„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Jurģis Klotiņš: Karogi, pašapziņa un Latvijas Simtgade

Valsts prezidents J. Čakste atklāj VI dziesmu svētkus 1926

“Pūšat taures, skanat, zvani, saule plašu gaismu lej! Karogs sarkanbaltisarkans vējos atraisījies skrej.” Edvarts Virza klausās, kā viņa dzejas vārdi Jāzepa Vītola dziesmā “Karogs” pāršalc Rīgas centru Sesto latvju vispārējo dziesmu svētku koncertā Esplanādē 1926. gada 20. jūnijā. Edvarts Virza atskārst, ka vēl nākamais gads un tad jau Latvija svinēs savas neatkarības desmitgadi. Prezidents Jānis Čakste pēc uzrunas tautai aizdomājas: “Kāda būs mūsu Rīga un Latvija, kad mūsu mazmazbērni sagaidīs Latvijas simtgadi? Vai mūsu stiprajai tautai būs tas gara pacilājums un prieks par savu valsti? Par spīti ikdienas grūtībām un darba sūrumam.”

2017. gads ir sācies, un šis ir gads, kad mūsu valstī sāksies Simtgadei veltītie pasākumi.  Latvijas Simtgades svinības sāksies 4. un 5. maijā, atzīmējot Latgales latviešu kongresa simtgadi. Rēzeknē pie Gora – Latgales vēstniecības – plīvos Latvijas un Latgales novada karogi – tā apliecinot valstisko un novada pašapziņu. Bet kādā noformējumā valsts simtgades sākumu sagaidīs Rīga? Ja nu notiktu tā, ka Jānis Čakste šodien brauktu pēc Ziemassvētku brīvdienām Zemgalē uz Latvijas galvaspilsētu pa ceļu A8? Kur viņš kā pirmo Rīgā ieraudzītu plīvojam Latvijas karogu?

Foto: Jurģis Klotiņš

Jau nāk Rīgas robeža un iztālēm var pamanīt zili baltos rotājumus pie lampu stabiem. Jau redzama baltā zīme un trīs zili balti Rīgas karogi. Latvijas karogu pagaidām neredz. “Ā, re!”, neviļus sadrūmusī seja atplaukst vieglā smaidā. Pirmie Latvijas valsts galvaspilsētā Rīgā pamanāmie Latvijas valsts karogi ir uzstādīti pie ārvalstu uzņēmumu ēkām Vienības gatves sākumā.  Tie ir “Onninen Express”, “Scania” un “Sanistål”. “Vismaz somi un zviedri mūsu valsts karogu tur cieņā”, Čakste atzinīgi nodomā. “Būs jāaizsūta kompliments Somijas prezidentam Relanderam, kuru toreiz 1926. centos pārliecināt, lai investē Latvijā. Bet kas gan ir pašreizējais Rīgas mērs, ka nevar nodrošināt, lai Latvijas karogi pastāvīgi plīvo pie pilsētas robežas un sagaida pilsētas viesus? Vai tad viņš nezina, ka šogad sāk atzīmēt Latvijas Simtgadi!”

2016. gada 20. decembrī RD koalīcijas deputāti pašvaldības budžeta sēdē neatbalstīja priekšlikumu, ko bija iesniedzis deputāts Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK): piešķirt 8685 eiro, lai, sagaidot Latvijas Simtgades svinēšanas sākumu 2017. gadā, pie A klases ceļiem, pie Rīgas robežas līdzās esošajiem trīs Rīgas karogiem uzstādītu trīs Latvijas valsts karogus. Rīgas domes Pieminekļu padome šo priekšlikumu bija atbalstījusi.

Foto: Jurģis Klotiņš

Ir prieks redzēt, ka Latvijas valsts simtgades pasākumiem 2017. gadā Rīgas pašvaldības budžetā ieplānots 1 354 907. Taču Latvijas simtgade ir to vērta, lai pie galvaspilsētas Rīgas robežas valsts karogi parādītos ne tikai ap 4. maiju un 18. novembri, bet būtu izvietoti pastāvīgi. Jautājums nav par to, kas nāk ar iniciatīvu un iesniedz priekšlikumu. Jautājums ir par to, ka Latvijas galvaspilsētai Rīgai ir cienīgi jāsagaida Latvijas Simtgades atzīmēšanas sākums 2017. gada maija sākumā. Zināms, ka Rīgas pašvaldības rīcībā ir atbilstoša izmēra Latvijas karogi. Vajag tikai uzstādīt papildus trīs mastus. Vai pašreizējā Rīgas domes vadība spēs atkāpties no sava līdzšinējā kursa, kuru raksturo centieni ar pilsētvides simboliku un saimnieciskiem līdzekļiem nodalīt Rīgu no pārējās Latvijas? Vai nodalīt Latviju no Rīgas? Katrā ziņā nekādi neakcentēt pilsētvides simbolikā to, ka Rīga ir Latvijas valsts galvaspilsēta.

Vizualizacija Edgars Sims

Latvijā ir vērojama tendence, ka Latvijas pašvaldības – pilsētas un novadi – tiecas aktualizēt vietējo novada vai pilsētas identitāti un ar to celt iedzīvotāju lokālpatriotismu, piederības apziņu pilsētai vai novadam. Tie ir labi centieni un pilsētu un novadu karogiem ir jābūt pamanāmiem pilsētās un ciemos. Taču, ceļot lokālpatriotismu, nevar un nedrīkst aizmirst par kopējo patriotismu, kas vieno Latvijas valsti un tās tautu. Šī patriotisma simbols gandrīz jau simts gadus ir Latvijas valsts karogs. Jā, valsts, novada un pilsētas karogs nav tikai dekoratīvs elements. Tas ir simbols ar komunikācijas uzdevumu un misiju – vēstīt: “Es esmu Latvija. Latvija esmu es.”

Cienītie un godātie Latvijas vietvaru deputāti un deputātes, pilsētās un novados! Aicinu Jūs nodrošināt, ka 2017. gada maija sākumā līdzās Jūsu pilsētas vai novada karogiem, kur tie grezno Jūsu pilsētu, plīvo tikpat liels skaits mūsu Latvijas Republikas karogu.

PREZENTĀCIJA LV-100_Riga

Dievs, svētī Latviju!

Jurģis Klotiņš
Rīgas domes deputāts
VL – TB/LNNK

1 komentārs

#1Andr HaselbergJanuary 22, 2017, 11:03 am

Pareizi Jurģim! Varu apliecināt, ka visus okupācijas laiku, mēs kara laika un pēckara paaudze esam nesuši sirdīs sarkan-balti-sarkano Latvijas neatkarības simbolu. Saskatījām un atradām to visur kur bija iespējams (pat: galantērijas lentītēs, jostās, vīr. bikšturos, zeķturos, iepakojumos. Meitenītes ieģērba ķiršsarkanā jaciņā,vestītē, baltā blūzītē un ķiršsarkanos svārciņos). Daži pat uzvilka sarkan-balti-sarkano karogu pat vecajā radiotornī. Un tas bija laikos kad komunisti bija represējuši kādu, gandrīz vai katrā dzimtā, ģimenē vai tepat kaimiņos – lai iebiedētu pārējos, kuri nebija paspējuši doties bēgļu gaitās glābjoties no sarkanā mēra.
Kauns mums visiem! Cik tālu mēs esam nonākuši?!
Kāpēc tagad Jurģim jāapelē pie Latviēšu sirdsapziņas lai prioritātē atgrieztu pašsaprotamu Latvijas simboliku.

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas Evaņģēliskā alianse ielūdz uz konferenci  REFORMĀCIJAS KRĀSAS

Latvijas Evaņģēliskā alianse ielūdz uz konferenci REFORMĀCIJAS KRĀSAS(1)

Latvijas Evaņģēliskā alianse  ielūdz uz: 3. starptautisko konferenci  REFORMĀCIJAS KRĀSAS  25. oktobrī 10:00,  Rīgas Domes sēžu zālē. Konferences šā gada moto: “Reformācijas Rītausma”. Konferences šā gada moto: “Reformācijas Rītausma” Šogad konferencē ar lekcijām piedalīsies: Roberts Spirģis, Dr.hist., Manfred Kruppa, M.A., (Vācija) Uģis Sildegs, Dr.theol., Krišjānis Lācis, Mg.phil., Gints Lūsis Grīnbergs, Jānis Šiliņš, Dr.hist., Beata Paškevica, Dr.phil., Jouko

Leonards Inkins: Runā, ka…

Leonards Inkins: Runā, ka…(0)

Cilvēce vēl nav noskaidrojusi kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja? Daudzi vēl šodien strīdas, kur un kā radās dzīvība un no kā ir cēlies cilvēks. Ir tādi, kuri uzskata, ka Radītājs radīja Visumu, Zemi, cilvēku un to, kas plaši aprakstīts un vēl neminēts Vikipēdijā.

“Cīņai sveiks!”: Jaunlatvieši pret Brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem
Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem

Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem(0)

No 2019.gada 20.septembra līdz 2020.gada 19.septembrim visās 119 pašvaldībās atvērts vēlētāju parakstīšanai likums – atcelt ierobežojumus tautas tiesībām (atcelt 2012. gada gozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”). Parakstīt var klātienē pašvaldību izpilddirekcijās/pagastu pārvaldēs pie notāriem un internetā – Latvija.lv ar interneta bankas vai eParaksts pieeju. Aicinām ikvienu pilsoni izmantot savas tiesības un iesaistīties – pastāstīt līdzcilvēkiem

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.