Raksta autors Kārlis Krēsliņš- Dienesta NBS (atv.) ģenerālis. Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory No 2006.gada – Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory) Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs, kā arī grāmatas „Gods kalpot Latvijai” autors.  Lasīt vairāk

Māc. G.Kalmes uzruna partizānu un leģionāru saietā Jūrmalā 25.07.2015.

Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu

(2 Tim, 1, 7).

Veltīts Zemessardzes Studentu bataljonam

Ko var viens?

Par 1919. gada 18. maija Kaugurciema kaujas kritisko momentu lasām: „Savā komandpunktā rotas komandieris kapteinis Zolts redz plūstam atpakaļ rotas karavīrus. Viņš labi apzinās kritisko stāvokli. (..) Viņš steidz pie saviem kareivjiem, sapulcina tos ap sevi un pāris vārdos aprāda briesmas, kādas draud visai brigādei un ka sakarā ar patronu trūkumu atliek vienīgi vai nu pamest briesmās savus līdzcīnītājus, vai arī tuvcīņā mirt kā varoņiem cerībā uz uzvaru. „Vēl mums ir naži!” atskan kareivju atbilde. Ar rotas komandieri priekšgalā tie dodas pretim ienaidniekam, cieši sažņaugtām durkļotām šautenēm rokās. (..) Zaudētie ierakumi drīz atkal atgūti.”[1] Lasīt vairāk

Visā Latvijā vakar 14. jūnijā notika atceres pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika gan bez tiesas sprieduma nogalināti, gan arī deportēti uz Sibīriju.

Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14.jūnija otrajā deportācijas vilnī Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda nāves sodu, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs. Lasīt vairāk

Latviešu nācijai tiek iegalvots, ka citas tautas ir nesušas tai izglītību, kultūru, prasmi un spējas, jo latvieši vienmēr bijuši tikai vergi, zemnieki un kungu kalpi. Saka, ka latvieši ir ar verga dvēselīti un lētticīgu saprašanu. Ja reiz tā ir, tad kādā veidā latviešu starpā dažādos vēsturiskos starplaikos uzrodas izcili zinātnieki, rakstnieki, spožas personības, kā arī karotprasme un augsti sasniegumi dažādās nozarēs? Latvieši nav bijusi tauta, bet vergu pūlis? Ja reiz tā ir, tad kādā veidā uzradās turīgie Kuršu ķoniņi? Kādā veidā 700 gadu laika posmā latvieši nemitīgi ar kādu karoja savas zemes aizsargāšanā, ja reiz bija vergi? Lasīt vairāk

Raksta autors- Mg.sc.ing., Dr. theol. Prof. Ilmārs Hiršs

Apsveicam mācītāju Ilmāru Hiršu ar jauno mājas lapu! 

Ilmārs Hiršs par mājas lapas veidošanas nepieciešamību stāsta: „Laikā, kad arvien lielāku nozīmi iegūst komunikācija un ātra informācijas ieguves, glabāšanas un izplatīšanas iespēja, beidzot arī es esmu saņēmies un izveidojis savu interneta mājas lapu.”

Robežu nosargāšanas problēma

Jēzus Kristus Saviem mācekļiem ir teicis: “Ejiet pa visu pasauli un sludiniet evaņģēliju visai radībai!” (Mk 16,15)  Tas nozīmē, ka kristietības uzdevums ir Dieva valstības robežu paplašināšana pasaulē. Un mēs varam būt pateicīgi Dievam, ka mūsu valstī pastāvošā iekārta šodien mums neliek šķēršļus šī uzdevuma izpildei. Lasīt vairāk

Eiropas Savienības pamatlikšanas 65-tās gadadienas priekšvakarā, kurā tika atzīmēta 1950. gada 9. maijā pasludinātā Šūmena deklarācija, Latvijā, Rīgā 8 un 9. maijā vienkopus sapulcējās no Eiropas un daudzām kristīgām konfesijām, lai pārdomātu patreizējo stāvokli Eiropā, ņemot vērā Roberta Šūmana redzējumu par „tautu kopienu”, kas dziļi sakņota kristīgās vērtībās.”

„Ne tikai finanšu un ekonomikas dēļ ir radušies aicinājumi visā kontinentā „jaunveidot Eiropu.” Debašu laikā atklājās, ka pieaug skepticisms un dažādi draudi, un cilvēki bieži vien aizmirst par Eiropas vērtībām. Tās ir sakņojušās seno grieķu, kristietības un Apgaismības laikmeta filozofijās. Tās ir vērtības, kuras ir jāstiprina.” (Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja) Lasīt vairāk

„Satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un,
visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.” (Ef 6, 13)

8. maijs ir nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena.

Pasaulē cilvēki noliec galvas kritušo karavīru, un karadarbībā bojā gājušo mierīgo iedzīvotāju piemiņas priekšā. Kara zaudējumi joprojām ir līdz galam neapjēgti, vārdos neizteicami – materiālie, sociālie, kulturālie, morālie, emocionālie, garīgie. Miljoniem, desmitiem miljonu cilvēku bojā eja un pats galvainais – nopietni iedragāta uzticība cilvēcībai kā tādai. Ir par ko joprojām sāpēt, ir par ko pārdomāt. Ne velti drīz pēc kara beigām radās lozungs: „tas nedrīkst atkārtoties!” Lasīt vairāk

Autors: Andrejs Mūrnieks

Veltīta Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai.  Acīmredzamas patiesības  un ievērojamu personību atziņas autors papildinājis ar īsām replikām par aktuālām tendencēm sabiedrībā un politikā.

ESAMĪBA un BRĪVĪBA

Lai būtu brīvība, vispirms ir kaut kam jābūt. Ja nekā nebūtu, tad arī brīvības nebūtu. Esamība ir pirms brīvības. Šaurākā nozīmē brīvība ir kādas būtnes izvēles iespējas, ko tā var īstenot – brīvi pēc savas gribas. Jo vairāk iespēju, jo lielāka brīvība. Tomēr vispirms šādai būtnei (cilvēkam) ir jābūt. Tikai tad iespējama viņas brīvība. Lasīt vairāk

Varonīgā rīcība! Par tās izpausmēm, seko sods-ieslodzījums, izdzīšana no dzimtām mājām- deportējot, sliktākā gadījumā atņemot dzīvību. Taču varonīgā sirds seko savam sapnim par neatkarīgu un brīvu Latviju un pat bailes par savu drošību un dzīvību nespēj to apturēt. Okupētajā Latvijas valsts teritorijā modās latviešu tauta Atmodas Garā. Evaņģēliski luteriskās baznīcas paspārnē lūgšanās gara spēku saņēmuši daudzi devās nest upuri reģistrējot sevi un aicinot reģistrēties arī citus par Latvijas Republikas pilsoņiem, atsakoties no PSRS izsniegtajām pasēm.

1. maijā, Rīgā, Lielajā Ģildē, Pilsoņu Kongresa delegāti uzstājās ar runām, stāstot par Pilsoņa Kongresa darbību, sasniegumiem un neveiksmēm. Lasīt vairāk

Ingūna Rībena, 12. Saeimas deputāte, saeimas debašu laikā saistībā ar likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”.

Godīgi sakot, es nebūtu varējusi iedomāties, ka vienkāršais priekšlikums ierakstīt Izglītības likumā vārdu “tikumība” ar atsauci uz Satversmi, izraisīs tādu pretestības lēkmi publiskajā telpā. Kļūst tīri neomulīgi, redzot, cik neadekvāti un histēriski zināma mūsu sabiedrības daļa reaģē uz tādiem vārdiem kā tikumība un Satversme. Lasīt vairāk