Britu vairākums iedomājas, ka nokļūšana ellē ir kā mūžīgs lidojums lidmašīnā ar spiedzošo bērnu bariņu,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz “The Scotsman”. Tādus rezultātus uzrādījis pētījums.
Ellei, pēc britu domām, esot tikai viena nozīme, lai tajā pa televizoru varētu skatīties realitātes-šovus, bet lidojuma laikā varētu izvēlēties tikai vienu ēdienu – karstas ogles. Pie tam aizmugurējā krēslā jāsēž kādam no valdības vīriem..

Itālijas valdība iesniegusi apelācijas prasību par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, skolu klašu telpās krucifiksus atzīst par laicīgo ģimeņu tiesību pārkāpumu,-ziņo spektrs.com
Apelācija iesniegta tiesas Lielajai palātai. Piecu tiesnešu kolēģija izvērtēs prasību un pieņems lēmumu, vai apelācija ir pamatota. Itālijā katolicisms līdz 1984.gadam bija valsts reliģija. 1920.gadā ieviestais likums, kurā noteikts, ka klašu telpā jābūt izvietotam krucifiksam, nav atcelts.

Jāatgādina, ka 84% itāļu iebilst (ECT) spriedumam un atbalsta krucifiksu atrašanos skolās.

Šodien Polijā Aušvicas – Birkenavas nometnē, kurā no 1942. -1944. gadam tika izdarīti lielākie noziegumi cilvēces vēsturē, noslepkavojot simtiem tūkstošu ebreju, poļu, latviešu, krievu, rumāņu, ungāru, čehu, slovāku un citu tautību ieslodzīto, notiks oficiālā ceremonija, kas veltīta Holokausta upuru piemiņas dienai, kā arī Eiropas Ebreju kongress, Pasaules Holokausta forums un organizācija “Yad Vashem” Krakovas pilsētā rīko 3. Starptautisko Holokausta forumu “Let My People Live” (“Ļaujiet maniem tautiešiem dzīvot”),-ziņo spektrs.com

Pasākums notiek ar valdības un Polijas prezidenta Leha Kačiņska atbalstu. Forumā piedalīsies arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, Eiropas Parlamenta prezidents Ježijs Buzeks, kā arī eksperti, studenti un holokausta upuri.

Mehmets Ali Agdža cer saņemt politisko patvērumu katoliskajā Horvātijā, lai tur rakstītu jaunu Bībeli. 52 gadus vecais Agdža 1981.gadā mēģināja nogalināt pāvestu Jāni Pāvilu II. Par to saņemot 30 gadu cietumsodu. Kas tā tāda par jauno Bībeli droši vien pat autoram skaidri nav zināms, jo līdz šim teiktie vārdi nav saskanējuši ar darbiem, kā par to liecina esošā mums zināmā Bībele: ziņo spektrs.com

Mehmets Ali Agdža sevi dēvē par katoli, tāpēc arī izraudzījies patverties tieši Horvātijā. Kaut gan Itālija un Spānija jau ir atteikušās piešķirt viņam patvērumu. Horvātijas varasiestādes vēl nav komentējušas Agdžas izteikumus. Attiecībā par uzbrukumu, jaunās Bībeles rakstnieks, uzskata, ka ir bijusi daļa no dievišķā plāna. Kas tas par plānu, ka pat Bībelē nav pieminēts arī nav saprotams un vai vispār šī persona ir rīcībspējīga arī nav saprotams, bet katrā ziņā nav apskaužama valsts, kurā tāds divējādu domu pilns bijušais cietumnieks dzīvos.

Pāvests apmeklējis Romas sinagogu. Laukumā pie Oktāvijas vārtiem viņu sagaidīja Romas ebreju kopienas prezidents Rikkardo Pacifiči un Itālijas ebreju kopienu prezidents Renco Gattenja, ziņo spektrs.com atsaucoties uz Radiovaticana.org

Benedikts XVI kopā ar ebreju kopienas pārstāvjiem nolika ziedu vainagu pie piemiņas plāksnes, kas atgādina par 1021 Romas ebreja deportāciju 1943. gada 16. oktobrī. Jāatgādina, ka no deportācijas atgriezās tikai 17 cilvēki. Īsi pirms došanās sinagogā, pāvests apstājās pie citas piemiņas plāksnes, kas vēstī, ka 1982. gada 9. oktobrī šeit notika atentāts, kurā dzīvību zaudēja divus gadus vecs ebreju puisēns Stefans Tahe un ievainojumus guva 37 citi ebreji, kas tobrīd nāca ārā no sinagogas.

Pāvestam ienākot dievnamā, viņu satika lielrabīns Rikkardo Di Seņji. Koris tobrīd dziedāja 126. psalmu. Pēc ebreju kopienas vadītāju sveicieniem, Benedikts XVI uzrunāja klātesošos. Atsaucoties uz dzirdētajiem psalmu dziedājumiem, viņš teica, ka visus dievnama apmeklētājus Kungs ir sapulcinājis kopā ar savu žēlsirdīgo mīlestību. Pāvests pateicās ebreju kopienai par iespēju tikties viņu sinagogā – Romas Lielajā templī. Svētais tēvs atcerējās, ka pirms 24 gadiem šeit tika uzņemts viņa priekšgājējs Jānis Pāvils II. Viņš bija nācis, lai saliedētu labas attiecības starp ebreju un kristiešu kopienām, lai pārvarētu katru aizspriedumu un nesapratni. Benedikts XVI sacīja, ka viņš pats ar savu vizīti vēlas šīs attiecības nostiprināt vēl vairāk.

Pāvests pauda gandarījumu, ka Vatikāna II koncila mācība katoļiem ir devusi atbalsta punktu, veidojot attiecības ar ebreju tautu. Tā ir iezīmējusi jaunu un nozīmīgu etapu, ko raksturo dialogs, brālība un draudzība. Benedikts XVI atzinās, ka viņš pats izjūt garīgu tuvību un dziļu cieņu pret Derības tautu. Viņš atcerējās savu apustulisko ceļojumu uz Svēto Zemi aizvadītā gada maijā, kā arī daudzas citas tikšanās ar ebreju kopienām un organizācijām, jo īpaši tās, kas notika Ķelnes un Ņujorkas sinagogās. Pāvests novēlēja, lai uz visiem laikiem sadzītu brūces, ko nesis antisemītisms un antijūdaisms, arī tās, ko palīdzējuši cirst daži Baznīcas dēli un meitas. Sinagogas viesis īpaši izcēla shoa, kas zināmā veidā ir tā naida vainagojums, kas rodas, ja cilvēki aizmirst savu Radītāju, bet sevi pašu nostāda universa centrā.

Atrodoties Romas Lielajā templī, Benedikts XVI atcerējās Aušvicas apmeklējumu, kur tika nomocīti arī Romas ebreji. Tai laikā daudzi palika vienaldzīgi, taču citi, arī Itālijas katoļticīgie, savas ticības un kristīgās mācības stiprināti, drosmīgi devās ebrejiem palīgā. Viņi riskēja ar savu dzīvību. Ebrejiem palīdzēja arī Svētais Krēsls, bieži vien darot to slēptā un diskrētā veidā.

Uzrunas turpinājumā viesis pievērsās ebreju un kristiešu kopējam garīgajam mantojumam. Viņš teica, ka tas ir ietverts Svētajos Rakstos – ebreju valodā Sifre Qodesh, jeb „Svētuma Grāmatās”. Tas ir visstiprākais un nemainīgais pamats, kurā rodamas ebreju un kristiešu kopējās saknes, vēsture un garīgums.

Īpaša vieta šai mantojumā ir Dekalogam – „Desmit Vārdiem”, jeb Desmit Dieva baušļiem. „Tie nāk no Mozus Toras, un ir ētikas, cerības un dialoga lāpa, ticības un Dieva tautas morāles polārzvaigzne, kas apgaismo un vada arī kristiešu ceļu,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka Desmit baušļi ir taisnībā un mīlestībā dzīvotas dzīves norma, „lielais ētikas kodekss” visai cilvēcei. „Desmit Vārdi” izgaismo labo un ļauno, patieso un nepatieso, taisnīgo un netaisnīgo. Arī Jēzus ir vairākkārt pieminējis Dieva baušļus. Viņš ir teicis: „Ja tu gribi ieiet dzīvībā, pildi baušļus” (Mt 19,17). Benedikts XVI norādīja, ka šai perspektīvā pastāv vairākas sadarbības un liecības jomas. Viņš pieminēja trīs šādas jomas, kas ir būtiski svarīgas mūsdienās. Lūk, pāvesta sacītais:

„„Desmit Vārdi” prasa atzīt vienīgo Kungu, pārvarēt kārdinājumus veidot elkus, tādus kā zelta teļš. Mūsdienu pasaulē daudzi nepazīst Dievu, vai uzskata Viņu par lieku, bez būtiskas nozīmes savā dzīvē. Tādējādi, ir izveidoti citi dievi, jeb dievekļi, pret kuriem cilvēks krīt ceļos. Atmodināt mūsdienu sabiedrībā atvērtību pret transcendento dimensiju, liecināt vienīgo Dievu, ir nozīmīgs kalpojums, ko ebreji un kristieši var un viņiem vajag veikt kopā.”

Bez tam, pāvests norādīja, ka „Desmit Vārdi” liek cienīt un sargāt dzīvību pret visām netaisnībām un pārkāpumiem, atzīstot katras cilvēciskas personas vērtību, jo cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības. Svētais tēvs teica: „Cik reizes katrā zemes stūrī, tuvā un tālā, joprojām tiek bradāta cilvēka cieņa, brīvība, tiesības! Kopā apliecināt dzīvības augstāko vērtību pret katru egoismu, nozīmē dot nozīmīgu devumu pasaulei, kurā valda taisnība un miers, „shalom”, ko ir novēlējuši Izraeļa likumdevēji, pravieši un gudrie.”

Treškārt, runājot par ebreju un kristiešu kopējo kalpojumu cilvēcei, pāvests atgādināja: „Desmit Vārdi” liek glabāt un veicināt ģimenes svētumu, kurā sievietes un vīrieša personīgais un savstarpējais, uzticīgais un galējais „jā” paver vietu nākotnei, autentiskai cilvēcībai, un tai pašā laikā arī jaunas dzīvības dāvanai. Liecināt par to, lai ģimene turpina būt par būtisku sabiedrības šūniņu un par pamatu, kurā cilvēks iemācās un praksē īsteno cilvēciskos tikumus, ir svarīgs kalpojums, kas jāsniedz pasaulei, lai tā izskatītos cilvēcīgāka.”

Uzrunas noslēgumā pāvests īpašu uzmanību pievērsa Romas pilsētai, kur apmēram divus gadu tūkstošus dzīvo katoliskā kopiena un tās bīskaps, kā arī ebreju kopiena un tās lielrabīns. Benedikts XVI novēlēja, lai šo dzīvošanu „kopā” pavada aizvien lielāka brālīgā mīlestība, kas izpaužas ciešākā sadarbībā.

Uzturoties ebreju templī, Romas bīskaps lūdza Dievu, lai Viņš dod miera dāvanu pasaulei, jo īpaši Svētajai Zemei. Pāvests pateicās Kungam par iespēju tikties ar mūžīgās pilsētas ebrejiem un uzrunas beigās citēja 117. psalmu : „Visas tautas slavējiet Kungu!”

Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) prezidējošā dalībvalsts Spānija ceturtdien sāks 2010. Kampaņas sauklis ir “Nost ar nabadzību!” Eiropas gadu cīņai pret nabadzību. Kampaņas sauklis ir “Nost ar nabadzību!”, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

“Nost ar nabadzību!” mērķis – 2010. gadā visā Eiropā izvērst cīņu pret nabadzību.
Pašlaik gandrīz 80 miljoni eiropiešu jeb 17% no visiem ES iedzīvotājiem dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (73%) uzskata, ka nabadzība viņu valstī ir izplatīta problēma, savukārt 89% iedzīvotāju vēlas, lai valdība veiktu steidzamus pasākumus šīs problēmas risināšanai. Vairākums iedzīvotāju uzskata, ka lielākā atbildība jāuzņemas viņu valsts valdībai, taču 74% iedzīvotāju gaida, lai arī ES aktīvi iesaistītos problēmas risināšanā.

Pārsvarā kampaņa galvenokārt centīsies informēt eiropiešus par nabadzības cēloņiem un sekām Eiropā.

Interesanti būtu piebilstams, ka kāds Latvijas patriotiskās gaisotnes draudzes mācītājs Jaunajā Gadā pravietoja, ka šajā gadā kopā apvienosies daudzu valstu prāti, lai censtos risināt sociāla tipa jautājumus, tajā skaitā, kā glābt nācijas no nabadzības un tiks izstrādā arī programma, kas veicinātu globālās sasilšanas mazināšanos. Mācītājs arī uzsvēra, ka daudzi centīsies un no malas šķitīs, ka sanāk, bet…

Pirmdien Kermānšāhā Irānas rietumos tika pakārti septiņi par narkotiku kontrabandu notiesāti cilvēki, ziņo vietējās tiesas pārstāvis.

“Tika pieprasīta apžēlošana visiem septiņiem, taču tā tika atteikta,” aģentūra FARS citē Kermānšāhas prokurora Modžtabas Maleki teikto.
“Beidzot nāvessods pakarot šodien tika vienlaicīgi izpildīts centrālajā cietumā saskaņā ar revolucionārās tiesas un galvenā tiesneša pavēli,” viņš teica.
Šie vīrieši, kuru vārdi netiek minēti, tika notiesāti par heroīna un citu spēcīgu narkotiku izgatavošanu un izplatīšanu, vēsta FARS.
Līdz ar to Irānā šogad izpildīts nāvessods jau 11 cilvēkiem. 2010.gadā nāvessods tika izpildīts 179 cilvēkiem.
Irānā līdz ar Ķīnu, Saūda Arābiju un ASV ir vislielākais katru gadu ar nāvi sodīto cilvēku skaits.
Islāma republika apgalvo, ka nāvessodam esot būtiski svarīga nozīme likuma un kārtības saglabāšanā un tas tiekot piespriests pēc vispusīgām juridiskām darbībām.
Irānā nāvessods paredzēts par slepkavību, izvarošanu, bruņotu laupīšanu, narkotiku kontrabandu un laulības pārkāpšanu.

ASV Kolumbijas universitātes zinātnieki, secinājuši, ka nabadzība ir faktors, kurš visnegatīvāk iespaido dzīves ilgumu. Zinātnieku rezultāti bijuši pārsteigums, jo līdz šim tika uzskatīts, ka kaitīgajiem ieradumiem būtu jābūt pirmā vietā,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz „American Journal of Public Health”
Zinātnieku pētījumi balstās uz liela skaita datu bāžu, no kurām pētnieki ieguva informāciju par konkrētu cilvēku nodzīvoto gadu daudzumu, kā arī par viņu dzīves gājumu.
Zinātnieku skaidrojums
Cilvēks, kurš izjūt pastāvīgu trūkumu un kuram ir zemi ienākumi, vidēji dzīvo par 8,2 gadiem mazāk nekā vesels un nodrošināts cilvēks bez kaitīgiem paradumiem. Otro vietu ieņem kaitīgie ieradumi – – smēķēšana, alkoholisms unt.t. Tabakas lietošana samazina dzīves ilgumu par 6,6 gadiem.
Trešajā vietā -vidējās izglītības neesamība. Zinātnieki norāda: cilvēks bez vidējās izglītības nespēs atrast labu darbu un tātad nevarēs sevi nodrošināt, kas noved vai nu pie nabadzības, vai arī cilvēks kļūst par noziedznieku un nonāk cietumā, kas nav nekāds kūrorts. Savukārt noziedzības faktors samazina mūža ilgumu vidēji par 5,1 gadu.
Zinātnieki skaidro, ka cīņai ar smēķēšanu tiek veltīta liela uzmanība attīstītajās valstīs, jo īpaši ASV. Tikmēr nabadzības un izglītības neesamības problēmas netiek pienācīgi novērtētas, kaut arī, kā atklājies, tās prasa ne mazāku uzmanību par smēķēšanas problēmu.

Ziemassvētkos Dievs ienāca pasaulē kā bērns, lai ar mīlestību uzveiktu vardarbību, augstprātību un cilvēka varas kāri – sacīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā, kas notika Pāvila VI zālē Vatikānā. Katehēzes mācībā pāvests pievērsās Kristus dzimšanas noslēpumam un Ziemassvētku vēstures dažiem galvenajiem elementiem,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz radiovaticana.org

Neviens nespēs mūs šķirt no Viņa – pasvītroja Svētais tēvs. Dievs kļuva mums tik tuvs, ka varam ar viņu uzturēt uzticēšanās un dziļas mīlestības saikni. Viņš nāk bez ieročiem. Viņš nenāk ar spēku un nevēlas mūs iekarot ar varu no malas. Viņš vēlas, lai mēs Viņu pieņemam brīvprātīgi. „Ja jūs neatgriezīsieties un nekļūsiet kā bērni, debesu valstībā neieiesiet”, lasām Mateja Evaņģēlijā (Mt 18, 3). Šos Jēzus vārdus varam izprast tikai Ziemassvētku gaismā. Tai pat laikā, lai atklātu svētku patieso nozīmi, esam aicināti kļūt līdzīgi bērniem evaņģēliskā izpratnē.
Svētais tēvs pastāstīja par Ziemassvētku svinēšanas vēsturi. Senākie kristīgie svētki ir nevis Kristus piedzimšanas svētki, bet gan Lieldienas. Mūsu ticība balstās uz Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Pirmais, kurš skaidri apliecināja, ka Jēzus ir dzimis 25. decembrī, bija Romas Hipolīts. Viņš par to runā savos Daniela grāmatas komentāros, kas sarakstīti ap 204. gadu. Ziemassvētku svinēšana kristietībā īsti parādās sākot ar 4. gadsimtu, kad tika aizstāti romiešu „Sol invictus” (Neuzvaramās saules) svētki. Tādā veidā tika pasvītrots, ka līdz ar Jēzus dzimšanu patiesā gaisma uzvarēja tumsu, ļaunumu un grēku.
Vēlāk Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas attīstījās viduslaikos, sevišķi, līdz ar sv. Asīzes Francisku. Pateicoties viņam, ticīgā tauta varēja atklāt, ka Ziemassvētkos Dievs tiešām ir ieradies mūsu vidū. Sv. Francisks atveidoja Pestītāja dzimšanas ainu Grečo, lai mēs ticībā un mīlestībā pielūgtu Jēzu, un īstenotu Viņa mācību savā dzīvē.
Benedikts XVI paskaidroja, ka būt kristietim nozīmē nomirt grēkam, lai dzīvotu vienotībā ar Dievu. Kristus kļuva cilvēks, lai ar mīlestību uzveiktu ļauno un atklātu mums savu patieso identitāti. Pāvests izteica vēlējumu, ko katrs no mums glabā savā sirdī, proti, lai Ziemassvētki mums, kas esam ierauti ikdienas steigā, atnes dziļu prieku un mieru, lai patiesi piedzīvojam, ka Dievs ir labs un tiekam piepildīti ar drosmi.

Kopumā islāms attēlots pārāk vienkārši — kā ārzemnieku vai turku problēma. Bet ar turkiem te ir maz saistības. Islāms ir lielākais izaicinājums pasaulē tuvākajos gadsimtos. Islāms ir cilvēkiem naidīga ideoloģija, kura uzdodas par tolerantu tik ilgi, kamēr tā ir mazākumā. Kolīdz tā kļūst par vairākumu, visi citādi ticošie tiek brutālā veidā iznīcināti. Piemēram, Turcijā pirms 80 gadiem 25% iedzīvotāju bija kristieši un 75% — musulmaņi. Mūsdienās Turcijā nav pat viens procents kristiešu. Turcijā, kura ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, līdz pat šai dienai nav atļauts būvēt kristiešu dievnamus. Stambulas plānā nav atļauts norādīt kristiešu baznīcu kā objektu — tā ir jāuzrāda kā ūdenstornis vai autoremontdarbnīca,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv

Muhameds ir pravietis, kurš pat attālā veidā nav salīdzināms ar Jēzu Kristu. Erceņģelis Gabriēls, kas Muhamedam esot parādījies, manuprāt, nav bijis Gabriēls, bet kritušais eņģelis Lucifers. Es uzskatu islāmu par sātanisku reliģiju (..) jāatzīst, ka islāma pētniecībā par Muhameda reliģiskās iedvesmas avotu ir arī tāda versija: pats Muhameds pēc atklāsmes saņemšanas gadus trīs bija depresijā, jo uzskatīja, ka savā atklāsmē ir sastapies ar džinu jeb ļaunu garu. Muhameda sieva viņam iegalvoja, ka tā nav un ka viņa aicinājums ir bijis tāpat kā Mozum — no Dieva.

(..) Mums ir Korāna tulkojums vācu valodā. Es to lasīju un konstatēju, ka tajā ir 404 šaušalīgas naida tirādes pret citādi ticīgajiem, kuras būtu kaut kas neiedomājams visu konfesiju kristiešu vidū. Protams, islāmisti apgalvo, ka kristieši viduslaikos nav bijuši labāki kā viņi. Taču islāms ir jāiepazīst. Tā ir reliģija, kas nepavisam nevairās izmantot melus. Tā ir tā sauktā takija — islāmā atļautie meli. Tas nozīmē, ka pie islāma nepiederīgos drīkst apkrāpt un runāt nepatiesību, lai sasniegtu savus mērķus.

(..) Korānā ir daudz aicinājumu uz naidu pret citas ticības pārstāvjiem, viņu vajāšanu un nonāvēšanu. Salīdzinājumi ar kristiešu Bībeli nav korekti — tādu lietu Bībelē nav. Muhameds bija karavadonis, kas pārsvarā aicināja nevis uz miermīlību, bet gan uz naidu. Un vēl viena atšķirība no kristietības. Tie kristieši, kuri viduslaikos un arī vēlāk ticības vārdā pastrādāja nelietīgus darbus, nekad nav drīkstējuši atsaukties uz Bībeli vai Kristu. Islāmā par līdzīgām darbībām ir iespējams atsaukties uz Korānu un Muhamedu, kurš ir devis precīzus priekšrakstus, kā jāapietas ar tiem, kas tic citādi.

(..) islāms tuvākajos gadsimtos būs lielākais izaicinājums un arī — lielākās briesmas ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Vēl viena atšķirība no kristietības ir tā, ka islāmā nav iespējama reformācija, kādu piedzīvoja kristietība. Ikviens, kurš uzdrīkstētos, tūlīt pat tiktu padarīts par galvas tiesu īsāks. Vācijā starp lielajām politiskajām partijām nav nevienas, kas būtu gatava runāt atklāti par islāmu.

Šos 404 Korāna citātus mēs esam iztulkojuši un izdevuši atsevišķā brošūrā. Cilvēki ir šokā un saka — to mēs nevarējām iedomāties. Tas ir tāpat kā Hitlera laikā, kad daudzi cilvēki nebija lasījuši Mein Kampf, bet balsoja par Hitleru. Pēc tam, kad viņa šaušalīgās idejas kļuva zināmas, visi rādīja dumjus ģīmjus un teica, ka neko nav pat nojautuši. Ja viņi būtu šo grāmatu izlasījusī iepriekš, Hitlers nekad nebūtu demokrātiskā ceļā nonācis pie varas. Ar Korānu ir līdzīgi.

Agrāk vai vēlāk tas kļūs ļoti aktuāli arī Latvijā, kad palielināsies imigrantu skaits no islāma valstīm. Tas jau ir sācies. Tas ir tikai laika jautājums, kad Latvijā tiks uzbūvēta pirmā lielā mošeja.

LATVIJAS ISLĀMIZĀCIJA SĀKUSIES!