Itālijā pēc aborta, kurš tika veikts 22. grūtniecības nedēļā, mazulis nodzīvoja vēl divas dienas. Ārsti viņu atrada apmēram diennakti pēc operācijas. Vēl apmēram diennakti viņi cīnījās par mazuļa dzīvību intensīvās terapijas nodaļā. Incidents noticis Rosāno pilsētā Itālijas dienvidos,-ziņo spektrs.com./marcisjencitis.lv

Bērna māte piekrita aborta izdarīšanai pēc tam, kad izmeklējumi liecināja, ka bērns piedzimšot invalīds.
Bērna ķermenīti vairāk nekā pēc 20 stundām atrada priesteris Antonio Martello, kurš bija nācis aizlūgt par nedzimušo bērnu.  Sev par pārsteigumu viņš pamanīja, ka mazulis elpo un kustas. Garīdznieks tūlīt sacēla trauksmi un bērns nekavējoties tika ievietots intensīvās terapijas nodaļā. Tomēr neraugoties uz to, mazulis no rīta nomira.

Uz astoroīda „Temiss 24” (Themis 24), kurš atrodas asteroīdu joslā 480 miljons kilometru no Saules atrastas ledus pazīmes, kā arī organiskas molekulas,-ziņo spektrs.com/žurnāls ”Nature”.

„Interesanti ir tas, ka mēs ledu atradām tieši uz asteroīda, jo pastāv viedoklis par to, ka ūdens uz Zemes parādījās komētām un asteroīdiem krītot uz mūsu planētu, tās vēstures sākuma posmos” – teica Centrālās Floridas universitātes profesors Humberto Kampins.

Asteroīdam „Temiss 24” ir aptuveni 200 kilometru diametrs, kas padara to par vienu no lielākajiem starp Marsu un Jupīteru esošajā asteroīdu joslā. Novērojumi veikti NASA observatorijā Mauna Kea kalnā Havaju salās.  No asteroīda atstarotajā gaismā zinātnieki atklāja arī sarežģītas organiskas (0H) molekulas.

Astronomi jau sen ir manījuši ūdeni saturošus minerālus uz asteroīdu virsmas. Tomēr šoreiz viņiem pirmo reizi izdevās novērot tieši ūdens ledu. Par ūdens sastāva novērojumu astronomiem šķiet negaidīts pavērsiens. Parasti atmosfēras un saules starojuma iedarbībā ūdens ledus iztvaiko ātri. Astronomi pieļauj domu, ka ūdens klātbūtne uz asteroīda virsmas liecina par to, ka ledus nepārtraukti atjaunojas izmantojot līdz šim vēl nezināmus mehānismus.

Foto:NASA

Pēdējās dienās vairākos ārzemju masu saziņas līdzekļos parādījušies apokaliptiski Īslandes vulkāna Eijafjallajekulla uzņēmumi no kosmosa, ko veikuši NASA satelītpavadoņi, kā arī zibeņošana izvirduma laikā naktī uz 16. aprīli. Vairāki komentētāji atzīmē, ka skats ir baiss kā šausmu filmā vai peklē,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv/ Pēc TVNET un ORB.LV materiāliem apkopoja Artūrs Danenbaums

Vulkāns aktivizējās 20. martā pēc gandrīz 200 gadu ilgas „klusēšanas”. Pēc tam tas mazliet pierima, līdz 2010. gada 14. aprīlī Īslandē sākās sprādzienveidīgs Eijafjallajekulla vulkāna izvirdums, kas izkausēja daļu ledāja valsts dienvidos, izraisot plašus plūdus. Šis bija eksplozīvā tipa izvirdums, kur lavas izplūdi pavada milzīgi izkausētā ledāja ūdens plūdi un pelnu mākonis tiek uzmests 8-11 km augstumā. Nākamajās dienās vulkāns turpināja izmest pelnus, kuru veidotā mākoņa dēļ ceturtdien un piektdien tika slēgtas daudzu Eiropas valstu, tostarp Latvijas, gaisa telpas. Nenotiek daudzi starpkontinentālie lidojumi. Jau atcelti 17 000 lidojumi Eiropā, kas veido apmēram miljards dolāru lielus zaudējumus Eiropas lidostām.
Izvirduma gaita pirmajās divās plaisās atbilda šim mierīgajam režīmam, tomēr trešais izvirdums atšķīrās. Vulkāns atmosfērā pēkšņi sāka izsviest milzumu pelnu, radot visas tās problēmas, par kurām šobrīd liecina ziņu virsraksti, kā arī radīja katastrofiskus plūdus, kas ir tik spēcīgi, ka var aiznest sev līdzi mašīnas, mājas, tiltus, ceļus. Kā uzsver ģeologi, tas, kas šobrīd notiek Īslandē, ir normāls, dabisks process, kas pasaules mērogā pat nav uzskatāms par katastrofisku. Lielā uzmanība, tam pievērsta tikai tāpēc, ka šoreiz tas atrodas tuvu apdzīvotām vietām, ietekmējot daudzu cilvēku dzīvi. Tomēr tieši šis izvirdums paralizēja gandrīz visu Eiropas gaisa telpu vairāk nekā nedēļu, sagādāja neērtības daudziem simtiem tūkstošu iedzīvotāju un zaudējumus aviosabiedrībām, kas mērāmi simtos miljonu latu apmērā. Kāpēc tā notika?
Ģeologi meklē racionālus izskaidrojumus vulkāna izvirdumam, bet man prātā nāk kāds notikums pirms 20 gadiem, par kuru rakstīja somu avīze „Ammenusastla” un kuru Atmodas gados pārpublicēja arī „Rīgas Balss”. Padomju zinātnieki Kolas pussalā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados veica dziļāko urbumu pasaulē. Bija plānots izurbties cauri Zemes garozai, lai pētītu mantijas augšējos slāņus. Paredzētais urbuma dziļums bija 20 kilometri. Tomēr astoņdesmito gadu beigās darbi mīklainā veidā tika pārtraukti un urbums, kurā tika ieguldīti daudzi miljoni padomju rubļu, tika aizbērts ciet, sasniedzot tikai četrpadsmit ar pusi kilometru dziļumu. Padomju puse nekādu informāciju par šo neveiksmīgo projektu nesniedza, līdz somu avīzē parādījās krievu ģeologu paziņojums, ka viņi esot atklājuši elli. Doktors Azanovs, kurš vadīja dziļurbuma darbus, savā intervijā laikrakstam teica: „Šaušalīgs briesmonis ar spārniem, izkliegdams skaļus lāstus, izlidoja no urbuma, pirms tajā tika nolaisti mikrofoni. Kā komunists es neticu debesīm un Bībelei, taču kā zinātnieks es tagad ticu ellei”. Zinātniekiem izdevās ierakstīt magnetofona lentē šausminošas skaņas, kurās bija dzirdami miljoniem cilvēku kliedzieni un vaimanas. Padomju amatpersonas atsacījās komentēt šo ziņojumu, tomēr šausminošais magnetofona ieraksts nonāca atklātībā un šokēja daudzus.

Daži NASA uzņemumi no kosmosa kur redzama vulkana krātera baisa “seja”
ZEMĀK BILDĒS -VULKĀNA IZVIRDUMA NORISE un apkārtne, plūdi, skati no augšas,pelnu mākoņa satelit attēli.
16. aprīļa naktī vulkāna izmešos notika spēcīga zibeņošana. To izraisīja no vulkāna izmestās elektriski lādētās pelnu daļiņas.

Manhetenas tiesā kādas sievietes slepkavības lietā procesa dalībnieki un publika bija satriekti, kad noslepkavotās vīrs savas sievas slepkavam uzdāvināja Bībeli un novēlēja viņam izglābt savu dvēseli,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv / CNL-NEWS

Dāvids Andrango, 32. gadus vecs imigrants no Ekvadoras bija strādājis juvelieru veikalā, kas piederēja Sandrai Pumareho. Kad viņa atklāja, ka darbinieks nozadzis dārglietas 10 000 dolāru vērtībā, viņa atlaida to no darba un apsolīja, ka nevērsīsies policijā, ja Andrango atdos naudu. Viņš apsolīja samaksāt parādu pa daļām, un pēc dažām dienām pat atgrieza 400 dolārus, taču pēc tam nogalināja saimnieci turpat veikalā.

Nogalinātās vīrs, Noels Pumareho, tiesas sēdes laikā iedeva slepkavam Bībeli un, caur asarām skatīdamies uz viņu, teica: „Lai Dievs ir ar tevi. Lasi Bībeli, atgriezies pie Viņa un glāb savu dvēseli. Lai Dievs tevi svētī, Dāvid!”

Kā ziņo laikraksts „New York Post”, tiesnesis gan nebija tik žēlīgs un piesprieda Andrango 25 gadus ieslodzījuma cietumā.

Savā pēdējā vārdā Andrango teica: „Es zinu, ka viņu vairs neatgriezt. Es to izdarīju, nepadomājot, kā nākas. Es pazaudēju ģimeni un bērnus. Taču es savās lūgšanās pieminēšu jūs visus. Man ir kauns skatīties jums acīs. Paldies par Bībeli. Tā tagad būs vienmēr pie manis un es to cītīgi lasīšu”.

Polijas otrajā lielākajā pilsētā Krakovā svētdien notika pagājušajā nedēļā aviokatastrofā bojāgājušā valsts prezidenta Leha Kačiņska un viņa sievas Marijas bēres.

Svētā Mise Krakovas Dievmātes bazilikā, bēru kortežs uz Vāveles pili, aizlūgums un šķirstu ievietošana sarkofāgā – tie bija prezidenta Leha Kačinska un viņa sievas Marijas bēru ceremonijas galvenie punkti. Dievkalpojumu vadīja kardināls Staņislavs Dzivišs. Īslandes vulkāna izvirduma radītā gaisa satiksmes haosa dēļ uz bērēm nevarēja ierasties pāvesta speciālais sūtnis kardināls Andželo Sodano. Viņa sagatavoto homīliju nolasīja Apustuliskais nuncijs Polijā, arhibīskaps Jozefs Kovaļciks,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz radiovaticana.org

Svētdienas rītā prezidenta un viņa sievas šķirsti no Varšavas tika pārvesti ar militāro lidmašīnu. Izteiksmīgs bija ceļš no Krakovas lidostas uz pilsētas centru. Automašīnām virzoties pa šaurajām ielām, pavadītāji meta ziedus un māja ar karogiem. Kopā dzīvē, kopā nāvē un arī pēc nāves viņi ir kopā – atgādināja Krakovas arhibīskaps. Kardināls Dzivišs pateicās Dievam par visu labo, ko tauta ir saņēmusi caur sava vadītāja uzticīgo un pašaizliedzīgo kalpojumu. Pateicās ārvalstu līderiem, kas ieradušies uz prezidenta bērēm, un izteica cerību, ka Smoļenskas traģēdija palīdzēs pielikt punktu gadu desmitiem ilgušajai spriedzei Polijas un Krievijas attiecībās. „Pirms 70 gadiem Katiņa attālināja divas tautas, un patiesības slēpšana neļāva sadzīt brūcēm. Tagad radusies jauna cerība izlīgšanai” – teica Krakovas arhibīskaps. Liturģiju bagātināja Berlīnes Filharmonijas kora dziedājumi.

Oficiālā bēru ceremonija sākās plkst. 14, zvanot baznīcu zvaniem un skanot sirēnām. Tajā piedalījās daudzu valstu vadītāji, t. sk. arī Latvijas prezidents Valdis Zatlers ar kundzi. Pieminot bojāgājušo prezidentu Kačinski un valdības delegāciju, Latvijā svētdien tika izsludināts triju minūšu klusuma brīdis un iedarbinātas sirēnas. Bēru dievkalpojums notika Krakovas Dievmātes bazilikā, bet cilvēki, kas bija pulcējušies laukumā, varēja sekot tā norisei ārpusē izvietotos milzīgos ekrānos.

Pēc Svētās Mises Leha Kačinska un viņa sievas Marijas šķirsti uz lielgabalu lafetēm tika nogādāti Vāveles katedrālē, kur atdusas Polijas karaļi un nacionālie varoņi. Sudraba zvanu kriptā, līdzās Polijas neatkarības līdera Jozefa Pilsudska sarkofāgam, tagad atdusas arī prezidents Kačinskis un viņa kundze. Uz sarkofāga iegravēti viņu vārdi un krusta zīme. Kripta bija atvērta visu nakti. Pavadīt pēdējā gaitā prezidentu bija ieradušies aptuveni 100 000 cilvēki. Tautas skumjas un vienotību apliecināja arī slavenais Sigismunda zvans.
Foto: Pietruszka/AFP/Getty

Video

2010. gada 13. aprīlī 7 deputāti, kuri pārstāv visas Ukrainas parlamenta frakcijas, reģistrēja likumprojektu Nr6299 „Par grozījumiem dažos likumdošanas aktos attiecībā uz darbības aizliegumu ekstrasensiem, dziedniekiem, zīlniekiem, psalmistiem un nākotnes (likteņa) pareģotājiem”,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz marcisjencitis.lv

Likumprojekta autors ir deputāts, frakciju parlamentārās grupas „Par garīgumu, morāli un Ukrainas veselību” priekšsēdētājs Pāvels Ungurjans.
Jaunās likuma normas nodrošina aizliegumu ekstrasensu, dziednieku, zīlnieku un psalmistu darbībai, kā arī nākotnes un likteņa pareģošanas pakalpojumiem. Šis likums aizliedz šo arī iepriekš minēto darbību propagandu un reklāmu plašsaziņas līdzekļos un tādu pārraižu, programmu vai videoierakstu translāciju, kur piedalās iepriekšminēto „profesiju” pārstāvji.

Ir arī paredzēts izņemt no Ukrainas valsts profesiju kvalifikācijas saraksta DK 003-95 šādas profesijas: 5151 – astrologs, 5152 – zīlniece, 5152 – vārdotājs (hiromants).
Saskaņā ar P. Ungurjana preses dienestu, likumprojekts uzsākts sakarā ar daudzajām sūdzībām un faktiem par ļaunprātīgu šīs jomas izmantošanu un daudziem Ukrainas sabiedrībai, tās garīgajai un morālajai veselībai (pirmkārt jau jaunatnes veselībai), ko izraisījuši minēto „profesiju” pārstāvji ar savu nekontrolēto un kaitīgo darbību.

„Ukrainas valdības pārstāvji un arī pārējie deputāti jau ilgu laiku saņem daudzus iedzīvotāju, kristīgo konfesiju, reliģisko un sabiedrisko organizāciju lūgumus pievērst uzmanību kaitējumiem, kurus izraisa ekstrasensi, dziednieki, vārdotāji un psalimisti. Sūdzības saņemtas arī par to, ka iepriekš minētais dominē Ukrainas plašsaziņas līdzekļos- televīzijas reklāmās piedāvā šo apšaubāmo dziednieku, burvju un ekstrasensu maksas pakalpojumus,” atbild likumprojekta autors Pavels Ungurjans.
Deputāts uzsver, ka daudzus cilvēkus, saskaņā ar policijas datiem, ir finansiāli apkrāpuši iepriekš minētie darboņi. Situācijas nopietnību, viņaprāt, pastiprina būtiskas šo darbību atstātās negatīvās psiholoģiskās un morālās sekas.
Likumprojekta ieviešana paredz izmaiņas Ukrainas likumā „Par aizsargātu sabiedrības morāli”, Ukrainas administratīvo pārkāpumu kodeksā, Ukrainas reklāmas likumā, Ukrainas drukāto plašsaziņas līdzekļu likumā un Ukrainas likumā „Par televīziju un radio”.

Divas irāniešu sievietes, kuras pārgāja kristietībā tika izlaistas no cietuma pagājušā gada novembrī, bet tām atkal būs rītdien jāierodas tiesā. Mariama Rostampūra un Marcija Amirizadeha tika uzaicinātas uz lietas izskatīšanu tiesā 13. aprīlī,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz lkr.lv un christiantoday.com

Saskaņā ar Elam kalpošanu, kas seko šai lietai no paša sākuma, uzskata, ka sievietes vēl joprojām ir sliktā fiziskā stāvoklī. Abas sievietes pavadīja 259 dienas Irānas bēdīgi slavenajā Evin cietumā. Tur viņas tika pakļautas psiholoģiskai, ļaunprātīgai izmantošanai un viņu pieprasījumi pēc medicīnas tika ignorēti.

Neskatoties uz to ciešanām, abas sievietes ir “apņēmības pilnas būt uzticīgas tam Kungam un runāt patiesību tiesā neatkarīgi no sekām,” teikts ministrijas paziņojumā.

Šīs sievietes tika arestētas 5. martā. Abas sievietes atteicās noliegt Jēzu Kristu kā savu Glābēju, kas noveda viņas pie ilgstoša cietumsoda.

Tanzānijā atvērta pirmā katoļu banka. Atklāšanas ceremonijā piedalījās kard. Polikarps Pengo,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz Radiovaticana.org

Uzrunā pasvītroja, ka katoļu vadītās institūcijas: universitāte, skolas, slimnīcas un rūpniecības uzņēmumi, plantācijas, un tagad arī banka, aktīvi iesaistījušās programmas cīņā pret nabadzību īstenošanā – teica kardināls.
Komercbanka apkalpo klientus neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības. Tā kreditē mazus uzņēmumus un privātpersonas. Bankā darbojas arī izglītības nodaļa, kurā var apgūt un padziļināt zināšanas par materiālo vērtību ražošanu un sadali.

Arvien vairāk sieviešu no Igaunijas uzskata, ka ieguvušas vīru-musulmani uz mūžu un ilggadēja ģimenes laime viņām ir garantēta. Tomēr diemžēl ļoti bieži tā domājot, sievietes, kuras precas ar musulmaņu vīriešiem, rūgti maldās,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz apollo.lv un „Postimees”.

“Ja es zinātu, kā tas viss beigsies, es ar viņu nemaz nebūtu ielaidusies”, secina Evelīna, kuras piecus gadus ilgusī laulība ar vīrieti musulmani sākusies rožaini, taču beigusies ar vardarbību.
Evelīna devās uz Somiju, lai tur strādātu par auklīti. Evelīna bija dzirdējusi, ka no musulmaņiem labāk turēties tālāk. Viņa bija dzirdējusi par kādu meiteni no Igaunijas, kura ar interneta starpniecību bija iepazinusies ar musulmani, aizbraukusi dzīvot uz Turciju un tad sapratusi, ka islāma pasaules dzīves apstākļi nav viņai piemēroti. Taču aizbraukt viņa vairs nav varējusi. Evelīnu šis stāsts bija pamatīgi iebiedējis.
Bet tomēr Evelīna pēc gada apprecējās ar musulmani un pārcēlās uz Tuvajiem Austrumiem. Evelīna stāsta „Viņi ļoti labi prot manipulēt ar cilvēkiem. Viņi spēj tevi pierunāt, demonstrē uzmanību un rūpes. Ja ir kāda problēma, viņi uzklausa un palīdz”

Musulmaņi meklē izeju uz EIROPU

Pēdējā laikā musulmaņu vīrieši ļoti iecienījuši sievietes no Igaunijas. Savukārt tūristes esot pavisam „gards kumoss”. Kāda tumšmate no Igaunijas atzinusies, ka nedēļas laikā, ko viņa pavadījusi Ēģiptes kūrortā, saņēmusi piecus bildinājumus. Viņas 60 gadus vecā māte saņēmusi divus šādus piedāvājumus. Turklāt aktīva zilacaino ziemeļvalstu iedzīvotāju „apzināšana” izvērtusies plašumā caur internetu.
Tomēr lielākoties uz šādiem soļiem musulmaņus nepamudina mīlestība, bet kas cits. Lai arī viņi stāsta par lielo mīlu jau pirmajā randiņā, tomēr viņi ar sieviešu palīdzību cenšas izrauties no nabadzības un vietējās dzīves, nokļūt Eiropā un tur iegūt dzīvojamo platību.
2005. gada beigās ar vīrieti no Marokas apprecējās kāda sieviete no Beļģijas un vēlāk uzspridzinājās kā teroriste-pašnāvniece.
Tādēļ Igaunijas drošības iestādes izskata laulības ar musulmaņiem cīņas pret islāmistu ekstrēmistiem kontekstā.
Dīvainas attiecības
Silja : Silja apprecējās ar pakistānieti pagājušā gada vasarā. Pēc kāzām vīrs negaidīti kļuva skarbs un sākās nopietni strīdi. „Tas, kas ir pilnīgi normāli mūsdienu pasaulē – īsziņu un vēstuļu sūtīšana uz Igauniju maniem draugiem un radiem, tas viss viņu darīja ļoti bažīgu,” atceras Silja. Lai saglabātu ģimeni, viņa pārstāja kontaktēties ar vairākiem paziņām un draugiem.
Taču viņas vīram ar to bija par maz. Pēc Siljas teiktā, vīrs apmēram desmit reizes dienā pārbaudīja, kam viņa ir zvanījusi. Vienreiz viņš ieraudzīja svešu numuru un sācis trakot – sasitis sievas mobilo telefonu. Kaislības pieauga.
„Sākumā viņš solīja mani nogalināt. Pēc tam atnesa no virtuves nazi un pieprasīja, lai es viņu nogalinu. Viņš vicināja nazi gar savu kaklu un centās mani piespiest viņam to pārgriezt. Viņi taču nedrīkstot izdarīt pašnāvību, jo tad nenonākot debesīs. Es teicu, ka iešu uz policiju, jo negribēju paciest šādu izturēšanos. Viņš centās izlīgt,” sacīja Silja.
Taču savu viedokli par baltajām sievietēm viņas vīrs nav mainījis. Viņš uzskatīja un uzskata, ka „visas eiropietes ir prostitūtas”.
Marija: “Jāsaka godīgi: neviena musulmaņu ģimene nebūs laimīga, ka viņu dēls atvedis mājās sievu no ārvalstīm,” sacīja Marija, kura piecus gadus dzīvojusi laulībā ar musulmaņu vīrieti un dzemdējusi viņam divus bērnus.
Vairākas Marijas draudzenes no Eiropas un ASV arī apprecējušās ar musulmaņiem. Viņu pieredze ļāvusi sievietei izdarīt plašākus secinājumus.
Pirmkārt, sieviete no citas valsts nekad nekļūs par musulmaņu ģimenes locekli. Musulmaņi tāpat izturas ar skepsi pret to, ka cilvēks no rietumiem spēj pareizi audzināt bērnus.
Otrkārt, pēc Marijas teiktā, pēc kāzām ļoti bieži vīri mainās. „Arābu vīriešiem nepatīk pavadīt laiku ar savu ģimeni. Viņi aiziet un nodarbojas ar nezin ko. Sieva paliek mājās viena ar bērniem. Vīra viņas dzīvē vairs nav. Tēva nav arī bērnu dzīvē. Bērni nekad nespēlējas ar saviem tēviem. Ja sieva jautās vīram, kur viņš bijis, viņai ilgi to nāksies nožēlot. Arābu vīriem nedrīkst pieprasīt paskaidrojumus. Kā atbilde sekos fiziska vardarbība”, norāda Marija.

Biedējošais islāma spēks
Pēc stāšanās laulībā Evelīnas dzīve krasi mainījās, kad viņa pārcēlās dzīvot uz Tuvajiem Austrumiem pie vīra. «Katastrofāla garlaicība! Sieviete viena nedrīkst iet ārā no mājas,» viņa sacīja.
Somijā vīrs bija jautrs, lietoja alkoholu, bet dzimtenē kļuva skarbs un turējās pie ticības baušļiem. „Jo vairāk viņš nodevās islāmam, jo baisāks viņš kļuva. Viņš mani bija pavisam iebiedējis,” sacīja Evelīna un piebilda, ka viņš sievai aizliedzis arī smaidīt sabiedriskās vietās.
Kad Evelīna bija sestajā grūtniecības mēnesī, vīrs pirmoreiz viņai iesita. Viņa nesalocīja veļas žāvējamo agregātu tik ātri, cik ātri vīrs vēlējās, lai viņa to izdara. Toreiz viņa saņēma vairākus sitienus pa galvu. Vēlāk vīrs sacīja, ka viņa pati esot vainīga, jo ar savu neizdarību vīru pamatīgi saniknojusi.
Nākamreiz vīrs viņai iesita, ka mazulis jau bija piedzimis. Viņš sievieti piekāvis tik stipri, ka viņai bija jāmeklē mediķu palīdzība. Viens kauls bija lauzts. «Un vēl vīrs man solīja nocirst galvu. Nē, palikt tur nebija iespējams. Tā bija veltīga dzīves šķērdēšana,» atceras sieviete.
Pēc tam, kad pakistāniešu vīrs bija nosaucis sievu par padauzu, viņa vairs neklusēja un izteica visu, ko domā par pakistāniešiem. „Savas ticības dēļ viņi ir nabadzīgi, neizglītoti, melīgi, slinki, bet viņu dzīve ir primitīva,” viņa uzskata.
Ar laiku strīdi tikai pieauga un reizēm vīrs pat neļāva Siljai naktīs gulēt. «Viņš vaidēja, žēlojās, turēja aizdomās un apsaukāja mani par padauzu. Kad viņš dusmojās, tad arī sita. Atlika tikai viens — bēgt.”stāsta sieviete.

Bezcerīgā šķiršanās

Taču bēgt nebija vienkārši. Musulmaņu vīri nereti savu sievu un bērnu pases glabā pie sevis. Un bieži nemaz ne mājās, bet darbā. «Tādēļ sievietei nav iespēju pamest valsti,» stāsta divu bērnu māte Marija.
Turklāt daudzām sievām-mājsaimniecēm, ja rodas tāda nepieciešamība, nemaz nav naudas, lai aizbrauktu. Arābu valstī sievietei pieprasīt šķiršanos ir bezjēdzīgi. „Jūs to nedabūsiet. Jums atņems bērnus un izraidīs no valsts,” norāda Marija: Pēc Marijas teiktā, viņu izglāba viltība. Kad viņa vēl labi sapratās ar vīru, vasarā viņa kopā ar bērniem devās un Igauniju ciemos pie radiem. Lai izbrauktu no valsts kopā ar bērniem, vajadzīga rakstiska atļauja no vīra un viņš toreiz tādu uzrakstīja. Igaunijā viņa uzreiz iesniedza šķiršanās pieteikumu. Tiesa viņas laulību atzina par lauztu. „Vīram tas bija īsts šoks. Viņš solīja atbraukt un mani nogalināt,” atzīst sieviete.
Siljai un viņas pakistāniešu vīram bērnu nebija. Viņai nokļūt dzimtenē palīdzēja kāds paziņa.
Kad Evelīna paziņoja savam vīram, ka vēlas no viņa aiziet viņš sacīja: „Vari braukt, bet bērns paliks šeit”. Evelīnu tas šokējis. Vēlāk gan viņš sacījis, ka viņa var doties, taču, ja vēlreiz apprecēsies, tad viņai jāatdod bijušajam vīram bērns. Bet pats pēc neilga laika vīrietis apņēma citu sievu.
Eiropas sieviešu bailes no viņu musulmaņu vīriem ir tik lielas, ka viņas visas tomēr noklusējušas daļu skarbās patiesības un lūgušas nenosaukt īsto vārdu.
Audzinot savu mazo meitiņu, Evelīna lasa grāmatas par baltajām sievietēm musulmaņu pasaulē. «Ja vien es būtu to izlasīju agrāk…» — skumji noteica sieviete.

Kā izvairīties no viltus precinieka?

Skaidro www.islam.pri.ee
Ja gribat pārliecināties par to, vai interesējat musulmani kā sieviete nevis kā «biļete» uz Eiropu, pasakiet viņam, ka:
- jums nav naudas un jūs vienkārši laimējāt ceļojumu uz viņa dzimteni;
- iegūt vīzu vai dzīvesvietu jūsu valstī ir gandrīz neiespējami;
- jūs noliedzat seksu pirms laulībām
- tajā sabiedrībā, no kuras jūs nākat, par visu maksā vīrieši
- jūs nepiekrītat ar viņu stāties jebkādās attiecībās, pirms būsiet iepazinusies ar viņa ģimeni un vecākiem
Ja musulmaņu vīrietis pret jums zaudēs interesi, jums nav ko nožēlot.

Eiropas labēji noskaņotie politiķi vēlas, lai visā Eiropā tiktu aizliegts būvēt minaretus, un pieļauj šo jautājumu Eiropas Savienības (ES) dienaskārtībā iekļaut referenduma ceļā,-ziņo spektrs.com atsaucoties uz www.2v.lv

Pretminaretu konferenci rīkoja Vācijas organizācija Pro-NRW, kas iestājas pret islāma ticību, un viņi nedēļas nogalē aicināja Eiropas valstu labēji konservatīvos politiķus uz sarunām par islāma radītajām briesmām. Viens no plašāk pazīstamajiem pasākuma viesiem bija Nīderlandes Brīvības partijas vadītājs Gērts Vilderss, kā arī Francijas Nacionālās frontes vadītājs Žans Marī Lepēns un citi. Ielūgti bija arī politiķi no Zviedrijas, Dānijas, Austrijas un citām, tajā skaitā Austrumeiropas, valstīm.
“Nedomāju, ka minareti piederas pie mūsu mantojuma,” Spiegel Online sacīja konferences dalībnieks Filips Devinters, Beļģijas parlamenta deputāts. “Tie ir radikālā islāma simboli. Jautājums ir, vai islāms ir tāda pati reliģija kā protestantisms un katolicisms, un mana atbilde ir – nē. Islāms ir politiska sistēma, tas ir dzīvesveids, un tas nav savienojams ar mūsējo.”
Pagājušā gada novembrī Šveices pilsoņi referendumā minaretus aizliedza būvēt. Lai panāktu līdzīgu aizliegumu visā Eiropā, idejas atbalstītāji plāno izmantot Lisabonas līgumu. Tas pilsoņiem piešķir likumdošanas iniciatīvas, ja viņiem izdodas savākt vienu miljonu parakstu. Parakstu skaita barjera ir visai augsta, turklāt pati procedūra, kas nosaka šādu referendumu rīkošanas procedūru, vēl nav izstrādāta, un darbs pie šī juridiskā satvara nebūs pabeigts agrāk kā gada beigās. Un pat tad, ja parakstus izdotos savākt, Eiropas Komisijai būtu pienākums tikai iepazīties ar konkrēto jautājumu. Ja komisāri atzītu, ka jautājums ir lemjams nacionālo valstu robežās vai arī pārkāpj ES cilvēktiesību vadlīnijas, tālākas darbības nebūtu.
Vismaz pagaidām tas labējos spēkus nav atturējis no mēģinājumiem iegūt vēlētāju balsis, pateicoties antiislāmiskajai programmai. F. Devinters uzskata, ka Brisele baidās no referenduma, jo saprot, ka šis jautājums ir spēcīgs ierocis labējo politiķu rokās.
Pērn Vācijā veiktas aptaujas dati vēsta, ka 44 procenti cilvēku būtu gatavi balsot par minaretu aizliegumu, bet 45 procenti cilvēku aizliegumu neatbalstītu. Jāņem vērā, ka vairākums no Vācijā dzīvojošajiem četriem miljoniem islāmticīgo ir turki, kas nav tendēti uz tāda veida radikālismu, kāds ir uzliesmojis citviet Eiropā un sliktā gaismā parādījis islāma ticību un kultūru kopumā.
Savukārt ANO Cilvēktiesību padome pagājušajā nedēļā ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju, kurā vēršas pret reliģijas apmelošanu, kā arī piemin “islāmofobiskus” aizliegumus celt jaunus minaretus, ar to norādot uz Šveici.