14.01.2011. Latvija-Rīga: Apcietina ebreju kapu apgānītājus -divus krievu tautības skinhedus(3) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa vakar diviem vecākajiem jauniešiem, kuri aizturēti aizdomās par saistību ar Jauno ebreju kapu apgānīšanu, kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu. Saistībā ar ebreju kapu apgānīšanu tiesa vakar apcietinājusi divus no trim aizturētajiem jauniešiem, kuri sevi pieskaita skinhedu kustībai. |
13.01.2011. Nacionālā Identitāte: Deputāte un valodniece Hirša: ekonomikas saukļu aizsegā no valsts tiek izspiesta pamatnācija(0) Parlamenta deputāte un valodniece Dzintra Hirša (V) norāda, ka jautājums par valsts valodas lietošanu kļuvis par valsts drošības jautājumu. „Manuprāt, šis jautājums jau kļuvis ne tikai par valodas politikas jautājumu, bet arī par valsts drošības un nacionālas valsts eksistences jautājumu, jo tirgus ekonomikas saukļu aizsegā no valsts apzināti tiek izspiesti pamatnācijas iedzīvotāji un apzināti tiek gatavots ceļš krievu valodai kā otrajai valsts valodai,” sacījusi deputāte Hirša avīzei „Latvijas avīze” |
10.01.2011. Nacionālā Identitāte/Ārvalstīs: Dānijas tiesā iesūdz premjerministru par Lisabonas līguma apstiprināšanu(0) Uzskatāms piemērs, kā amatpersona tiek spiesta nest ATBILDĪBU! Lai tas ir par iedrošinājumu arī Latvijai, ticot, ka pienāks laiks, kad Latvijas tauta sasparosies un pieprasīs tiesas ceļā vai arī kādā citā veidā Latvijas deputātiem nest atbildību tautas priekšā, par likumpārkāpumiem. Dānijas tiesa devusi atļauju sākt tiesas prāvu pret premjerministru Larsu Leki Rasmusenu par Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līguma apstiprināšanu, nerīkojot referendumu, jo, iespējams, tādējādi pārkāpta konstitūcija,-ziņo spektrs.com/ aģentūra AFP Dānijas augstākā tiesa nolēmusi, ka 28 prasītāju grupai ir tiesības celt prasību pret premjerministru Larsu Leki Rasmusenu, jo viņi ir “būtiski ieinteresēti” sava viedokļa pierādīšanā tiesas priekšā. Prasītāji apgalvo, ka, atļaujot Lisabonas līgumam stāties spēkā 2009.gada 1.decembrī, tika pārkāpts Dānijas konstitūcijas 20.pants. Tas attiecas uz suverēnās varas nodošanu no valsts parlamenta starptautisku organizāciju rokās. Prasītāji uzskata, ka parlamenta balsojuma vietā valdībai un tās vadītājam tolaik vajadzēja izsludināt tautas nobalsošanu. |
07.01.2011. Ārvalstīs: Kirgīzstānā milicis no grimstoša auto izglābj deviņus cilvēkus(0) Čujas apgabalā Kirgizstānā milicijas darbinieks Ruslans Sidorenko no kanālā iekritušas automašīnas izglābis deviņus cilvēkus,-spektrs.com/delfi.lv Kas izraisīja avāriju, nav skaidrs. Zināms, ka auto izbrauca cauri nožogojumam, nokrita no tilta kanālā un apgāzās. Logi saplīsuši, un salons sāka piepildīties ar ūdeni. Automašīnā bija šoferis un vēl astoņi cilvēki – trīs sievietes un pieci bērni, jaunākajam no kuriem bija tikai astoņi mēneši. Garām braucošais Sidorenko ielecis ledainā ūdenī, iekļuvis auto un vienu pēc otra izvilcis visus tur esošos cilvēkus. Cietušie guvuši vieglas traumas. Pagaidām netiek ziņots, vai milicim par drosmi tiks piešķirts kāds apbalvojums. |
06.01.2010. Nacionālā identitāte: Jau savākti 6000 parakstu par valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā. Piedalies akcijā arī Tu!(0) Satversmes 4.pants paredz: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Balstoties uz to veikt izmaiņas: aicina ikkatru Latvijas pavalstnieku parakstīties par izmaiņām Satversmes 112.pantā: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.” Jaunā redakcijā: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.” Dotajā brīdī savākti aptuveni 6000 iedzīvotāju parakstu par valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā, ziņo spektrs.com/”Visu Latvijai!” (VL). Paraksti tiek vākti referenduma ierosināšanai par Satversmes 112.panta grozījumiem, kas paredzētu, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Parakstu vākšanu sākusi apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), un nolemts, ka “Sargi valodu un Latviju” to turpinās. Izmaiņas likumā pielietot paredz nevis uzreiz, bet pakāpeniski, sākot ar pirmo klasi, valsts finansētās skolās ieviest valsts valodu, un tas būtu ceļš uz vienotu Latviju. Parakstu vākšana turpināsies, līdz tiks savākti nepieciešamie 10 000 parakstu, kas nepieciešami, lai varētu ierosināt lielo parakstu vākšanu referenduma rīkošanai. Partija piedāvās Satversmes grozījumus, kuru rezultātā no 2012.gada 1.septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiktu valsts valodā. TB/LNNK frakcijas deputāts, faktiskais idejas autors Dzintars Rasnačs sacīja, ka sākotnēji nepieciešamos 10 000 parakstus iecerēts savākt līdz šā gada maijam, bet vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana varētu tikt uzsākta mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām – septembrī. Savukārt pati tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē varētu notikt šā gada nogalē vai 2011.gada sākumā. Parakstu kampaņas laikā “tēvzemiešu” idejas atbalstītāji pie Latvijas notāriem vai bāriņtiesās var parakstīties par tautas nobalsošanas procedūras uzsākšanu. Ja zem TB/LNNK rosinātā likumprojekta tiks savākti 10 000 notariāli apstiprinātu vēlētāju parakstu, Centrālā vēlēšanu komisija organizēs desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu, lai likumprojektu iesniegtu Saeimā. Ja parlaments vēlētāju ierosināto likumprojektu noraidīs, tiks rīkots referendums šajā jautājumā. Paraksties arī Tu! Esi savas Latvijas nākotnes noteicējs! Kas jādara? Par to informē aliens.lv Juridiskā puse. Saskaņā ar Latvijas likumiem, viena kalendārā gada laikā ir jāsavāc vismaz 10 000 notariāli apstiprinātu Latvijas pavalstnieku parakstus par šīm konkrētajām izmaiņām Satversmes 112.pantā. Parakstu savākšanas gadījumā patlaban pie varas esošajiem neatliks nekas cits kā organizēt tautas nobalsošanu (referendumu) par šo jautājumu. Tad nu arī izšķirsies, vai latviešiem ir būtisks šī jautājuma likumīgs un saprātīgs risinājums. Parakstīšanās praktiskā puse. Katram balsot gribētājam (18 gadu vecam, pavalstniekam ar derīgu pasi) jādodas pie notāra vai bāriņtiesā (lauku rajonos, vietās, kur nav pieejams notārs) un jāprasa tur apliecināt viņa paraksts par izmaiņām Satversmes 112.pantā. Maksa par šo apliecināšanu ir 2.00 Ls (valsts nodeva). Vadoties no savas pieredzes, varam teikt, ka pasākums nav vienkāršs. Pirmkārt, parakstīšanās kampaņa ir mazināma, notāri par to nebūt nav plaši informēti. Tādējādi var gadīties, ka notāra palīgs (ar kuru Jums pirmām kārtām būs saskare) nezinās: 1) par kādām tieši izmaiņām vēlaties parakstīties; 2) kāda izskatās parakstu veidlapa un kur to ņemt; 3) kāda ir maksa par šo pakalpojumu. Uz katru no šiem punktiem jāreaģē sekojoši: 1) skaidri un pacietīgi jāskaidro, ka vēlaties parakstīties par izmaiņām Satversmes 112.pantā. Atkārtojiet to kā Tēvareizi ilgi un pacietīgi, kamēr tiksiet saprasti. Saprašanas ātrums atkarīgs no katra notariāta personāla informētības un atjautības individuāli. 2) paraksta veidlapu varat izdrukāt paši un doties ar to jau gatavu uz notariātu (bet aizpildīšana notiek uz vietas!), jebšu varat norādīt notāra darbiniekiem adresi tīmeklī, kur šī veidlapa atrodama. Lūdzu ņemiet vērā, ka veidlapas ir divu veidu – viena der parakstam pie notāra, bet otra – bāriņtiesā. Veidlapa parakstīšanai pie notāra (var izmantot vairāki parakstītāji) Veidlapa parakstīšanai bāriņtiesā (tikai vienam parakstītājam) Bāriņtiesu adreses: lm.gov.lv Zvērinātu notāru saraksts: Notaru_saraksts.pdf 3) samaksas izmērus noskaidros paši notariāta darbinieki. Tā ir 2.00 Ls un ne vairāk. Tāda pati – 2.00 Ls arī bāriņtiesās. Alūksnes, Balvu, Bauskas, Carnikavas, Grobiņas, Iecavas, Jelgavas, Kocēnu, Ogres, Priekules, Saulkrastu, Stopiņu, Strenču un Talsu novadu bāriņtiesas ir atbrīvotas no valsts nodevas, līdz ar to pilsoņi, kuru deklarētā dzīvesvieta vai nekustamais īpašums atrodas šajos novados, bāriņtiesā var parakstīties bez maksas. Laika patēriņš. Apbruņojoties ar laiku un pacietību. Parakstīšanās var prasīt pat 1,5 stundas (gaidīšana, noskaidrošana, veidlapas sagatavošana, pasu pārbaudīšana pie notāra). Kā praktiski notiks pāreja uz mācībām latviešu valodā? Ar mācību noteikšanu latviešu valodā mās negribam nevienu sodīt un represēt. Mēs gribam tikai to, lai latviešu valoda tiešām reiz Latvijā realitātē nevis deklaratīvi būtu valsts valoda. Tamdēļ tiek piedāvāts ļoti saudzīgs un pakāpenisks pārejas modelis, lai radītu pēc iespējam mazāk sarežģījumu bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Ar kāda konkrēta gada (2011., 2012. vai pat 2013.) septembri visas pirmās klases Latvijā sāks mācības latviski. Nākamajā gadā mācības latviski turpinās otrā klase un sāks nākamā pirmā klase. Tādā veidā 12 gados (vai pat mazliet ātrāk, ja būs iespējams) valsts apmaksāta izglītība Latvijā arī pāries uz latviešu valodu. Bet kā būs ar mazākumtautību skolām? Apzīmējums “mazākumtautību skolas” jau pats par sevi satur zināmu devu liekulības, jo sakām ” mazākumtautības,” bet domājam – ” krievi.” Patiesi mazākumtautībam, tadām kā poļi, igauņi, ukraiņi, leiši, nekādu grūtību šai jomā nebūs, jo tās jau mācās latviski, bet papildus apgūst mācību priekšmetus, kas saistīti ar konkrētās tautas kultūru. Tieši šādu pat modeli jāievieš krievu skolās, kur darbojas dīvainais 40-60 % modelis, kas savulaiku ir nokalpojis kā pārejas variants. Tad nu arī Latvijas krievu skolas beidzot kļūtu par parastām un Satversmei atbilstošām Latvijas skolām, kuras mācības (matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija u.c.) notiktu latviski, bet krievu kultūras priekšmeti (krievu valoda, literatūra, vēsture, kultūrvēsture) būtu mācamas krieviski. Ai, es neparakstīšos – man vienalga! Protams, tā ir Tava izvēle! Tikai nežēlojies, ka visu savu atlikušo dzīvi Tev un Taviem bērniem nāksies pavadīt etniski sašķeltā valstī, kura jau tāpēc vien būs grūtāk vadāma un ekonomiski neefektīvāka. |
05.01.2011. ārvalstīs/Ēģipte: kristieši jūtas vīlušies valdības rīcībā, savukārt Benedikts XVI savā Jaungada uzrunā aicina uz samītu(0) Kā jau ziņots, kristieši Ēģiptē ir izgājuši ielās. Valsts trīs lielākajās pilsētās (Aleksandrijā, Kairā un Asjutā) notikušas plašas masu demonstrācijas, pieprasot pārtraukt kristiešu diskrimināciju un vajāšanas. Tā ir reakcija pēc sestdien veiktā terorakta koptu kristiešu dievnamā, kur sprādzienā tika nogalināts 21 cilvēks un 79 ievainoti,-ziņo spektrs.com/radiovaticana.org Demonstrantu izklīdināšanai nosūtītas policijas vienības. Sadursmēs cietuši vairāki simti cilvēku. Kristieši neslēpj sarūgtinājumu un skumjas. Viņi jūtas vīlušies Ēģiptes valdības un musulmaņu līderu rīcībā. Incidenti notikuši arī nogalināto kristiešu bērēs un koptu kopienas vadītāja Šenuda III rezidences priekšā. Ēģiptes plašsaziņas līdzekļi brīdina no kara draudiem. «Šajā valstī kristieši jūtas apdraudēti,» teica arhibīskaps Mihaels Fitdžeralds. Apustuliskais nuncijs Ēģiptē atzina, ka šodien neviens nav pasargāts no teroristu uzbrukumiem. Pontifikālās starpreliģiju dialoga veicināšanas padomes prezidents stingri pieprasa izbeigt vardarbības un naida eskalāciju. «Vienīgais iespējamais ceļš ir dialogs,» uzsvēra kardināls Žans Luiss Torāns. Veikto uzbrukumu pret koptu kristiešiem Vatikāna pārstāvis nosauca par neģēlīgu rīcību, piebilstot, ka neviena reliģija nevar to attaisnot, jo tas bija uzbrukums pret cilvēkiem, kuri lūdzās. Pontifikālās starpreliģiju dialoga veicināšanas padomes prezidents atzina, ka pašreizējā situācijā nedrīkst pieļaut divas lietas: naidu, kas vienmēr ir slikts padomdevējs, un vienaldzību. «Mums nav tiesību būt vienaldzīgiem – Balkānu krīzes laikā teica pāvests Jānis Pāvils II. Kā atrast izeju no šādas situācijas? Caur konstruktīvu un atklātu dialogu. Bieži tiek runāts: skatieties, pie kā novedis jūsu dialogs, un kādi ir tā rezultāti. Nē, tā nav patiesība. Šodien stāvam ļaunuma priekšā, bet apzināmies, ka to varam uzveikt tikai ar labestību. Un tas nozīmē, ka dialogam jābūt ciešākam un intensīvākam,» sacīja kardināls Torāns. Romas pāvests Benedikts XVI savā Jaungada uzrunā aicina uz samītu Romas pāvests Benedikts XVI savā Jaungada uzrunā aicināja 2011. gada oktobrī Itālijas pilsētā Asīzē sarīkot pasaules reliģisko līderu samitu, vēsta BBC. |
04.01.2011. ārvalstīs: 15 miljoniem Austrumu valstu kristiešu jāizvēlas – padzīšana, klusēšana vai nāve(0) Kā jau ziņots, terora aktā pie Ēģiptes pilsētas Aleksandrijas baznīcas gājuši bojā koptu kristieši, atkārtojot daudzu citu Austrumu kristiešu likteni, kuri pēdējos gados kļuvuši par reliģiskā fanātisma upuriem, raksta ietekmīgais Francijas laikraksts Le Figaro. Tajā pašā laikā Romas pāvesta un Rietumu politiķu sašutuma pilnajiem paziņojumiem, lai cik bargi tie arī būtu, ir tikai simboliska nozīme, jo vārdi ir pilnīgi bezspēcīgi nozieguma, fanātisma un neiecietības priekšā. «Vai jāatgādina, ka kristieši Austrumos dzīvo ievērojami senāk nekā islāma sludinātāji un ka tas dod pietiekami daudz iemeslu citādai reakcijai?» raksta izdevums. Vai tiešām kopti Ēģiptē, maronīti Libānā, haldeji Irākā, melkīti Sīrijā un citi kristiešu mazākumi no Alžīras līdz Teherānai nolemti izzušanai? Piecpadsmit miljonu kristiešu, kuri tiek uzskatīti par otrās šķiras pilsoņiem, spiesti izvēlēties starp padzīšanu, klusēšanu un nāvi, atzīmē Le Figaro. |
03.01.2011. Arvalstīs: Ēģiptē saspridzinātais dievnams bijis ‘Al Qaeda’ mērķu sarakstā(0) Ēģiptē kristieši ir upuri politiskās cīņas arēnā. Ar starptautisko teroristu organizāciju “Al Qaeda” saistītā mājaslapā starp Ēģiptes koptu kristiešu lūgšanu vietām, pret kurām vērst uzbrukumus, jau decembrī bijis minēts arī dievnams Aleksandrijā, kur sprādzienā sestdien tika nogalināts 21 cilvēks un 79 ievainoti. Kopumā 2.decembrī “Shumukh al Islam” vietnē ievietotā paziņojumā kā uzbrukumu mērķi minēti 50 koptu dievnami visā Ēģiptē, turklāt arī vairākas koptu sakrālās celtnes Eiropā – Francijā, Lielbritānijā un Vācijā. |
03.01.2011. Arvalstīs: Irānā pakārti septiņi narkotiku kontrabandisti(0) Pirmdien Kermānšāhā Irānas rietumos tika pakārti septiņi par narkotiku kontrabandu notiesāti cilvēki, ziņo vietējās tiesas pārstāvis. “Tika pieprasīta apžēlošana visiem septiņiem, taču tā tika atteikta,” aģentūra FARS citē Kermānšāhas prokurora Modžtabas Maleki teikto. |
29.12.2010. Nacionala identitate: Premjers uzteic Latvijas nācijas garu un aicina pārvarēt kašķīgumu(0) Nācijas gars Latvijā ir labs un krīzes situācijās tauta spēj sadarboties, jo savādāk mēs nebūtu panākuši neatkarības atjaunošanu, bet savstarpējais kašķīgums ir tas, kas traucē saņemties, neesot “bedrē”, domā premjers Valdis Dombrovskis. Premjers trešdien, sarunā laikraksta “Diena” viesistabā atbildot uz žurnālistu jautājumu, minēja, ka trīs labākās latviešu īpašības ir strādīgums, pamatīgums un godaprāts. Savukārt negatīvākā īpašība, kas latviešiem bieži tiek pārmesta, ir kašķīgums un nespēja sadarboties, uzskata Dombrovskis. “Ne velti ir slavenais teiciens: kur divi latvieši, tur trīs partijas. Tā ir no tām īpašībām, par ko mums vajadzētu padomāt,” sacīja valdības vadītājs. |
Kontakti un Reklāmas izvietošana
SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm. Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected] |
Sociālie tīkli un saziņa |
Lasītākās tēmas |
Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.