„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Jurģis Klotiņš: Karogi, pašapziņa un Latvijas Simtgade

Valsts prezidents J. Čakste atklāj VI dziesmu svētkus 1926

“Pūšat taures, skanat, zvani, saule plašu gaismu lej! Karogs sarkanbaltisarkans vējos atraisījies skrej.” Edvarts Virza klausās, kā viņa dzejas vārdi Jāzepa Vītola dziesmā “Karogs” pāršalc Rīgas centru Sesto latvju vispārējo dziesmu svētku koncertā Esplanādē 1926. gada 20. jūnijā. Edvarts Virza atskārst, ka vēl nākamais gads un tad jau Latvija svinēs savas neatkarības desmitgadi. Prezidents Jānis Čakste pēc uzrunas tautai aizdomājas: “Kāda būs mūsu Rīga un Latvija, kad mūsu mazmazbērni sagaidīs Latvijas simtgadi? Vai mūsu stiprajai tautai būs tas gara pacilājums un prieks par savu valsti? Par spīti ikdienas grūtībām un darba sūrumam.”

2017. gads ir sācies, un šis ir gads, kad mūsu valstī sāksies Simtgadei veltītie pasākumi.  Latvijas Simtgades svinības sāksies 4. un 5. maijā, atzīmējot Latgales latviešu kongresa simtgadi. Rēzeknē pie Gora – Latgales vēstniecības – plīvos Latvijas un Latgales novada karogi – tā apliecinot valstisko un novada pašapziņu. Bet kādā noformējumā valsts simtgades sākumu sagaidīs Rīga? Ja nu notiktu tā, ka Jānis Čakste šodien brauktu pēc Ziemassvētku brīvdienām Zemgalē uz Latvijas galvaspilsētu pa ceļu A8? Kur viņš kā pirmo Rīgā ieraudzītu plīvojam Latvijas karogu?

Foto: Jurģis Klotiņš

Jau nāk Rīgas robeža un iztālēm var pamanīt zili baltos rotājumus pie lampu stabiem. Jau redzama baltā zīme un trīs zili balti Rīgas karogi. Latvijas karogu pagaidām neredz. “Ā, re!”, neviļus sadrūmusī seja atplaukst vieglā smaidā. Pirmie Latvijas valsts galvaspilsētā Rīgā pamanāmie Latvijas valsts karogi ir uzstādīti pie ārvalstu uzņēmumu ēkām Vienības gatves sākumā.  Tie ir “Onninen Express”, “Scania” un “Sanistål”. “Vismaz somi un zviedri mūsu valsts karogu tur cieņā”, Čakste atzinīgi nodomā. “Būs jāaizsūta kompliments Somijas prezidentam Relanderam, kuru toreiz 1926. centos pārliecināt, lai investē Latvijā. Bet kas gan ir pašreizējais Rīgas mērs, ka nevar nodrošināt, lai Latvijas karogi pastāvīgi plīvo pie pilsētas robežas un sagaida pilsētas viesus? Vai tad viņš nezina, ka šogad sāk atzīmēt Latvijas Simtgadi!”

2016. gada 20. decembrī RD koalīcijas deputāti pašvaldības budžeta sēdē neatbalstīja priekšlikumu, ko bija iesniedzis deputāts Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK): piešķirt 8685 eiro, lai, sagaidot Latvijas Simtgades svinēšanas sākumu 2017. gadā, pie A klases ceļiem, pie Rīgas robežas līdzās esošajiem trīs Rīgas karogiem uzstādītu trīs Latvijas valsts karogus. Rīgas domes Pieminekļu padome šo priekšlikumu bija atbalstījusi.

Foto: Jurģis Klotiņš

Ir prieks redzēt, ka Latvijas valsts simtgades pasākumiem 2017. gadā Rīgas pašvaldības budžetā ieplānots 1 354 907. Taču Latvijas simtgade ir to vērta, lai pie galvaspilsētas Rīgas robežas valsts karogi parādītos ne tikai ap 4. maiju un 18. novembri, bet būtu izvietoti pastāvīgi. Jautājums nav par to, kas nāk ar iniciatīvu un iesniedz priekšlikumu. Jautājums ir par to, ka Latvijas galvaspilsētai Rīgai ir cienīgi jāsagaida Latvijas Simtgades atzīmēšanas sākums 2017. gada maija sākumā. Zināms, ka Rīgas pašvaldības rīcībā ir atbilstoša izmēra Latvijas karogi. Vajag tikai uzstādīt papildus trīs mastus. Vai pašreizējā Rīgas domes vadība spēs atkāpties no sava līdzšinējā kursa, kuru raksturo centieni ar pilsētvides simboliku un saimnieciskiem līdzekļiem nodalīt Rīgu no pārējās Latvijas? Vai nodalīt Latviju no Rīgas? Katrā ziņā nekādi neakcentēt pilsētvides simbolikā to, ka Rīga ir Latvijas valsts galvaspilsēta.

Vizualizacija Edgars Sims

Latvijā ir vērojama tendence, ka Latvijas pašvaldības – pilsētas un novadi – tiecas aktualizēt vietējo novada vai pilsētas identitāti un ar to celt iedzīvotāju lokālpatriotismu, piederības apziņu pilsētai vai novadam. Tie ir labi centieni un pilsētu un novadu karogiem ir jābūt pamanāmiem pilsētās un ciemos. Taču, ceļot lokālpatriotismu, nevar un nedrīkst aizmirst par kopējo patriotismu, kas vieno Latvijas valsti un tās tautu. Šī patriotisma simbols gandrīz jau simts gadus ir Latvijas valsts karogs. Jā, valsts, novada un pilsētas karogs nav tikai dekoratīvs elements. Tas ir simbols ar komunikācijas uzdevumu un misiju – vēstīt: “Es esmu Latvija. Latvija esmu es.”

Cienītie un godātie Latvijas vietvaru deputāti un deputātes, pilsētās un novados! Aicinu Jūs nodrošināt, ka 2017. gada maija sākumā līdzās Jūsu pilsētas vai novada karogiem, kur tie grezno Jūsu pilsētu, plīvo tikpat liels skaits mūsu Latvijas Republikas karogu.

PREZENTĀCIJA LV-100_Riga

Dievs, svētī Latviju!

Jurģis Klotiņš
Rīgas domes deputāts
VL – TB/LNNK

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.