„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Žurnāls atpakaļ uz sākumlapu

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadāzurnals(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt vardarbību un diskrimināciju dzimuma dēļ, ziņo spektrss.com/ charismamediaproduction/Foto: charismanews.com

Es vienmēr gaidu jaunā gada sākumu, jo dažas dienas veltu īpašai lūgšanai. Man nepatīk beigt gadu un sākt nākamo, nepateicoties Jēzum par to, kā Viņš mani ir svētījis pēdējos 12 mēnešos un lūdzot Viņam pārdabisku spēku jaunajā gadā.
Šīs lūgšanu dienas man ir īsts svēts papildinājums. Bez šī laika es jūtos vājš, zaudējis mērķi un nesagatavots jauniem izaicinājumiem. Lasīt vairāk

Leonards Inkins: Viltus ziņas Leonards Inkins: Viltus ziņaszurnals(0)

Sistemātisku viltus ziņu mērķis esot, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem, mēģināt ietekmēt sabiedrības noskaņojumu, mazināt uzticību valsts institūcijām un amatpersonām, kā arī ietekmēt cilvēku prātus un sirdis.

Mūsdienu informācijas karā svarīgākais esot nevis fakti, bet emocijas. Ja izdodas izraisīt sabiedrībā spēcīgas emocijas, bailes vai dusmas, pat tad ja publicētie fakti ir tikai daļēji patiesi, viltus ziņas savu uzdevumu ir sasniegušas.

Kā lai cilvēks atšķir sistemātiskas viltus ziņas no vienkārši ziņām vai informācijas? Lasīt vairāk

Leonards Inkins: Liekuļi Leonards Inkins: Liekuļizurnals(0)

Drīzumā nekustamo īpašumu tirgū parādīsies visnotaļ rets un ekstravagants objekts – Ilzu baznīca. (Foto: Viesite.lv)

Ir gana vecs liekulības piemērs. Reiz Jēzus Kristus sestdienā sinagogā izārstēja kādu astoņpadsmit gadus vecu meiteni.

Dievs ir noteicis, ka sešas dienas cilvēkam ir jānodarbojas ar laicīgām lietām, jāstrādā, jārūpējas par ģimeni, valsti un citādi, bet septītā diena jāveltī Viņam. Tāpēc visi dievticīgie žīdi arī pirms diviem tūkstošiem gadu sestdienās gāja uz dievnamu, kur lasīja un apguva Svētos rakstus. Uzklausīja skolotājus un sludinātājus.

Pēc dievkalpojuma pārnākot mājās, centās turpmāk dzīvot atbilstoši tam, ko bija uzzinājuši un iemācījušies dievnamā.

Meitene

Reiz uz dievnamu, kurā Jēzus Kristus mācīja bija atnākusi kāda astoņpadsmit gadus veca meitene, kura nespēja iztaisnot augumu. Jēzus Kristus viņu pasauca klāt un tai teica: Tu tiec atbrīvota no slimības! Uzlika tai rokas un tā iztaisnojās, un sāka slavēt Dievu, jo viņa apzinājās, ka tika izārstēta ar Dieva klātbūtni. Lk. 13:10-17

Sinagogas priekšnieks sašutis aizrādīja: Ir citas sešas dienas, kurās ārstējiet un nāciet ārstēties, bet ne sestdienā. To, ka Jēzus Kristus izārstēja slimu meiteni, viņš definēja kā sabata pārkāpumu.

Jūdu reliģija un dažas kristiešu sektas vēl šodien liek lielu uzsvaru uz to, ka sestdienās nedrīkst strādāt. Viņuprāt, Dievs nav augstākais saprāts un visa radītājs, bet debesīs mītoša un uz mākoņa sēdoša, cilvēku vērojoša būtne, kura pieprasa no tā bezjēdzīgas darbības.

Patiesībā sestdienu Dievs neparedzēja, ka tajā cilvēks neko nedarīs, bet gan, lai cilvēks jau laicīgi atliktu savas laicīgās darīšanas un šo dienu veltītu savai dvēselei un sarunai ar Dievu. Tas nenozīmē, ka nepieciešamības gadījumā kādi darbi nav veicami.

Tāda ir Dieva griba, bet jūdi to pārvērta par absurdu. Pat šodien ir tādi ticīgie, kuri sestdienā neizslēdz gaismu dzīvoklī, ja tā palikusi ieslēgta, tāpēc, ka viņuprāt nospiest gaismas slēdzi jau ir darbs, bet sestdienā strādāt nedrīkst. Viņi to uzskata par grēku.

Aplamība

Grūti iztēloties Dievu, kurš radījis visumu un cilvēku, uzmanīgi vēro vai sestdienā kāds nepieskaras gaismas slēdzim!

Jautājums ir, kā varēja gadīties, ka cilvēki rīkojas tik aplami? Kas viņus tik aplami spēj iedvesmot? Protams, sātans, kurš novērš cilvēku no galvenā, no garīgā un pievērš gaismas slēdzim.

Tāpēc Jēzus Kristus sinagogas priekšniekam teica: Tu esi liekulis. Vai tad tu neatsien savu mūli vai ēzeli sestdienā un neved to dzert? Lk. 13:10-17

Šie mājdzīvnieki katru dienu vēlas dzert, un tos nevar atstāt nedzirdītus arī sestdienā, jo nedabūjuši ūdeni tie, sacels, milzīgu troksni.

Vai sestdienā nenākas atbrīvot šo meiteni, kas jau astoņpadsmit gadus ir sātana mocīta? Tieši sestdiena ir paredzēta tam, ka cilvēks pret citiem cilvēkiem izrāda mīlestību. Tas ir labākais un pareizākais veids, kā svinēt sestdienu, jo tā mēs izrādām mīlestību pret tuvāko. Dievs mīlestības darbus nekad nav aizliedzis.

Noteikumi

Bieži formālas lietas vai normas mūsu garīgajā un laicīgajā dzīvē, valda pār mums. Cilvēks ir ieviesis ļoti daudz formālu noteikumu. Bieži šie noteikumi cilvēkam ir patiesi nepieciešami, jo liels daudzums cilvēku nav spējīgi ar prātu aptvert, kā, kurā gadījumā rīkoties. Tas tāpēc, ka daudziem, pat pieaugušiem, prāts ir ļoti bērnišķīgs, un visu dzīvi paliek, neattīstīts.

Tāpēc, lai cilvēki neizietu no sabiedrības uzvedības normu rāmjiem ir ieviestas dažādas instrukcijas. Tiek pieņemti likumi, pie sienām un stabiem tiek piestiprināti informējoši un brīdinoši uzraksti un dažādas informatīvas plāksnītes. Piemēram, muzejā pie eksponātiem ir rakstīts, ka tos nedrīkst aiztikt ar rokām. Tas tāpēc, ka cilvēks ar neattīstītu bērna prātu nespēj aizdomāties, ka, ja visi apmeklētāji aiztiks eksponātus, tad kādam tas no rokām izkritīs un saplīsīs.

Gudrs cilvēks izlasot, ka eksponātus nedrīkst aiztikt, teiks: Nu, kas par blēņām, tas taču tāpat ir saprotams, bet diemžēl arī daudz nopietnākas lietas daudziem nav acīmredzamas un pašsaprotamas. Nākas brīdināt un piekodināt, pat draudēt.

Cigaretes

Nav iespējams izdomāt, uzrakstīt un izvietot instrukcijas kā cilvēkam dzīvot, kā elpot, uz kuru pusi šķaudīt, kā turēt kabatas lakatu, kā uzvesties tualetē un kā mazgāties. Kā rīkoties ar tualetes papīru un kā vīrietim, jāattiecas pret sievieti. Nav iespējams to visu reglamentēt. Bet tomēr likumu kopums visās valstīs aug un starp likumiem, noteikumiem un normām rodas pretrunas.

Reiz ASV automašīnas īpašnieks iesūdzēja tiesā autoražotāju, jo automašīnas lietošanas instrukcijā nebija rakstīts, ka braucot ir visu laiku jāatrodas pie stūres un nedrīkst aiziet uz mikroautobusa aizmugurējo sēdekli pēc cigaretēm. Kamēr vadītājs gāja pēc cigaretēm automašīna radīja satiksmes negadījumu. Automašīnas īpašnieks tiesā pret ražotāju prāvu vinnēja.

Ja labi pārzināt likumus, tos dažādi kombinējot un skaidrojot melnu var padarīt par baltu, bet baltu par melnu. Šai gadījumā sinagogā bija tieši tāds gadījums.

Burta kalpi

Sinagogas vadītājs noteikti nebija bērna prātā un diez vai bija muļķis, jo sinagogas vadītāju ievēlēja. Diez vai cilvēki vēlētu par vadītāju to, kas ir bērna prātā vai kuram ir grūtības izprast un domāt. Tas parasti bija kāds no gudrākajiem un godīgākajiem, bet arī viņš Dieva baušļus praktizēja formāli. Šodien mēs tādus saucam par burta kalpiem.

Jēzus Kristus sinagogas vadītāju par formālu attieksmi publiski nosauca par liekuli.

Liekulība nav tikai nedomājoša rakstītā pildīšana. Ir ganījumi, kad nākas braukt ar lielāku, kā atļauts, ātrumu. Formāli pārkāp satiksmes noteikumus, bet izglāb kādam dzīvību. Ir teikts: tev nebūs nokaut, bet jāsaprot, ka tas nav domāts – tev nebūs aizstāvēties, aizstāvēt un cīnīties. Tas ir domāts, tev nebūs nogalināt to, kas nespēj izrādīt pretestību, to, kas ir vājāks un neaizsargāts.

Cilvēkam ir raksturīgi pašam atļauties to, par ko tas citus nosoda.

Likumi, noteikumi un brīdinoši uzraksti, kad tika rakstīti, pieņemti un ieviesti, tad tam bija kāda vajadzība. Kad vajadzības vairs nav bieži likumu neatceļ, bet par to nepildīšanu nesoda.

Kanoni

Piemēram, baznīcā likumus sauc par kanoniem. Piektajā gadsimtā Makonā (Mâcon) ir pieņemts kanons, ka bīskapam mājās nedrīkst būt liels suns. Šodien šo kanonu bīskapi neievēro un par to viņus nesoda, jo likumā – kanonā ir ne tikai burts, bet arī gars. Minētais kanons bija nepieciešams, lai jebkurš varētu atnākt pie bīskapa. Lai viņu neapdraudētu suns. Šodien, kad var piezvanīt, pieklauvēt, uzrakstīt vēstuli, kad ir speciālas telpas, kur tikties šāda «drošības norma» vairs nav nepieciešama.

Dievs vēlas, lai mēs nevis formāli cits pret citu attiektos, bet ar sirdi, mīlestību, iejūtību un labestību, un ja nepieciešams drīkstam neievērot formālus priekšrakstus. Nedrīkst aizmirst, ka rakstītais ir, lai cilvēkiem būtu labāk, nevis pretēji.

Sinagogas vadītājs un dievlūdzēji savu dzīvi bija pakļāvuši formalitātēm un par būtību un to, kāpēc šādas normas tika ieviestas, nedomāja. Tie bija pieraduši, un daudzi vēl šodien, dzīvot, lūgt, mīlēt un kalpot formāli. Svarīgi ir – īstajā laikā, ar pareizajiem rituāliem un pareizajiem teikumiem. Jēgai maza nozīme, par mīlestību nerunājot.

Sinagogas vadītājs formālismu piedēvēja Dievam, sak Dievs tā vēlas, ne jau es. Es jau varētu pievērt acis, bet tāda ir Dieva griba! Viņam nav iebildumu, ka citās dienās kādu sinagogā izārstē, viņš uzsver, ka Dievs ir pret to, ka ārstē sestdienā.

Laikabiedri

Sinagogas vadītājs pedantiski pildīja «Dieva instrukciju». Viņš bija pārliecināts, ka tas ir nepieciešams Dievam. Ja kādu ārstēs citās dienās, tas Dievam patiks, bet ja sestdienā, tad Dievs par to sadusmosies un sodīs sinagogā sanākušos. Viņš instrukcijai piešķir Dieva lomu un nozīmi.

Tāpēc, pamatoti, Jēzus Kristus viņu nosauca par liekuli, jo viņš ar savām darbībām, domām un uzvedību no cilvēku mīloša Dieva veidoja Dievu, kuram ir sveša mīlestība, bet svarīga ir tikai instrukcijas ievērošana un precīza priekšrakstu pildīšana.

Tā cilvēki darīja, domāja un rīkojās ne tikai pirms diviem tūkstošiem gadu. Šis netikums piemīt arī laikabiedriem. Ja lasītājam liekas, ka tas viņu nav skāris, tad esi godīgs pret sevi, ielūkojies savās darbībās un domās.

Tu noteikti atradīsi daudz liekulības. Vai kādam sakot to, ko viņš vēlas dzirdēt, to, kas viņam ir patīkami, kaut tas neatbilst patiesība, tu neliekuļo? Ir gadījumi, kad tas ir nepieciešams, lai kādu stiprināt, bet bieži tā rīkojamies, lai izpatiktu, panāktu, ietekmētu, izmantotu un maldinātu.

Kārtībai ir jābūt, instrukcijas un likumi ir vajadzīgi, bet tie jāpiemēro tā, lai tie atvieglo cilvēka dzīvi, lai sakārto dzīvi, nevis padara neciešamu un netaisnu.

Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili aicina neuzstādīt biotualetes un teltis „Normandijas četrinieka” tikšanās laikā, bet lūgt Dievu Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili aicina neuzstādīt biotualetes un teltis „Normandijas četrinieka” tikšanās laikā, bet lūgt Dievuzurnals(0)

Parīzē paredzētās Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas līderu tikšanās laikā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ir vienojušies par pilnīga pamiera panākšanu Ukrainas austrumos līdz šā gada beigām un jaunu spēku atvilkšanu no konflikta zonām līdz 2020.gada martam.

Pirms Parīzes sarunām Ukrainas televīzijas pārraidē „Vārda brīvība ar Saviku Šusteru” (Свободи слова з Савіком Шустером) bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili Mikheil Saakashvili (2004-2013) aicināja būt vienotiem ar Ukrainas prezidentu, kā arī neuzstādīt biotualetes un teltis, bet lūgt Dievu par veiksmīgām sarunām,- ziņo un tulko spektrs.com Lasīt vairāk

Leonards Inkins: Svētā inkvizīcija Leonards Inkins: Svētā inkvizīcijazurnals(0)

Inkvizicija. Māslinieks: Joseph Nicolas Robert-Fleury. Avots: Wikipedia

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka maģija reāli darbojas?

Pat ja netici maģiskām, darbībām, ja netici, ka kāds ar maģijas palīdzību spēj ietekmēt tevi un citus, arī tad ir iemesls padomāt.

Ja ir kāds, kurš ar maģiskām metodēm ietekmē citus, piemēram – lai es viņai iepatiktos, lai es viņam iepatiktos, lai viņš atdotu man savu īpašumu, lai viņš balso tā, kā vajag man, lai viņš iepērkas manā veikalā un citas, arī šodien, pat no laicīgās varas viedokļa, tas tiek uzskatīts par noziegumu.

Iedomājies, ja ļaundaris citiem vai citam pie ēdiena pielej indi, kuru viņam paziņa par dārgu naudu sagādājis. Ja izmeklēšanas iestādes par to uzzinās, šo cilvēku sodīs. Sodīs pat tad, ja izrādīsies, ka draugs viņu piekrāpa un indes vietā pārdeva burkānu sulu. Sodu, iespējams, mīkstinās, jo nav cietušā, bet sodīs par nolūku.

Vārds inkvizīcija mūsdienās ir ieguvusi negatīvu nokrāsu, kaut nedz nosaukumā, nedz inkvizīcijas būtībā negatīvā nav vairāk, kā mūsu pagātnei. Lasīt vairāk

Trauksmes vēstule par bezprecedenta draudiem latviešu valodas nākotnei Trauksmes vēstule par bezprecedenta draudiem latviešu valodas nākotneizurnals(0)

Priekšlikumu izstrāde jaunam doktora līmeņa studiju un promocijas sistēmas modelim ministrijas darba grupā tika sākta jau pavasarī, bet tieši valsts svētku nedēļā iekšējai lietošanai tika izplatīts šī darba melnraksts – konceptuālais ziņojums Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā. Runa ir par visaugstākās raudzes zinātniskajiem darbiem – promocija ir šo darbu aizstāvēšana, un tās rezultātā tiek piešķirts doktora zinātniskais grāds. Ministrija nolēmusi, ka zinātnei latviešu valoda nav nepieciešama, un šāds uzskats ir dziļā pretrunā valsts oficiālajai politikai, kas vērsta uz valsts valodas stiprināšanu Lasīt vairāk

Leonards Inkins: Ticība rituāla spēkam Leonards Inkins: Ticība rituāla spēkamzurnals(0)

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu.

Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, tie atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē.

Jānis valkāja kamieļa vilnas drēbes un bija apjozies ar ādas jostu, viņš ēda siseņus un savvaļas bišu medu.

Un viņš sludināja, sacīdams: «Pēc manis nāk kāds stiprāks par mani. Viņam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt sandaļu siksnas.

Es jūs kristīju ūdenī, bet viņš jūs kristīs ar svēto garu.»»

 

Cilvēki to dzirdot, kā to darām arī šodien, neieklausījās teiktajā. «Pēc manis nāk kāds stiprāks par mani. Viņam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt sandaļu siksnas. Es jūs kristīju ūdenī, bet viņš jūs kristīs ar svēto garu.» Skaņu dzirdēja, bet jēgu nesaprata. Iespējams, ka necentās saprast un ieklausīties.

Kā šodien tā arī toreiz cilvēks meklē vieglus ceļus, lai tam būtu labi. Lai viņš neslimotu, lai viņam būtu iztikas līdzekļi, lai bērni klausītu, lai vīrs pret sievu labi izturētos.

Vairums meklē tableti, kuru iedzerot minētais un neminētais kļūs reāls. Tad un šodien cilvēki tic rituāla spēkam. Jāizdara tas un tas, tik reizes un man par to un no tā būs…

Vairums tā laika kristīto domāja, ka Jānis Kristītājs ir mesija, kaut patiesībā Jānis Kristītājs vienlaikus bija gan pirmais kristietis, gan pēdējais Izraēlas pravietis. Ar Jāni Kristītāju beidzas tas, ko dēvējam par Veco derību, kaut pareizāk būtu saukt par novecojušo, un sākas kristietība.

Kad Jānis Kristītājs, kā pravietis sludināja kristības caur nožēlu, mainījās laikmeti. Viņš ne tikai aicināja uz higiēnas aktu, tas ir skalošanās upē, bet vienlaicīgi arī nožēlu par grēku. Kristību rituāls bez nožēlas ir tikai rituāls. No tā nekas neizriet. Āda nožūs, un viss turpināsies, kā līdz šim, vai tad maz cilvēks dzīves laikā mērcējas.

Kristīšanās rituāls nemaina cilvēku, tas tikai paver iespēju kļūt citādam. Marka Evaņģēlijā teikts «Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.» Ja kristības ir bez ticības, tikai rituāls tad: ..kas netic, tiks pazudināts!

Rituāli ir visās reliģijās un arī sadzīvē, bet tikai kristietībā rituālam vien nav jēgas. Rituāls, kurš veikts tikai, lai man par to būtu, bez patiesas ticības un apziņas, ko un kāpēc daru, nedarbojas. Pēc šādas pazīmes var atšķirt patiesu kristieti no kristīgos rituālos pieķerta pagāna. Pagāns var katru svētdienu iet uz baznīcu, piedalīties rituālos, nēsāt krustiņu, dēvēt sevi par kristieti, bet no tā viņš par kristieti nekļūst. Kristietība bez patiesas nožēlas nemēdz būt. Īpaša kristieša pazīme ir nožēla. Bez nožēlas nav kristietības.

Islams ir tapis, kā šodien mēdzam teikt, «save as» no kristietības. Tās Svēto rakstu vietas, kuras islama dibinātājiem šķita izmantojamas, tika pārņemtas, bet tās vietas, kurās runa bija par nožēlu, netika pārņemtas.

Islamā ir upurēšanas svētku, Kurban Bairam rituāls. Islamticīgie tic, rituāla spēkam, tam tic arī latviešu un citu tautu pagāni. Tas ir, ja metīsi ar akmeni velna tēlam tādejādi tu viņu izdzīsi no sevis, ja vilksi bluķi, tad ļauno spēku ietekme mazināsies.

Piemēram, tautas dziesmā teikts:

«Bluķa māte bluķi vēla

Pašā Bluķa vakarā.

Lai veļ bluķi trīsi reizi,

Nenāks mošķi caur sienmali.»

Kas var būt vienkāršāks par minēto? Atliek tikai doties uz Meku, un mest akmeni, atliek uzmest auklu bluķim un ļaunums pazūd. Cilvēks kļūst sirsnīgs, vairs nemelo, nezog, nelaupa, nenodot un citi «ne» izgaist.

Nav jācīnās ar saviem trūkumiem, ar savām ļaunām tieksmēm, ar paša muļķību, skaudību un alkatību. Met ar akmeni velna tēlam, velc bluķi un lieta darīta. Brīnos, ka mūsdienu farmakoloģija vēl nav izdomājusi tādas tabletes, kuras iedzert Ziemassvētkos. Kad tas notiks ap mums būs tikai sirsnīgi, uzticami un labi cilvēki. Ļaunuma nebūs, jo būs pieejami ne tikai vecie, ļaunumu mazinoši rituāli, bet speciālas tabletes…

Ja miljoniem cilvēku neticētu tam, tad nebūtu iespējams, ka miljoniem cilvēku pulcējas, lai mestu akmeni, ka tūkstošiem latviešu velk bluķi un piedalās citos bezjēdzīgos rituālos. Viņi tic un cer, ka rituāls mainīs, iedos, izlabos, uzlabos un citādi aplaimos. Patiesībā viss, kas nepadara mūs labākus ir bezjēdzīgs un lieks.

Kristīgie pagāni ir savu rituālu pārņemti. Atšķirība ir tikai tajā, ka vieni veic rituālus pie svēta koka, citi pie no svēta koka izcirsta, krusta. Izskats dažāds, bet būtība tā pati – ticība rituāla spēkam.

Ticība rituāla spēkam ir ļoti izplatīta, tā laikam ir neatņemama cilvēces daļa, bez kuras daudziem dzīve zaudē jēgu.

Es neapgalvoju, ka rituāli ir kas ļauns, nē. Es uzsveru, ka rituāls ir tikai ceļš, pa kuru iet. Rituāls nav mērķis, tas ir tikai ceļš, pa kuru ejot var nonākt mērķī.

Daudzi domā, ka šodienas cilvēks ir daudz zinošāks un saprotošāks, kā pirms tūkstoš vai pat vairāk gadiem. Ar ko tad atšķiras tas senais cilvēks no mums. Jā, tad nebija interneta, jā tad nebija tik pieejamas grāmatas. Bet cik no tā, kas pieejams mums šodien izmantojam, cik spējam novērtēt? Cik izglītojošu grāmatu izlasām un saprotam saturu? Agrāk nebija grāmatu, bet bija mutvārdu garīgais mantojums, kurš tika pārstāstīts daudzām paaudzēm, kurš izglītoja, pilnveidoja un skaidroja. Cik, no šodien pieejamas informācijas ir derīga un uzmanības vērta?

Arī senāk vairums cilvēku ticēja rituāla spēkam un uzskatīja, ka rituāls ir mērķis, nevis veids, kā nokļūt līdz mērķim. Arī simboliem ir tikai tāda nozīme un jēga, kādu tiem piešķiram un arī rituāliem, ir tikai tāda nozīme, kādu mēs tiem piešķiram.

Bieži kāds rituāls ir tikai māņticīgs veids, kā mēģinām labvēlīgi noskaņot kādus mistiskus augstākos spēkus. Labvēlīgi, tas ir nevis tā, kā mums ir noderīgi un lietderīgi, bet tā, kā mēs labāk gribam. Ne ar kādiem rituāliem, bez patiesas nožēlas, nevar mainīt cilvēka dvēseli. Patiesi reliģioza dzīve ir garīga un tā sākās tad, kad cilvēks veic dvēseles piepūli, lai mainītos.

Rituāla nozīme ir arī demonstrēt mūsu attieksmi pret ļaunumu. Veicot rituālus, mēs demonstrējam savu attieksmi, ka ienīstam un nebaidāmies no velna, bet ar to ir par maz. Pašiem jāmainās, lai kļūtu labāki un ļaunums mūsos mazinātos.

Nav iespējams uzvarēt velnu velkot bluķi vai metot tam ar akmeni. Pat, metot desmit akmeņus un velkot bluķu kravu. Ļaunums ir garīgs un mīt mūsu dvēselēs. Tas mūsu rīcības rezultātā no garīgās sfēras ienāk dzīvē un kļūst reāli taustāms un «izbaudāms». Uzvarēt to var tikai smagā cīņā ar savām kaislēm un netikumiem.

Kristību rituālā mācītājs aicina uzspļaut sātanam. Tādi izrādām noliedzošu attieksmi pret kritušo eņģeli, paužam publiski, ka nevēlamies viņu redzēt, dzirdēt, klausīt un norobežojamies no velna sakot: Dievs palīdzi nomirt man iepriekšējam un dzimt jaunam. Dievs, es emu apnicis pats sev, es vēlos dzīvot citādi. Pēc kristībām mainīties nāksies pašam. Tas nebūs viegli. To nevajag Dievam, to vajag mums. Stāsta, ka pēc kristību rituāla Dievs kādam no saviem eņģeļiem liek pavadīt cilvēku, vērot, palīdzēt un vērtēt.

Ticība un ticības rituāli ir priekš tam, lai mēs kļūtu, kā dievi ar mazo burtu. Lai tas būtu iespējams Dievs piedzima Betlēmē, kristījās Jordānas upē, izveidoja baznīcu un parādīja ceļu ieviešot rituālus, lai būtu ceļš pa kuru mums iet. Lai katrs cilvēks varētu Viņa ceļu atkārtot un nokļūt Viņa mājā.

Rituāli tika ieviesti, nevis, lai mēs senos un skaistos rituālus pildītu, bet, lai tā mēs dzīvotu garīgi un pilnveidotu savas dvēseles. Rituāli ir bezjēdzīgi, ja mēs garīgi nekļūstam labāki.

Kas cilvēkam traucē kļūt dievam ar mazo burtu? Grēks. Kristīgie rituāli ir instruments, kā caur patiesu nožēlu mazināt grēku un tuvoties Dievam.

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucāzurnals(0)

Sarunā „Cīņai sveiks!”  ar NA RD deputātu Daini Loci un Leonardu Inkinu, sarunas vadītāja Marlēna stāstīja par latviešu nodevību nerunājot latviski Latvijā. „Es aicinu latviešus Latvijā runāt latviski,” pauda Marlēna. Leonards Inkins piebilda: „Vai Jūs saprotat, ko šāds aicinājums dažkārt nozīmē latvietim?”.. Marlēna: „Pazemojumu?” Leonards: „Bieži arī pazemojumu..” Sarunas „Cīņai sveiks!” ierobežotā laika dēļ nav iespējams sīki iedziļināties vienlaicīgi dažādu lietu būtībā, tāpēc Leonars Inkins tika aicināts savu pilsonisko pozīciju raksturot sīkāk raksta formā.

Lasīt vairāk

Leonards Inkins: Runā, ka… Leonards Inkins: Runā, ka…zurnals(0)

Cilvēce vēl nav noskaidrojusi kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?

Daudzi vēl šodien strīdas, kur un kā radās dzīvība un no kā ir cēlies cilvēks. Ir tādi, kuri uzskata, ka Radītājs radīja Visumu, Zemi, cilvēku un to, kas plaši aprakstīts un vēl neminēts Vikipēdijā.

Ir arī tādi, kuri ir gatavi kauties par to, ka no nedzīvas matērijas, viņuprāt, kaut kā radās dzīvība.

Lai nu kā tur būtu, šoreiz ne par to, bet par ko svarīgāku. Neatkarīgi no tā, pirmā bija vista vai ola – vēl šodien no olas izšķiļas cāļi. Lasīt vairāk

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs) Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)zurnals(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu. 

Lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.