„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā.

Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā politiķi neskatīja jautājumu valdībā un līdz ar to arī Saeimā. Šī ir bīstama tendence uzskata Re:Baltica, jo Latvijā reliģija ir nodalīta no valsts varas. Protams, kristieši esot sabiedrības daļa, un iņu viedoklis ir jāņem vērā, bet tas ir viens no viedokļiem. Bet tieši politiķiem ir jāizdiskutē, vai viņi ir par vai pret Stambulas konvenciju, nevis jānorok jautājumus, jo Baznīcai tas nepatīk.

Raksts

Atbild LELB mācītājs Ivo Pavlovičs:

Inga Spriņģe facebook vietnē saņēmusi atbildi no  Saulkrastu draudzes mācītāja Ivo Pavloviča: „Inga, kāpēc Jūs satrauc tas, ka Baznīcas ietekme pieaug? Tas Jūsu sarakstā ir pirmais (tātad, būtiskākais punkts). Jūsu atsaukšanās uz satversmi ir nekorekta. Tas gan nav nekas jauns, jo vairumā gadījumu, kad kāds satraucas par Baznīcas ietekmi un atsaucas uz satversmi, tad dara to nekorekti. Satversme pasaka vien to, ka Baznīca un valsts strukturāli nav saistītas. Tas nozīmē, ka mums nav valsts baznīcas, kurai visi pilsoņi piederētu un uzturētu to ar saviem nodokļiem. Tas nozīmē arī to, ka valsts nevar diktēt Baznīcai savus noteikumus. Tas nozīmē, ka neviens mūsu valstī ar likuma spēku netiek spiests pievienoties kādai konkrētai reliģijai, vai konfesijai… un tas ir labi. Bet tas nenozīmē, ka Baznīcai ir aizliegts ietekmēt sabiedrisko domu, vai paust savu nostāju arī politiskos jautājumos. Ja nu vēlaties atsauces uz Satversmi, tad tur ir sacīts: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” Jūs, kā jau daudzi liberāli noskaņoti ļaudis, vēlaties marginalizēt un noreducēt Baznīcas ietekmi. Savā ziņā tā ir cenzūra. Jūs izdarāt nepareizus, pat bīstamus secinājumus. Jums vajadzētu ieraudzīt to, ka nedrīkst marginalizēt, vai ignorēt lielas sabiedrības daļas vērtības un uzskatus. Ja tik daudzi cilvēki ir aktivizējušies un pauduši savu attieksmi, tad demokrātiski būtu ieklausīties un respektēt, bet jau kaut kas nav saprotams šajā nostājā, tad jautāt.”

 

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā

Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā(0)

Saeima 13. jūnijā noraidīja partiju apvienības „Attīstībai/Par!“ (AP) rosinātā likumprojekta „Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu“ iekļaušanu darbakārtībā. Aleksandrs Kiršteins no „Nacionālās apvienības” (NA) debatēs asi kritizēja likumprojektu. Balsošanas laikā likumprojekts tika noraidīts, tomēr likumprojekts oficiāli ir iekļauts 20. jūnija Saeimas sēdes kārtībā. Saeimas

Dr. Andrejs Mūrnieks: Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā?

Dr. Andrejs Mūrnieks: Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā?(0)

Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks, biedrības “Latvijas Pedagogu dome” valdes priekšsēdētājs Izglītības reformu “karstumā” aizmirstas izrādījušās tā saucamās “novirziena” skolas. Pamatizglītības standartā, ko steidzās apstiprināt iepriekšējā valdība, šīs skolas nebija paredzētas. Ko darīt, lai kļūdu labotu? Diskutē Saeimas izglītības komisija, ministre I.Šuplinska, šo skolu skolēnu vecāki, pedagogu nevalstiskās organizācijas un ierēdņi, kuri šo kļūdu pieļāvuši. Ironiskā

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA(0)

  29. maijā plkst. 18:30 Latvijas Kara muzejā (Smilšu iela 20, Rīga) tika svinīgi atvērta Raivja Zeltīta otrā grāmata DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA. Grāmatā ir apkopotas joprojām aktuālas latviešu nacionālkonservatīvā domātāja Paula Jureviča (1891-1981) atziņas par filozofijas uzdevumiem, marksisma briesmām, modernās Rietumu pasaules problēmām, nacionālisma būtību un latviešu tautas īpašo misiju pasaulē,

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”(0)

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu vēršoties pie žurnālistiem uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot, mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat! Man kritiski

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā(0)

Kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (13. Saeima) un Edvīna Šnores komentārs. Materiālu filmēja un montēja Leonards Inkins.         Edvīns Šnore: Uzvaras piemineklim nav sakara ar apbedījumiem, un tas nav 1994. gada Latvijas-Krievijas vienošanās priekšmets

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.