Līdz ar krīzi darba tirgū sāk pazust tendence, kāda bija vērojama daudzos uzņēmumos – pārtikas lielveikalos “Elvi”; elektropreču lielveikalos „Elkor” un citur. Darbaspēku padarot par lētu un nicināmu. Pieņemot darbiniekus uz pārbaudes laiku, tas ir uz 3 mēnešiem, un īsi pirms tā beigām atlaist ar atrunu, ka pārbaude nav izturēta. Patiesais iemesls ir skaidri redzams, liela un atšķirīga darba samaksa. Tā spekulēja daudzi uzņēmumu vadītāji, līdz brīdim…

        Tagad mūsdienu jaunatni ar atšķirīgu domāšanas veidu un likumu zinošus vairs tā neapmānīt. Ambīciju pārpilni, un ar augstu pašvērtējumu apveltīti jaunieši nākuši tikko no studiju sola, sevi izmantot neļauj. Ar daudziem tikko augstskolas beigušajiem runājot nāku pie slēdziena, nja, dažus gadus atpakaļ tā pateikt nevarētu. Kad darba devējs teica: „atlaists!!!” tad arī aizej kā „izpērts suns”. Bet šie „jaunie” pasaka konkrēti: „Mani neuztrauc, ka nav pieredzes, bet atalgojums mūsu straujās ekonomikas situācijā ir neadekvāts, es par šo samaksu nestrādāšu!”  Daudzi atsaka, jā! Bet tādējādi piespiež uzņēmējus, kuri joprojām piekopj 3 mēn., darba Līguma sistēmu, pakļauties darba ņēmēja prasībām. Jo kas tad strādās? Kāds mans paziņa labu laiku ir neatlaidīgi cīnījies par savām tiesībām, neskaitāmos tiesas procesos. Nostrādājot uzņēmumā 2,5 mēnešus darba devējs uzteicis darbu un pateicis, ka no šodienas vairs uzņēmumā nestrādās. Neskatoties uz to, ka darbu atteikt drīkst brīdinot par to, trīs dienas iepriekš. Kad „jaunais” darbinieks par to minēja savam priekšniekam, viņš par to sadusmojās un sāka safabricēt pret viņu kompramatu. Atbildes reakciju priekšnieks negaidīja, viņš tika izsaukts uz tiesu. Pēc likuma tiesāties drīkst mēneša laikā no darba uzteikšanas brīža. Aiziet, izmantot likumu savā labā! Jaunais darbinieks šo iespēju garām nelaida. Tiesa prasību apmierināja un uzņēmumam vajadzēja samaksāt kompensāciju un atjaunot jauno darbinieku darbā.

Šis darbs neietilpst manos pienākumos!

         Daudzi uzņēmēji cenšas apvienot darba apjomu uzkraujot darbus, kuri neietilpst darbinieku kompetencē. Tādējādi tas ir labs veids ietaupīt uzņēmējam uz darbinieka rēķina, bet darbinieku vedot tuvāk „izdegšanas sindromam”. Iepriekšējos gados tas realizējās bieži un raženi, bet tagad aizvien biežāk var saņemt pretspara vārdus: „Šis darbs neietilpst manos pienākumos!”

Latvijas tauta izglītojas un sāk aizvien biežāk nomest no sevis lieko kravu iztaisnot muguru, atjaunot pašapziņu un cīnīties par savām tiesībām.

Lai veicas!