„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Jurģis Klotiņš: Vai Rīgas valdošie ir godīgi pret Latvijas pensionētajiem pilsoņiem?

 

Foto: rigassatiksme.lv

VL-TB/LNNK rosinājusi liegt piemērot atvieglojumus sabiedriskajā transportā trešo valstu pilsoņiem. Likumprojektā noteikts, ka braukšanas maksas atvieglojumus varētu saņemt Latvijas valstspiederīgie, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, kā arī bezvalstnieki.
Pēc likumprojekta autoru domām, šādas izmaiņas motivēs cilvēkus saglabāt vai iegūt Latvijas valstspiederību, tāpat būšot pozitīva ietekme uz pašvaldību budžetiem.

Rīgas domes deputāts Juris Pūce (LA) nolēmis pieprasīt Rīgas domes Satiksmes departamentam skaidrojumu par sabiedriskā transporta maksas atvieglojumu piešķiršanu Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņiem agrākā vecumā nekā Latvijas, un lūdzis to izvērtēt Valsts Kontrolei un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM)

Šo priekšlikumu Saeima nodeva izskatīšanai komisijās. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka Zaļo un zemnieku savienība šajā balsojumā atturēsies.

Foto: Jurģis Klotiņš

Latvijā pētnieciskā žurnālistika ir! Kā gan citādi, ja žurnālisti “uzrok” situāciju, ko, gadiem ejot un saistošos noteikumus daudzreiz grozot, Rīgas domes deputāti nav pamanījuši. Paldies viņiem par to! Būdams Rīgas domes deputāts jau otro sasaukumu pēc kārtas, lūdzu raksta lasītājus, Rīgas dāmas un kungus, pieņemt manu atvainošanos. Šķita pašsaprotami, ka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 89, kuru 2.7. un 2.8. punkts nosaka braukšanas maksas atvieglojumus vecuma un izdienas pensionāriem, uz visiem attiecas vienādi. Izrādās, ka Rīgā deklarējušies citu valstu pilsoņi šos atvieglojumus var saņemt ātrāk nekā Latvijas valstspiederīgie (pilsoņi un nepilsoņi). Rīgas domes valdošie mediju telpā likuši saprast, ka situācija ir normāla un tā ir apzināta “politiska pozīcija”

Taču jautājums nav tikai par Rīgu, bet gan par valsti kopumā: vai pašvaldībām un valstij ir jānodrošina sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumi trešo valstu pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo un ir deklarējuši savu dzīvesvietu kādā no Latvijas vietvarām?

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava Saeimā iesniedza priekšlikumu grozīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu un noteikt, ka sabiedriskā transporta biļešu cenas atvieglojumus Latvijā trešo valstu pilsoņiem nepiemēro. Saeimas sēdē tas guva atbalstu un tagad to vētīs Sociālajā un darba lietu komisijā. Svarīgi gan atcerēties, ka Latvijā pastāvīgi dzīvojoši ES, EEZ, Šveices konfederācijas pilsoņi sabiedriskā transporta atlaides varēs saņemt. Tas ir ES dalībvalstu labas gribas un solidaritātes žests, un Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīvas 2004/38/EK ieteikums (24. pants).

Tikmēr Rīgas domē raksta autors aicināja opozīcijas deputātus sasaukt Satiksmes un transporta komitejas ārkārtas sēdi. Latvijas attīstībai neatbalstīja Saeimā iesniegtajam priekšlikumam līdzvērtīgas izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 89. Taču pēc garākām pārrunām opozīcijas deputāti 16. februārī sasauca komitejas ārkārtas sēdi un lika priekšā precizēt noteikumus ar mērķi novērst nevienlīdzīgo attieksmi pret Latvijas pilsoņiem. Grozījums paredzēja, ka vecuma pensionāru atvieglojumus piešķirtu tikai no Latvijas likumdošanā noteiktā pensionēšanās vecuma. Diemžēl valdošo politisko spēku deputāti nolēma rīdzinieku labā nestrādāt, uz sēdi neieradās un priekšsēdētājs V. Baraņņiks nozīmēja pārtraukumu.

Noteikti cilvēkiem ir dažādi viedokļi. Vieni teiks, ka nekādā gadījumā nemaksāsim par trešo valstu pilsoņu atvieglojumiem. Citi piekritīs, ka jābūt humāniem un jāsaglabā atvieglojumi, kādus saņem (un saņems arī pēc Likuma grozījumiem Saeimā) Latvijas un citu ES valstu pilsoņi. Aicinu vismaz nedaudz apjaust kontekstu un paturēt prātā, ka te nav runa par cilvēka tautību, bet gan par valstspiederību jeb pilsonību (Latvijas gadījumā arī nepilsoņa statusu).

Rīgā pēc PMLP datiem dzīvo 28 000 trešo valstu pilsoņu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Ārlietu ministrija jau agrāk ir informējusi, ka nezināms skaits Krievijas pilsoņu krāpj valsti, jo pārgājuši Krievijas pilsonībā nav atteikušies no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa. Tātad personas dzīvo ar divām pasēm vienlaikus, saņem divu valstu pensijas un turklāt vēl Rīgas pašvaldības atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Rīgā deklarēti pensionāri ar Krievijas pilsonību bez maksas var braukt jau no 55 gadu vecuma (sievietes) un no 60 (vīrieši). Vai tā tam ir jābūt? Ja Krievijas vēstniecība atsakās sniegt precīzu informāciju par savu pilsoņu skaitu Latvijā, tad kāpēc Latvijas valstij un pašvaldībām būtu jāturpina nodrošināt privilēģijas Krievijas pilsoņiem?

Latvijas valstij un Rīgas pašvaldībai nav starptautiski saistošu normatīvo aktu, kas noteiktu pienākumu trešo valstu pilsoņiem, kuru pastāvīgā deklarētā dzīvesvieta ir Rīgas administratīvajā teritorijā, sniegt tādus līdzvērtīgus atvieglojumus sabiedriskā transporta braukšanas biļetēm, kādus valsts vai pašvaldība nolemj nodrošināt Latvijas valstspiederīgajiem (pilsoņiem un nepilsoņiem). Sociālo pabalstu un apdrošināšanas jomā Latvijas un Krievijas saistības regulē Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums neietver normas, kas attiektos uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Raksta autora kā Rīgas domes deputāta viedoklis par pareizāko situācijas risinājumu ir: 1) Rīgā nekavējoties jānovērš nevienlīdzīgu attieksmi, kāda var pastāvēt vai jau pastāv, proti, vecuma pensionārs ar citas valsts pilsonību var saņemt atvieglojumu ātrāk nekā Latvijas pilsonis vai nepilsonis; 2) Saeimai jāpieņem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma grozījumi, kuri nosaka, ka Latvijas valsts un pašvaldības no sava budžeta neapmaksā sabiedriskā transporta pakalpojumu maksas atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem; 3) Paralēli tam Latvijas valsts ārlietu dienestiem jāinformē tās ārpus ES un EEZ valstis, kuru pilsoņi pastāvīgi dzīvo Latvijā, ka viņi vairs nevarēs saņemt sabiedriskā transporta atvieglojumus un jāatrod starpvalstu juridiskais formāts, kā viņu pilsonības valsts viņiem tos apmaksātu, ja uzskatītu par nepieciešamu par saviem pilsoņiem tādā veidā rūpēties. Lielās līnijās tāds varētu būt modelis situācijas risinājumam. Taču tam jāatrod vieta un laiks starp citiem jautājumiem, kas Latvijas ārpolitikā noteikti par prioritāriem.

Kā situācija risināsies Rīgā? Tas ir atkarīgs no opozīcijas aktivitātes, Rīgas domes valdošo arogances līmeņa un lielā mērā no Rīgas pilsoniski rosīgo ļaužu drosmes un mediju atbalsta.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Ticība rituāla spēkam

Leonards Inkins: Ticība rituāla spēkam(0)

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, tie atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē. Jānis valkāja kamieļa vilnas drēbes un bija apjozies ar ādas jostu, viņš ēda siseņus un savvaļas bišu medu.

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā(0)

Sarunā „Cīņai sveiks!”  ar NA RD deputātu Daini Loci un Leonardu Inkinu, sarunas vadītāja Marlēna stāstīja par latviešu nodevību nerunājot latviski Latvijā. „Es aicinu latviešus Latvijā runāt latviski,” pauda Marlēna. Leonards Inkins piebilda: „Vai Jūs saprotat, ko šāds aicinājums dažkārt nozīmē latvietim?”.. Marlēna: „Pazemojumu?” Leonards: „Bieži arī pazemojumu..” Sarunas „Cīņai sveiks!” ierobežotā laika dēļ nav

Leonards Inkins: Runā, ka…

Leonards Inkins: Runā, ka…(0)

Cilvēce vēl nav noskaidrojusi kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja? Daudzi vēl šodien strīdas, kur un kā radās dzīvība un no kā ir cēlies cilvēks. Ir tādi, kuri uzskata, ka Radītājs radīja Visumu, Zemi, cilvēku un to, kas plaši aprakstīts un vēl neminēts Vikipēdijā.

“Cīņai sveiks!”: Jaunlatvieši pret Brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem
Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.