Svētdien, operācijas laikā, kas īstenota islāmistu kaujinieku sagrābtajā vienā no galvenajām Bagdādes katoļu baznīcām, proti, Pestīšanas Dievmātes baznīcā, gājuši bojā 37 cilvēki, 56 cilvēki guvuši ievainojumus,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz ārvalstu medijiem.

Svētdienas vakara dievkalpojuma laikā tika sagrābti aptuveni 40 ķīlnieki, tai skaitā divi garīdznieki un piedraudēts viņus nogalināt, ja dievnamā mēģinās ienākt drošības spēki, kas to aplenkuši.

baznīcas ielenkumā un iebrukumā piedalījušies amerikāņu karavīri, kas ASV miera uzturēšanas spēku helikopteru piesegtās operācijas laikā kopā ar Irākas policiju atbrīvojusi divus par ķīlniekiem saņemtos priesterus un apmēram 50 draudzes locekļus.

Bojā gājuši 7 operācijas dalībnieki, 15 karavīri guvuši ievainojumus.
5 baznīcu sagrābušie teroristi nogalināti un 8 arestēti.
Teroristi no Grupējuma “Irākas islāma valsts” pieprasījuši, lai no ieslodzījuma Ēģiptē un Irākā tiek atbrīvoti arestētie “Al Qaeda” karotāji.

Ārvalstu mēdiji ziņo, ka pirms ķīlnieku sagrābšanas baznīcā, teroristi bija uzbrukuši Bagdādes fondu biržas ēkai, nogalinot divus sargus, tad uzspridzinājuši mīnētu automašīnu, ievainojot četrus cilvēkus, bet pēc tam patvērušies baznīcā pilsētas centrā.

Ķīnā kāds desmit gadus vecs bērns izdzīvojis pēc kritiena no mājas 20.stāva,- ziņo spektrs.com/apollo.lv

Nelaimes gadījums notika Guidžou provinces pilsētā Gujanā.
Zēns, kas izkrita pa logu no savas ģimenes dzīvokļa, piezemējās uz kādas automašīnas, izkrītot cauri aizmugurējam stiklam. Viņu izglāba spilvens, ko automašīnas īpašnieks bija atstājis uz aizmugurējā sēdekļa.
Pēc mediķu vārdiem, bērnam nekas nav lauzts, taču triecienā radies asinsizplūdums smadzenēs, kas tomēr viņa dzīvību neapdraud.
Policija apstiprinājusi, ka novērošanas kameru uzņemtais materiāls liecina, ka bērns izkrita pa logu pats. Lai arī incidents tiek izmeklēts, policija nešaubās, ka tas bija nelaimes gadījums.
Cietušās automašīnas īpašnieks bijis laimīgs, uzzinot, ka zēns ir palicis dzīvs, piebilstot, ka auto salabot nebūs grūti.
Nama īpašnieki apsolījuši, ka pievērsīs uzmanību drošības pasākumiem, kas ļautu novērst līdzīgus incidentus.

Kanādiešu musulmaņi uzstādījuši Arktikā pirmo minaretu,-ziņo spektrs.com/delfi.lv

Minarets uzstādīts pirmajā arktiskā mošejā, kura uzbūvēta septembrī Inuvikas pilsētā, kas atrodas 200 kilometru attālumā no polārā loka. Minareta augstums ir desmit metri un tas sastāv no četriem līmeņiem.
Tiek ziņots, ka gan mošejas ēka, gan minarets uzbūvēti 4000 kilometru attālumā no Inuvikas un nogādāti pilsētā pa daļām.
Mošeja Inuvikā uzbūvēta pēc vietējās musulmaņu kopienas iniciatīvas, kas sastāv pārsvarā no sunnītiem, kuri emigrējuši uz Kanādu no Ēģiptes, Libānas un Sudānas. Ēku plānots izmantot arī kā islāma kultūras centru.
Inuvikā ir 4000 iedzīvotāju, 80 no tiem – musulmaņi.

Bez rokām un kājām evanģēlists Nick Vujicic iedrošina: nekad nepadodies!

Niks dzimis Austrālijā 1982. gadā 4. decembrī.

Viņš cieš no retas slimības Tetra-Amelia sindroma. Tā ir ģenētiska slimība. Persona piedzimst bez visām četrām ekstremitātēm. Tomēr Nikam vienai kājai ir divi pirksti. Lasīt vairāk

Kristiešu emigrācija no Tuvajiem Austrumiem noplicina arābu kultūru, un musulmaņiem ir pienākums sekmēt kristīgās minoritātes klātbūtni. Tā 14. oktobrī Vatikānā notiekošajā Sinodē izteicās Libānas valdības padomnieks,-ziņo spektrs.com/opozicija.lv
Libānas kristiešu un musulmaņu dialoga komitejas ģenerālsekretārs Mohamads Samaks, pats musulmanis sunnīts, bīskapu Sinodē pastāstīja, ka kristiešu skaita samazināšanās reģionā vieš bažas musulmaņos.
“Kristiešu emigrācija padara nabadzīgāku arābu identitāti, kultūru, autentiskumu,” sacīja Samaks, kurš ir arī Libānas premjerministra Saada Hariri padomnieks. Viņš arī piebilda, ka kristiešu klātbūtnes nodrošināšana Tuvajos Austrumos ir islama ikdienas pienākums.
Sinodē, kas ilgst divas nedēļas, cita starpā, tiek spriests arī par to, kā aizstāvēt minoritāšu grupas Tuvajos Austrumos un kā sekmēt harmoniju ar citām reliģijām. Pirms gadsimta kristiešu skaits reģionā sasniedza 20 procentus no kopējā iedzīvotāju skaita, tagad tas sarucis līdz 5 procentiem.
Arī Irānas ajatolla Seieds Mostafa Mohagehs Damads Ahmadabadi, šiītu likuma profesors, savā runā Sinodē atzina, ka ir jāaktualizē jautājums par minoritārajām kopienām un to aizsardzību.
“Stabilitāte pasaulē ir atkarīga no dzīves stabilitātes kā mazās, tā lielās sabiedrībās un kopienās,” sacīja ajatolla, “un šo stabilitāti var sasniegt tikai tad, ja visi var dzīvot bez bailēm un apdraudējuma citam no cita. Mūsu pienākums ir šādus apstākļus radīt.”
Jau agrāk kopējā preses konferencē Romā abi islama pārstāvji izteicās, ka radikalizācija nav tikai islama problēma.
“Fundamentālisma pieaugums ir vērojams Izraēlā, kristiešu un cionistu aprindās ASV, jā, protams, arī islama vidē,” sacīja Samaks, piebilstot, ka ne jau tikai kristieši cieš no šī fundamentālisma pieauguma.

Ārsts publicējis grāmatu par brīnumainu augšāmcelšanos, kurai pats bijis liecinieks
Ārsta Čelsijs Krendals no Palmbīčas medicīnas centra ir uzrakstījis grāmatu „augšāmcelšanās no mirušajiem: ārsta atskaite par brīnumu”,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

2006. gada 20. oktobrī Krendala pacients, automehāniķis Džefs Markins nomira no smagas sirdslēkmes. Ārsts konstatējis viņa nāvi, turpat palātā aizpildīja visus nepieciešamos dokumentus un devās uz izeju. „Taču es vēl nebiju pārkāpis slieksni, kad jutu, ka Dievs man liek atgriezties un lūgt par šo pacientu”, – stāsta Krendals. Viņš vēl nodomājis, ka tas ir bezjēdzīgi, jo nāve jau bija iestājusies pirms 40 minūtēm un uz ķermeņa jau bija parādījušies līķa plankumi. Tomēr viņš paklausījis Dieva balsij. „Dievs, mūsu Tēvs, es raudu par šī cilvēka dvēseli. Ja viņš vēl nepazīst tevi kā savu Kungu un Glābēju, tad uzcel viņu no nāves Jēzus vārdā!” – viņš lūdza.
Kā atbilde lūgšanai bija doma vēlreiz izmantot defibrillatoru. Kad viņš bija to izdarījis, monitors uzreiz parādīja regulāru sirds ritmu. Markins atdzīvojās un dzīvo vēl šodien.
Patlaban Krendals vada sirds un asinsvadu transplantācijas programmu Palmbīčas sirds un asinsvadu medicīnas līnikā. Viņš strādā arī medicīnas centros „Labais samarietis” un „Jupiters”. Bez visa tā viņš lasa arī lekcijas par sirds pārstādīšanu, sirds slimību profilaksi un kardioloģisko aprūpi gados vecākiem ļaudīm.

Vācijas prezidents Kristiāns Vulfs, viesojoties vizītē Turcijā, otrdien mudināja ievērot kristiešu minoritāšu tiesības, kas kļuvušas par nozīmīgu jautājumu Ankaras ceļā uz Eiropas Savienību (ES),-ziņo spektrs.com/LETA

Ar šādu aicinājumu augstais viesis nācis klajā pēc tikšanās ar Turcijas līderiem.
Galveno uzmanību amatpersonas gan veltījušas Vācijā valdošajām diskusijām par musulmaņu imigrantu, galvenokārt turku, integrāciju.
Vulfs uzsvēra, ka islāmticīgajiem Vācijā tiek nodrošināta reliģiskā brīvība, un mudināja musulmaņu valstis darīt vairāk kristiešu tiesību aizsargāšanā.
“Mēs sagaidām, ka kristiešiem musulmaņu valstīs ir tādas pašas tiesības publiski praktizēt savu ticību, apmācīt jaunos garīdzniekus un būvēt baznīcas,” uzrunā Turcijas parlamentam sacīja Vācijas prezidents. “Reliģiskā brīvība ir daļa no mūsu izpratnes par Eiropu kā uz vērtībām balstītu sabiedrību.”
Turcijā dzīvojošās kopienas, kas nav musulmaņi, galvenokārt pareizticīgie grieķi, armēņi un ebreji, nereti sūdzējušās par ierobežojumiem attiecībā uz īpašumtiesībām un teoloģisko izglītību.
Pret kristiešiem vērstie uzbrukumi, tostarp vācu misionāra slepkavība 2007.gadā un Turcijas Romas katoļu baznīcas galvas noslepkavošana jūnijā, raisījušas bažas, ka šajā valstī pieņemas spēkā naidīgums pret citu reliģiju pārstāvjiem.
Tikmēr, cenšoties mazināt spriedzi saistībā ar Vācijā nerimstošajām diskusijām par imigrantu integrāciju, Vulfs paziņoja, ka “mēs esam seni draugi. Lietu, kas mūs vieno, ir daudz vairāk, nekā to, kas šķir”.
Kā atzina Vulfs, integrāciju kavē gan imigrantu atkarība no sociālajiem pabalstiem un noziedzības līmenis, gan atteikšanās no izglītības.
Savukārt Vulfa Turcijas kolēģis Abdulla Gils aicināja Vācijā dzīvojošos tautiešus apgūt vācu valodu, vienlaikus arī uzsverot, ka tā vietā, lai “politiskā līmenī izmantotu integrācijas problēmu, visiem ir jāpalīdz rast tai risinājums”.
Diskusijās par imigrācijas lomu Vācijā iesaistījusies arī kanclere Angela Merkele. Augstā amatpersona atzina, ka mēģinājumi izveidot Vācijā multikulturālu sabiedrību ir cietuši pilnīgu neveiksmi.
No aptuveni 82 miljoniem Vācijas iedzīvotāju četri miljoni ir islāmticīgo. Turki veido lielāko etnisko minoritāti Vācijā, un to skaits šajā valstī mērāms ap 2,5 miljoniem. Lai gan imigrantu jaunākās paaudzes ir integrējušās Vācijas sabiedrībā, liela daļa turku tā arī nekad neapgūst vācu valodu un dzīvo noslēgtās kopienās.

Politiskā islāma uzplaukums Tuvajos Austrumos uzskatāms par “apdraudējumu visiem”, tā pirmdien Vatikāna bīskapu sinodes konferencē paziņoja ēģiptiešu koptu kristiešu patriarhs Antonioss Naguibs,- ziņo spektrs.com/lkr.lv

Tuvajos Austrumos dzīvojošajiem – gan kristiešiem, gan ebrejiem un musulmaņiem būtu “kopīgi jāvēršas pret šīm ekstrēmistu straumēm,” žurnālistiem atzina garīdznieks.

Viņš atklāja, ka daudzi kristieši emigrē no šī reģiona – Izraēlas un palestīniešu konflikta, Irākas kara, ekonomisko apstākļu, musulmaņu fundamentālisma un brīvības ierobežojumu dēļ.

Vislabākais vokāla pedagogs pasaulē (Video)