vērtējot biedrības vēlmi panākt izmaiņas Latvijā iedibinātajā baznīcas un valsts atdalījuma modelī, tiesa nesaskatīja valsts pamatvērtību apdraudējumu vai diskreditāciju, līdz ar to arī netika saskatīti pamati ierobežot biedrības reģistrāciju UR.
Tāpat spriedumā norādīts, ka ne Satversme, ne valsts naudas zīmes netiek uzskatītas par valsts simboliem. Spriedumā tiesa paudusi sapratni, ka strīdus biedrības mērķis ir apstiprināt par valsts himnu tādu kompozīciju, kuras tekstā netiktu pieminētas jebkādas atsauces uz reliģiskiem priekšstatiem, tostarp pieminēts dieva jēdziens. Tāpat biedrības priekšstatā šādas atsauces nebūtu pieļaujamas Satversmes tekstā un uz Latvijas emitētajām monētām. Tiesa secina, ka arī šādā kontekstā pēc būtības jautājuma risinājums slēpjas iniciēt atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos.
Tiesai nav saprotama pārsūdzētajā lēmumā ietvertā atziņa, ka izmaiņas valsts himnā vai Satversmē nav izdarāmas, pamatojoties uz viena tiesību subjekta vēlmi. Šajā sakarā spriedumā norādīts, ka biedrība nevienā brīdī arī nav apgalvojusi, ka attiecīgās izmaiņas būtu jāizdara, pamatojoties tikai pēc biedrības vēlmēm. Tas, ko izskatāmajā gadījumā tā vēlas panākt, ir reģistrēt biedrību, lai attiecīgi brīvprātīgas personu apvienības statusā varētu paust kopēju biedru viedokli par to, kādiem kritērijiem būtu jāatbilst valsts simboliem un kas tajos nedrīkstētu tikt iekļauts. Šāda viedokļa pareizība vai aplamība ir ārpus UR vai tiesas kompetences izskatāmās situācijas kontekstā, kurā var tikt izvērtēts vienīgi tas, vai minētais deklarētais mērķis nerada tiešu vai apslēptu potenciālu apdraudējumu valsts pamatvērtībām.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā