Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Saeimas deputāts Jānis Dombrava šodien Saeimas plenārsēdes laikā no tribīnes “nosūdzēja” apvienību Vienotība, kuras deputāti esot balsojuši par zālē neesošajiem kolēģiem,-ziņo spektrs.com/nra.lv Lasīt vairāk

Kompānija Relativity Media nolēmusi uzņemt filmu par Dāvida cīņu ar Goliātu. Kinofilmai dots vienkāršs nosaukums – „Goliāts” (Goliath) un tās režisors ir Skots Deriksons, pazīstams arī kā filmas „Diena, kad Zeme apstājās” veidotājs,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Vecās Derības stāstu par scenāriju pārvērta topošie kinodramaturgi Džons Peins un Patriks Makkejs. Autori pieturas pie Bībelē minētajiem faktiem un vēlas patiesi pavēstīt skatītājiem par to, kā jaunais gans Dāvids, nākamais Jūdas un Izraēla ķēniņš nevienlīdzīgā cīņā ar lingas palīdzību uzveic nopelniem bagāto filistiešu cīnītāju, milzi Goliātu.

Filmas veidotāji sola to uzņemt „action” stilā. Pagaidām filmēšanas sākuma un arī pirmizrādes datumi nav zināmi.

Šodien, Itālija lūgusi Eiropas Savienībai (ES) 100 miljonus eiro (70,3 miljonus latu), lai spētu pārvarēt nelegālo imigrantu pieplūduma no Tunisijas, – informē raidsabiedrība BBC

Itālijai piederošajā Lampedūzas salā piecu dienu laikā ieradušies apmēram 5000 nelegālu imigrantu no Āfrikas, kas pārsvarā bija tunisieši. Salā izsludināts ārkārtas stāvoklis, atbraucējiem jāmitinās zem klajas debess.

Salai tuvojas arvien jauni patvēruma meklētāji. Viņi pārvietojas pārpildītās zvejas laivās. Svētdien pieci bēgļi gājuši bojā, kad laiva apgāzusies.

Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni pirmdien  telefonsarunā ar ES prezidentu Hermanu van Rompeju sacīja, ka šī problēma “ir steidzama un skar visu Eiropas Savienību”.

Itālijas iekšlietu ministrs Roberto Maroni sacīja, ka lūdzis ES palīdzību pēc valsts kārtības un drošības komitejas sanāksmes, kurā tika apspriesta imigrantu problēma.

Tunisijā janvārī tautas nemieros tika gāzts prezidents Zin el Abidīns ben Ali, bet pagaidu valdība vēl nav atrisinājusi bezdarba un citas problēmas, kas bija šo nemieru cēlonis.

No valsts plūst bēgļu straume, ko vietējā valdība nespēja apturēt, bet Itālijas piedāvājums – sūtīt papildspēkus – tika noraidīts.

Šodien, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, apspriežot ierosinājumu 6. un 7.janvāri noteikt par pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkiem, nolēma pagaidām atlikt šīs ieceres tālāko virzīšanu, -spektrs.com informēja Saeimas Preses dienests.

“Komisijā atkal apspriedām šo priekšlikumu, un kārtējo reizi jāatzīmē, ka likumā nevar noteikt kādas konkrētas konfesijas svētkus par valsts svētku dienu, jo saskaņā ar Satversmi baznīca ir atdalīta no valsts,” pauda Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (V). “Tāpat jāņem vērā, ka divu dienu ilgu svētku ieviešana nopietni ietekmētu valsts budžetu. Pēc atbildīgo ministriju aplēsēm tie būtu ap 28 miljoniem latu lieli zaudējumi, kas pašreizējos finanšu konsolidācijas apstākļos nav iespējams”, uzsver komisijas priekšsēdētāja.

Tāpat komisijā izskanēja viedoklis, ka likuma grozījumiem jābūt vērstiem uz sabiedrības vienošanu, nevis tās šķelšanu. “Šis kārtējais ierosinājums paredz svētku dienu kādas noteiktas konfesijas pārstāvjiem, bet ko darīt pārējām konfesijām un tiem, kuri ir neticīgi un nepieder nevienai reliģiskai konfesijai?” priekšlikuma autoriem vaicāja komisijas priekšsēdētāja.

“Ja likumā ierakstītu pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, tad svētkus mēs svinētu pēc diviem kalendāriem – pēc jaunā un vecā stila, jeb Gregora un Jūlija kalendāra. Tad būtu jāpārskata arī, piemēram, Lieldienu, Vasarsvētku svinēšana, kas nu gan nav pareizi,” komisijas sēdē atzina Circene.

Ņemot vērā komisijas sēdē paustos argumentus par to, vai visi pareizticīgie un vecticībnieki Ziemassvētkus tiešām svin pēc vecā kalendāra un vai valsts tādējādi viņiem neuzspiež svētkus svinēt citā dienā, komisija balsojumā nolēma atlikt grozījumu tālāko virzību un aicināja iesniegt priekšlikumus, kas būtu pieņemami visām ieinteresētajām pusēm.

Naktī uz otrdienu uz Saules noticis spēcīgākais uzliesmojums pēdējo piecu gadu laikā, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes dati,-ziņo spektrs.com/BNS

Uzliesmojums bija vērsts pret Zemi, tādēļ tuvākajās naktīs daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā, iespējama ziemeļblāzma. Pagaidām gan nav zināms, cik spēcīga varētu būt magnētiskā vētra uz Zemes un kad gaidāma tās kulminācija.

Ja magnētiskā vētra būs spēcīga, tad ziemeļblāzma iespējama arī Latvijā, jo īpaši naktī uz ceturtdienu.

>>Papildus skaistas ziemeļblāzmas fotogrāfijas<<

„Sacelšanās Ēģiptē nav tikai politiska, bet arī garīga un islāmiska,” apgalvo ēģiptiešu izcelsmes jezuīts, kristietības un islāma pazinējs Samirs Khalils Samirs,-ziņo spektrs.com/katedrale.lv

Viņš komentē 24. janvārī, tieši dienu pirms sacelšanās, iznākušo dokumentu „Islāma atjaunotne”, kas ir paspējis piesaistīt lielu sabiedrības uzmanību ne tikai Ēģiptē, bet visā arābu pasaulē. Dokumentu ir sastādījuši Ēģiptes islāma intelektuāļi ar mērķi reformēt pašreizējo, tā dēvēto „ārišķīgo” islāmu valstī. Autori pārmet, ka pēdējo 30 gadu laikā Ēģiptē lielāka uzmanība tiek pievērsta ārējam izskatam, nevis islāma garīgumam.

Tēvs Khalils aplūko dažus šī dokumenta punktus. 3. punktā tiek runāts par atšķirtību starp dzimumiem. Darba un mācību iestādēs abiem dzimumiem ir ļauts uzturēties kopā. Piemēra pēc jāmin, ka Saūda Arābijā universitātēs vienā telpā ar profesoru ļauts uzturēties tikai vīriešiem, bet sievietes atrodas blakus telpā un ar profesoru sazinās ar videoekrāna starpniecību.

6. dokumenta punktā tiek runāts par džihādu – islāma „svēto karu”. Reformatori uzsver, ka džihāds tiek vērsts pret musulmaņu zemju okupantiem. Tiek precizēts arī, ka nedrīkst nogalināt neapbruņotus ļaudis, bērnus, sirmgalvjus, sievietes, garīgās kārtas pārstāvjus. Tāpat nedrīkst uzbrukt lūgšanu namiem. Šādi džihāds tika izprasts jau kopš islāma dzimšanas. Bez tam „svētais karš” var noritēt tikai musulmaņu zemē un tā vienīgais mērķis ir ienaidnieka atvairīšana, nevis uzbrukums. Ēģiptes islāma reformatori nosoda terorismu džihāda vārdā, tai skaitā uzbrukumus Amerikas un Eiropas zemēs, kā arī vardarbības aktus, kas veikti baznīcās Aleksandrijā un Bagdādē.

7. punktā tiek runāts par ticības ārišķīgumu. Šeit teikts, ka ir jāatsakās no dažiem aizguvumiem, kas Ēģiptē ienāk no citām islāma zemēm, jo īpaši attiecībā uz apģērbu. Šī iemesla dēļ pēdējos gadu desmitos ir reģistrēti tūkstošiem gadījumu, kurās cietušas sievietes. „Ārišķīgums šodien ir izvērties par īstu reliģiju, bet patiesa sirds skaidrība un acu šķīstība netiek ņemtas vērā,” izsaka neapmierinātību dokumenta autori. Jezuītu tēvs Khalils Samirs piebilst, ka šie apgalvojumi ir ļoti tuvu Evaņģēlija mācībai. Reliģiskais turpina ielūkoties dokumentā, kurā liecināts arī, ka no kaimiņiem pārņemtās stingrās ģērbšanās manieres ir sašķēlušas ēģiptiešu ģimenes, sanaidojot savā starpā radus, jo sevišķi, vīriešus un sievietes.

Nozīmīgs punkts Ēģiptes ulemu dokumentā ir atšķirtība starp reliģiju un valsti. Tekstā tiek izmantots vārds „almaniyyah”– „laiciskums”. Tēvs Samirs atgādina, ka Tuvo Austrumu Baznīcas Sinodē bīskapi no šī vārda esot atteikušies, jo daudzi ar to izprot arī „ateismu”. Taču Ēģiptes islāma intelektuāļi dokumentā izmanto tieši šo vārdu, paskaidrojot, ka tas ir balstīts uz ideju par valsts un reliģijas šķirtību. „Laicisms”, teikts dokumentā, „nav jāuzlūko kā reliģijas pretinieks. Drīzāk tas ir aizsargs pret reliģijas politisko un komerciālo izmantošanu.” Tai pašā laikā apgalvots, ka „ir nepieņemami attālināt reliģiju no sabiedriskās dzīves”, bet ir jāļauj īstenoties „Dieva tiesībām” un „Dieva kalpa” (tas ir, cilvēka) tiesībām. Šis dokumenta punkts ir izsaucis asu reakciju lielā islāma kopienas daļā, jo laicisms joprojām tiek izprasts vienīgi kā „ateistiskais laicisms”.

Interesants pēc tēva Samira ieskatiem, ir arī dokumenta 9. punkts, kurā tiek prasīts attīrīt pirmo islāma gadsimtu mantojumu no salafisma, jeb no cilvēku izdomātiem mītiem, un no agresijas reliģijas vārdā. Dokumentā uzsvērts, ka visnozīmīgākās vērtības, kas pirms 14 gadu simteņiem ir atnestas līdz ar Korānu, ir brīvība, vienlīdzība, zināšanas, taisnība un zinātne. „Tieši uz šīm vērtībām ir jābalsta valstu attīstība un jāatsakās no salafisma, kas kalpo kā islāma sabiedrības bremzes,” teikts dokumentā. Tēvs Samirs skaidro, ka šie apgalvojumi tiešā veidā ir vērsti pret integrālisma praksi, kas apslāpē patiesā islāma garu ar dažām pārspīlētām prasībām apģērbā, ēšanā, izpratnē par šķīsto un nešķīsto, un citos cilvēku ieviestos likumos. Salafītus vada vēlēšanās atkārtot pravieša Muhameda laika garu. Tādējādi, daži uzskata, ka ir jāsēž nevis uz krēsla, bet tikai uz zemes, jo tā darīja Muhameds. Daži iedomājas, ka zobus drīkst tīrīt vienīgi ar miswak irbulīšiem, kas izgatavoti no kāda Saūda Arābijā augoša krūma, utt.

Diemžēl, spriežot vismaz pēc Internet komentāriem, lielākā sabiedrības daļa (apmēram 90%) Ēģiptē ir noskaņota pret šo dokumentu, kurā izskan aicinājums uz lielāku iekšējo reliģiozitāti un uz atteikšanos no dažām ārišķīgām formām. Tēvs Samirs Khalils Samirs stāsta, ka sabiedrība ir kritusi par upuri farizejiskumam. Arī daudzas institūcijas neatbalsta intelektuālos domātājus, kas uzsver uz garīgumu balstītas atjaunotnes nepieciešamību. Salafisms ir kļuvis par sava veida „opiju tautām”. Lielā mērā tas ir pamatā arī pašreizējiem sabiedrības nemieriem, kas plosās dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs. Cilvēku uzmanība vairāk ir pievērsta ārējām, otršķirīgajām reliģiskajām praksēm, tai pašā laikā aizmirstot par patiesu attīstību un labklājību. Tas ir izdevīgi politiskajām varām. Šīs varas patiesībā arī veicina salafismu, lai iedzīvotāji neinteresētos par politiku.

Sakarā ar plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju par ASV uzņēmuma Little iApps izstrādāto iPhone programmu, lai palīdzētu katoļiem apgūt grēksūdzes procesu, Vatikāna preses sekretārs sniedza mutisku paskaidrojumu:

“Ir būtiski saprast, ka Gandarīšanas sakramentā ir nepieciešams personisks dialogs starp penitentu un bikstēvu, un bikstēva dotā absolūcija jeb grēku piedošana. To nevar aizstāt ne ar kādu datora lietotājprogrammu. Uz to ir jāliek uzsvars, lai izvairītos no jebkādām neskaidrībām. Nekādā gadījumā nevar runāt par grēksūdzi caur iPhone,” teica priesteris Federiko Lombardi,-ziņo spektrs.com/katedrāle.lv

Šodien pasaulē daudzi cilvēki lieto jaunās tehnoloģijas, lai lasītu un pārdomātu, piemēram, Bībeles vai lūgšanu tekstus. Līdz šim ticīgie veica sirdsapziņas izmeklēšanu, balstoties uz lūgšanu grāmatās publicētajiem jautājumiem. iPhone var kļūt par pastorālās aprūpes digitālo palīgmateriālu, bet nekad un nekādā gadījumā tas neaizstās Izlīgšanas sakramentu, jo pieņemt grēksūdzi un atlaist grēkus var vienīgi priesteris, uzsvēra Vatikāna preses sekretārs.

Biedrība “Tautas Lūgšana” sadarbībā ar Rīgas, Ķekavas, Bauskas un Kuldīgas draudzēm organizē Dieva meklēšanas nedēļu no 14.-20. martam ar noslēguma konferenci “Meklēsim Dieva vaigu”,-spektrs.com ziņo „Tautas Lūgšanas” organizators Jānis Sadovskis

Konferencē aicināti piedalīties un kalpot visu Latvijas konfesiju vadītāji, kalpotāji un draudžu pārstāvji.

Par patreizējo stāvokli Latvijā „Tautas Lūgšanas” organizators Jānis Sadovskis komentē: “Esam pateicīgi Dievam, ka Viņš mums uzticējis šo skaisto zemi Latviju. Ir prieks, ka mūsu valsts ir viena no retajām pasaulē, kur dažādu  konfesiju un draudžu  pārstāvji  ir gatavi sēsties pie viena galda raugoties uz kopīgo nevis meklējot atšķirīgo. Mēs visi esam Kristus miesas locekļi – ar savu aicinājumu, lomu un uzdevumu. Tikai kopā mēs varam būt viens vesels. Esot kopā mīlestībā, pazemībā un sadarbībā, Dieva godība var bagātīgi izlieties pār visu Kristus miesu. Uz to mūs aicina Kristus ne tikai vārdos, bet arī darbos. Šodien daudzi tic Dievam, zina par Jēzu un Svēto Garu, apmeklē baznīcu, kalpo, bet nav iepazinuši Dievu personīgi, nav dziļas atklāsmes par Dievu kā savu Tēvu! Svētais Gars aicina mūs visus sanākt kopā, lūgt un runāt par to, kas ir personīgas attiecības ar mūsu Tēvu Debesīs, kāpēc tās vajadzīgas un kā tās veidot? Kāda ir dziļu attiecību ar Dievu nozīme manā, manas ģimenes, draudzes un tautas dzīvē? Mums katram ir sava  īpašā  pieredze, ar ko aicinām dalīties.

„Tautas Lūgšanas” galveno mērķi biedrības “Tautas Lūgšana” un organizators Jānis Sadovskis skaidro šādi: „Šis laiks raksturīgs Latvijas cilvēkiem ar ekonomiskām un sadzīves grūtībām. Ir skaidrs, ka neskatoties uz ekonomiskiem zaudējumiem, vislielākie zaudējumi ir tie, kas skar cilvēku personīgās dzīves un dvēseles. Daudzi ir izmisumā, meklē izeju, bet neatrod. Mēs ticam, ka atbilde ir Dievā. Šajā laikā mēs vēlamies mudināt cilvēkus daudz dziļāk un nopietnāk pievērsties Debesu Tēvam un meklēt Viņu.”

Biedrība „Tautas Lūgšana” dibināta ar mērķi konsolidēt dažādu konfesiju baznīcas un ticīgos, apvienojot Latvijas sabiedrību, turpināt integrēt tajā kristīgās morāles vērtības, kas balstītas Svētajos rakstos.

Norises laiks:

Dieva meklēšanas nedēļas pasākumi notiks Rīgā, draudzē „Cerība” Nometņu ielā 31 un Kuldīgā, Pilsētas laukumā 4, “Mārtiņzālē”. Katrā pilsētā dievkalpojumos kalpos dažādu konfesiju draudžu mūziķi ar slavēšanu un sludinātāji ar Dieva Vārdu. Konferences īpašais viesis Starptautiskās kustības „Dieva meklētāji” kalpotājs Aleksandrs Čuvirovs no Ukrainas.

Programma:

14.03. –16.03. – Mācību semināri par lūgšanu dzīvi un Dieva meklēšanu.

17.03. – Gavēņa diena, lūgšana un pielūgsme visas dienas garumā.

18.03. –20.03. Konference ar 6 dievkalpojumiem, kuros kalpos dažādu konfesiju sludinātāji un slavētāji.

Lūgšanu nedēļas mērķis: 1) Aktualizēt jautājumus par lūgšanu dzīvi, Dieva meklēšanu un personīgām attiecībām ar Dievu, paceļot tieši šos jautājumus pāri visiem citiem. 2) Aicināt ar savu īpašo pieredzi dalīties dažādu konfesiju pārstāvjus, veicinot vienotību un savstarpējo sapratni starp dažādām draudzēm.

Vēršamies pie Jums ar lūgumu atbalstīt šo ieceri un plānot piedalīšanos!

Latvijai ir nepieciešami cilvēki, kuru sirdīs deg mīlestībā uz savu Debesu Tēvu, un kuri pazīst Viņu personīgi. Mēs ticam, ka personīgas attiecības ar Dievu ir solis ceļā uz garīgo atmodu Latvijā, baznīcā un ikviena cilvēka dzīvē.

Pasākumu var arī atbalstīt finansiāli:

Biedrība „Tautas lūgšana”, Nometņu iela 31, Rīga

Reģistrācijas Nr.40008148025

AS SEB banka, UNLAV2X

Konts: LV15UNLA0050015367224

Sīkāka informācija www.tautaslugsana.lv vai pa tālruni 29296541.

Kā jau SPEKTRS rakstīja par vienu no Latvijas nacionālām bagātībām- valsts valodu, tad tagad parādījusies jauna ziņa par valsts valodas nozīmes izpratni (darba likuma grozījumu ietvaros).

Saeimas sēdē tika noraidīts Nacionālās apvienības “VL”/”TB”/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā (206/Lp10), kurš paredzēja aizliegumu, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības un to laikā noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, tādējādi pasargājot latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū, Latvijas teritorijā. Kā arī svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.

Izvirzīt grozījumus Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. “Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī,” teikts vēstulē.

Pret:  ”VL”/”TB”/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers (“Par labu Latviju”) (video).

Atis Lejiņš, deputāts no ( „Vienotības”) izteicās, ka nesaprotot kāpēc (VL) vispār ir iesniedzis nekvalitatīvu likumprojektu, kuru realizācija var nest lielas problēmas.

Domājams, ka Atis Lejiņš arī nesaprot, kāpēc pirms likuma iesniegšanas tiek organizētas darba komisija, kurās likumprojektus pārdomāt un noslīpēt, bet, ja Vienotību tas neinteresē…

Īpatnēji noraudzīties, kā vēlēšanu laikā („Vienotība”) skandināja nacionālo interešu aizsargāšanas tēmu, bet tagad paši nostājas „pret” pozīcijā.

Darba likuma grozījumus atbalstīja -34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis “pret” un “atturos” tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.

Saeimas balsojums par („VL-TB/LNNK”) piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā

PAR:  34

Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).

PRET:  32

Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).

ATTURAS:  22

Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).

NEBALSO:  4

Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).