Evolūcijas teorija nosaka, ka mūsu apkārtējā pasaules attīstība virzās uz pašsarežģīšanos.
Materiālā pasaule pakāpeniski pašsarežģījas, vai, citādi runājot, – matērija ir apveltīta ar fundamentālu pašsarežģīšanās īpašību. No gāzes putekļu mākoņa izveidojās Zeme; pēc tam, zibens spērienu ietekmē izveidojās olbaltumvielas un DNS, bet pēc tam, primitīvās dzīvības formas, kuras, pakāpeniski pašsarežģījas, un “amēbas pārvērtās par cilvēku”. Tāda izpratne par dzīvības attīstību uz Zemes ir evolūcijas teorijai.

Fantāzijas auglis, kas savulaik, bez nekādiem pierādījumiem un pārbaudēm, tika uzspiests, lai attaisnotu Marksisma, Ļeņinisma un Staļinisma režīmu Krievijā un tās ideoloģiju par evolūciju, kurā krievu nācija kļuva par attīstītāko, pašsaprotami, ka visas pārējās nokļuva, kā neizdevušās mutācijas, zem iznīcināšanas preses galda spiediena. Savukārt Darvina un Lamarka ideju Markss, kurš bija politisks darbonis un zinātniski neizglītots cilvēks, bez nekāda iemesla, pēkšņi no pieņēmuma par evolūciju pārvērta to par teoriju, veiksmīgi apmierinot savu ieceri, par jaunu teritoriju iekarošanu, veicinot 2 Pasaules karu, bet visur tiesātajam Hitleram ar savu ideju par „zilajām asinīm” vien atlika tikai pārņemt stafeti un izsaukt „uguni” uz sevi. Tas ir viens no vēsturiskajiem aspektiem attiecībā par evolūcijas teorijas iedibināšanu. Apskatīsim to arī no zinātniskās puses.
Kur mēs ar šādu pasaules uztveri esam nonākuši šodien? Joprojām Latvijā nākas dzirdēt starp profesionāļiem vecās paaudzes zinātniekiem un amatieriem un jauniem zinātnes interesentiem, kuri dedzīgi un neiecietīgi pret pieradījumiem par pretējo, aizvien aizstāv utopisko evolūcijas pieņēmumu un ir tik ļoti aizņemti ar savām personībām, ka zinātnes „gudrinieki” pieķeras pie savstarpēji pārņemtiem viedokļiem, kas pašā saknē ir mirušas un neiztur nekādu kritiku. Piemēram, 2 termodinamikas likums, kas burtiski nokauj evolūcijas piekritēju pašapziņu.
Principā ar otro termodinamikas likumu, pilnībā pietiektu, lai pārliecinātos, ka evolūcijas teorija ir antizinātniska.

Otrais termodinamikas likums

R. Klauziusa postulāts: temperatūras pārnešanas process slēgtā jeb izolētā sistēmā, kura laikā nenotiek citas izmaiņas, kā vien siltuma pārraidīšana no karsta ķermeņa uz aukstu, un tas ir neatgriezenisks. Siltums sistēmā nevar pāriet no auksta ķermeņa uz karstu. Šo parādību sauc par izkliedēšanu vai enerģijas dispersiju. „Sairšanas likums” nosaka, ka ikkatra izolēta sistēma virzas uz savas entropijas palielināšanos. Otro termodinamikas likumu atzīst ikviens zinātnieks pasaulē.
Bet, lūk, kas attiecas uz evolūciju, tad 100 gadu laikā (sākot ar momentu, kad 2.lermodinamikas likumu noformulēja Š. Klauziuss, bet pēc tam entropijas jēdziena fizisko jēgu, ieviesa L. Boltsmanis) zinātniskā pasaulē netiek pienācīgi apzināta. Otrais termodinamikas likums nosaka konkrēti: evolūcija nav iespējama, vienkāršotas sistēmas nepāriet sarežģītās, bet pilnīgi pretēji, viss dabā virzās uz entropiju.
Eksistē vairāki mēģinājumi, no evolucionistu puses “apiet” 2. termodinamikas likumu, bet tie visi neiztur nekādu kritiku.

Argumenti un fakti

Šajā jautājumā eksistē dažādas atrunas, piemēram, ka 2. termodinamikas likums attiecams tikai uz termodinamiskām sistēmām, kuras darbojas ar gāzi un šķidrumiem – molekulām un atomiem, bet evolūcijas teorija attiecas uz sarežģītiem bioloģiskiem organismiem. Citiem vārdiem runājot: atomu un molekulu līmenī matērija ir apveltīta ar pašiznīcināšanās īpašībām, bet dzīvo organismu līmenī, pretēji, tās ir apveltītas ar pašsarežģīšanās īpašībām.
Šis viedoklis ir absurds pašos pamatos tādēļ, ka dzīvi organismi sastāv no tiem pašiem atomiem un molekulām, no kurām pastāv arī jebkura termodinamiska sistēma.

Zeme – atvērta sistēma

Otrais termodinamikas likums ir noformulēts un, piemērots, tikai izolētām jeb slēgtām (siltuma attiecībās) sistēmām, bet mūsu Zeme ir atvērta termodinamikas sistēma, kas apmainās ar siltumu, gaismu un matēriju ar apkārtējo vidi. Sistēma, kas saņem enerģiju no Saules. Pēc evolucionistu domām Saule veicina dzīvības izcelšanos uz Zemes.
Salīdzināsim dzīvu augu ar mirušu. Vai iespējams ar papildus enerģiju atdzīvināt mirušu augu? Mirušais augs satur tās pašas bāzes elementus kā dzīvais. Lietojot saules enerģiju, tas izauga un izveidoja stumbru, lapas, saknes un puķes – tas viss no vienas sēklas. Ja pieņem, ka pasaulē darbojas jaudīgs evolūcijas spēks, un, ja problēma ir sistēmas atvērtībā, jo Zeme – atvērta sistēma -, tad kāpēc Saules enerģija neatdzīvina mirušos augus? Kas tad notiek, ar mirušu augu, kas saņem enerģiju no Saules? Auga iekšējā organizētība pazeminās, tā sabrūk un sadalās vienkāršākos komponentos. Saules siltums tikai paātrina entropiju.

Fluktuācijas teorija

Fluktuācija (fizikālā lieluma nejauša novirze no vidējās vērtības.)
Zeme un visas sarežģītās sakārtotās struktūras uz tās (organiskas vielas, bioloģiski organismi un t.t.) ir it kā haotiski izmētāti visā kosmosa telpā.

Kļūdains tāds priekšstats ir tāpēc, ka tāda nejauši radusies fluktuācija nekad nebūtu noturīga, tā nevarēs pastāvēt jelkādā noteiktā laikā.
Saskaņā ar šādu teoriju, dabā, materiālajā pasaulē mums būtu bieži jānovēro sarežģīto struktūru negaidītais sabrukums. Iedomājieties, sarunājaties jūs ar cilvēku un pēkšņi viņš sadalās molekulās. Mēs taču tādu parādību realitātē nenovērojam.
Tādējādi, arī šāda 2. termodinamikas likuma apiešana neder.

Jebkāda jauna darbība zinātnes jomā ir vispirms jāapliecina empīriski. Pretējā gadījumā, tā ir nevis zinātne, bet gan vienkārši atšķirīgu pieņēmumu un fantāziju salikums.
Darvina evolūcijas teorija, joprojām nav eksperimentāli apstiprināta! Vēl ne reizi nav novērots, ka viena organisma forma, mutācijas rezultātā pārvērtos citā formā. To apzinājās pat pats Darvins. Tomēr slīcēju glābšanas riņķis ir atruna, ka lai to pierādītu ir nepieciešams liels laiks, tūkstošiem vai pat miljoniem gadu. Bet taču tāds paskaidrojums ir vienkārši mēģinājums “iedabūt” teoriju dabas likumu kritēriju kopējā skaitā. Un nākas atkārtoties, ja teorijai nav eksperimentāla apstiprinājuma, tad tā ir nevis zinātniska teorija, bet gan utopiska fantāzija. Nākas tikai secināt, ka 2. termodinamikas likums ir evolūcijas teorijas ienaidnieks, jo skaidri teikts, ka siltuma temperatūra var pāriet vienīgi aukstākā temperatūrā un nevis otrādi.
Visas tehniskās sistēmas balstās uz divu fundamentālu zinātnisku likumu darbības bāzes dabā, tas ir 1. un 2. termodinamikas likums. Un šie likumi vēl ne reizi nav pievīluši. Automašīnas brauc, lidmašīnas lido, vilcieni iet, kuģi peld, rūpnīcas strādā, kurinātavas kurina. Viss notiek harmoniski.
Starp citu, straujās informācijas un informatīvu tehnoloģiju attīstības rezultātā 20.gadsimta otrajā pusē, Klods Šenons piedāvāja informācijas daudzumu aprēķināšanai, izmantot termodinamikas likuma entropijas formulu. Tādējādi, 2.termodinamikas likuma pielietojums praksē stimulēja, ne tikai rūpniecības attīstību, bet arī IBM datoru attīstību!
1.un 2. termodinamikas likums ir divi pīlāri, uz kuriem balstās visa mūsdienu rūpnieciskā civilizācija. Bet ko ir devusi pasaulei evolūcijas teorija? Bioloģijas jomā – neko. Visi lielie atklājumi bioloģijā, ar praktisku pielietojumu, tika izdarīti neatkarīgi no evolucionāriem priekšstatiem. (ģenētikas likumi, DNS un t.t. atklājumi). Bet sabiedriskās zinātnes jomā, jā evolūcijas teorija, ir nospēlējusi zināmu lomu, kas tika izpausts fašisma, boļševisma un rasisma ideoloģijā ar visām tām izrietošām sekām – kariem un asinsizliešanām.

Zinātnieki par 2. Termodinamikas likumu

2. Termodinamikas likums izslēdz dzīvības izcelšanos no nedzīvas matērijas, milzīgu sarežģītības un kārtības pieaugumu, kā arī evolūciju no primitīviem vienšūņiem līdz augsti attīstītiem organismiem. Tas pats attiecas arī uz dzīvām formām, tās nevar rasties nejausi.

Evolucionisti mēģina ignorēt šo likumu attiecībā pret evolūcijas parādību, lai gan uzskatīt evolūciju par īpašu izņēmumu nav pamata.(Paul S.Taylor „The illustated Origins Answer Book”)

„No visiem apgalvojumiem, kas attiecas uz dzīvības izcelšanās teoriju, visabsurdākais ir apgalvojums, ka 2. Termodinamikas likums neveido nekādu problēmu evolūcijas teorijas priekšā.”(Dueins Gišs – filozofijas doktors, bioķīmiķis)

“Zinātniskiem likumiem, kas vada termodinamiku, ir jāvada arī evolūcijas teoriju.”
„Tajā laikā, kad uzskati dažādos virzienos (piem; astronomijā) mainās gandrīz katru dienu, termodinamika izceļas ar pilnīgu stabilitāti.” (Emmets Viljams – kreacionists, filozofijas doktors)
2. termodinamikas likums un teoloģija

Nepieciešams pieminēt vēl vienu, tas ir “teoloģisku” aspektu. Svarīgi ir tas, ka 2.likuma loģiskā pētīšana viennozīmīgi liek secināt par garīgās un materiālas pasaules Radītāja eksistenci.
Lielā mērā 2. termodinamikas likums atbilst Bibliskajai interpretācijai. Mozus grāmatā stāstīts par Pasaules harmonisko Radīšanu un Dieva roku darba cilvēka (Ādama un Ievas) grēkā krišanu, līdz ar ko arī stājās spēkā 2. termodinamikas likums.