„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Māc. Guntis Kalme: Ko var viens?

Māc. G.Kalmes uzruna partizānu un leģionāru saietā Jūrmalā 25.07.2015.

Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu

(2 Tim, 1, 7).

Veltīts Zemessardzes Studentu bataljonam

Ko var viens?

Paulis Zolts

Par 1919. gada 18. maija Kaugurciema kaujas kritisko momentu lasām: „Savā komandpunktā rotas komandieris kapteinis Zolts redz plūstam atpakaļ rotas karavīrus. Viņš labi apzinās kritisko stāvokli. (..) Viņš steidz pie saviem kareivjiem, sapulcina tos ap sevi un pāris vārdos aprāda briesmas, kādas draud visai brigādei un ka sakarā ar patronu trūkumu atliek vienīgi vai nu pamest briesmās savus līdzcīnītājus, vai arī tuvcīņā mirt kā varoņiem cerībā uz uzvaru. „Vēl mums ir naži!” atskan kareivju atbilde. Ar rotas komandieri priekšgalā tie dodas pretim ienaidniekam, cieši sažņaugtām durkļotām šautenēm rokās. (..) Zaudētie ierakumi drīz atkal atgūti.”[1]

Karadarbībā kā būtiskākie lielumi parasti tiek minēti bruņojums, karaspēka vienību lielums, karavīru apmācītība, taktikas prasme un apgāde. Kaugurciema kaujā gandrīz visi no tiem bija pret Studentu bataljona 2. rotas kapteini Pauli Zoltu. Karavīri – nesen iesaukti Liepājas jaunieši, tādēļ vēl bez kaujas pieredzes. Ložmetēji – vakardienas vētras sanesto smilšu piesārņoti, tāpēc nedarbojas. Sarkanie pustumsas un vētras aizsegā pielīduši tuvu pie zoltiešu pozīcijām un faktiski viņus pārsteiguši. Apgāde – nederīga, jo nav piegādāta vajadzīgā munīcija.

Ko šādā situācijā var izdarīt? Briesmu priekšā karavīram ir jāizšķiras – cīnīties vai mukt. Ložmetēji nedarbojas, munīcijas nav, 2. un 3. vads zaudējuši komandierus. Kareivji atkāpjas un bēg.

„Ko var paveikt viens cilvēks?” Kad esam nonākuši neizdevīgos apstākļos, sliktos nosacījumos, kad viss ir sazvērējies pret mums, tad ar šo retorisko jautājumu cenšamies sevi attaisnot. Esmu viens pret daudziem, pret pārspēku, ko es varu?

„Ko gan var izdarīt viens cilvēks?” Jautāsim to latviešu virsniekam P. Zoltam:

„Kapteini, ko Tu varēji veikt, kad lielākā daļa Tavējo bēga, virsnieki krituši, munīcija beigusies?”

Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.

Kapteinis P. Zolts parāda: ļoti daudz! Ne tikai izturēt vairākuma panikas psiholoģisko spiedienu, nepadoties dabiskajam baiļu instinktam. Ir iespējams veikt neiespējamo: zaudējumu pārvērst uzvarā!

Kad ārējo resursu vairs nav, kad apstākļi un nosacījumi ir pretnieciski, tad cilvēks paliek viens ar sevi, ar to, kas viņš ir savā būtībā. Te nu izšķiroši ir iekšējie resursi – viņa drosme, vīrišķība, iniciatīva. Lai kritiskā brīdī karavīrs spētu tos koncentrēt cīņai, viņam jāzina, kādēļ viņš grasās riskēt ar savu vienīgo dzīvību, ar visu sevi. Viņam ir jāapzinās, kas ir tās vērtības, kuru dēļ ir jēga to darīt.

P. Zolts jaunizveidotajā Latvijas armijā iestājās brīvprātīgi. Tāpat kā šodien viņa varoņdarba mantinieki Zemessardzes Studentu bataljonā. Viņš redzēja milzu vērtību – Dieva latviešiem doto Latviju un tās valsti sarkanās Krievijas apdraudētu. Mēs arī šodien redzam to pašu. Kapteinis Latvijas valsts esībā redzēja iespēju latviešiem beidzot būt pašiem, nevis veģetēt citu tautu pakļautībā. Sava valsts nācijai dod iespēju veidot savu dzīvi, pašiem būt saimniekiem. Mēs arī to saprotam.

Būt pašiem! Būt apveltītiem ar savu Dzimteni, nevis izkaisītiem plašajā pasaulē – ir privilēģija. Vēl vairāk – kaut arī problēmām mākta, taču mums ir sava valsts, un tātad arī iespēja to veidot un mainīt uz labu.

Latviešu virsnieka veikuma militārais kopsavilkums ir ticis izteikts šādi: „Pateicoties kapteiņa Zolta varonībai, rota atsita sarkano bataljonu un izglāba latviešu fronti starp Kaugurciemu un Sloku.”[2]

Viņa veikuma garīgais kopsavilkums ir izsakāms šādi: kapteiņa P. Zolta varoņdarbs rāda, ka par savu zemi un valsti ir ne tikai vērts cīnīties, bet, cīņā esot, ir iespējams veikt arī neiespējamo. To spēj viens cilvēks!

Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.

 

 



[1] Rozenšteins H., virsred., Latvijas armija 20 gados (Raven Printing & Gauja, 1974), 106.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

Leonards Inkins: kas ir valsts?

Leonards Inkins: kas ir valsts?(0)

18.11.2020. Pie Kārļa Ulmaņa. Foto: Marlēna Pirvica Bieži dzirdu, ka: valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga uc. Par to, kas ir valsts, kopš Platona ir daudz grāmatu uzrakstīts, daudz filmu uzņemts un daudz skaidrots. Bieži par valsti grāmatās paustais,

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem(0)

Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt

Leonards Inkins: Viltus ziņas

Leonards Inkins: Viltus ziņas(0)

Sistemātisku viltus ziņu mērķis esot, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem, mēģināt ietekmēt sabiedrības noskaņojumu, mazināt uzticību valsts institūcijām un amatpersonām, kā arī ietekmēt cilvēku prātus un sirdis. Mūsdienu informācijas karā svarīgākais esot nevis fakti, bet emocijas. Ja izdodas izraisīt sabiedrībā spēcīgas emocijas, bailes vai dusmas, pat tad ja publicētie fakti ir tikai daļēji patiesi, viltus

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.