„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Vācu rakstnieks Ginters Grass apsūdz Izraēlu par vēlmi iznīcināt Irānu

Vācu rakstnieks, romānu “Skārda bungas”; “Kaķis un pele” un autobiogrāfiskā grāmatas “Lobot sīpolu” autors Ginters Grass (Günter Grass) nopublicējis savu dzejoli, kurā izteicis asu kritiku Izraēlas politikai attiecībās ar Irānu.
84 gadus vecā Nobela prēmijas laureāta Grasa dzejolis patlaban parādījies vairākos preses izdevumos un vairākās valodās – “Sueddeutsche Zeitung” vācu, “The New York Times” angļu, “La Repubblica” itāļu un “El Pais” spāņu valodās. Dzejoļa nosaukums latvisku varētu skanēt “Tas, par ko nepieciešams runāt”


Lietas būtība:

Dzejolī „Kas jāpasaka” (Was gesagt werden muss) pauž bažas, ka, dodot „triecienu pirmā”, Izraēla grib „iznīcināt Irānas tautu”. Dzejolī Grass Izarēlu nodēvē “trauslā miera postītāju”. Tāpat rakstnieks, aicina pasaules politisko eliti pārņemt kontroli ne tikai pār Teherānas, bet arī Izraēlas kodolprogrammu. Turklāt pazīstamais literāts dzejolī atgādina, ka Vācija Izraēlai pārdevusi jau sesto „Dolphin” klases zemūdeni, kas pēc rakstnieka domām, varētu tikt aprīkota ar kodolieročiem un izmantots karā pret Irānu.
Grass uzsver, ka viņš nedrīkst ilgāk klusēt par to, kas notiek gan Vācijā, gan visā pasaulē. Kā uzskata rakstnieks, šīs tēmas netiek cilātas, jo ikviens, kurš par to ierunāsies var tikt uzskatīts par antisemītu.
Bet „rītdien var jau būt par vēlu” un Vācija var kļūt par „piegādātāju noziegumā”, brīdina rakstnieks.
Plašākas pārdomas rakstnieks atklāj savā autobiogrāfiskajā grāmata “Lobot sīpolu”, kas Vācijā tika izdota 2006. gadā un kļuva par sensāciju. 2008. gadā grāmata izdota arī latviešu valodā.

Zināšanai: Līdz tam bija zināms, ka rakstnieks piedalījies II pasaules karā, taču to, ka dienestā bijis SS elites vienībā, pasaulslavenais rakstnieks bija noklusējis.

                      Izraēla liedz vācu rakstniekam Grasam ieceļošanu valstī

Izraēla paziņoja, ka vācu rakstniekam Ginteram Grasam ir liegts ieceļot valstī, viņa dzejoļa publicēšanas dēļ.

Iekšlietu ministrs Eli Jišaji pasludinājis Ginteru Grasu Izraēlā par „persona non grata”. „Gintera dzejolis ir mēģinājums uzpūst naida liesmas pret Izraēlas valsti un izraēliešu tautu. Ja Ginters vēlas turpināt savu pārspīlēto un melīgo darbu izplatīšanu, tad es viņam iesaku to darīt no Irānas, kur viņš atradīs pateicīgu auditoriju.”

Pret provokatīvo rakstnieku vērsušās daudzas Izraēlas amatpersonas.

Premjerministrs Benjamins Netanjahu

Premjerministrs Grasa dzejoli nosaucis par apkaunojošu, kas attaisno holokaustu. Viņš teica: “Tā ir Irāna, ne Izraēla, kas apdraud un iesaista citas valstis ebreju iznīcināšanā. Tā ir Irāna, nevis Izraēla, kas atbalsta terora organizācijas, kas laiž uguns raķetes uz nevainīgiem civiliedzīvotājiem.”

Izraēlas Berlīnes vēstniecības misijas vadītāja vietnieks Emanuels Nahšons

„Jāpasaka tas, ka pie Eiropas tradīcijas pieder apsūdzēt ebrejus rituālās slepkavībās pirms Lieldienām. Agrāk tās bija kristiešu bērnu asinis, ko ebreji izmantoja macās [neraudzētā maizē], tagad tā ir Irānas tauta, ko ebreju valsts it kā grib iznīcināt. Mēs vēlamies dzīvot mierā ar mūsu reģiona kaimiņiem. Un mēs neesam gatavi uzņemties lomu, ko Ginters Grass mums ierāda procesā, kurā Vācijas tauta samierinās ar savu vēsturi.”

Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja vadītājs Efraims Zurofs

„Grass runā tā šķietami cienījamo vāciešu spektra vārdā, kam ir antisemītiski uzskati, kurus nevar paust Vācijā, bet ko var vērst pret Izraēlu, kas ir kļuvusi par nīsto ebreju simbolu. Kamēr uzbrukumi individuāliem ebrejiem kā ebrejiem ir politiski nekorekti un kopumā Federatīvajā Republikā nepieņemami, Izraēla antisemītiskiem vāciešiem, kam ir apnicis holokausts un kas grib atbrīvoties no jebkādas atbildības par tā sekām, ir kļuvusi par peramo zēnu.”

Irāna atzinīgi novērtē Grasa dzejoli

Irānas kultūras ministra vietnieks Džavads Šamakadri veltījis atzinīgus vārdus Gintera Grasa dzejoli, kurā kritizēta Izraēla.
Vēstulē “Izcilajam autoram doktoram Ginteram Grasam” kultūras ministra vietnieks raksta: “Es lasu jūsu literāro darbu par cilvēka un vēsturisko atbildību un tas lieliski brīdina. Patiesības teikšana šādā veidā pamodina klusējošo un dusošo Rietumu sirdsapziņu. Rakstnieki ir spējīgi vienpersoniski novērst humānas traģēdijas tādā veidā, kā to nespēj armijas,” raksta Šamakadri.

Nobeigumā vien gribas papildināt, ka centieni atbalstīt Irānas draudus pret Izraēlu varētu ikvienu vedināt uz pārdomām. Cik liela ir Irāna salīdzinot ar Izraēlu un, cik liels skaits ir musulmaņu salīdzinot ar ebreju tautu, pirms vispār paustu šāda veida viedokļus, kā to dara rakstnieks sevis popularizēšanā…

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju(0)

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs saistībā ar t.s. Stambulas konvencijas ratifikāciju uzskata, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s. Stambulas konvencijas kontekstā rodas, kad sākam iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu „vardarbība”.  1)Vai piespiest ārsti pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t.i. nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.