piedalījās Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs, arhibīskaps Luidži Bonaci, Rīgas arhidiecēzes priesteri, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgo Baznīcas Metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu Draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, LR Saeimas spīkere, Rīgas Domes priekšsēdētājs, bijušie Latvijas Republikas vēstnieki pie Svētā Krēsla Aija Odiņa un Alberts Sarkanis u.c.,-ziņo spektrs.com/katolis.lv

Pirms sešdesmit gadiem – 1951. gada 29. martā – preses uzmanības centrā bija nupat ievēlētās Latvijas PSR Augstākās Padomes pirmā sēde. Avīzes ziņoja arī par I Baltijas padomju folkloristu konferenci, kas todien noslēdzās, un uzslavēja rūpnīcas „Sarkanais Kvadrāts” brigādi, kas maiņā no konveijera bija noņēmusi 1500 pāru apavu, plānā paredzēto 980 vietā. Tikmēr lielā slepenībā Rīgas arhibīskapa – metropolīta Antonija Springoviča privātajā kapelā par priesteri tika ordinēts 21 gadu vecais Jānis Pujats. Tikai trīs mēnešus iepriekš ar Latvijas PSR Ministru Padomes rīkojumu bija slēgts Rīgas Metropolijas Garīgais seminārs. Arī pirms tam J.Pujatam līdzīgi kā citiem savas paaudzes priesteriem daudzas lietas bija jāapgūst pašmācības ceļā, jo padomju vara bija arestējusi daudzus Garīgā semināra pasniedzējus.

Savu pirmo Svēto Misi Jānis Pujats svinēja 1951. gada 15. aprīlī Preiļu Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcā, bet draudzes gana gaitas sāka 1951. gada 3. jūlijā Zosnas sv. Erceņģeļa Miķeļa draudzes baznīcā, Baltas sv. Erceņģeļa Miķeļa draudzes kapelā un Dukstigala Jaunavas Marijas draudzes baznīcā. Pēc iesvētīšanas J.Pujats strādāja daudzās Latgales draudzēs. Rudzātos viņš saveda kārtībā avārijas stāvoklī esošu baznīcu – torņa daļu uzbūvējot pilnīgi no jauna.

Kopš 1958. gada viņš kalpoja Rīgas baznīcās, vēlāk arī Garīgajā seminārā. Viņš ieguva lielu bīskapa Julijana Vaivoda ievērību kā dedzīgs, garīdznieka darbu mīlošs un čakls priesteris. Šī iemesla dēļ bīskaps viņam uzticēja priesterības kandidātu audzināšanas darbu Garīgajā seminārā. J.Pujats izpelnījās tik lielu bīskapa uzticību, ka 1979. gadā viņš to iecēla par savu ģenerālvikāru, neraugoties uz to, ka pēc Baznīcas kanonu likumiem priekšroka bija dodama palīgbīskapam.

Jau septiņdesmitajos gados, strādājot Garīgajā seminārā, riskēdams ne tikai ar savu darbu, bet arī ar brīvību, J. Pujats pavairoja bērnu sagatavošanai pirmajiem svētajiem Sakramentiem tik vajadzīgo ticības pamatjautājumus skaidrojošo grāmatiņu – katehismu, un paslepus to nogādāja prāvestiem. Vēlāk viņam izdevās dabūt oficiālu atļauju lūgšanu grāmatā ievietot katehismu ar nosaukumu – Lasīšanai svētdienās.

Otrs darbības virziens bija Liturģijas reforma pēc Vatikāna II koncila. J.Pujats strādāja kā liturģiskas profesors Garīgajā seminārā. Lai īstenotu reformu Latvijā līdz galam, viņam vajadzēja izstrādāt izmaiņas ceremonijās, Sv. Mises darbībās, iztulkot un izdot jaunas rituālgrāmatas, Misāli, lekcionārijus, lūgšanu grāmatas, kas atbilstu liturģiskajai reformai. Tas prasīja lielu piepūli un daudzas negulētas naktis.

To visu redzēja bīskaps Julijans, un kad 1982. gadā vajadzēja izvirzīt kandidātus nākamā bīskapa amatam, viņš bez šaubīšanās izvirzīja savu ģenerālvikāru J.Pujatu. Bet padomju iestādes viņam šo ieceri īstenot neļāva. Tomēr tas realizējās 1991. gada 8. maijā, kad J.Pujats tika iecelts par Rīgas Metropolijas arhibīskapu – metropolītu.

J. Pujats organizēja pāvesta uzņemšanu 1993. gadā un palīdzēja vienoties par vairākiem Baznīcas legālā statusa jautājumiem pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kas deva pamatu līgumam starp Latvijas valsti un Vatikānu 2000. gada novembrī. 2001. gadā pāvests paziņoja, ka Pujats ir bijis kardināls „In Pectore” jeb kardināls noslēpumā kopš 1998.gada

Jau ziņots, ka 11. martā Japānu satricināja deviņas balles stipra zemestrīce un valsts ziemeļu salas Honsju piekrasti nopostīja desmit metrus augsts cunami, izraisot avāriju Japānas Fukušimas atomelektrostacijā. Lasīt vairāk

Konferences moto: „Līdz kamēr Kristus izveidotos jūsos” (Gal. 4:16)

No 25-27.03. draudzē „Labā Vēsts” notikusi konference ar mācītāju un populārās programmas „Stūris” vadītāju Aleksandru Ševčenko piedalīšanos,-ziņo spektrs.com

Jau ziņots, ka SPEKTRS intervēja mācītāju, gan intervijas veidā „Cilvēks kurš šokē sabiedrību”, gan arī AUDIO variantā Ledlauzis , bet tagad svaigas ziņas.

Konferences laikā mācītājs Ševčenko daudz runāja par Dieva meklēšanas Garu, viņš teica, ka svarīgi saprast- Cilvēkam jātuvojas Dievam un Viņš tuvosies cilvēkam. Mācītājs uzskata, ka dažkārt cilvēki nepareizi domā, ka uzliekot savas problēmās uz citiem cilvēkiem, tās atrisināsies, taču mūsu problēmu risinātāji ir nevis cilvēki, bet gan Dievs.

„Mēs daudz vēlamies sagaidīt no kalpotājiem, nesaprotot, ka Dievs nepieļaus savu Godu atdot cilvēku problēmu izpildīšanas spējām. Viņš pats ir mūsu problēmu risinātājs.

Mēs sagaidām no cilvēkiem, ka tie lūgs par mums un atrisinās mūsu vajadzības, bet Dievs no mums gaida, lai mēs meklētu Viņa tuvumu, Viņa Vaigu. Viņš vēlas personiskas attiecības ar mums.

Mums jāuzdod sev jautājums, kāda ir Dieva loma mūsu dzīvē? Atbildot uz šo jautājumu, mēs spēsim vairāk saprast, kāpēc mēs esam iestiguši savās vajadzībās un neatrisinātās lietās. Vai mēs meklējam Dievu? Vai mēs savas dzīves uzticam Viņam bez atlikuma, vai arī pārāk esam aizrāvušies, ka mūsu vietā problēmas risinās kalpotāji-cilvēki? Ja mēs pieņemam pirmo variantu, tad viss kārtībā, ja otru, tad kaut kas nav kartībā ar mūsu uztveri. Mums jāsaprot, ka ne cilvēks ir Visvarens, bet Dievs.”-savus uzskatus uzskatāmi izpauda mācītājs Ševčenko.

Sestdien un svētdien k/c „Prieka Vēsts” notika jauniešu konference, kurā viesojās jauniešu mācītājs no Zviedrijas Joakims Lundkvists organizācijas „New generation” dibinātājs. Viņš bija kopā ar savu draugu, kurš dalījās ar savu aizraujošo un dzīves notikumiem pilno dzīves stāstu,-ziņo spektrs.com

Araš Gilans piedzimis Irānā, bijis musulmanis un ticēja Alaham. No trīs gadu vecuma viņš izteikti tiecās izprast Dieva gribu viņa dzīvē, iepazīt Viņu un kalpot.

Māte to pamanīja tādēļ rūpējoties par puisēna garīgo izaugsmi sešu gadu vecumā to aizsūtīja uz korāna skolu. Deviņu gadu vecumā Araša ģimene no Irānas pārcēlās uz Zviedriju. Piecpadsmit gadu vecumā Araš piedzīvoja Jēzus tuvumu un šodien viņš pārstāv „new generation” kustību Zviedrijā un sludina Prieka Vēsti par Jēzu Kristu.

Dievkalpojums ar Arašu Gilanu

Vispirms Araš uzslavēja draudzi „Prieka Vēsts” un atdzina, ka tā ir ļoti dedzīga. Viņš uzskata, ka Dievs dara lielas lietas visā Eiropā. Cilvēki aizvien vairāk domā par mūžīgām vērtībām un Debesu Valstību.

Vispirms Araš dalījās ar savām musulmaņa bērnības atmiņām un kā viņš kļuva par kristieti, bet dievkalpojuma otrajā daļā runāja par to, kādas varētu izskatīties debesis un kā tās kristiešiem varētu palīdzēt ievest citu cilvēku sirdīs.

Tēma „Debesis” tika sadalīts trīs galvenos punktos. 1. Piedzīvo Debesis. 2. Nofiksē savu skatienu debess virzienā. 3. Novelc debesis lejā.

Araša dzīves stāsts

Kad ģimene pārcēlās dzīvot Zviedrijā mani vecāki izšķīrās. Manas mātes sirds bija salauzta, tādēļ lai spētu pārdzīvot triecienu, viņa atstāja mani un māsu Zviedrijā ar tēvu, bet pati atgriezās Irānā. Neilgi pēc tam, viņa sēdēja dzīvojamā telpā un raudāja.

Pēkšņi viņa ieraudzīja, ka istaba kļūst aizvien gaišāka un viņas priekšā parādījās Jēzus. Skaistu stāju un zaļganām acīm. Viņa uzreiz metās uz ceļiem un pielūdza Jēzu, domādama, ka Viņš ir viens no Dieva praviešiem, kā par to māca korāns. Bet Jēzus steidzās viņu pacelt un teica „Salija, Es esmu Dieva Dēls. Atgriezies Zviedrijā pieņem ūdens kristības, esi pestīta un parūpējies par saviem bērniem. Un lūdz par viņiem.” Viņa visu izdarīja kā Jēzus bija licis. Kad māte atgriezās, kaut arī es biju bērns, taču pamanīju viņā milzīgas pozitīvas pārmaiņas, bet nesapratu kā tās ir notikušas. Jo kā jau Jums ir zināms musulmaņu kultūrā ir pieņemts, ka nedrīkst pāriet citā ticībā. Tāpēc visu ko māte darīja lūdza Dievu par mums. Viņa neuzspieda kristietību.

Kad man bija piecpadsmit gadu es nokļuvu kādā jauniešu konferencē Upsalā.  Turp nebraucu ar prieku un gaidām, jo tajā laikā lietoju narkotikas un alkoholu. Jutos garīgi un morāli iztukšots. Konferencē sludināja Joakims. Es pamanīju jauniešus, kuri man šķita pilnīgi savādāki, nekā ierasts. Sapratu, ka viņiem ir kaut kas tāds, kas man nav. Es gribēju saprast kas tas ir. Konferencē sludināja par Dievu Jēzu Kristu. Noklausījies dievkalpojumu kļuvu apņēmības pilns un teicu: „Jēzu, ja Tu esi, es vēlos Tev atdot savu dzīvi.  Izmaini to. Gribu, lai Tu mani lieto un vēlos izdarīt, kaut ko lielu un nozīmīgu.” Izsakot šos vārdus es sāku tiekties izprast Jēzus personību un sāku lasīt Bībeli. Nonācu līdz rakstu vietai Marka 16 kurā teikts: „Uzlieciet rokas neveselajiem un tie būs dziedināti.” Iepriekš korānā es neko tādu nebiju lasījis. Tur nav teikts, ka Dieva esamību var pārbaudīt. Nolēmu tā darīt, kā teikts Bībelē.

Upsalas rajonā es satikos ar daudz ārzemju jauniešiem. Pazinu arī musulmaņus. Viņi uzzināja, ka esmu kļuvis par kristieti. Viņi ļoti sadusmojās un vēlējās pat mani piekaut. Kaut arī to zināju es turpināju liecināt par Jēzu. Kādā brīdi es teicu, ka varu pierādīt to, ka Jēzus ir dzīvs un Viņš ir reāls. Pēc šādi izteiktiem vārdiem es pats biju nobijies, bet vairs pateikto atgriezt nevarēju. Viņi teica: „Labi, pierādi, ka Jēzus ir Dieva Dēls.” Kompānijas līderis vārdā Alijs, bija sportisks puisis un nodarbojās ar Teikvondo. Viņš teica, ka trīs mēnešus atpakaļ ir satraumējis kāju un tagad nevar sportot. Tādēļ vai Jēzus to var dziedināt? Vienīgais par ko es tajā brīdī varēju domāt, tas ir tikai par to, ko es esmu izdarījis. Bet pārliecinoši teicu: „Jā!”

Es nostājos uz ceļiem un roku uzliku viņam uz kājas, bet savu skatu vērsu durvju virzienā, lai kas, tad varētu pa tām izšmaukt. Lūdzu par viņu. Pēc lūgšanas biju gatavs mukt, bet tad pamanīju Alija sejas izteiksmi un sapratu, ka kaut kas ir noticis. Viņš teica, ka sāpes ir pārgājušas. Apkārtējie puiši pasmējās un teica, lai Alijs beidz muļķoties, bet tad, viņš atbildēja: „Zvēru pie korāna un mātes, esmu dziedināts!” Musulmaņu kultūrā ir pieņemts, ja saka šādus vārdus tas nozīmē, ka tā ir patiesība.

Tāds bija mans pirmais piedzīvojums un pārbaudījums kristieša dzīvē.

Kā jau SPEKTRS ziņoja, vakar notika „Latvenergo” protesta akcija.

Āboltiņa smaida par tautas sāpēm, kura vakar izteica savu protestu „Latvenergo” tarifa pacelšanai,-ziņo Lasīt vairāk

Paldies, tauta, ka neatkāpies!

Bieži vien Latvijas tautā nelabvēļu iedēstītā apziņa, ka tauta ir „nekas”  nospēlējusi lielu lomu Latvijas vēsturē. Taču ne šoreiz. Šoreiz piespraustā „birka” nespēja apturēt,-ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

Latvijas prezidents Valdis Zatlers aprīlī viesosies Vatikānā un tikšanās laikā ar pāvestu Benediktu XVI varētu vēlreiz aicināt katoļu baznīcas galvu apmeklēt Latviju, pēc tikšanās ar Zatleru žurnālistiem sacīja pāvesta nuncijs Baltijas valstīs Luidži Bonaci. Viņš arī pārdomāšot, kā no oficiālās vizītes pie pāvesta abas puses varētu iegūt visvairāk un uzlabot savstarpējās attiecības,- ziņo spektrs.com

Latvijas sabiedrības dažādos slāņos ir jūtama spēcīga vēlme, lai pāvests viesojas Latvijā, izteicās Bonaci.

Ar prezidentu arī pārrunāts, kā no oficiālās vizītes pie pāvesta abas puses varētu iegūt visvairāk un uzlabot savstarpējās attiecības.

Plānots, ka Zatlera un Benedikta XVI tikšanās laikā tiks apspriestas baznīcas un valsts labās attiecības un “pozitīvo sadarbību starp Latvijas kristiešiem”, vakar mediju pārstāvjiem sacīja Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kurš arī bija klāt tikšanās reizē ar prezidentu.

Oficiālā vizīte Vatikānā vienlaikus būs arī pieklājības vizīte, kurā “cilvēcīgi padalīties par to, kas ir pozitīvs Latvijā”, kā arī atjaunot draudzības saites, sacīja Stankevičs.

Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps šodien ielūdza Zatleru apmeklēt pasākumu 1.maijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā par godu bijušā pāvesta Jāņa Pāvila II izsludināšanai par svētīgu.

Šodien, Rīgā un citviet Latvijā notiks vairāki protesta pasākumi – notiks protests pret elektroenerģijas tarifu kāpumu, citi protestētāji pie Saeimas kāpnēm gatavojas nolikt salauztus lietussargus, savukārt koku, pārtikas un starptautisko kravu pārvadātāji dosies braucienā gar Rīgas pili, bet pasažieru pārvadātāji samazinās reisu skaitu.,-ziņo spektrs.com/LETA

Saskaņā ar Rīgas domē iesniegto pieteikumu, paredzēts, ka akcijas dalībnieki plkst.12. dosies uz Rīgas pili, lai iesniegtu Valsts prezidentam adresētu rezolūciju, kurā pieprasīts nepieļaut tarifu pieaugumu. Pieteikumā paredzēts, ka akcijā varētu piedalīties aptuveni 100 cilvēku, taču trešdien akcijas rīkotāji atzina, ka cilvēku interese par pasākumu esot milzīga un patieso dalībnieku skaitu esot grūti prognozēt.

Trešdien ārkārtas valdes sēdē akcijai atbalstu pauda arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), rosinot savas dalīborganizācijām šajā dienā, kuru Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) pasludinājusi par kārtējo Rīcības dienu, nepieteikt atsevišķas arodbiedrību akcijas, bet gan pievienoties tām norisēm, kas jau izsludinātas pilsētā.

Atbalstu protesta akcijai solījusi arī Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS).

Organizācija “Nacionālais spēks” – paredzējuši pie Saeimas nolikt salauztus lietussargus, kas simbolizēs pieviltās cerības par solījumiem tā sauktajā lietussargu revolūcijā, kuras rīkošanā savulaik iesaistījās pašreizējie “Vienotības” politiķi. Organizācija “Nacionālais spēks” uzskata, ka “akcijas ietvaros jāizsaka protests pret prettautisko valdības politiku un sociālo netaisnību kopumā”.

Koku, pārtikas un starptautisko kravu pārvadātāji ceturtdien plkst.10 no visas Latvijas dosies uz Rīgu, lai līdz plkst.11 lēnā gaitā brauktu garām Rīgas pilij. Akcijā varētu piedalīties vairāk nekā 150 kravas automobiļi, kuri brauks pa 11.novembra krastmalu abos virzienos.

Vienlaikus brīdinājuma akciju rīkos arī 24 no 31 reģionālā pasažieru pārvadātāja. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas rīkotās protesta akcijas dalībnieki par 21,5% samazinās reisu skaitu, lai parādītu, kāda būs reālā situācija sabiedriskajā transportā, ja tam samazinās valsts dotāciju.

Otrdien publicētajā intervijā laikrakstam “Dienā” prezidents uzsvēra, ka, nerisinot demogrāfijas problēmas, “nekad nedabūsim ne plaukstošu ekonomiku, ne valsti”,-ziņo spektrs.com

Par demogrāfijas problēmām valstī runā jau vairākus gadus, pēc dažādu demogrāfu aplēsēm, jau pašlaik reālais Latvijas iedzīvotāju skaits ir tikai 2,15 miljoni cilvēku un sabiedrība strauji noveco. Tas rada bažas arī par pensiju sistēmas darbību, jo nākotnē var radīt situāciju, kad pensionāru pārsvars ir pārāk liels un strādājošie nespēj viņus uzturēt.

Lai risinātu šīs problēmas, valdība akceptēja ģimenes politikas pamatnostādnes, kas paredz tuvākajos gados īstenot vairākus pasākumus un uzdevumus, piemēram, sekmēt preču un pakalpojumu pieejamību, nodrošinot vides pieejamību ģimenēm, kurās ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus ģimenēm ar bērniem. Tāpat paredzēts attīstīt ģimenei draudzīga komersanta kustību, mudinot uzņēmumus un institūcijas rūpēties par saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm, kā arī ģimenei draudzīgu atpūtas vietu veidošanos.

Replika: Jāpiezīmē, ka par to ir runāts jau vairākus gadus atpakaļ. Diez vai tas būtu šķietams risinājums demogrāfijas celšanai. Iespējams, ka Latvijas politiķiem būtu laiks paviesoties pie Igaunijas kolēģiem un pakonsultēties, ka viņi ir panākuši pozitīvu demogrāfisku pieaugumu. Taču pašreiz izskatās, ka tiek izvirzīta ielāpveidīga “programma”, vai arī prezidents ir uzsācis prezidenta pirmsvēlēšanu kampaņu.