„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Jurģis Klotiņš: Karogi, pašapziņa un Latvijas Simtgade

Valsts prezidents J. Čakste atklāj VI dziesmu svētkus 1926

“Pūšat taures, skanat, zvani, saule plašu gaismu lej! Karogs sarkanbaltisarkans vējos atraisījies skrej.” Edvarts Virza klausās, kā viņa dzejas vārdi Jāzepa Vītola dziesmā “Karogs” pāršalc Rīgas centru Sesto latvju vispārējo dziesmu svētku koncertā Esplanādē 1926. gada 20. jūnijā. Edvarts Virza atskārst, ka vēl nākamais gads un tad jau Latvija svinēs savas neatkarības desmitgadi. Prezidents Jānis Čakste pēc uzrunas tautai aizdomājas: “Kāda būs mūsu Rīga un Latvija, kad mūsu mazmazbērni sagaidīs Latvijas simtgadi? Vai mūsu stiprajai tautai būs tas gara pacilājums un prieks par savu valsti? Par spīti ikdienas grūtībām un darba sūrumam.”

2017. gads ir sācies, un šis ir gads, kad mūsu valstī sāksies Simtgadei veltītie pasākumi.  Latvijas Simtgades svinības sāksies 4. un 5. maijā, atzīmējot Latgales latviešu kongresa simtgadi. Rēzeknē pie Gora – Latgales vēstniecības – plīvos Latvijas un Latgales novada karogi – tā apliecinot valstisko un novada pašapziņu. Bet kādā noformējumā valsts simtgades sākumu sagaidīs Rīga? Ja nu notiktu tā, ka Jānis Čakste šodien brauktu pēc Ziemassvētku brīvdienām Zemgalē uz Latvijas galvaspilsētu pa ceļu A8? Kur viņš kā pirmo Rīgā ieraudzītu plīvojam Latvijas karogu?

Foto: Jurģis Klotiņš

Jau nāk Rīgas robeža un iztālēm var pamanīt zili baltos rotājumus pie lampu stabiem. Jau redzama baltā zīme un trīs zili balti Rīgas karogi. Latvijas karogu pagaidām neredz. “Ā, re!”, neviļus sadrūmusī seja atplaukst vieglā smaidā. Pirmie Latvijas valsts galvaspilsētā Rīgā pamanāmie Latvijas valsts karogi ir uzstādīti pie ārvalstu uzņēmumu ēkām Vienības gatves sākumā.  Tie ir “Onninen Express”, “Scania” un “Sanistål”. “Vismaz somi un zviedri mūsu valsts karogu tur cieņā”, Čakste atzinīgi nodomā. “Būs jāaizsūta kompliments Somijas prezidentam Relanderam, kuru toreiz 1926. centos pārliecināt, lai investē Latvijā. Bet kas gan ir pašreizējais Rīgas mērs, ka nevar nodrošināt, lai Latvijas karogi pastāvīgi plīvo pie pilsētas robežas un sagaida pilsētas viesus? Vai tad viņš nezina, ka šogad sāk atzīmēt Latvijas Simtgadi!”

2016. gada 20. decembrī RD koalīcijas deputāti pašvaldības budžeta sēdē neatbalstīja priekšlikumu, ko bija iesniedzis deputāts Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK): piešķirt 8685 eiro, lai, sagaidot Latvijas Simtgades svinēšanas sākumu 2017. gadā, pie A klases ceļiem, pie Rīgas robežas līdzās esošajiem trīs Rīgas karogiem uzstādītu trīs Latvijas valsts karogus. Rīgas domes Pieminekļu padome šo priekšlikumu bija atbalstījusi.

Foto: Jurģis Klotiņš

Ir prieks redzēt, ka Latvijas valsts simtgades pasākumiem 2017. gadā Rīgas pašvaldības budžetā ieplānots 1 354 907. Taču Latvijas simtgade ir to vērta, lai pie galvaspilsētas Rīgas robežas valsts karogi parādītos ne tikai ap 4. maiju un 18. novembri, bet būtu izvietoti pastāvīgi. Jautājums nav par to, kas nāk ar iniciatīvu un iesniedz priekšlikumu. Jautājums ir par to, ka Latvijas galvaspilsētai Rīgai ir cienīgi jāsagaida Latvijas Simtgades atzīmēšanas sākums 2017. gada maija sākumā. Zināms, ka Rīgas pašvaldības rīcībā ir atbilstoša izmēra Latvijas karogi. Vajag tikai uzstādīt papildus trīs mastus. Vai pašreizējā Rīgas domes vadība spēs atkāpties no sava līdzšinējā kursa, kuru raksturo centieni ar pilsētvides simboliku un saimnieciskiem līdzekļiem nodalīt Rīgu no pārējās Latvijas? Vai nodalīt Latviju no Rīgas? Katrā ziņā nekādi neakcentēt pilsētvides simbolikā to, ka Rīga ir Latvijas valsts galvaspilsēta.

Vizualizacija Edgars Sims

Latvijā ir vērojama tendence, ka Latvijas pašvaldības – pilsētas un novadi – tiecas aktualizēt vietējo novada vai pilsētas identitāti un ar to celt iedzīvotāju lokālpatriotismu, piederības apziņu pilsētai vai novadam. Tie ir labi centieni un pilsētu un novadu karogiem ir jābūt pamanāmiem pilsētās un ciemos. Taču, ceļot lokālpatriotismu, nevar un nedrīkst aizmirst par kopējo patriotismu, kas vieno Latvijas valsti un tās tautu. Šī patriotisma simbols gandrīz jau simts gadus ir Latvijas valsts karogs. Jā, valsts, novada un pilsētas karogs nav tikai dekoratīvs elements. Tas ir simbols ar komunikācijas uzdevumu un misiju – vēstīt: “Es esmu Latvija. Latvija esmu es.”

Cienītie un godātie Latvijas vietvaru deputāti un deputātes, pilsētās un novados! Aicinu Jūs nodrošināt, ka 2017. gada maija sākumā līdzās Jūsu pilsētas vai novada karogiem, kur tie grezno Jūsu pilsētu, plīvo tikpat liels skaits mūsu Latvijas Republikas karogu.

PREZENTĀCIJA LV-100_Riga

Dievs, svētī Latviju!

Jurģis Klotiņš
Rīgas domes deputāts
VL – TB/LNNK

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

Genderisms: Kristiešu vecāki zaudē meitas apgādību, atsakoties atbalstīt viņas depresīvo pretējā dzimuma “pāriešanu”

Genderisms: Kristiešu vecāki zaudē meitas apgādību, atsakoties atbalstīt viņas depresīvo pretējā dzimuma “pāriešanu”(0)

2018. gada 14. Februārī, Kolumbusa Administratīvā centra, Ohaio štata valdības iestādes piespiedušas vecākus atteikties no viņu meitas tiesiskās aizbildniecības, kad māte un tēvs, iebilda par meitas lēmumu identificēt sevi par “zēnu” un pāriešanu “vīrietī”. – ziņo spektrs.com/LifeSiteNews  Hamiltonas apgabala darba un ģimenes aprūpes dienests izņēma no ģimenes 17 gadus vecu pusaudzi, kura saskaņā ar tiesas

Norisnāsies lekcijas: Islāms un Eiropa/Kā orientēties reliģiju daudzveidīgajos piedāvājumos?

Norisnāsies lekcijas: Islāms un Eiropa/Kā orientēties reliģiju daudzveidīgajos piedāvājumos?(0)

Šo sestdien 17. februārī ir iespēja noklausīties divas lekcijas LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultatē - Jūrmalas gatvē 76 - par reliģiju izpratnes tematiku. To rīko Kultūras pedagogu biedrība. Viena – no pl. 10. 00; otra – no pl. 12. 00. Lektori: LU prof. L. Taivans, LU docents A. Mūrnieks. Pietiekšanās vai nu pa tālruni: 2 5915 978 (Valērijai) vai

Labklājības ministrs Reiris tiekoties ar Latvijas pilsoņiem: “Tā nav mana problēma, tā ir bērnu problēma…”

Labklājības ministrs Reiris tiekoties ar Latvijas pilsoņiem: “Tā nav mana problēma, tā ir bērnu problēma…”(1)

Otrdien, 6.februārī, plkst.18:00, Kara muzejā, norisinājās tikšanās ar Labklājības ministru Jāni Reiru. Tikšanās laikā bija iespējams uzdot jautājumus Jānim Reiram un noklausīties viņa uzstāšanos par dažādiem jautājumiem gan labklājības politikas jomā, gan arī par citām politiskajām aktualitātēm,-ziņo spektrs.com Burtiski izgāzusies labklājības ministra Reira tikšanās ar tautu jautājumu sadaļā uzreiz pēc Reira prezentācijas. Klātesošie apbēra ministru ar aktuālajiem jautājumiem, uz

Publisko lekciju cikls “Domāsim kopā – Latvijai!” – 2018. gadā “Mazajā ģildē”

Publisko lekciju cikls “Domāsim kopā – Latvijai!” – 2018. gadā “Mazajā ģildē”(0)

Atsākas publisko lekciju cikls „Domāsim kopā!” Latvijas 100 gadu jubilejas gadā tas būs veltīts tikai Latvijas tematikai. Tādēļ tā nosaukums mainīts: “Domāsim kopā – Latvijai!” Tas nozīmē – uzklausīsim viedokļus, spriedīsim un domāsim par Latviju, Latvijas labā! Lai tas nāk par labu mūsu valstij – Latvijai! Noskaidrosim un vēlreiz pārrunāsim nozīmīgākos faktorus Latvijas kultūrā un

Ukrainas kristīgais bokseris Aleksandrs Usiks: Kad Dievs uzdod uzdevumu, tad Viņam pat sātans pakļaujas

Ukrainas kristīgais bokseris Aleksandrs Usiks: Kad Dievs uzdod uzdevumu, tad Viņam pat sātans pakļaujas(0)

Ukrainas kristīgais bokseris Aleksandrs Usiks ir pašreizējais pasaules čempions. 2017. gada 9. septembrī Usiks 2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā ar tehnisko nokautu uzvarēja Vācijas bokseri Marko Huku, bet 2018. gada 27. janvārī Arēnā Rīga supersērijas pusfinālā pēc tiesnešu vairākuma lēmuma bija pārāks par latviešu bokseriMairi Briedi, saglabājot WBO čempiona titulu, iegūstot Briedim piederošo WBC čempiona titulu un kvalificējoties supersērijas

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.