Ceturtdien kristīgajā baznīcā tiek svinēta Lielā jeb Zaļā ceturtdiena – diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto tika iedibināts Svētais Vakarēdiens un Kristus tika nodots un sagūstīts,-ziņo spektrs.com/LETA

Kā vēstī evaņģēliji, Zaļās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī – kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai.

Šādi ticis iedibināts Svētais Vakarēdiens, kas lielā daļā kristīgo draudžu ir neatņemama dievkalpojuma sastāvdaļa. Savukārt neilgi pēc vakariņām Jēzus sagūstīts un aizvests pie augstajiem priesteriem un ļaužu vecajiem, kuri pieņēmuši lēmumu par viņa nonāvēšanu.

Ceturtdien Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē plkst.18 notiks Svētā Mise, kuras laikā Romas katoliskās baznīcas Latvijā Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs mazgās kājas 12 katoļu kopienu un kustību vadītājiem un pārstāvjiem. Dievkalpojuma noslēgumā būs procesija uz “Tumsību altāri”.

Ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumiem tiek ievadītas Lieldienas, proti, trīs svētās dienas Kristus nāves un Augšāmcelšanās piemiņai. Lielajā ceturtdienā notiek Svētā Mise par piemiņu Pēdējam Vakarēdienam, kura laikā Kristus iestādīja un dalīja apustuļiem Vissvētāko Sakramentu jeb Dievmaizi. Kristus parādīja pazemības piemēru saviem mācekļiem, mazgājot viņiem kājas. Šī kāju mazgāšana simboliski nozīmē kalpošanu, t.i., priesteriem ir jākalpo savai tautai un arī savā starpā. Tāpēc vakara dievkalpojumā draudzēs notiek šī simboliskā “kāju mazgāšana”.

Dievkalpojuma beigās Vissvētākais Sakraments procesijā tiek aiznests un novietots īpašā altārī. Tautā to sauc arī par “cietumu” vai “tumsības vietu”, jo Kristus šajā vakarā tika nodots. Šī notikuma traģiskais raksturs baznīcas liturģijā izpaužas arī ārēji, jo Vissvētākā Sakramenta mājiņa lielajā altārī paliek atvērta un tukša, altāris stāv neapsegts, ērģeles un zvani ir apklusuši līdz pat Lielajai sestdienai.

Kā pastāstīja Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai tautas ticējumu. Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu “Gründonnerstag”, kas arī nozīmē – Zaļā ceturtdiena.

Iespējams, šis nosaukums pārņemts arī no latīņu nosaukuma “viridium”, kas burtiski nozīmē “zaļo diena”, jo šajā dienā tika sniegta grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir “zaļi” – atjaunoti, atdzimuši.

SPEKTRS atgādina, ka par valsts izglītību tikai latviešu valodā varēs parakstīties no 11.maija līdz 9.jūnijam; jāsavāc 153 232 paraksti

Sabiedrībā ir izskanējis arī katoļu baznīcas viedoklis par Latviešu tautas nākotnes svarīgo jautājumu – latviešu valodas pastāvēšana. Lasīt vairāk

Misionāre no Beļģijas kalpo draudzēs un māca svešvalodas

Apustulisko oblāti Liliānu Bertrānu pazīst gan Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles draudzes svētdienas skolas bērni un pusaudži, gan arī Romas katoļu baznīcas draudžu kristieši Daugavpilī, Jēkabpilī, Krāslavā un citviet Latvijā. Viņa kopā ar draudzeni Luīzu sarunās ar jauniešiem, ar saderinātajiem un laulātajiem aicina cilvēkus uz svētumu, palīdz viņiem garīgi pilnveidoties, palīdz ieraudzīt un īstenot dievišķo dzirksti ikvienā,-ziņo spektrs.com/Latvijas avīze

“Kā raugs pasaulei”

Beļģijā dzimusī Liliāna kā misionāre Latvijā dzīvo jau desmit gadu un iemācījusies latviešu valodu, lai spētu sazināties bez tulka.

Stāstot, cik plaši “Pro Sanctitate” kustība pārstāvēta Latvijā, Liliāna teic, ka tajā ir pasaules svētdarīšanai iesvētīti laji (lajs – “lāos” (tauta – grieķu val.) – nozīmē draudzes loceklis, kas nav priesteris vai diakons): “Mēs, apustuliskās oblātes, esam līdzīgas klostermāsām tajā ziņā, ka esam devušas solījumus – nabadzības, šķīstības un paklausības un apustulāta solījumus. Taču klostermāsām vienmēr ir kopēja dzīve, mums – ne. Mēs kā sekulārinstitūta cilvēki esam aicinātas sludināt pasaulē, dzīvojot tādu pašu dzīvi kā visi citi. Varam izvēlēties – dzīvot kopienā vai ne. Simboliski salīdzinot, teikšu – klostermāsas ir kā sveces, kas staro gaismu, un to var redzēt, bet mums jābūt kā raugam pasaulei. Mīklā iejauktu raugu redzēt nevaram. Taču, ja būsim aizmirsuši to maizei pielikt, uzreiz sajutīsim, jo neizcepsies laba maize.” Kustības “Pro Sanctitate” aktivitātēs līdzdarbojas arī cilvēki, kas nav devuši svinīgos solījumus, un viņu skaits Latvijā ir ap simtu.

Bet no Latvijas uz Beļģiju ir aizbraukusi māsa Ingrīda un darbojas “Pro Sanctitate” kopienā tur.

Iztiku sekulārinstitūta oblātes pelna pašas. Liliāna Jūrmalas starptautiskajā skolā vairākus gadus mācījusi franču valodu, tagad viņai ir daži privātskolēni. Ārzemniekiem franču, itāliešu vai angļu valodu viņa māca par samaksu, bet svešvalodu stundas latviešu studentiem ir dāvana no viņas apustulāta. Liliānas skolēnu vidū ir studenti, kuri brauc apmaiņas programmās uz citām Eiropas valstīm.

Atteikšanās laiks

Gatavojoties baznīcas lielajiem Kristus augšāmcelšanās svētkiem, Liliāna uzsver, ka gavēņa laikā būtiski ir trīs aspekti: lūgties, gavēt un dot kaut ko vairāk arī citiem: “Ja atsakos no kaut kā ierasta, to naudu varu sakrāt un atdot trūcīgajiem.”

Nesen Liliāna kopā ar otru apustulisko oblāti bija Holandē nedēļu ilgā misijas braucienā. Viņas uzcēla telti pie baznīcas un tajā aicināja cilvēkus, lai runātu par Dievu. Liliāna teic: “Svarīgi ir gan strādāt baznīcā, gan arī ārpus tās – jo kur lai cilvēki dzird par Dievu, ja mēs ar viņiem nerunāsim? Ja man ir prieks un esmu tādā veidā laimīga, kāpēc nedalīties ar pārējiem?”

Autors: RITA RUSKA.

Avots: “Latvijas Avīze”

Umurgas grāmatu svētku ietvaros notika “Latvijas Avīzes” organizētā publiskā diskusija “Nacionāla valsts un pilsonība”. Diskusijā ar iedzīvotājiem piedalījās 10. Saeimas deputāti:

INA DRUVIETE (PS), IVETA GRIGULE (ZZS), RAIVIS DZINTARS (“VL”/”TB”/LNNK), kā arī “SC” pārstāvis EGILS RUTKOVSKIS.

Ina Druviete: – Kāpēc mums vajadzīga sava nacionāla valsts? Lai mēs savā valstī justos kā mājās. Lai varētu dziedāt savas dziesmas, lai tiktu aizsargāta mūsu kultūra un valoda, lai Satver-smē ierakstītās normas tik tiešām būtu arī mūsu dzīves normas. Šī valsts ir vajadzīga ne tikai latviešiem. Visi, kas dzird šo dziesmu, šo valsti un tautu, visi, kas runā latviešu valodā, visi, kas dod savu ieguldījumu valsts labklājībā, ir mūsu nacionālās valsts neatņemama sastāvdaļa.

Nacionālai valstij tikai tad ir jēga, ja spējam aizsargāt savus cilvēkus, savu valodu un savu kultūru. Jo paēduši mēs varam būt jebkurā sabiedriski ekonomiskā formācijā, bet nacionāla valsts ir īpaša vērtība – tā ir virsvērtība.

Mēs varam izteikt neuzticību politiķiem, politiskajām partijām, mūs daudz kas var neapmierināt, bet mēs nevaram neticēt savai nacionālajai valstij. No ikviena iedzīvotāja, ne tikai no politiķiem, ir atkarīgs, vai valsts spēs pastāvēt šajā globalizētajā pasaulē.

Iveta Grigule: – Par nacionālu valsti runājam tad, kad pamatnācija ir vairākumā. Tendence ir diezgan kritiska, jo šodien esam 59%. Jāstrādā pie tā, lai demogrāfiskā situācija uzlabotos. Lai mūsu kultūra un nacionālā identitāte tiktu kopta, uzturēta, lai to atbalstītu ne tikai vārdos, bet arī finansiāli.

Raivis Dzintars: – Manā skatījumā nacionālas politikas mērķis ir latviskums. Tā ir mūsu valsts dvēsele vistiešākajā veidā. Ja tik daudzi cilvēki uzskata, ka latviskums ir svarīgs, tad latviskums ir dzīvs. Bet ar tā pastāvēšanu nākotnē ir ļoti būtiskas problēmas. Tāpēc par katru soli, ko veicam nacionālajā politikā, ir jājautā – vai tas atbilst mūsu nacionālās politikas mērķim. (Aplausi.)

Egils Rutkovskis: – Dažādu vēsturisko apstākļu rezultātā mums līdzās ir daudz citu etnisko pārstāvju jeb minoritātes. No šiem cilvēkiem 80% ir Latvijas pilsoņi. Tātad kopā jāceļ vienotā nacionālā valsts. Tas būs atkarīgs no tā, kādas būs mūsu iekšējās savstarpējās attiecības.

– Igaunijas konstitūcijā ierakstīts, ka Igaunijas valsts kalpo igauņu tautas suverenitātei, bet Latvijas Satversmē – Latvijas tautas suverenitātei. Vai tā ir Sa-tversmes nepilnība?

R. Dzintars: – Brīdī, kad teorētiķis kļūst par politiķi, viņam jārūpējas ne tikai par latviešiem, bet par katru Latvijas iedzīvotāju. Tajā pašā laikā visiem valsts pilsoņiem jeb tā sauktajai politiskajai nācijai jābalstās uz vienotām vērtībām, vienotiem ideāliem un mērķiem, kultūru un valodu.

Mūsu uzdevums ir panākt, ka cilvēkus neatkarīgi no tautības vieno kopīgas latviskās vērtības. Tas jāiestrādā Satversmē. Mēs cīnāmies un aizstāvam latviešu valodu kā vienotu valsts valodu gan publiskā telpā, gan saziņas līmenī.

Arī integrācijai jābūt ar mērķi, un, manā skatījumā, Latvijas pilsoņu integrācijas mērķis ir latviskums.

I. Druviete: – Lai šajā nacionālajā valstī mēs visi kopīgi orientējamies uz vienotām nacionālajām vērtībām. Mums svarīgi, lai mūsu minoritātes būtu Latvijas ukraiņi, Latvijas baltkrievi, Latvijas igauņi utt. Lai līdztekus savai identitātei, kuras saglabāšana ir svarīgs uzdevums un ko mūsu valsts garantē, tomēr justu šo kopīgo, vienojošo tieši nacionālajā politikā.

I. Grigule: – Mums jāsāk pašiem ar sevi – ar latvieša nacionālo lepnumu, ar latvieša identitāti. Jāsāk ar mūsu bērniem, mazbērniem, jāaudzina viņos patriotisms. Lai mūsu bērni uz jautājumu, kas ir tava nacionalitāte, ar lepnumu teiktu – esmu latviete, nevis – Eiropas pilsone.

E. Rutkovskis: – Šodien mūsu valoda ir aizsargājama. Ja kādam tādēļ ir diskomforts, tas nepatīk, viņš var pārcelties uz savu etnisko teritoriju. Latvietim šī ir vienīgā teritorija.

Ar Latvijā dzīvojošajām minoritātēm mums ir jārod savstarpēja komunikācija. Ja izvirzām kādu mērķi, ko gribam sasniegt, jāizstāsta, lai viņi saprastu, kāpēc tieši tā mēs to darām. Te daudz varētu palīdzēt mediji. Nesaasināt problēmas, bet pareizi izskaidrot cilvēkiem to, ko pateicis politiķis, nevis spēlēt sabojāto telefonu.

– Viena informācijas telpa – vai tā ir telpa tikai vienā valodā?

R. Dzintars: – Jāiet uz to, lai sabiedrība jau pārskatāmā nākotnē dzīvotu vienā informācijas telpā, nevis vieni lasītu latviešu, bet citi krievu avīzes. Ceļā uz to katra politiķa konkrēts ieguldījums, kas neko nemaksātu, būtu runāt ar Latvijas medijiem tikai latviešu valodā.

Mēs varam nemitīgi atkārtot, ka latviešiem jābūt saimniekiem savā zemē. Bet, kad jābalso par grozījumiem Darba likumā vai Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas virzīti uz latviešu valodas stiprināšanu, kāda tad ir politiķu konsekvence? Reālie balsojumi parāda, kurš ir īsts patriots un kurš tāds ir tikai vārdos. (Aplausi.)

I. Druviete: – Mums jāpanāk, lai citu tautību pārstāvji spētu un gribētu izmantot plašsaziņas līdzekļus arī latviešu valodā.

Man ļoti žēl, ka 20 gadu laikā neesmu varējusi pārliecināt mūsu deputātus, ministrus, augstākos ierēdņus, ka intervijas Latvijas plašsaziņas līdzekļiem jāsniedz latviešu valodā. Šādi tiek demonstrēta attieksme pret valsti. Nekādā gadījumā to nevar uzskatīt par sīkumu – sak, kā gribu, tā runāju, es taču tik labi protu izteikties krieviski utt. Jautājums ir par principu, par cieņu, par attieksmi pret valsti.

Bet galvenais mūsu reformā ir neoficiālā saruna, ko nevar ietekmēt ar likumu. Satiekas latvietis ar citas tautības pārstāvi, un normai būtu jābūt sarunai latviešu valodā. Bet diemžēl grēko paši latvieši. Jāsaprot, ka tu neesi tikai privātpersona, tev ir ne tikai tiesības, bet pienākums runāt latviešu valodā.

No zāles: – Kāpēc Latvijai jāfinansē krievu skolas? Kā var ienākt svešā valstī un uzstādīt savus likumus? Valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā!

I. Druviete: – Pašlaik nedaudzajās mācību iestādēs ar krievu mācību valodu (no 724 skolām 127 ir krievu skolas) viss notiek latviešu valodā vismaz 50 – 60% gadījumu. Daži izglītības modeļi paredz mācības pat līdz 90% priekšmetu latviešu valodā. Kas par to šaubās, var ieiet mājas lapā “www.valoda.lv”, kur publicēti pētījumu rezultāti.

Protams, vienmēr atradīsim kādu skolotāju, kas slikti runā latviski, vai skolēnu, kas tikai ar grūtībām varētu studēt augstskolā, bet tā nav tendence. Sistēma ir labi veidota un dod pozitīvus rezultātus. Pakāpeniski pēc 10 gadiem praktiski visa izglītība būtu pārgājusi uz latviešu valodu dabiskā, mierīgā ceļā. Nedrīkst nepamatoti darba sludinājumos prasīt krievu valodas prasmi, bet kas šo normu noraidīja? Mūsu pašu latviešu darba devēji, arodbiedrības – tas, lūk, kropļošot konkurenci. Kāda pretestība, lai sodītu par valsts valodas nelietošanu juridiskās personas!

Darāmā ir daudz, bet pašreiz neuzskatu, ka vajadzētu ķerties klāt vislabāk sakārtotajai sistēmai – mazākumtautību skolām. Tādēļ neatbalstu Nacionālās apvienības centienus sarīkot referendumu. Tas nav īstais spēka pielikšanas punkts.

– Pie kādas augstskolas Rīgā novietots sauklis: “Izglītību Eiropas Savienībā krievu valodā!” Vai tas ir normāli?

I. Druviete: – Ja runa ir par Baltijas Starptautisko akadēmiju, jānorāda, ka gadu no gada šajā augstskolā strauji sarūk to programmu un studentu skaits, kuri mācās krievu valodā. Jaunieši paši sapratuši, ka izglītības eksports uz NVS valstīm ir pilnīgs mīts un ka strādāt vajadzēs Latvijā.

Turklāt 90% studentu atzina, ka viens no galvenajiem stimuliem apgūt latviešu valodu esot tas, ka mācības augstskolās notiek latviešu valodā.

R. Dzintars: – Nekādā gadījumā nevēlos aicināt ierobežot mediju darbību vai slēgt medijus, kas raksta, raida, runā citā valodā. Bet uzdevums ir, lai ievērojami lielākā sabiedrības daļa nonāktu līdz mērķim – vienotai informācijas telpai.

Mūsu priekšlikums neparedz, ka vienā dienā jāslēdz visas krievu skolas. Sākums būs mācības tikai latviešu valodā visās pirmajās klasēs, tad pirmajās un otrajās utt. Tā pakāpeniski notiks iekļaušanās latviskajā telpā.

I. Grigule: – Spēks rada pretspēku. Mēs noteikti esam par latviešu valodas uzturēšanu un pakāpenisku pāriešanu uz mācībām tikai latviešu valodā, bet pretreakcija šai akcijai ir sāktā parakstu vākšana par otras valsts valodas noteikšanu krievu valodai. Tas liecina, ka akcija par izglītību latviešu valodā nenotiek īstajā laikā. Negribam, lai tas radītu nevajadzīgu spriedzi, konfliktus. Bilingvālās klases dod pirmos augļus.

E. Rutkovskis: – Latviešu bērni vidējā līmenī zina angļu valodu, slikti vai vispār nezina krievu valodu, savukārt krievu bērni labi zina latviešu, krievu, angļu valodu. Nedrīkst aizmirst, ka kaimiņos mums ir Krievija ar tās ekonomiku. Krievu valodai ir lielas perspektīvas.

Pensionēta skolotāja ar 42 darba gadu stāžu: – Raivi Dzintar, vai esat pārliecināts, ka uzvarēsiet referendumā? Un ja vinnē krievu valoda kā otra valsts valoda? Pašlaik tādiem referendumiem nav īstais brīdis. (Aplausi.)

R. Dzintars: – Gaidot piemērotāko brīdi, mēs visus šos gadus esam nepārtraukti atkāpušies no savām pozīcijām nacionālajos jautājumos. Ja ķerties klāt tikai tiem jautājumiem, kam paredzama droša uzvara, mēs neko nebūtu panākuši no tā, kas jau ir panākts. Tas, ka mūsu ierosinājumu parakstīja 10 tūkstoši cilvēku, jau ir panākums. Jo vairāk mēs savāksim nākamajās pakāpēs, jo mērķim būsim tuvāk. Ja vienmēr ar bailēm skatīsimies, ka tik kāds kaut ko nepadomā, dvēseli valstij neradīsim.

I. Druviete: – Iztērēsim referendumā divus miljonus, lai panāktu to, kas iespējams pašreizējās likumdošanas ietvaros. Lai grozītu Satversmi, jābūt ļoti lielam dalībnieku kvorumam. Ja parakstus nesavāksim, to varēs interpretēt, ka latvieši paši atteikušies no mācībām latviešu valodā visās valsts finansētajās skolās. Tāpēc ir šī bīstamība.

R. Dzintars: – Ja referendums ir līdzekļu tērēšana pa tukšo, tad no Satversmes jāņem laukā punkts, ka tautai ir tiesības izteikt savu viedokli referenduma ceļā. Piekrītu, ka pašreizējās problēmas varam atrisināt esošās likumdošanas ietvaros. Bet tas nenotiek, un tieši tādēļ ir vajadzīgs referendums.

Kā jau SPEKTS iepriekš ziņoja, jau sesto gadu pēc kārtas notiks ekumeniskais Krusta ceļš Vecrīgā.

Krusta ceļš (Via Crucis): viens no populārākajām ticīgās tautas tradīcijām Romas katoļu baznīcā, kas mūsdienās guvusi lielu ievērību un atsaucību arī citās konfesijās. Pasākums ir ne tikai Jēzus dzīves pēdējo notikumu piemiņa, bet arī gājiens, kurā ticīgie lūdz par savu tautu un valsti. Lasīt vairāk

Vakar Austrumu un Rietumu kristīgajā baznīcā tiek svinēta Pūpolsvētdiena jeb Palmu svētdiena, kā to tradicionāli sauc baznīca,-ziņo spektrs.com/LETA

Svētku pamatā ir vēsturisks notikums, kas atainots evaņģēlijos, proti, Jēzus iejāšana Jeruzalemē. Kaut arī Jēzus iejāja Jeruzalemē uz ēzelīša, viņš tika sagaidīts kā ķēniņš. Cilvēki māja ar palmu zariem, klāja viņa ceļā drēbes un sauca “Ozianna Dāvida dēlam!”. Taču cilvēki gaidīja, ka viņš būs cita veida ķēniņš, nevis tāds, kas tika piesists pie krusta.

Tā kā Latvijas klimatiskajos apstākļos neaug palmas, bet šajā laikā krāšņi zied pūpoli, šī diena ir nosaukta par Pūpolsvētdienu.

Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu – Kluso nedēļu -, kurā norisinās visi lielie notikumi, proti, Svētā Vakarēdiena iestādīšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.

Klusā nedēļa ir Lielā gavēņa jeb Kristus ciešanu laika pēdējā nedēļa. Šajā laikā ikviens cilvēks ir aicināts atcerēties 40 dienas, kurās Jēzus tuksnesī lūdza Dievu un gavēja pirms savas publiskās darbības sākšanas, kā arī gatavoties Lieldienām – Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.

Šodien Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē plkst.11 notiks Palmu procesija un galvenā Svētā Mise, kuru vadīs arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, līdzkalpojot Augstisvētītajam Daugavpils bīskapam Aleksandram, kalpos svētku Dievišķo liturģiju Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē. Stundu lasīšanas sākums plkst.8.30, plkst.9 – Valdošā Virsgana sagaidīšana un Dievišķās liturģijas sākums.

Rīgas Domā plkst.12 sāksies Pūpolsvētdienas procesija, kas sāksies baznīcā, ies caur krustaeju un atgriezīsies baznīcā, un turpināsies dievkalpojuma svinības. Dievkalpojumu vadīs Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš un mācītājs Sandis Ratnieks. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags Klusajā nedēļā Mazirbē LELB mācītājiem vadīs rekolekcijas.

Saskaņā ar tautas tradīcijām Pūpolsvētdienas rītā mājinieki tiek pērti ar pūpolu zariem, lai vairotu veselību un labklājību.

Lieldienas Austrumu un Rietumu baznīca šogad svinēs 24.aprīlī un 25.aprīlī.

Latvijas prezidents Zatlers Vatikānā

Valsts prezidents bijis divu dienu vizītē Vatikānā. Trešdien prezidents apmeklēja Svētā Pētera bazilikas grotu, kā arī Vatikāna bibliotēku, ziņo spektrs.com/ Valsts prezidenta kanceleja.

Ar Romas pāvestu Benediktu XVI prezidents Zatlers tikās ceturtdien. Kā iepriekš izskanēja, tikšanās laikā Zatlers vēlreiz aicināja Romas katoļu galvu apmeklēt Latviju. Latvijas galva tikās arī ar Vatikāna valsts sekretāru, kardinālu Tarčisio Bertoni un sniedza interviju Vatikāna radio.

Latvijā prezidents atgriezīsies šodien

Latvijas ekumēniskās tradīcijas ir lielisks piemērs citām valstīm, ceturtdien, tiekoties ar Latvijas prezidentu Valdi Zatleru un vinu kundzi Lilitu Zatleri, atzinis Viņa Svētība Romas pāvests Benedikts XVI.

Prezidenta Preses dienests informē, ka Zatlers pateicies pāvestam par baznīcas būtisko iesaisti garīguma stiprināšanā krīzes un pēckrīzes laikā. Pāvests īpašu interesi izrādīja par ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī garīgo vērtību lomu mūsu valstī. Valsts prezidents veltīja atzinīgus vārdus katoļu baznīcas sociālajai lomai.

Savukārt Benedikts XVI augstu novērtēja kardināla Jāņa Pujata un arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča lomu sabiedrības ētisko pamatu stiprināšanā. Viņš arī interesējās par dažādo konfesiju attiecībām Latvijā un atzīmēja, ka Latvijas ekumēniskās tradīcijas ir lielisks piemērs citām valstīm.

Valsts prezidents un Viņa Svētība pievērsās arī jaunatnes kā sabiedrības nākotnes cerības tēmai. Pāvests interesējās par Latvijas izglītības potenciālu garīgo vērtību stiprināšanā. Tāpat abi pārrunāja Latvijas ģimenes institūta stiprināšanas nepieciešamību. Valsts prezidents ar Romas pāvestu diskutēja arī par migrācijas ietekmi uz Latviju un pasauli, īpaši attiecībā uz ģimenes vienotību un tās tradīciju saglabāšanu sabiedrībā. Valsts prezidents uzaicināja pāvestu Benediktu XVI viesoties Latvijā.

Tikšanās izskaņā Valsts prezidents kopā ar Romas pāvestu apskatīja vienā eksemplārā izdotā 19.gadsimta albuma “Terra Mariana” faksimila izdevumu, kas tika dāvināts Romas pāvestam Leonam XIII. Krāšņi ilustrētais lielā formāta albums stāsta par kristietības vēsturi Livonijā. Vatikāna bibliotēkas, kuru Valsts prezidents apmeklēja vakar, un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pēdējo gadu sadarbības projekta ietvaros ir izveidoti šīs unikālās vēsturiskās liecības faksimila kopijas. Tās zinātniskiem un reprezentatīviem nolūkiem būs pieejamas Latvijas lielākajās bibliotēkās un valsts institūcijās. Projekta ietvaros turpinās darbs pie zinātnisko komentāru sagatavošanas latviešu, angļu, vācu, poļu un latīņu valodā, ko plānots izdot līdz ar plašākai sabiedrībai pieejamu mazāka formāta albuma versiju.

Vēlāk Valsts prezidents tikās ar Vatikāna valsts sekretāru, kardinālu Tarčisio Bertoni. Tikšanās laikā abi augstu novērtēja Latvijas un Svētā Krēsla attiecības. Valsts prezidents atzīmēja, ka Vatikāns bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību. Svētais Krēsls nekad netika atzinis Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā.

“Šogad atzīmējam 20 gadus kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas starp Latviju un Svēto Krēslu. Latvija aizvien atceras Jāņa Pāvila II vizīti Baltijas valstīs, kas bija neizmirstams notikums ne tikai katoļticīgajiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem,” norādīja Zatlers.

Arī šajā sarunā tika runāts par sabiedrības garīgo vērtību nozīmi valsts atveseļošanā no ekonomiskās krīzes un par katoļu baznīcas lomu šajā procesā. Kardināls augstu novērtēja katoļu skolas darbību Latvijā. Kardināls Bertone izteica gandarījumu par to, ka pāvesta Benedikta XVI vēstījums “Patiesība mīlestībā” (Caritas in Veritate) ir izdota latviešu valodā un pieejama Latvijas sabiedrībai.

Valsts prezidents un kardināls bija vienisprātis, ka nepieciešama atbildīga ilgtermiņa domāšana, cilvēciskās solidaritātes un universālo vērtību iesakņošanās sabiedrībā.

Tāpat sarunu ietvaros Zatlers un kardināls Bertone pievērsās ārpolitikas jautājumiem. Abas puses uzsvēra ilgtermiņa ētisko pamatprincipu nozīmi starptautiskajās attiecībās. Īpaša uzmanība tika pievērsta aktualitātēm Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas kaimiņvalstīm. Valsts prezidents informēja par Latvijas un Krievijas attiecību dinamiku.

Maikls Maas -ICEJ (www.icej.org) direktors Lietuvā, dalīsies ar vācu mācītāja J.Bitnera redzējumu par Dzīvības maršu (www.MarchOfLife.org).

„Tas ir ļoti aizkustinošs stāsts par izlīgumu ar ebrejiem, dziedināšanu, kā arī grēku nožēlu par klusēšanu 2.Pasaules kara laikā un tagad. Viņš aicina ieņemt nostāju un neklusēt par pagātnes grēkiem, kā arī antisemītismu mūsdienās. Vācieši organizē Dzīvības maršus dažādās valstīs un šajā gadā grib to darīt arī Baltijā (septembrī vai oktobrī),”-par maršu spektrs.com stāsta Ilze Saulīte ICEJ Latvija vadītāja.

Maikls labprāt padalīsies ar visiem inresentiem vairāk ar to, ko Bitneram atklāja Dievs.

Sestdien, 9.aprīlī plkst.15:00 Ūnijas ielā 99 draudzē “Labā Vēsts”.

Aicināti visi, kas vēlas piedalīties cīņā pret antisemītismu, lūdzot vai praktiski demonstrējot savu nostāju!

Sagaidi Lieldienas kopā ar Svētceļnieku! Ģertrūdes ielas teātris sagādājis brīnišķīgu Lieldienu dāvanu – iespēju sirsnīgi svinēt svētkus kopā ar somu reliģiskā dramaturga Kristiana Smeda iestudējumu SVĒTCEĻNIEKS – izrādes 22., 23. un 28. aprīlī,-spektrs.com ziņo Zane Estere Gruntmane/Ģertrūdes ielas teātris.

Īpašais piedāvājums – grupām virs 10 personām piedāvājam iegādāties biļetes TIKAI par 3 LVL, iepriekš piesakoties uz e-pastu: [email protected]

“Svētceļnieks” ir stāsts par kāda pareizticīgā ērkšķaino ceļu uz patiesību. Atrast savas dzīves mērķi un aicinājumu ir svarīgs, taču nebūt ne vienkāršs uzdevums. Tas prasa drošu sirdi, stipru garu un uzdrīkstēšanos. Varbūt kopīga Svētceļnieka dzīvesstāsta uzklausīšana palīdzēs arī mums rast spēku sevī, lai dotos pretī nezināmajam? Kārlis Krūmiņš, Valters Sīlis, Juris Jonelis/Kaspars Aniņš un Artis Drozdovs aicina skatītājus uzdrošināties un doties līdzi viņiem ceļā, lai iepazītu pašiem sevi.

Somu režisors Kristians Smedss kopā ar draugiem 2003. gadā izveidoja neformālu apvienību Houkka Bros („Ģeķu brāļi”), kas kopīgi iestudējuši reliģisko izrāžu triloģiju – pareizticīgo leģendu “Svētceļnieks” (2005), triumfiāli sirsnīgoistabas mūziklu par Asīzes Franciska dzīvi “Bērni, putni un puķes” (2006), un visbeidzotradiošovu par Mārtiņu Luteru ”Pastardienas radio” (2008). Paralēli lielformāta izrādēm Smedss aizsācis savdabīgu reliģisko teātra stāstu virzienu, nebaidoties runāt bērnišķīgi atklāti un humorpilni, bet vienlaikus nesaudzīgi un reizēm pat huligāniski tieši.

Jau ziņots, ka Katedrāles zvana torņa kupolu plānots apzeltīt.

Lielākās Latvijā īstenotās kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas “SVET” ietvaros atsākti būvdarbi Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē, lai sagatavotu apzeltīšanai zvanu torņa kupola virsmu. Kupola apstrādes darbi tiks sākti aprīļa beigās, savukārt zeltīšanu paredzēts veikt jūlijā. Tās laikā pieredzējuši speciālisti 80 kvadrātmetru lielo zvanu torņa kupola virsmu pārklās ar īpašām zelta lapiņām.

No jauna tiks izgatavots arī katedrāles zvanu torņa krusta cokols, kas būs analogs mazo katedrāles torņu cokoliem,-spektrs.com ziņo Ieva Vītola.

Katedrāles atjaunošanas projekts tiek īstenots ar akcijas „SVET” patrona un darbu iniciatora Gunta Rāvja atbalstu, kā arī ar sabiedrības ziedojumiem. Uzsākot katedrāles atjaunošanas projektu, Guntis Rāvis veica pirmo ziedojumu 40 000 Ls apmērā, savukārt ar portāla ziedot.lv un ziedojumu tālruņa 90006288 palīdzību šobrīd savākti jau gandrīz

2 000 Ls. Lai īstenotu zvanu torņa apzeltīšanu un krusta cokola izbūvi, vēl nepieciešami 6 000 Ls. Atbalstīt projektu, ziedojot vienu latu, iedzīvotāji tiek aicināti visu akcijas norises laiku, līdz pat septembrim.

„Katedrāle ir ne tikai lielākā pareizticīgo baznīca Latvijā, bet arī viena no nozīmīgākajām Rīgas arhitektūras celtnēm, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tā būtu skaista un reprezentabla,”

uzsākot akciju, atzina Guntis Rāvis, SIA „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs un akcijas “SVET” patrons.

Akcijas „SVET” ietvaros šā gada janvārī tika uzsākta ziedojumu kampaņa, lai maijā varētu veikt zvanu torņa kupola apstrādi un sagatavošanu apzeltīšanai. Lai arī darbu norise lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem, apzeltīšanu paredzēts veikt jūlijā un augustā.

Kupola apzeltīšana ļaus katedrāles zvanu tornim atgūt tā vēsturiski gludo formu, kādu to jau sākotnēji bija iecerējis baltvācu arhitekts Roberts Pflugs. Savukārt katedrāle iegūs Latvijas lielākajam pareizticīgo dievnamam atbilstošu veidolu.

Kristus Piedzimšanas katedrāle ir arhitektūras un stabilitātes simbols, ko apmeklē ne tikai Latvijas augstākie viesi, bet ikviens, kuram nepieciešams miers un drošība. Tikai pateicoties brīnumam, katedrāle netika sagrauta un padomju laikos kļuva par neiznīcināma garīguma simbolu. Līdz ar neatkarības atjaunošanu atsāka skanēt arī katedrāles zvani.

Akcijas „SVET” pirmajā posmā 2005. gadā tika atjaunota Kristus Piedzimšanas katedrāles fasāde, kuras rezultātā katedrāle atguva tās vēsturisko izskatu. Pagājušā gada nogalē baznīcā no jauna tika radīti unikāli sienu gleznojumi. Savukārt zvanu torņa kupola apzeltīšana ir nākamais solis, lai pār Rīgu atmirdzētu katedrāles gaisma. “SVET” ir vērienīgākā līdz šim Latvijā īstenotā kultūras pieminekļu atjaunošanas akcija, kurā tiek aicināts piedalīties ikviens sabiedrības pārstāvis.

Vairāk informācijas: Ieva Vītola, T: 29105578, E: [email protected]