Latvijas zelta atslēdziņa ir ĢIMENE. Tik daudz sistā, problēmu pilnā un cietusī kā pati Latvija un mūsu tauta, bet reizē potenciāls spēks un vienīgā iespēja, caur ko un ar ko kopā Latvijai atdzimt no pelniem. Skaties, kā gribi – ģimene ir problēmu sakne un reizē risinājums. Jo zinot cēloni, iespējams arī izārstēt slimību. Cilvēku. Tautu,-  spektrs.com ziņo  Ieva Leinasare.

Latvija VAR kļūt par stipru ģimeņu zemi, paraugu un piemēru izmirstošajai Eiropai. Mazai tautai bīstamākas ir krīzes, bet maza tauta ātrāk un krasāk var izmainīt lietas. Mēs to VARAM – varam izdzīvot un uzplaukt, par spīti visam. Un visai pasaulei parādīt – KĀDA esam Latvija. ESAM un BŪSIM. Lai brauc un mācās no mums, kā palielināt dzimstību, kā samazināt mirstību, kā stiprināt laulību un uzlabot ģimeņu kvalitāti, kā kā kā. Jo mums ir šis know-how, šī konkurētspējīgā atšķirība. Lai maksā naudu par konsultācijām, lai sabrauc uz kongresiem, forumiem un semināriem. Lai mazās Latvijas vārds aplido pasauli un atved to visu pie mums – mācīties.

Latvija ir maza zeme, maza tauta, bet mēs esam tik lieli, cik gribam, t.i., mēs kā tauta varam būt tik lieli, cik daudz bērnus radām un izaudzinām.

Ja ģimenes būs spēks, tad arī valsts būs spēks – lai kādi laiki nāktu. Jo ģimene ir sabiedrības un valsts pamats, nācijas pastāvēšanas ķīla – tas ir nenoliedzami! Tā ir patiesība, kas ir nesagrozāma patiesība, lai kā kādam to gribētos. Pateicoties vīrietim un sievietei piedzimst bērns, pateicoties laulībai tiek stiprinātas viņu saites, pateicoties ģimenei bērns kļūst par cilvēku. Tā veido bērna būtību, vērtības un nosaka viņa turpmāko dzīvi, attiecību modeļus uc. Pateicoties Dievam, tas viss ir iespējams, jo Viņš ir Dzīvības un Mīlestības Radītājs, Avots un Devējs. Un kopā mēs varam paveikt brīnumus – kā ģimenes, kā tauta. Mēs jau to zinām, mums ir pieredze. Kopā viens ar otru un kopā ar Dievu.

Mēs kopā dziedam himnu un kopā lūdzam „Dievs svētī..”. „Svētīt” ir radies no vārda „svēts”. Mums ir jāatgriežas pie pazaudētā svētuma – dzīvības, laulības, miesas, apsolījuma, goda vārda, vecāku, ģimenes, Dieva. Tad arī būsim svētīti – kā zeme, tauta, valsts, sabiedrība, ģimene, persona. Tad Latvija būs mūsu mājas, kurās ar prieku ciemosies arī viesi. Mūsu mājas ar vienkāršām lietām mums apkārt, ko esam aizmirsuši, palaiduši garām, nenovērtējuši, vēloties būt tādi, kā citi. Ar ābolu kūku un rabarberu klimpām, ar ceriņu kupenām un ievu smaržu, ar Liepājas vējiem un Siguldas pakalniem, ar dziesmām un dejām, ar skaistajiem laukiem un gudro Rīgu, ar talantīgo tautu un bērnu smiekliem.

Latvijai IR jābūt stipru ģimeņu zemei, jo tikai tā mēs spēsim sevi saglabāt, tikai tā mēs spēsim NEIZMIRT. Jo ģimene, ko veido laulība, kuru veido vīrietis un sieviete, kas ir nodevušies viens otram kā 1vesels, PROT darīt viens otru laimīgu, kopā pārvar grūtības un ļauj tām stiprināt viņu saites, ir labākā un drošākā vide bērna, veselas un laimīgas personības un nākošā sabiedrības locekļa audzināšanai – izstiepies vai saraujies, maini krāsu un kažoku, cik gribi, bet tā nu tas ir - ģimene IR nācijas atražotāja.

Cilvēkam jau daudz nevajag, lai būtu laimīgs – viss, kas dara mūs patiesi laimīgus, tiek dots bezmaksas. Mums arī daudz nevajag, lai būtu laimīgi, mums tas viss jau ir: Bezgala skaista zeme ar tās resursiem un ainavām. Bezgala talantīga tauta ar tās zinātniekiem, mūziķiem, skolotājiem… Mēs katrs ar savām rokām, kājām, galvu un sirdi, kas realizēs savus talantus un palīdzēs tiem, kam grūtāk. Un Dievs, Kurš to visu mums dāvinājis un ļāvis dzīvot mierā bez zemestrīcēm, vulkāniem, kariem. Tāpēc vairosimies un piepildīsism šo zemi – ar bērniem un viņu smiekliem, realizētām idejām un izgudrojumiem, skaistiem vārdiem un mūziku, zaļiem kokiem un – MĪLESTĪBU. Ģimene ir mīlestības redzamā daļa, Dievs – neredzamā. Kopā mēs varam visu, gandrīz visu..

Lai tā paliek MŪSU zeme, mūsu tautas zeme. Neatdosim to ķīniešiem, mīļie! Jo tauta var būt tik liela, cik tā grib būt. Būsim tad liela un stipra tauta – talantīga, ražojoša, zaļa un ĢIMENISKA. Jo roka, kas šūpo šūpuli, valda pār pasauli. /Angļu sakāmvārds/

No 26. līdz 29. maijam, katru vakaru pl.19:00, Purvciemā, Ūnijas 99 (lielajā zālē) viesosies aizraujošs sludinātājs un mūziķis vienā – Ārons Bagvels no ASV.
30. maijā pl. 17:00 būs draudzes ”Dzīvības avots” 15 gadu jubilejas pasākums.

Sestdien, „Ģimenes svētki” sākās plkst. 11.00 Doma laukumā ar ģimeņu gājienu no Doma laukuma līdz Vērmanes dārzam, tādējādi paužot atbalstu ģimenes vērtībām Latvijā. Gājienu pavadīja pūtēju orķestris “Jelgava”.

Ģimenes Vērmanes dārzā „Ģimenes fonds” ar sadarbības partneriem un citiem palīgiem sagaidīja Plkst. 12.00 ar plašu klāstu pārsteigumu, dažādām aktivitātēm, konkursiem spēlēm un atrakcijām, – ziņo spektrs.com

Dienas programmā tika iekļauts bērnu koncerts un deju ansambļu uzstāšanās, spēku vīru sacensības un vakara programmā uzstājās dažādas muzikālās grupas. Bērnu koncerts iepriecināja ikkatru gan lielos, gan mazos. Izturīgākie palika uz vakara programmu.

Vakara vadītāja – Marlēna Pirvica

sasveicinājās ar „Ģimenes svētku – 2010” skatītājiem un pateicās, par izturību un atbalstu „Ģimenes svētkos”. Vakara gaitā vadītāja intervēja katru uzstāšanās dalībnieku.

Dace Kaša – dziedātāja un džambas spēlētāja.

Par cik Dace ir ne tikai mākslas studijas vadītāja, bet arī džambas privātskolotāja, tad vakara vadītāja lūdza Dacei nodemonstrēt pirmo privātstundu. Vakara vadītāja aicināja uz skatuvi trīs brīvprātīgos, lai pielietotu ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskās.
Vakara vadītāja komentēja, ka viņa varētu bungas mācīties spēlēt kaut visu mūžu un tā arī neiemācīties. Viņa teica: „Esmu redzējusi tuvplānā kā spēlē bungas un pamanīju, ka viena roka dara vienu kustību, savukārt otra roka veic kādu citu kustību, tajā pat laikā viena kāja dara jau trešo kustību, bet otra kāja kaut ko pavisam citu, bet kā tas ir kopā savienojums, man ir tumša miglas bilde. Ceru, ka džambu spēlēt ir tomēr vieglāk.”
Dace atbildēja, ka spēlēt bungas, kā arī džambu nav vienkārši, bet ja cilvēks ir talantīgs, tad tas ir iespējams.
Katrā ziņā kaut arī Dace parādīja dažas kustības, tomēr vakara vadītāja tās atkārtot nespēja, iespējams tāpēc, ka vienu mikrofonu turēja, lai klātesošie varētu dzirdēt džambas skaņas, bet otrā mikrofonā ar brīvprātīgajiem mācekļiem izsauca dažādas skaņas, tādējādi abas rokas bija aizņemtas, tomēr novērojot kā mūzikas instrumentu pielieto brīvprātīgie secināja, ka tas nemaz nav tik vienkārši. Tāpēc klusībā pie sevis vakara vadītāja priecājās, ka neizdevās izblamēties, visu skatītāju priekšā.

Dace tagad intensīvi strādā pie sava otrā CD „Ieskaujošais vairākums” izlaišanas. CD pavairošanu bremzē nepietiekamie līdzekļi, tāpēc vakara vadītāja aicināja interesentus atsaukties sakot:” Ja kādam rodas vēlēšanās atbalstīt Daci, tad vakara gaitā noteikti to var izdarīt pienākot pie Daces un rokās iespiest naudiņu, bet ja negrib dot rociņā, tad var ielikt maciņā, tas ir pēc Jūsu izvēles.”

Deju grupa „Lets dance”

Deju grupas „Lets dance” dejotāja Jūlija sudrabotā dejošanas kostīmā dejoja solo. Klātesošie pavadīja Jūliju skaļām ovācijām apbrīnojot viņas lokanību.
Vakara vadītāja pateicās Jūlijai par drosmi un arī par to, ka viņa atradusi laiku, lai piedalītos „Ģimenes svētku” vakara programmā.

Normunds Piesis Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza nodaļas maģistrs.

Trompetes džeza izpildītājs aizskāra skatītāju sirdis ar profesionālo džeza spēli.

Vakara vadītāja uzsvēra, ka Normunds ir sadarbojies ar pazīstamajiem mūziķiem Latvijā – Intaru Busuli, Igo Fominu, Mariju Naumovu, Uldi Marhileviču, Denisu Paškēviču, kā arī ar maestro Raimondu Paulu un par to vien Normunda grupa būtu pelnījusi skaļus aplausus.
Vakara vadītāja teica: ”Jūs esat profesionāls mūziķis tāpēc vēlos uzdot īpaši profesionālas dabas jautājumu, kas Jūsuprāt ir svarīgāks profesionālisms vai talants, cik lielā mēra ir jābūt vienam vai otram?” Normunds atbildēja, ka vissvarīgākais mūzikas attīstībā ir darbs. “90% procentu no visa ir darbs, tas ir profesionālisma attīstīšana un pārējie 10% ir talants.”- atbildēja Normunds Piesis.

„Xenos”

„Xenos” vadītāja Santa uzstājoties stāstīja par ciešas ģimenes nozīmi. Vakara vadītāja lūdza pastāstīt, kā viņa ir sapratusi, ka grupas “Xenos” bundzinieks ir radīts tieši viņai.
Santa stāstīja, ka viņas vīrs ir no Kanādas un sākotnēji viņi abi draudzējās un bijuši vienkārši draugi, taču pēc laika sajutuši, ka viens otram simpatizē. Sāka satikties un apprecējās. Tagad viņiem ir sešus mēnešus vecs bērniņš.

MC Blessed reps

„MC Blessed” izpildīja savas repa kompozīcijas, vislielāko atbalstu no skatītājiem repa izpildītājs saņēma dziedot dziesmu „Dinamo Rīga” un dziesma vecākiem.
Vakara vadītāja pamanīja repera pirkstā zelta gredzenu, tāpēc jautājumu klāstu iesāka ar jautājumu: „Cik ilgi jau ir tas gredzentiņš Jūsu pirkstā?” Reperis kautrīgi minstinoties atbildēja, ka no 2008. gada. Vakara vadītāja jautāja, kāpēc ir sacerēta dziesma par hokeja tematiku, vai viņš esot hokeja fans? Atbilde bija negaidīta, izrādījās, ka „MC Blessed” reperis pats kādreiz ir bijis hokejists, bet atbildot uz jautājumu, kāda ir viņa paša mīļākā dziesma no sava repertuāra, MC Blessed viennozīmīgi atbildēja, ka tā ir noteikti dziesma vecākiem, jo ģimene ir svarīgāka par visu.

Konkurss

Vakara vadītāja aicināja četrus brīvprātīgos piedalīties konkursā. Uz skatuves kāpa divas dāmas un divi kungi. Konkursa būtība bija nodziedāt kādu dziesmas daļu un tas, kurš nodziedās labāk saņems balvu. Dziedāšanas laikā vakara vadītāja atklāja, ka latvieši tiešām ir dziedātāju tauta, kā par to runā tautiņās.

Konkursa žūrija bija skatītāji, kuri konkursa dalībniekus novērtēja ar ovācijām. Konkursa laikā izrādījās, ka vienam no kungiem, visa ”Ģimenes svētkos” līdz atnākusī ģimenīte ar trīs bērniņiem ir braši dziedātāji. Vakara vadītāja noskaidroja, ka ģimenes „kakls” kalpo draudzē „Prieka Vēsts” slavēšanas grupā. Un protams, ka skatītāju simpātijas ieguva muzikālās draudzes pārstāvis ar savu meitiņu un dēliņu, kuri dziedāja dziesmiņu par kaķīti. Tomēr neskatoties uz to, ka skatītāju balvu ieguva kaķīša dziesmiņas izpildītāji, tomēr balvas saņēma visi konkursa dalībnieki.

Vējš

Vakaru noslēdza grupa „Vējš”. Grupai „Vējš” bija vislielākais repertuārs, taču grupas uzstāšanās noslēgumā skatītāji skaļiem saucieniem uzstājīgi pieprasīja atkārtot. Un grupai „Vējš” nācās atkārtot kādu dziesmu no sava repertuāra.

Vakara vadītāja necentās grupu intervēt, jo dziesmu saturs bija tik plašs, ka tur nebija ko piebilst, tomēr skatītājiem viņa teica, ka grupai „Vējš” ir iznācis CD ar nosaukumu „Jo…” un ja kādam ir vēlēšanas to iegādāties, tad laipni lūgti. Nepaspējot pateikt savu domu līdz galam, kad vakara vadītāju burtiski pārkliedza kāds jaunietis pieprasot iegādāties CD. Puisis jutās tik iedvesmots, ka pat droši devās aizkulisēs, lai tuvāk ieraudzītu grupas „Vējš” dalībniekus.

Vakara vadītāja atvadījās no skatītājiem aicinot „Ģimenes svētku” noskaņu saglabāt savās sirdīs līdz nākamajam gadam.

22. maijā Rīgā notiks pasākums “Ģimenes svētki”. Šie ir lieli ģimenes svētki, kuros parasti piedalās  tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju. Ģimenes svētki ar nosaukumu “Ģimene- Latvijas lepnums un spēks” tā ir tapusi par labu tradīciju  Rīgā. Gājienā piedalās tūkstošiem cilvēku, ar skaistiem -Ģimenei atbalstošiem transporantiem un karodziņiem, ar gaisa baloniem. Gājienu iesāk vairāki putēju orķestri,-ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

Starpkonfesionāls gavēnis “Slāpes pēc Dieva”.

Meklēsim To Kungu un Viņa spēku, meklēsim Viņa vaigu!

Dārgie draugi, brāļi un māsas Jēzū Kristū!

Laikmets, kurā mēs dzīvojam, ir ārkārtīgi straujš un steidzīgs. Ir tik daudz  pienākumi, sapulces un plāni, kuri jāpagūst realizēt. Tas viss cenšas mūs iepīt laika trūkumā un steigā, neļaujot mums apstāties, nolikt visu malā un atdalīt īpašu laiku tikai Dievam. Lasīt vairāk

Mīļie draugi no Lietuvas un Igaunijas! Latvijas tauta! Arī pirms 20 gadiem Rīga un Latvija bija pilna emociju kā šodien. Tā priecājās, gavilēja un, protams, dziedāja. Vienā mēlē, vienā dvēselē dziedājām kā tieši dažus mirkļus atpakaļ – Daugav’ abas malas mūžam nesadalās,-ziņo spektrs.com/president.lv

Mūsu tautai joprojām sāpēja, ka latvju zeme stāv vaļā kā pušu rauta dzīsla, tomēr no cerībām bija izaugusi griba. Griba un apņēmība panākt, ka Latvija būs brīva valsts.

Latvijas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Tā bija apņemšanās atjaunot savu valsti – Latvijas Republiku – un panākt, lai to atzītu de facto.

Brīvības alkas, kas bija dzīvojušas dziesmu zemtekstos, pārtapa politiskajā dokumentā. Mēs apņēmāmies panākt iespēju dzīvot atvērtā pasaulē, nepieļaut latviešu nācijas izzušanu, pašcieņas noliegšanu un turpmāku dziļu bezcerīgu ekonomisku stagnāciju.

Tolaik vēl bija daudz neatbildētu jautājumu par to, kā panākt valstisko neatkarību. Garantiju Latvijas neatkarības atgūšanai tobrīd vēl nebija.

Daudz paļāvības tika likts uz iespējamo notikumu attīstību un visas tautas gribu. Mūsu gribu stiprināja nelokāma pārliecība, ka mūsu tautas dzīvība ir mūsu brīvība, ka neatkarības atgūšana ir vienīgā iespēja izdzīvot nācijai un  arī mums katram dzīvot pilntiesīgu dzīvi.

Šodien mums ir jāpateicas visiem – simtiem tūkstošiem cilvēku, kas paveica šķietami neiespējamo – atguva  Latvijas valsti. Mums jāpateicas visiem – gan Helsinki 86, gan Vides aizsardzības klubam, gan pilsoņu komitejām, gan Tautas frontei, katram, katram cilvēkam, kas piedalījās Baltijas ceļā un daudzajās manifestācijās. Jāpateicas visiem tiem, kas tautas aptaujā balsoja par ceļu uz neatkarību. Paldies visu tautību Latvijas iedzīvotājiem, kas šajā laikā izlēma būt kopā ar latviešu tautu un kopā atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti. Paldies visiem latviešiem ārvalstīs, kas ilgus gadus dzīvoja ar brīvas Latvijas dzirksti krūtīs un palīdzēja to uzšķilt atkal Latvijā. Paldies, ka noticējāt! Paldies, ka uzdrīkstējāties! Paldies, ka atbalstījāt!

No brīvības punkta skatoties, šodien redzam, ka ieguvēji ir arī tie, kas tolaik nostājās pret valstisko neatkarību. Arī viņi šodien bauda visas cilvēka pamattiesības, ko paredz brīvas Latvijas Satversme.

Visas 4.maija deklarācijas apņemšanās ir izpildītas. Pat vairāk. Šodien Latvija ir demokrātiska valsts, latviešu valoda ir valsts valoda. Latviju apbrīno par tās daudzveidīgās etniskās kultūras augsto attīstību. Mums visiem ir pilnīga reliģiskās izvēles brīvība.

Latvijā katrs var brīvi paust savu viedokli. Tagad Latvijas karogs plīvo Olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātos. Latvija sēž pie nozīmīgākajiem starptautisko sarunu galdiem. Mums ir savi Nacionālie bruņotie spēki. Mums ir sava zeme. Mums ir sava valsts.

Šādu Latviju, kurā dzīvot mums un mūsu bērniem, toreiz apņēmāmies izveidot.

Tagad izaugusi jauna paaudze, kurai brīvība, neatkarība un demokrātija nav sapņa piepildījums, bet pašsaprotama valstiskuma un savas personības izpausme. Šodien pretnostatījumu – par vai pret – nomainījusi daudzveidība. Daudzveidība uzskatos, paustajos viedokļos, nākotnes redzējumā un arī iespējās. Iespēju daudzveidība ļauj katram savu dzīvi veidot atbilstoši savām vēlmēm, vērtībām, gribai un pašapziņai.

Taču brīvība arī no mums pieprasa – pieprasa spēju būt brīvam, mīlēt brīvību. Tas nav visu sapņu automātisks piepildījums. Brīvība pieprasa atbildību par savu dzīvi, atbildību par savu valsti.

Izrādās, ka iet pa neatkarības līdzenumu, izvairoties no šķēršļiem un kļūdām, ir tikpat grūti, kā kāpt brīvības kalnā. Jo mūsu valsts vairs nav tikai ietvars, kurā labi dzīvot. Mūsu valsts esam mēs katrs pats par sevi un mēs visi kopā.

Dzīvot savā valstī nozīmē arī uzticēties cits citam. Uzticēšanās ir atbildības dalīšana. Taču uzticēšanās bez atbildības pieprasīšanas noved pie tā, ka savtīgas intereses ņem virsroku pār valsts un sabiedrības labumu, rodas varas bezatbildība, meli, korupcija, valsts nozagšana.

Kā to iznīdēt? Tikai mīlot savu valsti. Uzturot savu pašapziņu. Uzņemoties rūpes un atbildību par Latviju. Šodien vairs nav – tie un mēs. Mūsu varā ir veidot visiem kopā savu valsti. Un to nedrīkst nenovērtēt! Latvija ir mūsu zeme. Vienīgā. Un mēs paši izvēlamies, ko šajā zemē stādīt. Melus, negausību vai ticību un godīgumu. Gaušanos vai tomēr uzņēmību.

Pirms 20 gadiem brīvības ilgas radīja dažādus sapņus. To, kāda būs atjaunotā Latvija, katrs iedomājās citādāk. Katram bija savs sapnis par savu dzīvi atjaunotajā Latvijā. Bet visiem kopā bija sapnis par neatkarīgu Latviju, par savu valsti, sapnis par to, kādā valstī dzīvosim un kāda būs mūsu tautas nākotne.

Arī šodien mēs nedrīkstam pazaudēt sapņus, kas tiecas tālāk par katra paša dzīvi. Sapņus par to, kas izaugs no saknēm, kas dzītas brīvas Latvijas zemē.

Latvija vienmēr savā vēsturē ir atdzimusi no tautas spīta un sapņiem. Tā veidota ar drosmi, lielu pašapziņu un milzu ticību savas tautas nākotnei. Mūsu tautas spēks ir savas zemes un tautas mīlestība. Tas ir ierakstīts mūsu asinīs, mūsu sirdīs un mūsu dziesmās.

Mēs izdziedam vārdus: Es savu Tēvzemi dzirdu – tur zeme čukst – cik stiprs būsi – tik stipra būšu es. Un mēs ticam šiem vārdiem. Tāpat kā ticam savai zemei, tāpat kā ticam paši sev. Mēs ticam savas valsts nākotnei, jo tikai brīvība ir mūsu tautas dzīvība. Paldies par brīvību!

Dievs svētī Latviju!

Vēlāk sakarā par svētku norisi prezidents atzina

„Man ir patiess prieks, ka mums visiem kopā izdevās radīt sirsnīgu svētku gaisotni un savās atmiņās atsaukt Latvijai izšķirošos notikumus pirms 20 gadiem. Ceru, ka šie svētki radīja līdzpārdzīvojumu jauniešos, kuri pirms 20 gadiem nebija klāt brīdī, kad Latvijas tauta bija emocionāli vienota un ticēja savam spēkam veidot tādu valsti, kādu mēs paši bijām izsapņojuši. Iedvesmojoties no svētku pozitīvajām emocijām, aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju izdarīt vismaz vienu labu darbu un izsapņot savu sapni Latvijas un tās brīvības vārdā.”

Saeimas svinīgā sēde un deputātu fotografēšanās

Tomēr Latvijas Tautas frontes (LTF) līderis Dainis Īvāns nemaz nevēlējās runāt Saeimas svinīgajā sēdē 4. maijā.
Presei viņš teica „Mēs esam izkarojuši tikai vienu brīvību – iespēju ik pa četriem gadiem nomainīt varas eliti. Bet vēl jāizcīna otra – iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu arī starpvēlēšanu periodā.”

Partija „Visu Latvijai!” uzsāk akciju „Par latvisku Latviju”. Akcijas laikā organizācija dalīs Latvijas karoga lentītes un aicinās pilsoņus izrotāt savas automašīnas, apģērbu un citus piederumus ar sarkanbaltsarkano simboliku,- spektrs.com ziņo Dmitrijs Mironovs Partijas „Visu Latvijai!” valdes loceklis

„Visu Latvijai!”, tuvojoties 4. maija svētkiem, aicina Latvijas pilsoņus izrotāt savas automašīnas, apģērbu, somas un citus piederumus ar Latvijas simboliku. Sarkanbaltsarkanais karogs ir ne tikai Latvijas valsts simbols, bet vienmēr ir bijis mūsu tautas lepnums un vienotības idejas nesējs gan kaujās par Latvijas brīvību, gan Atmodas laikā. Šodien atkal nepieciešams modināt latviešos pašapziņu un ar lepni paceltu galvu apliecināt savu spēku, gribu un vienotību – piestiprinot sarkanbaltsarkano karodziņu pie savas automašīnas, apsienot sarkanbaltsarkano karoglentu ap automašīnas vai motocikla spoguli, piestiprinot to pie sava divriteņa vai, piemēram, bērnu ratiņiem.

Diemžēl maija mēnesis mūsdienu Latvijā saistās ne tikai ar valstiskuma atjaunošanu, 15. maija Vienotības svētkiem un hokeja čempionāta prieka pilniem brīžiem. Tieši šajā mēnesī Latvijas pilsētu ielas piepildās ar tūkstošiem spēkratu, kuru priekšējos stiklos un uz radio antenām ir piestiprināti mūsu tautai sveši simboli. Tāpēc lai Latvijas simbolika kalpo par atgādinājumu katram, kurā valstī mēs dzīvojam un kas ir Latvijas patiesie saimnieki!

Akcija „Par latvisku Latviju” aizsāksies 2010. gada 4. maijā Rīgā, pie Okupācijas muzeja. Tās laikā „Visu Latvijai!” jaunieši visiem interesentiem dalīs Latvijas karoga lentītes. Akcijas sākums pulksten 14:00.

Kontaktinformācija: Dmitrijs Mironovs 29976798, [email protected].

Daugavpils pasta nodaļā Viestura ielā savu īpašnieku gaida pagājušajā piektdienā atstāta liela, smagā koka rāmī ierāmēta un uz sena auduma gleznota eļļas glezna, kurā attēlots Jēzus Kristus,- ziņo spektrs.com / gorod.lv.

Pasta nodaļas darbinieki neizpratnē, kā tas ir iespējams aizmirst tādu lielu priekšmetu – glezna ir metru gara un 70 centimetrus plata.
Pašlaik tā izlikta redzamā vietā pasta nodaļā un izraisa lielu apmeklētāju interesi. Daži, ieraugot Kristus vaigu, pārkrustās un jautā pasta nodaļas darbiniekiem, kādiem svētkiem par godu ir izstādīts Dieva dēla attēls.

Lai gan nodaļā strādājošie vēl nav atmetuši cerību atrast gleznas īpašnieku, viņi lūguši mākslas darbu novērtēt vietējiem mācītājiem un gadījumā, ja saimnieks tomēr neatrastos, paņemt to sev. No pēdējās iespējas baznīcas kalpi gan atteikušies, taču viens no viņiem gleznu augstu novērtējis.
“Meistarīgs darbs,” atzinuši arī diplomēti mākslas eksperti, novēlot saimniekam atgūt pazaudēto vērtību.

Lielā talka

Sestdien visā Latvijā notika Lielā talka. www.talkas.lv teikts, ka kopumā valstī oficiāli bija nozīmētas 1347 talkošanas vietas, taču daudzi izvēlējās talkot arī individuāli. Talkotāji ir bijuši atsaucīgi un labprāt piedalījušies norisē.

V.Jaunzemes vārdi izsauc ažiotāžu

Lielās talkas rīkotāja un projekta Pēdas vadītāja V.Jaunzeme, dienu pirms talkas, intervijā Latvijas televīzijā VIDEO teica, ka atkritumu dedzināšana var atstāt iespaidu uz dedzinātāja bērnu reproduktīvo veselību un, iespējams, ka viņi var kļūt homoseksuāli,- ziņo spektrs.com

“Es vienkārši pateikšu – ja jūs dedzināsiet, tad jūsu bērni būs impotenti, iespējams homoseksuāli, iespējams, reproducēties nespējīgi, iespējams, slimos ar visām iespējamām alerģijām, astmām, sirdskaitēm un tā tālāk. Un jūs paši, protams, arī, un kaimiņi pie tam,” Viņa arī akcentēja, ka sekas, ko var izraisīt degšanas procesā izdalījušies dioksīni, ir neprognozējamas. Savās pārdomās dalījās V. Jaunzeme piektdien Latvijas televīzijas 1.kanālā, raidījumā Labrīt, Latvija!, atbildot uz kāda skatītāja jautājumu par atkritumu dedzināšanu.

V.Jaunzeme skaidroja, ka tas ir pasaulē atzīts uzskats, ka dabas piesārņojums rada nopietnas mutācijas nākamajās paaudzēs, kas, iespējams, var novest pie homoseksualitātes.

Protams, ka V.Jaunzemes izteikums nav atstāts bez ievērības. Homoseksuālistu kustība jau izvirzījusi plašu PR aizstāvēšanās-aizsargāšanās programmu, ievelkot tajā pat Latvijas prezidentu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers aizstāv homoseksuālistus

“Valsts prezidents Valdis Zatlers ciena Vitas Jaunzemes ieguldījumu Lielās talkas organizēšanā, bet šādi izteicieni, kas var aizskart citus cilvēkus, nav attaisnojami,” žurnālistiem sacīja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.

Saprotams, ka Lielās talkas patrons Valsts prezidents Valdis Zatlers ar valsts vīriem ir ratificējuši Lisabonas Līgumu, kas paredz homoseksuālistu un lesbiešu amorālā dzīves veida aizstāvēšanu. Tas pats arī attiecams uz parakstītajām ES direktīvām, bet vai prezidents mestos homoseksuālistu aizstāvības pozīcijā, ja Latvija nebūtu ES sastāvā? Kas to lai zina, varbūt tomēr prezidents nostātos Latvijas tautas pusē…

Valsts prezidents Valdis Zatlers neaizstāv Latvijas tautu

Ja Latvijas prezidents tik ātrā veidā mestos aizstāvēt savu nabadzībā izmisušo tautu un izvirzītu aizsardzības programmu, kas paredzētu kreditoru procentu likmju griestu noteikšanu, lai aizsargātu tautu no kreditoru/banku/investoru visatļautības, tad Latvijas tautai tiešām būtu ar ko lepoties!

Ko par V.Jaunzemes izteikumu saka zinātne?

Zinātnē ir atklāts, ka dažādas ķīmiskas vielas, kas ir plastmasas un citās dedzināmo drazu sastāvā, elpojot dūmus cilvēku organismā, var izraisīt dažādas seksualitātes izmaiņas to pēcnācējiem. Zinātnieki tos dēvē par “endocrine disrupting chemicals” (bieži darbojas līdzīgi dzimumhormoniem un izraisa- pāragru pubertāti, mātīšu virilizāciju).
Tas ir dūmos esošās indes ietekmē cilvēka reproduktīvo sistēmu un var atstāt ietekmi uz pēcnācējiem gēnu līmenī.

Tas tikai apliecina, ka V.Jaunzeme nav izteikusies aizskaroši, bet gan konstatējusi faktu.

Rīgas domes deputāti nolēma Mazo Lāčplēša ielu pārdēvēt bijušā Latvijas virsrabīna Natana Barkana vārdā, ziņo spektrs.com atsaucoties uz lkr.lv

Ielas pārdēvēšanu ierosināja ebreju reliģiskā draudze “Šamir”. To atbalstījusi Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija un Rīgas domes Pieminekļu padome.

Ielas numerācijas plākšņu nomaiņu veiks Austrumu izpilddirekcija, bet izdevumus apņēmusies segt ebreju reliģiskā draudze “Šamir”.