„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

9. maijs un trīskāršā okupācija Baltijas valstīs

Vēsturnieks un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš TVNET  atgādina, ka 1945.gada 8.maija vakarā (pēc Rietumeiropas laika) sabiedroto spēkiem kapitulēja nacistiskā Vācija.

PSRS un mūsdienu Krievijā par uzvaras dienu uzskata 9. maiju, jo pēc Maskavas laika tas notika īsi pēc pusnakts 9. maijā.

Aktīvā karadarbība ar kapitulāciju visur nebeidzās, piemēram, Prāgā esošais vācu karaspēks uz kapitulāciju sākotnēji nereaģēja.

Kāpēc Baltijas valstīm nav ko svinēt?

20.gadsimta pirmajā pusē notikušie kari vislielākajā mērā izpostīja Eiropu.

Pēc Otrā pasaules kara Eiropa vairs nebija pasaules varas centrs.

Drīz vien Eiropas valstis zaudēja arī savas kolonijas. Pasaulē izvirzījās divas lielvaras – ASV un PSRS (Padomju Savienība).

Daudz Eiropas tautu Otrā pasaules kara beigas svin ar patiesu prieku un gandarījumu, savukārt Baltijas tautām īsti nav ko svinēt, ja nu vienīgi aktīvās karadarbības beigas.

Baltijas valstīs nomainījās viens okupācijas režīms ar otru – nacisti ar komunistiem.

Turpinājās represijas pret civiliedzīvotājiem, notika masu deportācijas, nacionalizācijas un mantas konfiskācija.

Aktīva vietējo iedzīvotāju bruņota pretestība okupācijas režīmam turpinājās vairākus gadus.

Baltijas valstīm atjaunot neatkarību izdevās vien pēc PSRS sabrukuma – piecdesmit gadus pēc neatkarības zaudējuma 1940.gadā..

Trīskārša okupācija

Krūmiņš atgādināja, ka Otrajā pasaules karā Baltijas valstis (arī Latvija) tika okupētas trīs reizes.

Vispirms 1940.gadā to izdarīja PSRS, 1941.gadā – Vācija, bet 1944. – 1945. gadā atgriezās PSRS okupācija.

Otrā pasaules kara laikā gan PSRS, gan nacistiskā Vācija veica nelikumīgas Latvijas pilsoņu mobilizācijas savos karaspēkos.

Leģionāru liktenis

Vācijas kapitulācijas dienā ievērojama daļa Latvijas teritorijas (Kurzeme) atradās vācu karaspēka kontrolē (Kurzemes katls, Kurzemes cietoksnis), PSRS kontroli pār šīm teritorijām atgūt izdevās vien pēc Vācijas kapitulācijas.

Kurzemē atradās arī liels skaits latviešu karavīru, kas bija mobilizēti vācu armijā (leģionāri). Daļa leģionāru centās izvairīties no PSRS gūsta un bēga uz Zviedriju, taču zviedru valdība, ignorējot sabiedrības protestus, baltiešu leģionārus izdeva PSRS.

Uzvara – Krievijas identitātes pamats

Mūsdienu Krievijas identitāte un nacionālisms lielā mērā ir balstīti uz uzvaras faktu Otrajā pasaules karā (Lielajā Tēvijas karā, kā to sauca PSRS un Krievijā).

Tāpēc šis notikums tiek apzināti glorificēts un pasniegts kā lielākais krievu tautas varoņdarbs nācijas eksistences vēsturē.

Staļina nāve – pagrieziena punkts

9.maiju PSRS sāka svinēt tikai vairākus gadus pēc kara beigām, kad nomira Josifs Staļins.

Staļins Lielo Tēvijas karu par veiksmes stāstu neuzskatīja, kā nekā PSRS par mata tiesu izglābās no zaudējuma karā, turklāt karš prasīja milzīgus upurus.

Šie zaudējumi un kara sākumposma neveiksmes radās lielā mērā tā laika PSRS vadības pieļauto kļūdu dēļ.

 

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

“Cīņai sveiks!”: Jaunlatvieši pret Brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem
Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem

Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem(0)

No 2019.gada 20.septembra līdz 2020.gada 19.septembrim visās 119 pašvaldībās atvērts vēlētāju parakstīšanai likums – atcelt ierobežojumus tautas tiesībām (atcelt 2012. gada gozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”). Parakstīt var klātienē pašvaldību izpilddirekcijās/pagastu pārvaldēs pie notāriem un internetā – Latvija.lv ar interneta bankas vai eParaksts pieeju. Aicinām ikvienu pilsoni izmantot savas tiesības un iesaistīties – pastāstīt līdzcilvēkiem

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors. Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd, rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt šobrīd spējat būt objektīvi, pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns(0)

Patlaban norisinās budžeta pieņemšanas laiks. Sarunas starp Saeimas deputātiem noritējušas visas vasaras garumā ņemot vērā, ka piecām partijām ir dažādas intereses un lai tās apvienotu vienkopus un izstrādātu budžetu, kas oktobrī jāiesniedz Saeimā process nav vienkāršs. Sadale notiek ar 130-150 miljoniem eiro. Kopīgi jāvienojas par lielāku nodokli azartspēlēm, mazāks pieaugums pašvaldību finansēšanā, bezdarbnieku pabalstu samazināšana

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.