Kā jau zināms, notiek parakstu vākšana par Satversmes 112.panta grozījumiem.

Lai rosinātu izmaiņas Satversmes 112.pantā, kas to izteiktu šādā redakcijā: „112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.” Likumprojekta pārejas noteikumos savukārt ir noteikts, ka ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā.

Parakstīties par valsts valodu valsts skolās varēs

ceturtdien, 27. janvārī no plkst. 16:00 – 20:00,

piektdien, 28. janvārī no plkst. 16:00 – 20:00

sestdien, 29. janvārī no plkst. 12:00 – 18:00

Rīgas Latviešu Biedrības namā – līdzi nepieciešama derīga Latvijas Republikas pilsoņa pase.

Latvijas ebreju kopiena pieprasa holokausta laikā atsavinātā īpašuma kompensēšanu un atdošanu. Šajā sakarā Latvijā ieradies ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos, lai apspriestu holokausta laikā atsavinātā ebreju kopienas un bezmantinieku īpašuma atdošanu. “Kompensācijas apmērs varētu būt aptuveni 30 miljoni latu.”- skaidroja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V).

Masu medijos izskan versijas, ka jautājumu par ebreju īpašumu atdošanu un kompensēšanu aktīvi virza ASV, pozitīva risinājuma gadījumā krīzes pārņemtajai valstij pretī solot ASV investīciju plašāku ieplūšanu. Ebreju organizāciju lobijs ASV ir spēcīgs, un ASV, kā Latvijas startēģiskais partneris, te var izdarīt spiedienu.

Tikmēr pētījumu aģentūras TNS Latvia janvārī veiktais pētījums liecina, ka vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij nebūtu jāizmaksā kompensācijas ebreju kopienai.

ASV īpašā sūtņa holokausta jautājumos Duglasa Deividsona vizītes laikā līdz šim notikušās tikšanās ar Latvijas amatpersonām prezidents uztver kā dialogu, kur abas puses izklāsta savu viedokli un tiek meklēti risinājumi, aģentūrai LETA sacīja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.

Tomēr vizīte vēl nav beigusies, un pagaidām Latvijas prezidentam Zatleram nav bijusi iespēja uzklausīt amatpersonas, kas ir tikušās ar ASV sūtni.

Pēc Zatlera domām, jautājums par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai par nacistu okupācijas laikā atņemtajiem īpašumiem ir jādiskutē no juridiskā un morālā aspekta.

Šis ir nopietns jautājums, kas prasa vispusīgu un rūpīgu analīzi, uzskata Zatlers.

Deividsons šodien pēc Saeimas Ārlietu komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka ebreju kopienai ir jāatdod holokausta laikā atņemtie īpašumi, nevis jāatmaksā nauda.

“Cik man zināms, mēs nerunājām par naudas summu, bet to, kas viņiem ir piederējis,” sacīja Deividsons, uzsverot, ka tā ir atšķirība no pirms vairākiem gadiem Latvijas parlamentā skatītā likumprojekta. Viņš pieļāva, ka jautājumu, ko darīt ar pašlaik aizņemtajiem īpašumiem, būs jārisina likumdošanas ceļā, jo ir veidi, kā veikt restitūciju vai pasākumus, lai šīs ēkas varētu izmantot.

“Es esmu vienkāršs amerikānis, kura valstī ir princips, ka, ja tev atņem īpašumu, tev ir tiesības to atgūt. Informējiet mani, ja Latvijā ir citāda juridiskā sistēma,” sacīja ASV sūtnis, uzsverot, ka arī citām grupām, piemēram, dažādām kristiešu konfesijām, ir jābūt tiesībām atgūt savus īpašumus.

Viņš uzsvēra diskusijas sākšanas nozīmīgumu, jo holokausta kontekstā tas ir vēl nenokārtots jautājums, kura atrisināšana uzlabos Latvijas tēlu un reputāciju.

“Jūsu valsts nav vienīgā ar šādu situāciju,” sacīja sūtnis, norādot, ka šis ir aktuāls jautājums arī Lietuvā un visā Centrāleiropā.

Deividsons norādīja, ka nav šeit ieradies, lai diktētu, kas ir jāpieņem, vai lai nosauktu konkrētus skaitļus vai kompensācijas apjomu, – viņš arī nezinot, par cik daudziem īpašumiem ir runa.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka notiek dialogs ar ebreju kopienu, tomēr svarīgi esot nodalīt iespējamo īpašumu kompensāciju no valsts budžeta maksājumiem, par kuriem esošajā situācijā nevarot būt runa.

Ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piebilda, ka kompensācijas tiek prasītas par vairākiem īpašumiem Latvijā, kuriem nav juridiski tiesiskas pārmantojamības, – ebreju organizācijas, kam piederējuši šie īpašumi, ir likvidētas, cilvēki ir gājuši bojā.

Ņemot vērā demokrātijas un tiesiskuma principu, patiesība ir kaut kur pa vidu – “soli pa solim ir jāpēta situācija, tad var saprast, kas īsti ar katru konkrēto īpašumu ir”, uzskata Kristovskis un piebilst, ka šādi paši kompensāciju principi būtu jāattiecina uz visu nāciju cietušajiem.

Deividsona vizīte Latvijā būs pirmā kopš viņa amatā stāšanās 2010.gada aprīlī, un tās laikā plānots apspriest Deividsona mandātā ietvertos jautājumus – holokausta izglītība, piemiņa, pētniecība un īpašumu restitūcija.

Vizītes laikā tiks diskutēts par restitūciju izmaksu jeb finansiālu atlīdzināšanu ebreju kopienai par sabiedrisko un bezmantinieku ebreju īpašumiem, par kuriem vēl nav samaksāta kompensācija un kuri nacistu okupācijas laikā tika atņemti kopienai vai arī ebrejiem, kuri un kuru ģimenes tika nogalinātas holokaustā.

“Tā kā ebreju organizācijas nacistu okupācijas laikā tika iznīcinātas, tad ebreju kopiena nevarēja izmantot restitūciju pieprasīšanas laiku sākuma posmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tagad, kad ebreju kopiena ir sevi atjaunojusi, ASV vēlme ir atbalstīt dialogu starp Latvijas valdību un kopienu, lai atrisinātu šos būtiskos jautājumus, kas saskan ar Prāgas pamatnostādnēm, ko pagājušā gada jūnijā atbalstīja Latvija, ASV un 41 cita valsts,” skaidroja ASV vēstniecība.

“Pirms nomirst pēdējie holokaustā izdzīvojušie, šie īpašumi noteikti ir jāatdod atpakaļ,” uzsvēra ASV vēstniecība, norādot, ka saskaņā ar Prāgas pamatnostādnēm, ja īpašuma atgūšana nav iespējama, piemērots risinājums ir taisnīga kompensācija.

Vineta Mozumača ir dedzīga slavētāja kristiešu centrā „Prieka Vēsts”. Viņa ir ne tikai laba mikrofona turētāja, bet arī prot labi savaldīt automašīnas stūri. Paklausīga Dieva meita, kura ievēro ceļu satiksmes noteikumus. Bet kas būtu, ja ātrums kļūtu lielāks un negadījuma brīdi slavētāja rakātos rokas somiņā meklēdama lūpu krāsu vai aizrautīgi runātu pa mobilo telefonu, nav zināms. Taču kā viņa pati piebilst ”Kas mani sargā, tas nesnauž.”

Vinetas stāsts

Piektdienas vakarā braucu uz laukiem apciemot savu mammīti. Iebraucot Varakļānos, ļoti izteikti samazināju ātrumu (līdz 35-40 km/h), kas man ir netipiski, īpaši zinot, ka Varakļānu nomalē mašīnas brauc ļoti maz, nemaz nerunājot par to, ka tur kādreiz varētu sastapt ceļu policiju. Taču tad, vienā mirklī, kreisajā pusē no mājas pagalma atpakaļgaitā burtiski iznesās melns Audi un ietriecās manas mašīnas priekšējā daļā. No trieciena Audi apgriezās otrādi un ar priekšpusi noskrāpēja arī manas mašīnas aizmuguri, no kā mašīnai izsprāga drošības spilveni, bet es paliku neskarta. Kopumā mašīnai bija sabojāta priekšējā kreisā puse un nedaudz aizmugure, bet vidus daļa, kur sēdēju es, palika neskarta!

Saprotu, ka lielāku iespaidu uz cilvēkiem atstātu liecība, ja mašīna būtu samīcīta lupatu lēveros, tad vēl aizdegtos, bet es iznāktu no liesmām sveika un vesela. Taču tobrīd un arī tagad es labi apzinos, ka velna mērķis bija mani IZNĪCINĀT tā, lai nekas nepaliktu pāri! Un ne jau viņš apžēlojās – “ai, nu šito tikai pabiedēšu.” Nē, tas bija Tas Kungs, Mans Sargs, kurš bija nomodā par mani, ka man ne mats no galvas nenokrita!

Tajā visā es arī piedzīvoju tādu Dieva spēku, par kuru ikdienā nemaz neapzinājos, ka tas ir manī. Tāpēc īsi aprakstīšu tālākos notikumus.

No Audi izleca četras iereibušas sievietes un sāka lamāt mani rupjiem vārdiem, piesaucot manu matu krāsu. Viņas uzvedās tik agresīvi, it kā es būtu izraisījusi negadījumu. Protams, zvanīju policijai. Kamēr runāju, sievietes sāka apzināties situāciju. Divas ieleca mašīnā un brauca projām, pārējās ar augumiem centās noslēpt mašīnas numurzīmi. Skaidroju, ka nedrīkst mainīt negadījuma apstākļus, uz ko palicējas kliedza, lai tik bēgot prom. Numuru tomēr paspēju saskatīt un pēc tā policija vēlāk atrada vainīgo personu.

Palikušās sievietes iegāja mājā un pēc mirkļa, saģērbušās un skaļi klāstot savu viedokli par mani, aizgāja virzienā, kur aizbrauca Audi. Paliku viena tumsā ar sasistu mašīnu. Iesēdos mašīnā, lai pielūgtu Dievu un pateiktos, kad pēkšņi lielā ātrumā piebrauca cita mašīna. Strauji nobremzēja, un no tās izvēlās četri iereibuši jaunekļi, kas skaļi lamādamies nāca uz manu pusi. Paķēru telefonu, lai zvanītu uz Rīgu. Zināju, ka tieši 21:00 beidzas Bībeles skola un gribēju lūgt, lai lūdz par mani, jo sapratu, ka negribu būt viena šajos apstākļos. Tai brīdī telefonam „nomira“ baterija…

Tālāk viss notika burtiski sekundēs – paspēju tikai domās piesaukt Debesu Tēvu un… tā vairs nebiju es, kas atradās uz ceļa. Ar dzelžainu apziņu „ES NEESMU VIENA, MANS AIZSTĀVIS IR AR MANI“, izkāpu no mašīnas un gāju pretī puišiem, runādama uz tiem – kāpēc viņu draudzenes aizmukušas, vai nesaprot, ka sataisījušas sev nepatikšanas. Teicu, lai zvana, ka tās brauc atpakaļ, jo, kamēr policija nav atbraukusi, ir iespēja ko labot.

Domāju, ka neesmu no bailīgajām, bet tā nebiju es, kas runāja, tas bija spēks un drosme no Dieva. Slava un pateicība Viņam par to! Augstākais 2-3 minūtes puiši vēl mēģināja saglabāt bravūru, bet tad sāka nostāties manā pusē. Viens sazvanīja policijas inspektora brāli, lai kaut ko ar viņu sarunātu, jo pats neceļot klausuli. Otrs mēģināja sazvanīt kādu citu glābēju… Tad abi konstatēja, ka izsaukumu nav iespējams atcelt, jo esmu sazvanījusi Madonu. Es vienkārši zvanīju uz 112. Puiši ne tikai norima, bet arī uztraucās, vai man viss esot kārtībā.

Jāsaka, ka lauku jaunekļi pat dzērumā bija pieklājīgi. Pirms aizbraukšanas viņi atvainojās, ka nevarot palikt, jo esot dzēruši un tūlīt būšot policija. Arī policisti bija laipni un atsaucīgi. Varakļānu policija atvainojās par to, ka kaut kas tāds vispār noticis viņu pilsētā.

Nudien, es tiku no Debesu Tēva un cilvēkiem lutināta! Bet visu šo laiku, arī tās stundas, ko pavadīju policijā, manā sirdī skanēja Psalms: “Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi. Viņš neļaus manai kājai slīdēt; KAS MANI SARGĀ, TAS NESNAUŽ” (Ps. 121:2-3).

TAS KUNGS IR MŪSU SARGS, UN VIŅŠ IR NOMODĀ!

Redakcijas piebilde: lieta vēl nav pabeigta, bet – ja Dievs dod uzvaru, tad dod uzvaru līdz galam.

Papildinājums: No notikuma vietas autoavārijas izraisītāja bija bēgusi un vēlāk slēpās. Tagad pēc jaunākām ziņām noskaidrots, ka policija atradusi vainīgo mašīnu, autovadītāja ir sodīta un Vinetai nebūs jāsedz arī remonta pašrisks. TAS KUNGS IR UZTICAMS LĪDZ GALAM!

Mēs zinām, kā sauc cilvēkus, kas pārdod savu miesu. Bet, kā saukt tos, kas veicina savas tēvzemes izpārdošanu ārzemniekiem? Šos apzīmējumus mums piemeklēs nākamās paaudzes, ja neatcelsim Imigrācijas likuma punktus, kas paredz piešķirt uzturēšanās atļaujas Latvijas zemes izpircējiem.

Ceturtdien, 27. janvārī Saeimas balsojums izšķirs, vai Latvija turpinās iesākto Krievijas un citu austrumu valstu bandītu pievilināšanu. „Visu Latvijai!” ir ierosinājusi grozījumus likumā, kas atceltu pazemojošās normas, bet mums vajadzīga arī Tava palīdzība:

Ceturtdien, 8.30 pie Saeimas notiks pikets, lai atbalstītu „Visu Latvijai!” priekšlikumus. Lūdzu Tevi piedalīties, aicināt līdzi draugus un informēt par to arī citus! Ilgāks miegs vai slinkums šoreiz būtu pārāk vāji argumenti.

Par latvisku Latviju!

Romas pāvests Benedikts XVI pirmdien aicināja katoļus internetu izmantot atbildīgi, brīdinot jauniešus nebanalizēt reliģiju un attiecības cilvēku starpā neaizvietot ar virtuālo komunikāciju,-ziņo spektrs.com/LETA

“Ir svarīgi vienmēr atcerēties, ka virtuālais kontakts nevar un tam nevajadzētu aizstāt tiešu cilvēku kontaktu ar cilvēkiem visos mūsu sabiedrības līmeņos,” savā vēstījumā par godu 45.Pasaules sociālo komunikāciju dienai uzsvēra pāvests.

Pasaules sociālo komunikāciju diena ar tēmu “Patiesība, pasludināšana un dzīves autentiskums digitālajā laikmetā” tiks atzīmēta 5.jūnijā, bet pāvesta runa tika publiskota jau pirmdien, 24.janvārī, kad tradicionāli tiek pieminēts žurnālistikas aizbildnis svētais Francisks no Sales.

Pāvests aicināja kristiešus “apvienoties ar pārliecību un atbildīgu radošumu” sociālajos tīklos, ko viņš raksturoja kā “neatņemamu cilvēka dzīves daļu”.

Benedikts XVI aicināja jaunākās paaudzes “lietderīgi izmantot savu klātbūtni internetā” un uzsvēra to, cik svarīgi ir sazināties “godīgā, atklātā, atbildīgā un citus cienošā” veidā.

“Patiesība, ar ko mēs cenšamies dalīties, negūst nopelnus, pateicoties popularitātei vai tai pievērstajai uzmanībai. Mums tā jādara zināma tās viengabalainībā, nevis to atšķaidot, (..) lai padarītu to pieņemamāku,” uzsvēra pāvests.

Benedikta vēsts “ir bagāta un pozitīva, jo mūsdienu sabiedrībā mēs riskējam banalizēt komunikāciju”, runājot ar žurnālistiem, norādīja Pontifikālās Sociālo komunikāciju padomes vadītājs Klaudio Marija.

Pasaules sociālo komunikāciju dienu ieviesa Otrais Vatikāna koncils 1963.gadā, un vairumā valstu tā tiek svinēta svētdienā pirms Vasarsvētkiem.

Kopš Benedikta XVI kļūšanas par pāvestu 2005.gadā Vatikāns aktīvi pievērsies komunikācijai sociālajos medijos un tagad ir pārstāvēts tādās vietnēs kā “YouTube” un “Facebook”.

Pērn, Liepājas ebreju draudze ir prasījusi atteikties no uzņēmuma “Rapsoil” ieceres būvēt vairākus vēja ģeneratorus līdzās Otrā pasaules kara laikā nogalināto ebreju upuru memoriālam un ap piemiņas vietu noteikt lieguma zonu. Uzsvērts, ka nav iebildumu pret vēja parka projektu kā tādu, taču pretenzijas rada iecerētā atsevišķu vēja ģeneratoru uzstādīšana tik tuvu memoriālam.

Savukārt šodien, Liepājas domes vadība tikusies ar Izraēlas pagaidu pilnvaroto lietvedi Naftali Tamiru (Naftali Tamir), kurš lūdzis pašvaldībai pārdomāt vēja elektrostaciju parka izvietojumu, lai tas neskartu Šķēdē izveidoto nacisma upuru piemiņas vietu,- ziņo spektrs.com/BNS

Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele pavēstīja, ka domes priekšsēdētājs Uldis Sesks iepazīstinājis pilnvaroto ar esošo situāciju, vēršot uzmanību uz jūras krasta erozijas novēršanu, ņemot vērā to, ka vēja elektrostaciju parka projekta ietvaros paredzēts stiprināt krasta līniju.

Šī vēja parka būvniecība tiek nopietni pārdomāta, ņemot vērā 3 aspektus: 1) jūras krasta erozijas novēršana; 2) Liepājas notekūdeņu stacijas infrastruktūras droša ekspluatācija; 3)Šķēdes memoriāla kā piemiņas vietas saglabāšana.

Starp šiem trim aspektiem ir jāatrod kompromiss, atzinis Sesks.

Izraēlas Valsts pagaidu pilnvarotais lietvedis ar domes vadību – Sesku, kā arī viņa vietniekiem Gunāru Ansiņu un Silvu Goldi – tikšanās laikā pārrunājis arī sadarbības iespējas ar Izraēlu.

Tamirs izteicis vēlmi veicināt ciešākus kontaktus starp abām valstīm.

Piemēram, veidot sadraudzību starp Liepāju un kādu Izraēlas pilsētu, būtu viena no sadarbības iespējām. Tikšanās laikā pārrunātas arī sadarbības iespējas izglītības jomā.

Golde izteikusi priekšlikumu veicināt abu valstu sadarbību virtuālajā vidē, taupot līdzekļus šajā ekonomiski smagajā laikā.

Ir laista klajā Džona Lenoka grāmata „Dieva kaprači”. Šeit grāmatas autors raksturo mūsdienu ateistus kā agresīvus kristiešu nīdējus, kuru argumenti tajā pašā laikā ir bērnišķīgi un neadekvāti,- ziņo spektrs.com/lkr.lv

Oksfordas profesors Džons Lenoks ir matemātiķis un viens no mūsdienu vadošajiem kristīgās ticības aizstāvjiem zinātnes pasaulē. Viņš ir lielisks debašu meistars, kas drosmīgi un ar panākumiem diskutē ar pārliecinātiem ateistiem. Lenoks uzaudzis kristīgā ģimenē, kur vecāki viņu pieradināja domāt, iedrošināja pievērsties zinātnei un uztvert to mijiedarbībā ar ticību Dievam.

Mierpilnais Lenoks necenšas debatēs uzvarēt par katru cenu, bet viņa nosvērtība un matemātiķa loģika palīdz kareivīgajam ateismam pretī likt ticamu alternatīvu kristietībā.

Viņš arī iedrošina kristīgos jauniešus nebaidīties pievērsties zinātnei, jo tā ir darba rīks, ko Dievs devis cilvēkam.

Atklāsmi, ka Dievs ir par zinātnes attīstību, Džons Lenoks saskata Radīšanas stāstā 1. Mozus grāmatā, kur Dievs, pats nosaucis vārdos daļas no radītās pasaules, pēkšņi nodod cilvēka ziņā uzdevumu – nosaukt vārdos dzīvniekus un valdīt pār tiem. “Dievs ir radījis brīnišķīgu pasauli, un Viņš grib, lai mēs to pētām un mācāmies izprast”, saka izcilais zinātnieks kristietis.

„Latviešu tautas vēsture ir bagāta ar varonības un izcilības piemēriem. Viens no tiem – 1991. gada barikādes – īpašs ar to, ka vēl ir svaigā cilvēku atmiņā,”- Raivja Dzintara teikto ,-ziņo spektrs.com/vl.lv

Neatkarīgi no tā, kā barikādēs sargātā brīvība tika vai netika vēlāk izmantota, šis piemērs apliecina mūsu spēku tajos brīžos, kad kopīgās intereses spējam pacelt augstāk par savām privātajām. Gatavība ar kailām rokām sargāt savu valsti, doties pie barikāžu ugunskuriem, zinot, ka varbūt savus tuvos vairs nekad neredzēs… Tas ir tas, par ko teicam paldies katram barikāžu dalībniekam – arī tiem, kas šodien vilšanās un citu dzīves nastu nospiesti, tā laika ideāliem vairs nespēj ticēt.

Tas, kā cilvēki prot atcerēties un turēt godā šādus notikumus, liecina par tautas izredzēm veidot savu nākotni. Tāpēc aicinu ikvienu būt aktīviem 20. janvārī – piedalīties pasākumos un apliecināt, ka tā laika ideāli arī šodien ir dzīvi. Īpaši simboliski un svarīgi tas būtu paaudzei, kas barikāžu dienās vēl bija bērni vai nebija dzimuši.

Ceturtdien, 20. janvāra rītā pulksten 10.00 Doma laukumā tiks iekurts barikāžu piemiņas ugunskurs. Barikāžu dalībnieki un ikviens, kam šie notikumi svarīgi, visas dienas garumā varēs sildīties pie ugunskura un domās atgriezties 20 gadu senajos notikumos. Pulksten 16.00 pie Brīvības pieminekļa notiks ziedu nolikšana. Pulksten 18.00 atceres brīdis un kopīga himnas dziedāšana pie ugunskura Doma laukumā. Savukārt, ap 20.30 turpat notiks sadziedāšana ar tautā mīlētiem mūziķiem.

Šogad barikāžu dienā pirmo reizi notiks arī vērienīgs barikāžu atceres pasākums internetā. Kustība Ugunskurs.lv sadarbībā ar LNT piedāvā iekurt virtuālos Latvijas aizstāvības ugunskurus un atstāt savu novēlējumu Latvijas cilvēkiem. Ikvienam, kurš iekurs ugunskuru, būs iespējas sevi un pārējos domubiedrus atrast kartē un iepazīt.

Esmu dzirdējis kritisku viedokli, ka jādedz īstie ugunskuri, nevis jāveic šādi pasākumi interneta telpā. Nenoliedzot, ka nekas nevar aizstāt dzīvu uguni un aicinot to iekurt ikvienam, kam tas ir iespējams, tomēr arī interneta telpas nozīmi nevajadzētu noliegt. Nekur nav teikts, ka interneta vidē pozīcijas jāatdod kosmopolītiem un cilvēkiem bez augstākiem ideāliem. Tā ir laba iespēja būt šajā nozīmīgajā dienā visiem kopā, neatkarīgi no atrašanās vietas. Uz to arī aicinu.

Ar Gunta Rāvja atbalstu tiek uzsākta katedrāles atjaunošanas akcijas „SVET” otrā kārta.

Līdz ar pazīstamā Krievijas ikonogrāfa Georgija Mironova unikālo sienu gleznojumu pabeigšanu Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē turpinās vērienīgie atjaunošanas darbi. Lielākās Latvijā īstenotās kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas “SVET” ietvaros jau pilnībā rekonstruēta dievnama fasāde, savukārt šogad plānots apzeltīt katedrāles zvanu torņa kupolu. Lai varētu uzsākt projektu, akcijas “SVET” patrons un darbu iniciators Guntis Rāvis ir veicis pirmo ziedojumu 40 000 Ls apmērā, taču lai pilnībā pabeigtu visu iecerēto ir nepieciešams sabiedrības atbalsts.

Ikvienam ir iespēja iesaistīties katedrāles atjaunošanas projektā un ziedot vienu latu, zvanot pa tālruņa numuru 90006288, ar pārskaitījumu Vizuālās mākslas veicināšanas fondam uz AS „SEB Banka” kontu LV28UNLA0050015883515, kā arī portālā Ziedot.lv.

Atbalstīt projektu un kļūt par gaismas kustības jeb „SVET” dalībniekiem, iedzīvotāji varēs visu projekta laiku, līdz pat septembrim.

>>Pilns teksts SPEKTRS žurnālā<<

Iepriekš ziņots, ka muzikālā grupa 1:16 Kliķe ir klajā izlaidusi CD “Kristīgā Glance”. Bet tagad grupa sniedz jaunu unikālu iespēju.

Lejupiesvētī!

Šādu iespēju ikvienam sniedz 1:16 Kliķes repa izpildītāju grupas autors Dāvids Gleške.

Dāvids pauž savu nostāju ar vārdiem: „ Lai latviešu tauta uzzin, ka mēs nekaunamies Kristus dēļ un mēs godinām Viņa Vārdu.”

Dāvids aicina: „Pievienojies Romiešiem 1:16 kustībai.”

Lejupiesvētī! bez maksas. Spied šeit!