Ar sadursmēm beigusies Anglijas aizsardzības līgas (EDL) nacionālistu sarīkotā demonstrācija Bredfordas pilsētā, kuras mērķis bija paust nepatiku pret Lielbritānijas islāmizāciju. Islāmisti sīvi pretojās. 13.cilvēki aizturēti,- ziņo spektrs.com/nra.lv

Policija kārtību nodrošināt nespēja. Kreiso spēku sarīkotā alternatīvā mītiņa dalībnieki nokļuva pārāk tuvu nacionālistiem, kurus bija ielenkusi policija, un pāri likumsargu galvām sāka lidot dažādi priekšmeti – akmeņi, pudeles un pirotehniskās ierīces.
Nacionālistiski noskaņotie demonstranti skandējuši lozungu “atdodiet mums mūsu valsti” un turējuši rokās plakātus, kas vēstīja, ka viņi iebilst pret jaunu mošeju celtniecību un šariata likumu ieviešanu Lielbritānijā. “Mēs esam pret radikālo islāmu, nevis musulmaņiem principā,” sarunā ar AFP uzsvēris EDL pārstāvis Leons Makkrīrijs, kurš norādījis, ka musulmaņiem pašiem vajadzētu tikt galā ar saviem radikāļiem.

Itāļu garīdznieks Roberto Fišers nolēmis pārkvalificēties par diskžokeju un turpina tādā veidā sludināt Dieva vārdu. Disko mūzikas laikā viņš izkliedz: ‘’Man ir vēstījums jums, kas nāk tieši no debesīm – bez Jēzus nav nākotnes, nav prieka, nav mīlestības!” Viņa draudzē ir cilvēki no 7 līdz 77 gadiem, un visi viņi ar prieku uzņem šādu evaņģēlija sludināšanas veidu, -ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Jaunpienācējiem Roberto uzliek tādas dziesmas, kā „Baciami ancora” („Noskūpsti mani vēlreiz”), ko izpilda itāļu dziedātājs Džovanotti, vai „Shake the devil off” („Nokrati no sevis velnu”) no Dorotijas Norvudas repertuāra.
Kā atzīst pats garīdznieks, viņš izmanto modernās un garīgās mūzikas sajaukumu. „Jaunie ļaudis mīl mūziku vairāk par visiem, un caur to Jēzus aizsniedz viņu sirdis”, – viņš paskaidro. Pirms 23 gadiem, stājoties seminārā, viņš strādāja par animatoru uz tūristu kuģa. Savus muzikālos sprediķus dons Roberto veic regulāri San-Pjetro kūrortā, Itālijas ziemeļrietumos.
Viņa pasākumi pulcē visa vecuma ļaudis. Tas ir vissvarīgākais, atzīst kāda no apmeklētājām. „Viņš ir lielisks, viņš ir superpersonība, un tajā pašā laikā ļoti dzīvespriecīgs”, – tā par savu tēti sajūsminās viņa desmit gadus vecais dēls.
Roberto palīgi rīko arī deju priekšnesumus, kuri ir tikpat masveidīgi apmeklēti, kā sporta sacensības. Netālu ir bārs, kurā tirgo alkoholu, taču dona Roberto sekotāji izvēlas pirkt bezalkoholiskos dzērienus un saldējumu.

Pēdējās dienās ziņu portālā TVNET parādījušies vairāki raksti, kuri atklāj mūsu tautiešu nožēlojamo stāvokli ārzemēs, uz kurām viņi bija devušies cerībā labi nopelnīt. „Apsolītā zeme”, kur „piens un medus tek” realitātē izvērtusies par īstu murgu daudziem viesstrādniekiem no Baltijas un Austrumeiropas,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Britu laikraksta “Daily Star Sunday” korespondenti atklājuši, ka bez darba palikuši Austrumeiropas viesstrādnieki Lielbritānijā dzīvo dziļā nabadzībā un netīrās barakās.

Kādā pamestā stiklinieku un galdniecības noliktavā Londonas dienvidaustrumu rajonā Grīnvičā žurnālisti uzgājuši divos stāvos bez elektrības un ūdensapgādes cieši kopā izmitinājušos aptuveni 20 imigrantus no Latvijas un Polijas.

Daudzi no viņiem gulēja uz netīriem matračiem, bet turpat blakus pa smirdošiem atkritumu kalniem saimniekoja žurkas. Uz betona grīdas starp sasistiem stikliem atradās apģērbs, bet pa vidu šai netīrībai bija redzamas viesstrādnieku tuvinieku fotogrāfijas.

Kā žurnālistiem stāstīja viens no galdniecības noliktavā dzīvojošiem – no Latvijas iebraukušais santehniķis Niko, – viņš ēkā mitinās jau četrus mēnešus, jo viņa sapnis atrast Lielbritānijā labu darbu izvērties par īstu murgu.

“Darba man nav jau aptuveni gadu,” viņš sacīja, turot rokā informācijas skrejlapiņu “Kā atgriezties darbā”.

“Lielbritānijā es ierados pirms četriem gadiem. Sākumā es pelnīju daudz naudas, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, šeit vairs nebija darba. Man nebija kur dzīvot. Kāds man pastāstīja par šo vietu, un es guļu uz matrača. Pārtiku mēs saņem kādā labdarības iestādē, bet bezpajumtnieku dienas centrā var ieiet dušā,” stāstīja Niko.

“Es vairākus gadus strādāju par santehniķi Džērsijā, kur nav tādu pašu nodokļu likumu. Līdz ar to, kad es ierados britu salās, es nevarēju prasīt pabalstus,” viņš sacīja.

“Pēc tam es strādāju Birmingemā, saņemot 250 sterliņu mārciņas nedēļā skaidrā naudā uz rokas. Tādā pašā pozīcijā ir desmitiem tūkstoši viesstrādnieku. Mēs to nebijām paredzējuši. Lielbritānija bija mūsu glābējs. Tagad tas ir mūsu murgs.” – stāsta Niko.

Savukārt Lielbritānijas viesstrādnieku nodarbinātības starpniekuzņēmumā “Plus Staff 24″, kuram tagad atņemta licence, nodarbināto Latvijas ogu lasītāju apstākļi atzīti par tādiem, kas liecina par pēdējos gados visbriesmīgāko strādnieku ļaunprātīgo izmantošanu, vēsta britu mediji.

Kā jau ziņots, Lielbritānijas atbildīgās iestādes augusta sākumā atņēma licenci viesstrādnieku nodarbinātības starpniekuzņēmumam “Plus Staff 24″, kas atzīts par valstī sliktāko šāda veida kompāniju.

“Plus Staff 24″ algoja pārsvarā viesstrādniekus, kas tiek nosūtīti darbā uz dažādām rūpnīcām, lauksaimniecības fermām un tamlīdzīgām zemi kvalificētām nodarbēm.

Līdz ar viesstrādnieku lielo pieplūdumu Lielbritānijā savairojušies šādi uzņēmumi, kuros nereti strādniekiem tiek maksātas zemākas algas, nekā noteikts likumā, kā arī viņi nometināti sliktos apstākļos.

Lai cīnītos pret šādiem uzņēmumiem, ko britu amatpersonas nodēvējušas par mūsdienu vergturiem, pirms četriem gadiem tika izveidota atbildīgā aģentūra GLA, kas uzrauga starpniekuzņēmumus un izsniedz tiem licences.

GLA inspektori atraduši vairāk nekā 30 ogu lasītājus no Latvijas, kuriem nācies dzīvot nožēlojamos apstākļos.

Strādniekiem maksāts krietni mazāk par minimālo algu, nav maksāts par darbu brīvdienās, un viņiem nodrošinātās mājvietas neatbilda sanitārijas un higiēnas prasībām, ne arī elektroenerģijas drošības noteikumiem.

Strādnieki katru rītu uz darbu vesti ar neapdrošinātu mikroautobusu, kuram pie stūres parasti sēdējis nepilngadīgs portugāļu jaunietis bez atbilstošām autovadītāja tiesībām.

Turklāt no strādnieku algām par šiem braucieniem un mājokļu īri atskaitīta nauda, kas nereti veidoja lielāko daļu no atalgojuma. Vismaz viens ogu lasītājs pēc mēnešiem ilga darba tā arī neko nav nopelnījis, bet vēl palicis parādā saimniekiem. Ja strādniekiem bijusi vajadzīga nauda, tad darba devējs viņiem piedāvājis aizdevumu ar procentlikmi 6% apmērā.

Pēc pieņemšanas darbā “Plus Staff 24″ pārstāvji strādniekiem atņēmuši pases.

“Tā ir brutāla varas ļaunprātīga strādnieku izmantošana. Ja cilvēkam pēc vairāku mēnešu darba nekas netiek samaksāts un turklāt viņš vēl saimniekam ir parādā, kā gan viņš tad varētu izdzīvot,” norādīja GLA priekšsēdētājs Pols Vaithauss.

Tomēr, neskatoties uz atņemto licenci, “Plus Staff 24″ turpina savu darbību, savukārt GLA paziņojusi par apņemšanos vērsties pret uzņēmumu tiesā.

Latvijas darbā iekārtošanas firma SIA I-Work Latvia, kas ir viens no vadošajiem personāla atlases un novērtēšanas uzņēmumiem, ikdienas darbā saskaras ar paradoksālām situācijām, kas nav tipiskas ekonomiskās lejupslīdes laikam un adekvātām darba tirgus tendencēm.

Darba intervijās un sarunās ar kandidātiem un darba meklētājiem atklājas ļoti interesanta aina. Daudzi cilvēki ir bez darba, kā arī ir ļoti daudz to cilvēku un ģimeņu, kuri nespēj vairs sev nodrošināt iztikas minimumu vai arī jau atrodas galēja izmisuma robežās, tomēr īsti neraujas strādāt. Lai gan situācija ir tuvu kritiskai, cilvēks šajos apstākļos izsakās šādi: „es jau par 200 vai 300 latiem neiešu strādāt veikalā par pārdevēju” vai arī „ja man maksā 200 latus, tad es labāk sēžu mājās un mirstu badā”, „es jau neiešu tādu darbu darīt”, „…tad es labāk braukšu uz ārzemēm strādāt, nekā par 200 latiem te mocīšos” u.c. frāzes ik dienas dzirdam no darba meklētājiem. Secinājums – cilvēkiem pēc būtības īsti negribas strādāt.

Mēs uzskatām, ka jebkurš darbs ir cienījams un arī atalgojums, kas ir tieši atbilstošs attiecīgā darba specifikai, kas nekādā ziņā nevar būt apkaunojums cilvēkam, kas ir nonācis kritiskā situācijā.

Ikdienas intervijās un sarunās ar darba meklētājiem novērojam interesantu faktu, ka lielākā daļa pašreiz ir gatavi pamest Latviju, lai gan nezina, nedz kur dosies, nedz ko darīs. Ir daudzi, kuriem ārzemes ir ilūzija, no kuras viņi „barojas”. Tomēr ikdiena ir reāla un skarba, ka jebkurā pasaules valstī būs smagi jāstrādā, lai nopelnītu un sasniegtu profesionālos mērķus, un tas būs ilgs un smags ceļš uz panākumiem. Taču daļa cilvēku pat necenšas atrast darbu un neizrāda nekādu iniciatīvu, lai realizētu sevi šeit, Latvijā.

Es dziedu kā Dāvids

Es dejoju kā Dāvids

Kristīgā draudze Ķīnā šobrīd piedzīvo līdz šim nebijušu pieaugumu, ziņo Pasaules baznīcu padome (WCC).
Mathews George Chunakara, WCC starptautisko attiecību vadītājs, ziņo, ka Ķīnas iedzīvotāju vidū vērojama „unikāla un eksplozīva” kristīgās vēsts izplatīšanās. 15 gadu laikā, kopš viņš apmeklē Ķīnu, tieši pēdējos gados vērojama ļoti strauja kristietības izplatīšanās, un ķīniešu dievnami šobrīd esot pārpildīti. Turklāt baznīcas apmeklētāji nav tikai nabadzībā un bezcerībā ieslīgušie, bet arī izglītotie un bagātie Ķīnas iedzīvotāji. Milzīgās draudzes Pekinā un Šanhajā tam ir acīmredzams pierādījums,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Nedaudz mainījusies arī valdības attieksme, kas kļuvusi labvēlīgāka pret ticīgajiem. 1970. gadu sākumā Ķīnā bija aptuveni 3 miljoni kristiešu, šobrīd šis skaitlis ir sasniedzis 130 miljonus. Lai gan attieksme kļuvusi labvēlīgāka, tomēr ticīgie joprojām tiek cieši uzraudzīti, un vajāšanas visvairāk skar evaņģēlisko draudžu kristiešus. Tā kā pēdējos gados Ķīnā vērojama arī strauja ekonomiskā izaugsme, tad valdība ļoti labi apzinās, ka reliģijai ir īpaša loma harmoniskas un arī ekonomiskas sabiedrības veidošanā. Pirms 15 gadiem kaut kas tāds nebūtu iedomājams.
Kristietība strauji izplatās ne tikai Ķīnā, bet arī citās Āzijas valstīs. Turklāt šeit raksturīgs, ka tieši ļoti daudz jauniešu kļūst par dedzīgiem kristiešiem, kas nav tik raksturīgi rietumu valstīs. Kamēr Rietumeiropa ir ieslīgusi reliģiskā remdenībā, atmoda uzņem straujus apgriezienus trešās pasaules valstīs.

Francijas ziemeļaustrumos netālu no Strasbūras ebreju kapsētā apgānītas vairāk nekā 20 kapavietas. Šogad šajā apkārtnē tas jau ir otrais šāda veida incidents.-ziņo spektrs.com/LETA

Laikā no svētdienas līdz trešdienas rītam Volfisheimas ciemata kapsētā apgāzti un sadauzīti kapakmeņi, kas aprakstīti arī ar rupjībām, kopumā apgānot 27 apbedījumus.

“Tas ir šoks gan ebreju kopienai, gan ikvienam citam,” intervijā radiostacija “Blue Alsace” sacīja reģionālā parlamenta loceklis Pjērs Levijs, piebilstot, ka vandālisma akti bijuši “metodiski”.

“Šī kriminālnozieguma pastrādātāji atņēmuši to, kas cilvēka dvēselei ir vissvētākais,” savukārt teikts vietējās ebreju organizācijas paziņojumā.

Janvāra beigās Strasbūras apkārtnē jau tika apgānīti aptuveni 30 ebreju apbedījumi.

Savukārt jūnija beigās tajā pašā apkārtnē tika apgānīti musulmaņu kapi.

kristiešu skaits Irānā ir palielinājies no 500 cilvēkiem 1979. gadā līdz vismaz 500 000 šodien. Valsts prezidents Mahmuds Ahmadinedžads sacīja, ka valdībai vajadzētu apturēt mājas draudžu pieaugumu Irānā,-ziņo spektrs.com/lkr.lv

Šobrīd kāds Irānas mācītājs Jusefs Nadarhani ir arestēts pēc aktīvām kristīgajām darbībām savā valstī pagājušajā mēnesī, kur viņš ar savu sievu Fatimu runāja par Kristu.

Jau divi Irānas tiesneši uzskata, ka mācītājam par to jāpiešķir nāvessods.

Arvien vairāk irāņu apmetas uz dzīvi ārpus savas dzimtenes, kas ir ļoti reliģioza un kurā nepastāv robeža starp reliģiju un politiku. Daudzi no šiem cilvēkiem, kas cietuši savā valstī no islāma diktatoriskās un nežēlīgās ietekmes, pie pirmās izdevības izmantojuši iespējas aizbēgt no nežēlīgā režīma,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Kā ziņo kristīgo ziņu aģentūra Farsi Christian News Network (FCNN), Vācijas pilsētā Hannoverē nesen kristības notikušas 40 irāņiem, kuri dzīvo Vācijā. Pēc aģentūras datiem katru mēnesi desmitiem irāņu pieņem lēmumu kļūt par kristiešiem, taču pirmoreiz kristības notikušas tik lielam skaitam cilvēku, kas bija ieradušies no dažādām Vācijas pilsētām.
Pēc islāma ierobežojumiem brīvība, ko sniedz Jēzus, nav tikai garīgs pārdzīvojums, tas nes līdzi arī izmaiņas ikdienas dzīvē. Īpaši par to liecina sievietes, kas cietušas no diskriminācijas un pazemojumiem un beidzot var justies brīvas no islāma neskaitāmajiem ierobežojumiem gan attiecībā uz sievietes lomu sabiedrībā, gan ģērbšanās stilu.
Šādi gadījumi pēdējā laikā vērojami vairākās valstīs. FCNN ziņo arī par 13 irāņu kristībām Zviedrijā, turklāt viens no viņiem bijis 83 gadus vecs. Evaņģēlijs izplatās starp visām tautām, un arvien vairāk cilvēku iegūst brīvību vienīgajā un patiesajā dzīvajā Dievā.