„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Dzīvs aprakts dino ar iesauku Seitaad ruessi

Ieskatoties šajā bildē, šķiet tik netipiski redzēt tādus graciozus ar tievām kājām un gariem kakliem, pa smilšu kalniem staigājošus dinozaurus, visticamāk tādus redzēt zaļajās ganībās koku stumbru iekļautus, kas aizsniedz koku lapām sulīgās galotnes. Foto: News center

„Jūras laikmeta periodā, negaidītas smilšu vētras rezultātā, kas plosījusies sarkano kalnu rajonā Jutas štatā, pirms 185 miljoniem gadu, pilnīgi iespējams, ka varējusi aprakt dzīvu dinozauru.”- Pie tāda secinājuma marta mēnesī nonākuši paleontologs no Jūtas štata Universitātes (University of Utah) Jozefs Sertiks (Joseph Sertich) un Dr. Marks Lovens (Mark Loewen) no „ Jūtas štata dabas vēstures muzeja” (Utah Museum of Natural History).

Nav skaidrs uz kāda pamata dotais apgalvojums ir veidojies. izklausās tā, ka zinātnieki vēl aizvien ir mākslas filmas „Jūras laikmeta parks” iespaidos un vēl joprojām dzīvo filmas varoņu tēlos.
Tādā gadījumā arī es pievienošu savu hipotēzes izklāstu.
Ņemot vērā, ka par cik ir ievērots, zinātniekiem-evolucionistiem un zinātniekiem-kreocionistiem, parasti ir pretēji viedokļi, turklāt vieni tic, ka cilvēks sākotnēji ir staigājis uz visām četrām, bet otri uzskata, ka cilvēks sākotnēji ir staigājis uz savām divām, bet stabili, tad domāju, ka arī mana gavēņa laika iespaidos pārņemtā pētnieciskā acs, piedos savu šarmu un ar glanci un eleganci, tas viss varētu saplūst kopā vienā harmonijā.

Par ko ir runa?

Jutas štatā augstāk minētie paleontologi atraduši dino zālēdāju, kuru nodēvējuši par -Seitaad ruessi.
Kāpēc tāds nosaukums? Pirmkārt, pa godu Nahao indiāņu leģendai, par briesmoni, kurš ēdis tuksnesī nokļuvušos cilvēkus. Tomēr nevaru nociesties un iestarpināt, ja reiz atrastais dino ir bijis zālēdājs, tad kā viņš pēkšņi kļuvis par gaļēdāju? Bet nu, labi, braucam tālāk. Tātad, otrkārt, dzīvnieks savu vārdu saņēmis pateicoties māksliniekam-pētniekam (Everett Ruess), kurš noslēpumainā kārtā 20 gadu vecumā pazudis apmēram šajā pašā rajonā1934 gadā, kurā tika atrasts mūsu zāles/gaļēdājs. Tas savukārt droši vien vedina uz domu, ka ja nu, pazudušais mākslinieks nonācis dino ķetnās.

Nopietnas lietas

Bet tagad nopietni. Tomēr to garantēt nevaru, bet centīšos, tātad nopietni runājot..
Droši vien zinātnieki leģendu un noslēpumaino nostāstu pārņemti, tā arī aizmirsuši, ka dzīvo realitātē un savas hipotēzes izvirzījuši, pavisam aizmirstot, ka primāri viņi ir zinātnieki, kuri tikai pārnākot mājās no smagā atklājumu darba var atļauties iejusties fantastu lomā, bet kā tur arī būtu ieskatīsimies, kā šis stāsts attīstīsies un kāds tam būs „hapy end” un cerēsim, ka mūsu uzmanības centra objekta izcelsme neizrādīsies pērtiķveidīgā. Bet nu, labi, ja nopietni, tad nopietni.

Seitaad ruessi tika atrasts ar kājām gaisā. Kas pēc zinātnieku-evolucionistu domām, nozīmē, ka dzīvnieks ir apglabāts dzīvs kalnu nogāzes nogruvuma laikā, kas arī izsitis dzīvniekam pamatu zem kājām.
Ja reiz ir tā, kā paleontologi saka, tad no tā izriet, ka kalnu grēda ir nākusi no zemes dzīlēm, nevis no gaisa, jo pamatu no kājām var zaudēt, piemēram, uzkāpjot uz banāna mizas.
Tomēr nav skaidrs, ja uz dzīvnieka uzgāžas pieņemsim, tonna akmeņu vai smilšu, tad kā varējis būt tā, ka dino nav neviena salauzta kaula? Varbūt mūsu varonis Seitaad ruessi tomēr ir pārstāvējis supermena dzimtu?

Bet varbūt varētu pieņemt kādu citu hipotēzi? Tas ir, ka dzīvnieks pamatu zem kājām zaudējis straujās ūdens plūsmas laikā, un iekļauts mutuļojošā ūdens un zemes virsmas dubļu virpulī, kā rezultātā paleontologi to ir atraduši ieskautu mālveida mīkstā masā, kas sacietēja ūdens plūdu izžūšanas laikā. Kā arī viela, kas ir pārņēmusi varoni ar iesauku Seitaad ruessi
nav tik sarkanīgā krāsā, kā Jūtas štata sarkanie kalni (Utah’s Red Rocks)
kas apgāž hipotēzi par sarkano klinšu milzīgo vecumu un tas liecina tikai to, ka sarkanie kalni veidojušies globālo ūdens plūdu laikā.
Jāņem vērā, ka Bībelē dino dzīvošanas laikā nav minēti gigantveidīgi kalni, smilšu vētras un t.t. par tām sāka runāt tikai pēc globālajiem ūdens plūdiem. Ak, jā un vēl kāda maza detaļa zinānieki-evolucionisti nav atraduši atbildi uz jautājumu, kāpēc lielo kalnu rajonā ģeoloģiskais slānis ir daudz lielāks un viengabalaināks, nekā tas ir novērots līdzenumos? Kamēr evolucionisti joprojām meklē atbildi, tikmēr iemetīsim aci Bībelē un tajā teikts: „Un ūdeņi sāka kristies pēc simts piecdesmit dienām, šurpu turpu noskriedami. (ūdens līmenim krītot zemes sastāvs tajā sāka veidot šļudūdeņus, kā rezultātā apstājoties kādā noteiktā leņķī, ūdens līmenim krītot palika vien cietzemes veidojums kā rezultātā piepildot zemi ar milzu kalniem.) Tālāk mēs lasām: Un šķirsts septītā mēneša septiņpadsmitajā dienā nolaidās uz Ararata kalniem. (Tā ir pirmā reize Bībelē minētā rakstvieta par kalniem.) Un turpinām lasīt: notecēja, šurp un turp bēgot, līdz desmitajam mēnesim. Bet desmitā mēneša pirmajā dienā nāca redzamas kalnu virsotnes.( Savukārt tas liecina par to, ka ūdens plūdi ir bijuši globāla mēroga, kas nav saistīts ar mums ierastajiem lokāliem plūdiem.)(1.Moz.8:3)

Datortomogrāfija uzrādīja, ka atrastajam dinozauram pietrūkst tikai viens pirksts un kājas kauls, kas pēc zinātnieku domām liecina par to, ka tas ir miris smilšu kāpas vēja laikā vai arī aprakts dzīvs.
Kāds tur sakars pazudušajam pirkstam un kājas kaulam ar aprakšanu, nav saprotams, bet ja zinātnieki/fantasti ko saka, tad tas noteikti ir patiesība, vai ne?
Dzīvē ar platiem gurniem dzīvnieks bija apveltīts ar metra augstumu, un no 3 līdz 4,5 metriem garumu. Tāds dinozaurs pēc paentalogu domām, varēja svērt no 70 līdz 90 kg, un mācēja iet ar divām vai četrām „ķepām”, no tā izriet, ka pašreiz zinātnieki nav nonākuši pie kopsaucēja uz cik tad ķepām galu galā ir gājis? Bet ja nu izrādās, ka pārvietojoties dino ir izmantojis arī asti, vai tas nozīmētu, ka staigājis šad tad arī uz piecām? Katrā ziņā dino ar iesauku -Seitaad ruessi bija garš kakls un aste.

Zinātnieki nākuši pie slēdziena, ka jaunatklājums, gluži kā viņa gigantiskie radi, Seitaad visticamāk pārtika no augiem. Varbūt tomēr no gaļas, kā teikts indiāņu leģendā? Un neaizmirsīsim arī par variantu – grauzēji…

Un pēdējais štrihs. Bet tomēr tā arī nesapratu, kas zālēdājiem darāms tuksnesī?

 

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Troļļi

Leonards Inkins: Troļļi(1)

Troļļošana tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.       Reiz britu zemē iznāca kāds nedēļas laikraksts. Katru nedēļu tas priecēja lasītājus ar interesantiem rakstiem, diskusijām un

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

Leonards Inkins: kas ir valsts?

Leonards Inkins: kas ir valsts?(0)

18.11.2020. Pie Kārļa Ulmaņa. Foto: Marlēna Pirvica Bieži dzirdu, ka: valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga uc. Par to, kas ir valsts, kopš Platona ir daudz grāmatu uzrakstīts, daudz filmu uzņemts un daudz skaidrots. Bieži par valsti grāmatās paustais,

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem(1)

Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.