Garīgo lietu padomes sēde lemusi par kristīgās mācības pasniegšanas ieviešanu vidusskolā.

Romas Katoļu Baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats un Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags vēstulē ministru prezidentam Valdim Dombrovskim lūdza rast iespēju izskatīt neapmierinošo morālo stāvokli skolās, saskatot arī nepieciešamību kristīgās mācības pasniegšanas iespējām vidusskolā.

Šie un citi jautājumi bija jāizskata Garīgo lietu padomes sēdē, kas bija paredzēta 2010. gada 15. aprīlī, taču toreiz nenotika, kā ziņo Latvijas Republikas Tieslietu Ministrija.

Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas rīkojumu, izpildot Ministru prezidenta 2010. gada 14. februāra rezolūciju Nr. 20/R-301- jurkol un Nr. 20/R-302-jurkol un pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 10. novembra noteikumu Nr. 1307 „Garīgo lietu padomes nolikums” 8. punktu, saņemta informācija, ka Garīgo lietu padomes sēde notika 2010. gada 4. jūnijā plkst. 16:00 Ministru prezidenta zālē Brīvības bulvārī 36, Rīga, 3. stāvā.

Garīgo lietu padomes sēdes darba kartībā bija paredzēti šādi jautājumi:
1. Kristīgās mācības pasniegšanas ieviešana arī vidusskolā (vismaz no 4. līdz 6.klasei).
2. Eiropas Savienības iniciatīvas saistība ar kristīgo vērtību sistēmu.

Šajā mēnesī ar Kardināla Jāņa Pujata ierosmi jautājums ir aktualizējies.

„Par”

Pujats aicina deputātus iestāties par obligāto kristīgo mācību

Kardināls Jānis Pujats, uzrunājot Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā sanākušos, atgādināja, ka tradicionālās konfesijas ir vienojušās aicināt likumdevēju no nākamā gada 1.septembra skolās ieviest obligātu Bībeles mācību, norādot, ka atbalstu šai idejai jau paudusi apvienība „Par labu Latviju!”. „Mēs aicinām visus pārējos Saeimas deputātus šajā svarīgajā jautājumā parādīt savu labo gribu,” sacīja Pujats.
Savā sprediķī Pujats pasauli salīdzināja ar lielu trokšņainu tirgu, bet dvēseli ar svētvietu, kurai nepieciešams prieks, tīrība un saskaņa ar Dievu. Runājot par ideāliem, kas vajadzīgi mūsdienu cilvēkiem, Pujats norādīja uz Evaņģēliju, kas par augstāko garīgās dzīves mērķi izvirza prasību mīlēt cilvēkus kā sevi pašu.
Pujats aicināja Saeimas deputātus atbalstīt kristīgo konfesiju priekšlikumu skolās ieviest Bībeles mācību, kuras ietvaros bērni tiku iepazīstināti ar Bībeli, kurai vēsturiski ir bijusi un vēl arvien ir nozīmīga loma Eiropā. Ja vēl 9.Saeima nobalsotu par likumprojektu ”Bībeles mācība”, tad tā skolās varētu tikt ieviesta jau 2011.gada 1.septembrī.
Pujats cilvēkus mudināja aizdomāties arī par to, kam viņi uztic savas dvēseles pestīšanu.

“Pie vienkāršās un tīrās Kristus Evaņģēlija mācības nejauciet klāt to putru, ko vāra baltu zintnieki, dievturi, Delpers, jogi, astrologi, burvji un visādi māņticīgie un fantazētāj.  Glabājiet savu ticību Dievam tīru, kādu to sniedz Evaņģēlijs un Baznīcas aprobētās ticības mācības grāmatas,” vēršoties pie katoļiem, teica Pujats.
Runājot par vēlēšanām Pujats neizslēdz arī iespēju, ka tauta varētu dot priekšroku „antikristīgiem kandidātiem”, kas nozīmētu, ka „vēlētāji sev labāku valdību nav pelnījuši kā tikai antikristīgu”, pauda katoļu baznīcas vadītājs.

Pujats uzsvēra, ka politiķiem būtu jārisina ne tikai saimnieciski jautājumi, bet jāatbalsta arī kristīgās vērtības. „Visi ir ieinteresēti, ko darīt, lai cilvēki uz ielas justos drošībā no bandītiem un zagļiem, lai finansiālajos darījumos būtu godīgi, lai cienītu savus vecākus, lai rūpētos par bērniem, lai nejauktu citiem ģimeni. Šie faktori ir ne mazāk svarīgi kā, piemēram, piens veikalā vai rēķins bankā,” sacīja Pujats.

Latvijas prezidents Zatlers: Priekšlikums par Bībeles mācību ir apspriežams (Video)

Obligātā Bībeles mācība skolās ir apspriežams jautājums, tā priekšvēlēšanu laikā pausto Romas katoļu baznīcas kardināla Jāņa Pujata priekšlikumu komentē Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Šlesers un “Par labu Latviju” iestājas „par” Bībeles mācību skolās (Video)

Brīdi pēc tam, kad apvienības ‘Par labu Latviju’ vadītājs Guntis Ulmanis nosauca viņu, kā premjera amata kandidātu, Ainārs Šlesers apvienības biedru kopsapulcē nodevās konkurentu vērtēšanai un nākotnes vīzijām. Tāpat Šlesers solīja skolās ieviest obligātu Bībeles mācību skolās.

Jānis Šmits, RD deputāts un Rīgas Kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs: Kurš ir pret obligāto Bībeles mācību skolās?

Jānis Šmits par notiekošo..

Jā, Dieva Vārda gaismai, nē tumsonībai Latvijā!

Latvija ir valsts, kura dzimusi un veidojusies uz Eiropas kristīgo vērtību bāzes. Tāpat kā daudzus gadu desmitus pirms Latvijas neatkarības izcīnīšanas, šodien mēs brīvās un neatkarīgās valsts himnā lūdzam Dieva svētību pār savu zemi un tautu.
Būdama daļa no Eiropas, Latvija nesaraujami ir daļa no kristīgās pasaules – no tās pasaules, kuras politisko iekārtu, tiesību sistēmu, kultūru, mākslu, arhitektūru, zinātni, filozofiju un tautas dzīvesziņu vistiešākajā veidā ir ietekmējusi kristīgā ticība. Mūsu pienākums ne tikai nākamo paaudžu, bet arī mūžības priekšā, ir glabāt un nest tālāk šo Dieva doto mantojumu.
Saglabāt stingru un nelokāmu nostāju, sargājot mūsu valsts un tautas tradīciju – sakņotu tautas dzīvesziņā un kristīgajā mācībā. Tas nozīmē ciešu atbalstu sabiedrībās fundamentālām pamatvērtībām – dzīvībai, ģimenei un cieņai pret katru sabiedrības locekli. Un vienlaicīgi tas nozīmē stingru iestāšanos pret šo vērtību apdraudējumu.

Kurš ir pret obligāto Bībeles mācību skolās?

Šis apdraudējums ir tiešs un nepārprotams. Tas nāk no organizācijām un personām, kas jau iepriekš ir demonstrējuši klaju neiecietību pret kristiešiem un kristīgām vērtībām, tradicionālo ģimeni un laulību, piemēram , Delna, Politika.lv, geju un lesbiešu organizācija   ”Mozaīka”, žurnāls „ Ir” u.c. , kas gadiem ilgi garīgi inficē mūsu sabiedrību ar idejām , kas ir pretrunā ar kristīgo ticību. Kāds tam ir iemesls, atbilde ir skaidra – iespējams tās cītīgi atstrādā Dž. Sorosa dāsni piešķirto naudu daudzu miljonu dolāru apmērā.

Redzot pretreakciju Romas katoļu baznīcas Kardināla Jāņa Pujata ierosinājumam ieviest obligātu Bībeles mācību skolās, mana apņēmība un atbalsts ir kļuvis tikai stiprāks. Vēlos atgādināt, ka par tumsoņām tradicionāli līdz pat XX gs. tika uzskatīti tie indivīdi, kas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lasītneprasmes vai citu iemeslu dēļ, nevarēja vai nespēja apgūt un iemācīties Svēto Rakstu pamatpatiesības. Apvainot cienījamo Dieva vīru tumsonībā ir reliģiskā neiecietība, kas skan no šo daudzo Bībeles nezinātāju vai nelasītāju ( t.i., tumsoņu ) puses. Manī rada neizpratni un bažas šāda veida reliģiskais analfabētisms un kristianofobija, kas valda XXI.gs Latvijā, kurai saistošas ir starptautiskās tiesību normas, kas aizsargā personas reliģisko pārliecību. Demokrātiskā sabiedrībā nevar būt tā, ka kāds gļēvi , visbiežāk anonīmi , slēpjoties aiz LR Satversmē garantētās vārda brīvības, diskriminē otru viņa reliģiskās pārliecības dēļ, vai arī šī paša iemesla dēļ rupji aizskar viņa personas cieņu, godu un reliģisko pārliecību. Gribu atgādināt , ka mūsu valsts likumdošana paredz arī kriminālatbildību par reliģiskā naida kurināšanu.
Pilnībā atbalstu Latvijas kristīgo konfesiju vadītāju iniciatīvu ieviest ar likumu vispārizglītojošo vidusskolu mācību plānā obligātu „Bībeles mācību” 1.-12.klasei, sākot ar 2011.gada 1.septembri.
Apzinoties Eiropas kontinenta kristīgos pirmsākumus, uzskatu, ka katram mazajam sabiedrības loceklim ir jābūt iespējai skolā iepazīt savas tautas un eiropeiskās identitātes pamatus – to starp, Bībeli, kristīgo mācību un šīs mācības izauklēto ētikas izpratni.
Aicinu  visas partijas, kas pretendē uz pārstāvniecību 10.Saeimā, kā arī šo partiju atbalstošos NVO izteikt skaidru viedokli šajā jautājumā. Tas novilks skaidru sarkano frontes līniju starp spēkiem, kas tieši un nepārprotami atbalsta kristīgas vērtības vai arī konsekventi stāv pret tām.
Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus Jāņa evaņģēlija 8 nodaļā saka: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”

Jānis Šmits , Rīgas Domes deputāts
Rīgas Kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs
Bijušais LR Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs

„Pret”

„Obligāta Bībeles mācība ne ar ko neatšķirsies no marksisma-ļeņinisma” uzskata Totalitāro sektu apkarošanas komiteja

Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komitejas nostāja jautājumā par obligātās Bībeles mācības ieviešanu skolās, kuru ierosināja Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats.

Kristīgās reliģijas Latvijā ir tradicionālas. Cilvēki, kas sevi pie tām pieskaita, šobrīd veido ievērojamu sabiedrības daļu. Uz Bībeles pamata noformējušos konfesiju, strāvojumu un sektu ir lielumlielais daudzums. Ikviena tāda grupa uzskata, ka tieši tai ir pareizākā Bībeles izpratne. Cilvēki, kas pieturas pie kristīgiem strāvojumiem savas apzinātas izvēles, ģimenes vai nacionālās tradīcijas dēļ, bet reizēm vienkārši stipru emociju un pārdzīvojumu ietekmē, dod priekšroku vienai vai otrai Svēto Rakstu interpretācijai.

Apziņas brīvība šobrīd ir sabiedrības stūrakmens. Tieši pateicoties tai mēs varam būt ticīgi vai neticīgi, apšaubīt un meklēt. Rīcībspējīgam cilvēkam ir tiesības iepazīties ar ikvienu mācību vai pasaules uzskatu, salīdzināt to ar citiem, pārbaudīt vienu vai otru apgalvojumu par tā vēsturi un dibinātājiem patiesumu. Viņam ir tiesības pieņemt mācību pilnībā vai daļēji, pārdomāt un mainīt savu viedokli par mācības formu vai saturu.

Ikviena ticība atšķiras no zinātnes ar empīriskas pārbaudes neiespējamību. Тas nozīmē, ka vienas vai citas mācības patiesums jāpieņem ar ticību. Ticība ir kādu atziņu atzīšana par patiesām bez iepriekšējās faktiskās vai loģiskas pārbaudes, vienīgi iekšējās, subjektīvas stingras pārliecības dēļ, kurai nav nepieciešami pierādījumi, lai gan reizēm tā tos piemeklē.

Skola nedrīkst kalpot kādas mācības vai pasaules uzskata popularizēšanai. Skolas pienākums ir ne tikai sniegt zināšanu, iemaņu un prasmju kopumu pilnvērtīgai dzīvei sabiedrībā. Skolai tiešām jāsniedz zināma tikumiska audzināšana, jāveido priekšstats par to, kas ir labs un slikts, bet šādai audzināšanai jābalstās tikai vispārpieņemtajās drošās un ērtas kopdzīves normās, nevis kādā reliģiskajā mācībā. Piemēram, ir svarīgi bērnam teikt, ka vecākiem ļaudīm transportā būtu jāatbrīvo vieta, jo viņu vecumā stāvēt ir grūti. Bet nav pieļaujami mācīt – ja tu neatbrīvosi sēdekli, tevi sodīs Dievs vai tev sabojāsies karma.

Mēs uzskatām, ka reliģijas mācība skolā ir pieļaujama divos gadījumos:

1. Iepazīšanās ar reliģiju kā sociāli kulturālu parādību
Šajā gadījumā vajag iepazīstināt skolēnus ar visu pasaules lielāko tradicionālo reliģiju pamatiem un rašanās vēsturi, kā arī ar citiem izplatītiem pasaules uzskatiem. Jebkādas mācības vai pasaules uzskata pētīšanas procesam jābūt informatīvajam raksturam, bez vērtējumiem. Visi strīdīgie jautājumi, apgalvojumi, interpretācijas vai nu nebūtu minami, vai būtu pasniedzami neitrāli un vispusīgi. Nav pieļaujama nekādas mācības kritika vai slavināšana.

2. Noteiktas ticības mācība kā ģimenes reliģiskās audzināšanas turpinājums
Šajā gadījumā ir pieļaujama dziļāka izpēte, nevis vienkāršs neitrāls ekskurss vēsturē. Pieļaujamas ir teoloģiskas interpretācijas, priekšstati par morāli, rituāliem u.tml. Tomēr, mūsuprāt, nav pieļaujama citu mācību, kas atšķiras ar ticības objektu, dogmām vai Svēto Rakstu interpretāciju, kritika. Tas nozīmē, ka ir pieļaujami teikt: „Mēs saprotam Rakstus šādi” un argumentēt, kāpēc attiecīga konfesija nonāca pie šāda secinājuma. Bet nav pieļaujami runāt: „Vienīgi mums ir taisnība, bet citi maldās!”. „Citiem” taču arī noteikti ir savas patiesības izpratnes skaidrojums, bet agresīvais kategoriskums var kļūt par pamatu starpreliģiju konfliktam.
Tāds priekšmets var tikt ieviests pēc noteikta skaita vecāku lūguma; tam jābūt fakultatīvam. Pedagogiem, kas to pasniegs, būtu nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība, līdzīgi citu priekšmetu skolotājiem, nevis vienkārši jāpārstāv kāda konfesija.
Obligātas Bībeles mācības ieviešana skolās negarantē morāles un tikumības stiprināšanos sabiedrībā. Ikvienai reliģiskai mācībai ir zināma morāle. Tomēr nav nekāda pamata uzskatam, ka cilvēks, kas nepieturas pie kristīgām mācībām, ir mazāk godprātīgs par kristieti. Obligāta Bībeles mācība ne ar ko neatšķirsies no marksisma-ļeņinisma pasniegšanas.
Ticības jautājums ir pieauguša, pilnībā noformēta cilvēka dziļas, pārdomātas izvēles jautājums. Un, ja mēs nevēlamies dzīvot sabiedrībā, kur „visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki”, mēs nedrīkstam to aizmirst.

Ar cieņu,
Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komitejas līdzpriekšsēdētāji
Оļegs Ņikiforovs, Dr.psych., BSA asoc. prof.
Viktors Jolkins, psihologs, Mag.psych.

Premjers Dombrovskis pret Bībeles mācību skolās

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) atbalsta esošo kārtību, kad vecāki var izvēlēties, vai bērns apgūst Bībeles mācību, aģentūrai LETA sacīja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.
Premjers uzsvēris, ka kristīgās audzināšanas pamatā liela nozīme ir ģimenei, jo pirmās zināšanas par reliģiju un pirmo saskarsmi ar to veido tieši ģimene. Līdzīgi kā uzvedību un attieksmi pret vērtībām bērnos ieaudzina vecāki, arī attieksme pret Dievu pirmkārt veidojas ģimenē. Līdz ar to arī vecāku attieksmei pret Bībeles mācīšanu ir nozīmīga loma vismaz tajā bērna dzīves posmā, kad viņš pats vēl nevar izdarīt izvēli.