„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

9. maijs un trīskāršā okupācija Baltijas valstīs

Vēsturnieks un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš TVNET  atgādina, ka 1945.gada 8.maija vakarā (pēc Rietumeiropas laika) sabiedroto spēkiem kapitulēja nacistiskā Vācija.

PSRS un mūsdienu Krievijā par uzvaras dienu uzskata 9. maiju, jo pēc Maskavas laika tas notika īsi pēc pusnakts 9. maijā.

Aktīvā karadarbība ar kapitulāciju visur nebeidzās, piemēram, Prāgā esošais vācu karaspēks uz kapitulāciju sākotnēji nereaģēja.

Kāpēc Baltijas valstīm nav ko svinēt?

20.gadsimta pirmajā pusē notikušie kari vislielākajā mērā izpostīja Eiropu.

Pēc Otrā pasaules kara Eiropa vairs nebija pasaules varas centrs.

Drīz vien Eiropas valstis zaudēja arī savas kolonijas. Pasaulē izvirzījās divas lielvaras – ASV un PSRS (Padomju Savienība).

Daudz Eiropas tautu Otrā pasaules kara beigas svin ar patiesu prieku un gandarījumu, savukārt Baltijas tautām īsti nav ko svinēt, ja nu vienīgi aktīvās karadarbības beigas.

Baltijas valstīs nomainījās viens okupācijas režīms ar otru – nacisti ar komunistiem.

Turpinājās represijas pret civiliedzīvotājiem, notika masu deportācijas, nacionalizācijas un mantas konfiskācija.

Aktīva vietējo iedzīvotāju bruņota pretestība okupācijas režīmam turpinājās vairākus gadus.

Baltijas valstīm atjaunot neatkarību izdevās vien pēc PSRS sabrukuma – piecdesmit gadus pēc neatkarības zaudējuma 1940.gadā..

Trīskārša okupācija

Krūmiņš atgādināja, ka Otrajā pasaules karā Baltijas valstis (arī Latvija) tika okupētas trīs reizes.

Vispirms 1940.gadā to izdarīja PSRS, 1941.gadā – Vācija, bet 1944. – 1945. gadā atgriezās PSRS okupācija.

Otrā pasaules kara laikā gan PSRS, gan nacistiskā Vācija veica nelikumīgas Latvijas pilsoņu mobilizācijas savos karaspēkos.

Leģionāru liktenis

Vācijas kapitulācijas dienā ievērojama daļa Latvijas teritorijas (Kurzeme) atradās vācu karaspēka kontrolē (Kurzemes katls, Kurzemes cietoksnis), PSRS kontroli pār šīm teritorijām atgūt izdevās vien pēc Vācijas kapitulācijas.

Kurzemē atradās arī liels skaits latviešu karavīru, kas bija mobilizēti vācu armijā (leģionāri). Daļa leģionāru centās izvairīties no PSRS gūsta un bēga uz Zviedriju, taču zviedru valdība, ignorējot sabiedrības protestus, baltiešu leģionārus izdeva PSRS.

Uzvara – Krievijas identitātes pamats

Mūsdienu Krievijas identitāte un nacionālisms lielā mērā ir balstīti uz uzvaras faktu Otrajā pasaules karā (Lielajā Tēvijas karā, kā to sauca PSRS un Krievijā).

Tāpēc šis notikums tiek apzināti glorificēts un pasniegts kā lielākais krievu tautas varoņdarbs nācijas eksistences vēsturē.

Staļina nāve – pagrieziena punkts

9.maiju PSRS sāka svinēt tikai vairākus gadus pēc kara beigām, kad nomira Josifs Staļins.

Staļins Lielo Tēvijas karu par veiksmes stāstu neuzskatīja, kā nekā PSRS par mata tiesu izglābās no zaudējuma karā, turklāt karš prasīja milzīgus upurus.

Šie zaudējumi un kara sākumposma neveiksmes radās lielā mērā tā laika PSRS vadības pieļauto kļūdu dēļ.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?(0)

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”. Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā. Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”(0)

Svētdien, 25, jūnijā, 16:00, Vērmanes dārza estrādē evaņģelizējoša, muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”. “Nesīsim kopā Patiesības Gaismu mūsu pilsētā un valstī. Pagodināsim Dievu sapulcē Rīgas centrā, atvedīsim cilvēkus, kuriem jādzird evaņģēlijs. Lūgsim, lai mūsu tauta atver savas sirdis Kristus mīlestībai, lai Dieva Valstība atklājas pazūdošām dvēselēm.”-stāsta pasākuma organizators Gints L Grinbergs. Atmodas sapulces notiks jūnija, jūlija un

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga”  Zīmējumu teātra izrāde

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga” Zīmējumu teātra izrāde(0)

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā,-spektrs.com ziņo Katrīna Vastlāve. Lai atzīmētu Reformācijas 500. gadadienu, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības(0)

Vispasaules kristiešu kustība Up to Faith organizējusi zibakciju, lai pārliecinātu politiķus un pasaules līderus par sabiedrības vēlmi saglabāt tradicionālas (dabīgas) ģimenes vērtības,-ziņo spektrs.com Vairāk nekā 2000 cilvēku izgāja galvaspilsētas Budapeštas ielās un vienojās zibakcijas dejā, lai paustu savu atbalstu tradicionālas ģimenes vērtībām. “Arī mēs esam PAR STIPRU ĢIMENI un priecājamies, ka pasaulē ir daudz kristiešu

“Debesjums vēstījums”: Dimitera kundze Līga savus 60 atzīmē ar vēstījuma izplatīšanu

“Debesjums vēstījums”: Dimitera kundze Līga savus 60 atzīmē ar vēstījuma izplatīšanu(0)

Pareizticīgais dziesminieks, Līgas mīļotais vīrs Kaspars Dimiters maija sākumā nosvinēja 60. Jubileju, tagad pienākusi kārta arī sievai. Kaspara Dimitera laulātā draudzene, sasniedzot 60 gadu slieksni, caur portālu Kasjauns.lv/spektrs.com vēršas ar paziņojumu “Debesjums vēstījums”. Tostarp Līga nozīmīgo pasākumu atzīmēja arī ar grāmatas “Ielūgums uz dzīvi”  un albuma laišanu tautās. Svētki noritēja Cēsu pils parkā. “Debesjums vēstījums” (atstājam

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.