„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

15. 11. 2010. Latvija-Rīga: Kristīgais viedoklis par Lāčplēša dienu. Vilnis Gleške : Iestājies lūgšanās par Latvijas zemi!

ceribas_festivals_06_11_2010-159

11. un 18. novembris ikvienam latvietim ir svētas dienas. Šoreiz ieskatīsimies vēstures notikumos kristieša acīm.

Viens no svarīgākajiem posmiem Latvijas brīvības cīņās – cīņa ar Bermonta armiju, ko organizēja krievu- cara, armijas pulkvedis Pāvels Bermonts (dzimis 1884. g.). bija mērķis – Cara impērijas atjaunošana Latvijā, – ziņo spektrs.com

Lai būtu izprotamāk saprast, ka 11 novembra notikumi ir saistāmi ar brīnumu k/c Prieka Vēsts mācītājs Vilnis Gleške svinīgā dievkalpojuma laikā aicināja ieskatīties 1919. gada statistikā.

Bermonta karaspēks – 51 000 cilvēku,
Latvijas karaspēks – 39 000 cilvēku.

Bermonta karaspēka rīcībā 100 lielgabalu,
Latvijas karaspēka rīcībā 30 lielgabalu.

Bermonta karaspēka rīcībā 120 lidmašinas
Latvijai – 2 lidmašīnas. Un.t.t

Droši vien interesanti uzzināt, ka karu Latvija sāka ar 39 000 lielu karaspēku, taču karš noslēdzās ar 65 000 cilvēku lielu karaspēku. Iespaidīgi vai ne? Kāpēc gan tā?

Cīņās pret skaitliski lielāku un labāk apbruņotu pretinieku latviešu karavīri cīnījās ar lielu patriotisma sparu un varoņgaru. Latvijas armija cīnījās par mūsu zemes atbrīvošanu no ienaidnieka, bet bermontieši bija algotņu bars. Iespaidojoties no latviešu sīvo pretīmstāvēšanu ienaidniekam, turklāt par padošanos neviens nedomāja, latviešiem pievienojās un Daugavā iebrauca arī angļu un franču karakuģi, lai pievienotos karapulkam, kas cīnījās par brīvību. Rezultātā Bermontu armija sīvās kaujās tika sakauta un atkāpās.

Kāpēc notika karš? Mācītājs Vilnis Gleške uzskata, ka tas ir no Dieva atkāpšanās rezultāts, viņš citēja rakstvietu no Bībeles:

„Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap Sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt. Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā. Jo Es jums saku: jūs Mani no šī laika neredzēsit, tiekāms jūs sacīsit: slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!” (Mat. 23:37)

Vilnis Gleške turpina: „Mēs vienkārši atraidām Dievu uzskatot, ka varam sasniegt visu saviem spēkiem, bet maldāmies. Dažkārt kristieši uztraucas par savu sirds mieru un labklājību vairāk, nekā par tautiešu kopējo labklājību. Kristieši apmierināti, ka viņu sētā viss ir labi, bet kas notiek ārpus tās, neuztrauc, tas ir bīstami. Vai cilvēks var būt pārliecināts par to, kas viņam ir nepieciešams? Mēs esam tik pašpārliecināti, ka sēžam bezdibeņa malā ar apcietinātu sirdi un sakām, ka nekāda palīdzība vai padomi nav vajadzīgi. Ja Tu uzskati, ka palīdzība nav vajadzīga, tad neviens arī nevar Tev palīdzēt.
Mēs tā domājam, ka zinām, kas mums patiesi ir vajadzīgs, bet Jēzus ir brīdinājis, ka pat pilsētas iet bojā neziņas dēļ. Gan karu laikos, gan arī tagad Dievs ir žēlīgs par Latviju. Ir pienācis arī Tavam apžēlošanas laikam.”

Iestāties lūgšanās par Latvijas zemi

Mācītājs Vilnis Gleške aktualizē domu par vienotību un iestāšanos aizlūgšanās par Latvijas zemi, viņš saka: „Dievs ir nospraudis laikus un robežas (Ap.d. 17:26) Laiks ir atnācis arī Latvijai, tikko noticis Cerības Festivāls, par kuru Arēna Rīga darbinieki ir teikuši, ka vēl nekad nav bijis tik liels cilvēku skaits, tas nav bijis salīdzināms, ne ar kādu rok-koncertu, vai pat hokeja čempionātu. Mēs kristieši varētu ik palaikam uzrīkot kristīgās olimpiādes un es ticu, ka šajā laikā, kad mēs kristieši kļūstam savstarpēji vienoti, debesis atveras un izmaiņas notiek visā Latvijā. Es ticu, ka tieši Cerības Festivāla laikā Latvijas grēku mērs samazinājās. Vienotībā ir spēks!

„Es meklēju viņu vidū kādu, kas nostātos par saviem tautiešiem kā mūris un aizstāvētu zemi Manā priekšā, ka Es ar Savu tiesas spriedumu to galīgi nepazudinu, bet Es neatradu neviena.” Ecēh.22:30)

Dievs arī šodien meklē tādus, kas nostātos aizsardzībā par savu zemi. Mēs lasām, ka Mozus iestājās par savu zemi un tautiešiem un Dievs tautu neiznīcināja viņu grēku un ietiepības dēļ.

Starp mums ir jābūt tādiem un Dievs garantē: „tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu.” (Jes 61: 3)

Apsveicu Jūs valsts svētkos un aicinu lūgt Dievu par mūsu zemi, tautiešiem un atvērt debesis.”

Dievkalpojums noslēdzās ar mācītāja lūgšanu, pēc tās Vilnis Gleške aicināja ikvienu iznākt skatuves priekšā un aizlūgt par Latvijas zemi. Bija pārsteidzoši novērot, ka jaunieši labprāt ņēma dalību šajā procesā, tas nozīmē, ka mūsu Latvijai ir nākotne!

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”(0)

Ar prezentāciju Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrā nācis klajā LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Ņikitas Andrejeva tulkojums “Pāvila darbi”. Darbs tulkots no sengrieķu (koinē) valodas, un tas tapis Latvijas Bībeles biedrības un LU Teoloģijas fakultātes sadarbības rezultātā,-spektrs.com ziņo LU Teoloģijas fakultātes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stikāne Ņikita Andrejevs prezentācijas laikā uzsvēra, ka “pirmo gadsimtu

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis(0)

Latvijas Universitātes Teoloģijas mēneša ietvaros 25. februārī, plkst. 19.00, Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) norisināsies apgaismotie lasījumi “Reliģija ārpus robežām”. Lasījumos piedalīsies Jānis Rokpelnis, Ruta Štelmahere, Pēteris Draguns, Toms Treibergs un Marija Luīze Meļķe,-spektrs.com ziņo Ilze Stikāne Viens no Teoloģijas fakultātes 99. gadu jubilejas mēneša mērķiem ir izvest reliģiju un teoloģiju “pastaigāties” ārpus akadēmiskās vides,

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)(0)

Pamācības Laikam nav neviena vīriešu kārtu un bieži vien arī sieviešu kārtu dzimuma cilvēku, kuri jaunībā nebūtu, kaut dienu nodarbojušies ar kādu no cīņas veidiem. Nav neviena, kurš nebūtu kaut pagalma līmenī mācījies atvairīt sitienu, sist tā lai krīt un, dažādus paņēmienus pret uzbrucēju ar nazi. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir gana daudz tīmeklī dažādu video

Prezidents Donalds Tramps aicināja ar likuma spēku aizsargāt nedzimušu bērnu dzīvību

Prezidents Donalds Tramps aicināja ar likuma spēku aizsargāt nedzimušu bērnu dzīvību(0)

2019. gada 5. februārī, ASV prezidents Donalds Tramps uzstājās ar ikgadēju runu par nācijas stāvokli valstī. Cita starpā Amerikas prezidents emocionāli mudināja ASV likumdevējus aizsargāt nedzimušu bērnu dzīvību. “Nav lielāka kontrasta, kā starp skaisto mātes tēlu ar jaunpiedzimušo zīdaini rokās, un briesmīgās lietas, ar kurām saskārās mūsu tauta iepriekšējās dienās,ziņo spektrs.com Likumdevēji Ņujorkā ir saviļņoti

Latvijas Republikas Saeimai iesniegta petīcija “Par kristīgajām un ģimenes vērtībām”

Latvijas Republikas Saeimai iesniegta petīcija “Par kristīgajām un ģimenes vērtībām”(0)

Pagājušā gada novembrī mūsu valsts svinēja savas pastāvēšanas 100 gadu jubileju. Viens no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem bija starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju”, tās mērķis bija apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes vērtībām mūsu zemē. Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju” ietvaros tika sagatavota

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.