Autors: Sanita

Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas. Psalms 37:4
Sveiks, mīļais Spektra lasītāj, ceru, ka izbaudi šo vasaru, ka Tev sirdī mājo prieks, miers un daudz mīlestības! Lai gan iepriekš šī sadaļa Spektrā saucās Pārdomas, tomēr ņemot vērā to, ka raksti vairāk domāti jauniešu auditorijai, jaunajā Spektrā sadaļas nosaukums turpmāk būs Jauniešiem. Tāpat Spektrs ļoti priecātos, ja Tu nestāvētu malā, bet daudz aktīvāk sūtītu savas vēstules un pieteikumus Tev aktuālām tēmām. Šā mēneša tēma – puiši un meitenes, manuprāt, ir ļoti interesanta. Sākotnēji biju nolēmusi, ka par šo tēmu Spektrā nerakstīšu, taču izrādās, ka rakstīšu gan. Pēdējā laikā ir nācies secināt, ka šī tēma jauniešiem ir ļoti aktuāla.

Lai viņi smejas

Pagājušo mēnesi satiktu nekristīgu puisi, un viņš man stāstīja savu piedzīvoto ar meitenēm, un prasīja skaidrojumu, kāpēc beigās viss noslēdzās uz nelāgas nots. Vēl izbrīnīja tas, ka šis puisis bija samierinājies ar kaut kādām attiecībām tikai tāpēc, lai nebūtu viens un galvenais pamatojums bijis tāds, ka šī meitene viņam esot bijusi uzticīga. Es viņam atbildēju, ka tas, ka šī meitene paralēli negāja satikties ar citiem puišiem, ir tikai normāli. Viņš man iebilda, jā, tev varbūt, bet viņam apkārtējo cilvēku vidū to uzskata par lielu ekstru. Arī viena no manām draudzenēm, kura arī pagaidām nav kristiete, visu laiku ļoti aktīvi cenšas satikt to īsto un ir apēdusi pāris pudu sāls un vienmēr viņai ir šis jautājums – kāpēc, viss tā beidzās? Kristiešiem ir ļoti svarīgi citiem, it īpaši cilvēkiem, kas Dievam netic, stāstīt savus principus un uzskatus arī šajā jomā. Jā, varbūt viņiem tas liekas smieklīgi, bet, tomēr tas mums ir jārunā. Jā, varbūt viņi mūs izsmies un centīsies skaidrot, ka šobrīd ir mūsdienas utt., bet, lai jau viņi smejas, mūsu uzdevums ir parādīt, ka ir iespējams dzīvot citādi. Protams, tas, ka esi kristietis – vēl nenozīmē, ka tev nebūs izvēles un savas iekšējās cīņās.

Puisis domas mainīja
Viena man ļoti mīļa draudzene, kura ir kristiete un ir ļoti skaista meitene, izstāstīja kā viņai šo mēnesi ir izgājis ar vienu puisi. Viss sācies ļoti labi un cerīgi, puisis saviesīgā pasākumā uzreiz pateicis, ka viņam viņa patīk un viņam ir nopietni nolūki attiecība uz viņu. Pēc tam sekoja laiks, kad viņi sarakstījās, bija arī satikušies un runājušies par sev svarīgām tēmām. Puisis uzzinot, ka viņa ir kristiete, teica, ka viņš varbūt arī varētu vēlāk pievērsties Dievam, tāpēc tas, ka viņš nav kristietis, nevarētu būt iemesls, kāpēc viņi nevarētu satikties. Tomēr, kad viņš uzzināja, ka viņa līdz laulībām neplāno iesaistīties seksuālās attiecībās, šis puisis uzrakstīja, ka viņiem šī sarakste ir jābeidz, jo viņam tas neliekas normāli. Tas, ka viņš nebija ar mieru gaidīt, bija apliecinājums tam, ka viņam viņa nemaz tik ļoti nepatika, jo, ja viņam būtu no sirds nopietni nolūki, viņš gaidītu.

Visas atbildes Bībelē
Es atļaušos būt nedaudz skarba, un varbūt ne visi lasītāji man piekritīs, bet, manuprāt, puiši šobrīd ir nedaudz izlutināti ar pārāk lielo meiteņu uzmanību. Daļēji var piekrist, ka tā nav tikai viņu vaina, un atbildība ir jāuzņemas arī daiļajam dzimumam. Tomēr ir svarīgi, kā šādos brīžos izturas puiši un kā viņi reaģē uz šādiem uzmanības apliecinājumiem. Pirms neilga laika mācītāja dievkalpojumā norādīja uz mūsdienu lielu problēmu, kad sievietes paliek pārāk vīrišķīgas, bet puiši – sievišķīgi, lai gan Dieva Vārds saka pretējo. Meitenes ir pieradušas puišiem izrādīt savas simpātijas, un, ir ļoti daudz veidu, kā to izdarīt – daži pat ļoti smieklīgi. Vai to nevar redzēt no malas? Var, un man liekas, ka arī puiši to redz un varbūt kāds tādējādi mielo savu „es”. Piekrītu, ka reizēm, ja puisis meitenei tiešām ir iepaticies, tad viņai to ir diezgan grūti noslēpt, un, ja arī to cenšas slēpt, tad tomēr var būt situācijas, kad tas ir redzams. Tomēr ir liela starpība, kā tu uzvedies. Mēs visi zinām, ka Bībele ir grāmata, kurā ir atbildes uz visiem jautājumiem. Palasot Dieva Vārdu, mēs nevaram atrast nevienu vietu, kurā daiļā dzimuma pārstāve iet klāt stiprajam dzimumam un saka: „Sveiks, tu man patīc un tu būsi mans draugs un mīļotais.” Nav tādas rakstu vietas, varbūt gribi iebilst, ka Rute gāja lasīt vārpas Boāsa tīrumā un viņa spēra šo soli, tomēr arī šajā situācijā – viņš pirmais viņu pamanīja savā tīrumā un viņam viņa iepatikās. Tāpēc, mīļās meitenes, jūs esat Dieva princeses, Ķēniņa meitas, un īstajam puisim Dievs ieliks jūs sirdī, un tieši viņš spers šo pirmo soli. Ja tomēr viņš nevar sadūšoties, tad acīmredzot simpātijas nav tik lielas, vai nav īstais laiks. Tikai, lūdzu, nepārprotiet mani, tas arī nenozīmē to, ka tev jāstaigā apkārt ar aukstu sejas grimasi, kas signalizē – tikai nedomā nākt man klāt, tomēr sirdī ir jājūt robežas un jāapzinās, cik draudzīga tu vari būt ar patiesu un tīru sirdi. Ja tev tāda ir, tu, protams, vari draudzēties, bet, tiklīdz mani sevī simpātijas, tad jāpasaka sev stop un ir jāpārbauda sava sirds Dieva priekšā. Tāpat tas ir jādara situācijas, kad otrs atzīstas tev savās jūtās, lai arī iepriekš visu laiku esat bijuši draugi. Mums ir svarīgi censties otru nesāpināt un būt maksimāli atklātiem.

Bet taču ir tik forši, ka kādam patīc!
Tiklīdz uzzini, vai nojaut, kad esi kādam iepaticies, ir taču patīkami, vai ne? Tad skatoties spogulī gribas sev uzsmaidīt vēl platāk un pateikt, cik skaista, vai skaists tomēr esi. Un, ja vēl apzinies, ka īstenībā tev ir aizdomas, ka arī tam un, iespējams, arī tam puisim vai meitenei esi iepatikusies vai iepaticies, tad smaids paliek vēl platāks. Tomēr hallo, padomājam, ko mēs tādējādi barojam? Atceramies, ka tieši lepnība ir pirmā pazīme pirms krišanas. Tas, protams, nenozīmē, ka mums nevajag priecāties un rūpēties par sevi, tomēr tas nevar tikt izvirzīts pirmajā plānā. Dieva Vārds skaidri saka, ka mums citi ir jāmīl kā sevi. Tas tieši to arī nozīmē, ka mums ir sevi jāmīl, no tā arī izriet, ka mums ir jārūpējas par savu miesu. Tomēr tajā pašā laikā, ir jāapzinās, ka tas dzīvē nav galvenais, ka svarīgākais ir tas, kas notiek mūsu sirdī. Salamana pamācībās ir teikts – pāri visam sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība. Kāds varētu iebilst un teikt, es jau neesmu vainīgs, ka es kādām esmu iepatikusies, jā tiešām tā var būt, bet tanī brīdī, kad tu jūti no pretējās puses šīs simpātijas un tu zini, ka šis nav tas cilvēks, kuru redzi kā savu dzīvesdraugu, ir jautājums, vai tu to izbaudi, izgaršo un pieņem, vai arī nepieņem!? Mēs esam atbildīgi, kas notiek mūsu sirdīs un domās, nevis par citiem cilvēkiem. Protams, ir pilnīga cita situācija, ja ir runa par īsto cilvēku, bet par to vēlāk. Man patika, ka mācītājs teica, ka tiem cilvēkiem, kuriem tiek izrādīti šie uzmanības apliecinājumi, Dievs dod viņiem gudrību, kā ar to tikt galā.

Bet, ja īstais aizies ar citu?
Īstais cilvēks neaizies tev garām, Dievs dod īstās lietas un īstos cilvēkus īstajā laikā! Tas ir pavisam droši, un Dieva Vārds to apstiprina. Man patika, kā mācītāja teica, ka mums nevajag uztraukties un baidīties, ka mūsu puisis var aiziet ar citu, jo, ja viņš taisīsies precēties ar citu, tas tikai nozīmēs to, ka viņš nebija īstais. Arī šajā tik jūtīgajā un svarīgajā tēmā ir vajadzīga pilnīga paļaušanās uz Dievu! Šī sfēra ir jāliek Viņa gadīgajās rokās. Viņš mūs ir radījis, un Viņš vislabāk zina, kurš, vai kura mums ir piemērots vai piemērota īstajā laikā. Varbūt kāds satraucas un domā, ka īstais varētu būt tāds, kas it kā atbild izvirzītajiem kritērijiem, bet sirds īsti nav pie viņa. Tad zini droši, tas tā noteikti nebūs, jo Dievs dod tikai labas dāvanas. Svarīga ir pilnīga paļaušanās uz Viņu. Pirms laika man pazīstama meitene stāstīja, ka ir nospraudusi mērķi līdz konkrētam vecumam apprecēties, un, ja nesanāks, tad viņa braukšot uz ārzemēm un precēsies ar ārzemnieku, jo tur vīru varot atrast ļoti ātri. Tomēr, vai tā ir pilnīga paļaušanās? Tas taču nozīmē it kā Dievam pateikt – es Tev, Dievs, esmu devis laiku līdz šim vecumam, ja Tu nedosi man dzīvesdraugu, tad es ķeršos pats klāt, bet tā vispār es visu savu dzīvi esmu nodevis Tev! Ceru, ka saprotat un man nav jāraksta, kas šeit nav pareizi, un, ko nozīmē pilnīga paļaušanās uz Dievu! Tas nenozīmē, ka par dzīvesdraugu nav jālūdz – ir jālūdz, tomēr tas nevar būt tavu domu epicentrs. Ja šī tēma ir svarīga un aktuāla, un Tu vēlies Dievam nodot sevi kā upuri, tad tu vari Dievam šo tik svarīgo jautājumu nolikt uz Viņa altāra un pateikt: Dievs – es mīlu Tevi, es esmu Tev pateicīgs, ka izglābi mani un Tu esi devis tik daudz. Tu redzi, ka dzīves draudzenes vai dzīves drauga izvēle man ir ļoti svarīga, tomēr Tu esi man pirmajā vietā un uz altāra Tev – nolieku šo upuri. Es pilnībā paļaujos uz Tevi arī šajā jautājumā. Tu esi mans Dievs un es mīlu Tevi!