“Kristus pasaulei”: Līgo un Jāņu kults – kas tas ir?
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska, Daila Lielbārde un Ilze Drātniece
„Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” (5.Mozus 5:6-7)
Tas ir pirmais bauslis. Kāpēc tas ir pirmais? Tāpēc, ka tas ir pats svarīgākais. Dievs saka, ka Viņš ir svētību un auglības, labklājības un mūžīgās dzīvības avots. Šo iemeslu dēļ, lai gūtu svētību, tev nebūs vērsties pie citām personām – pie dieviem, pie velna vai pie cilvēkiem.
Vispirms mēs atgriezīsimies senatnē un ieskatīsimies Dieva vārdā. No kurienes ir cēlies šis kults? Vai tiešām tas ir tikai Latvijā, vai arī tam ir kāda vispasaules nozīme? Vai tas ir minēts Bībelē? Atbilde ir „Jā!”.
„Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības. Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu. Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt.” (2. Mozus 23:25-27)
Ar vienu nosacījumu – tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam. Dievs atklāj, ka Viņš ir visu svētību avots. Auglības, vairošanās avots itin pie visa. Tur ietilpst veselība, finansiāla labklājība, veiksmīga kalpošana un karjera, sakārtots prāts un emocionālais stāvoklis, iekšēja brīvība, mūžīgā dzīvība. Viņš ir avots mūžīgai dzīvībai un visa veida svētībām.
„Tiešām, svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14)
Viņš ir visu svētību, auglības, visu dzīvības formu avots. Viņa vārds ir Jēzus Kristus. Ne Jānis, ne Līga, ne Pēteris, ne kādi svētki, ne dēmoni, ne eņģeļi vai cilvēki nav tavs svētību avots. Jā, cilvēks var tev palīdzēt, bet tas, ar ko viņš to darīs, ir Dieva dots. Cilvēka iespējas ir ierobežotas, un Dievs pirmajā bauslī aizliedz griezties pie citiem dieviem, kā vien pie Viņa.
„Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem. Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo.” (Romiešiem 1:21-32)
Tātad, viņi Dieva vietā ir sākuši pielūgt dažādus tēlus un kaut ko citu, un tā pārkāpuši Dieva gribu. Cilvēki pārkāpj pirmo bausli, pēc svētībām, ko paredzējis Dievs, vēršoties pie citiem avotiem – pie elkiem. Pats svarīgākais, kas mums ir jāzina, ka Līgo un Jāņu kults vienkāršā definīcijā ir fakts, ka cilvēki Dieva pielūgsmi samaina pret elkdievību – elku pielūgsmi. Dieva – Jehovas, Dieva Radītāja pielūgsme prasa no Dieva atbildību. Kas notika Ēdenes dārzā, kad Ieva baudīja no aizliegtā, deva to savam vīram? Kad abi bija krituši grēkā un nežēlastībā, tad viņi vainoja viens otru. Ādams teica: „Sieva man deva šo augli.” Bet sieva teica: „Čūska vainīga.” Pēkšņi cilvēki pārstāja uzņemties atbildību. Grēkā krišanas rezultātā cilvēks ir pārstājis uzņemties atbildību par savu rīcību un par savu dzīvi. Lūk, kāpēc ir tik daudz pamestu bērnu, ciešanas un katastrofas visā pasaulē. Cilvēki neatbild par savu rīcību. Viņi nevēlas atbildēt par savu rīcību. Vīrieši nevēlas atbildēt par to, ka ir piedalījušies kāda bērna veidošanā. Valstī varas struktūrām ir jāpiespiež šo vīrieti maksāt alimentus, jo viņš pats nejūt atbildību par saviem bērniem. Bet tad, kad bija jāguļ kopā un jāpriecājas, viņš nedomāja ar galvu. Nedomājiet, ka tas attiecās tikai uz vīriešiem. Ir arī tādas pašas mātes. Ēdenes dārzā cilvēki pārstāja uzņemties atbildību. Lūk, Dieva pielūgsme un kalpošana Viņam ar apsolījumu, ka Viņš svētīs tavu maizi un ūdeni. Viņš gādās par tevi un svētīs. Pirmkārt, tas prasa atbildību Dieva, ne cilvēku priekšā. Tu domā par savu rīcību, pa katru savu soli un pārdomā, vai Dievam tas ir patīkami. Vai tu rīkojies tā, kā Tēvam ir patīkami? Tas ir normāli, ka tev ir Svētais Gars, kurš tev pamudina, atgādina un palīdz saprast, kas ir ļauns, slikts un kas ir pareizs un labs, un palīdz rīkoties tā, kā Dievs grib. Tas prasa atbildību. Lūk, kāpēc arī mēs slēdzam derību starp vīrieti un sievieti, nevis dzīvojam civillaulībā, kā to tautā sauc. Ja mēs precamies, tad darām to vienreiz ar vienu cilvēku. Vīrietis ar sievieti, un sieviete ar vīrieti. Un viņi abi uzņemas atbildību pilnā mērā. Lūk, kāpēc ir tik stingri noteikumi, un es nelaulāju visus pēc kārtas, kas pie manis nāk. Es vēlos pārliecināties, ka cilvēks, kurš precas – gan vīrietis, gan sieviete, uzņemas atbildību par savu dzīvi, viens par otru un par saviem bērniem.
Tātad, Dieva pielūgsmi cilvēki nomaina pret elka pielūgsmi, kas neprasa atbildību. Viņi prasa izpildīt kādus rituālus, samaksāt kādu naudas summu, kādu konkrētu ziedojumu. Tas ir rituāls. Mēs ar vienu no līderu ģimenēm šonedēļ bijām Viļņā. Tur ir ļoti daudz baznīcu. Mēs uzkāpām Gedimina tornī, kur no augšas bija ļoti skaists skats. Pēc tam mēs staigājām pa baznīcām. Mēs pat dzirdējām koncertu un novērtējām kādai ir jābūt skaņai. Bija ideāla skaņa un sapratām, ka to nevar projicēt neviena aparatūra. Mēs iegājām kādā no baznīcām, kurā notika dievkalpojums. Es pamanīju, ka pašā vidū stāvēja tāds kā stikla zārks, un man bija tādas nelabas aizdomas. Kalpotāji piegāja pie zārka, nobučoja, kaut ko noslaucīja un gāja tālāk. Es piegāju klāt, un tur iekšā gulēja trīs līķi. Viņi bija aptuveni 600 – 700 gadu veci. Viņi bija kristieši, kas savas ticības dēļ bija vajāti Viļņā. Viņi tika mocīti, pakārti, nogalināti par to, ka neatteicās no Kristus. Viņus nogalināja pagānu ķēniņu un priesteri. Lūk, tur bija viņu kauli, kurus šie cilvēki pielūdza. Un tā viņi dara gadu simtiem. Tie līķi ir izceļojušies pa bijušo Padomju Savienību un tagad atkal ir atpakaļ mājās. Es domāju, ka tas ir viņu lepnums. Lūk, tur nav nekāda atbildība. Atnāc reizi pusgadā – pabučo, pastaigā un vēl kaut ko padari, kas tur vajadzīgs. Tur nav nekādas atbildības. Tālāk dzīvo, kā māki. Lūk, cilvēki ir apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgiem cilvēkiem, putniem, lopiem un līdzīgiem tēliem. Šajā gadījumā tie bija cilvēku tēli. Tieši tāpēc Dievs nodeva viņu izvirtībai, kurā viņi paši ir sākuši sagandēt savas miesas. Lūk, līgo kults. Kāds tam sakars ar līgo kultu? Lasi uzmanīgi, iesim tālāk un tu visu sapratīsi.
„Tu saderināsies ar sievieti, bet cits vīrs pie tās gulēs; tu sev uzcelsi namu, bet tu tanī nedzīvosi; tu dēstīsi vīna dārzu, bet augļus tu nebaudīsi. (..) tavi dēli un tavas meitas tiks nodoti citai tautai, tavas acis to redzēs un caurām dienām pēc viņiem īks.” (5. Mozus 28:30;32)
Šajā Rakstu vietā ir teikts, ka elku pielūgsme ir tautas lāsts.
Šodien ir 22. jūnijs. Vai zini, kas šī ir par dienu. Tu domā, ka līgo svētki? Nē, šī Latvijā ir fašistu okupācijas diena. Lūk, Otrā Pasaules kara darbība Latvijā sākās 1941. gada 22. jūnijā ar Vācijas kara aviācijas uzlidojumiem Liepājā un Ventspilī. Tas ir tas laiks, kad latviešu tauta svin šos svētkus. Kas vēl ir noticis šo svētku laikā „labs”? Līst lietus un ir auksts. Ir teiciens: „Līst, kā pa Jāņiem.” 14. jūnijā, īsi pirms šiem svētkiem, ir komunistiskā genocīdu upuru piemiņas diena. Tad notika genocīds pret latviešu tautu – izvešana. 17. jūnijā ir Latvijas Republikas padomju okupācijas diena. Tas viss ir šo svētku laikā, ap šiem svētkiem. Vai tā ir sakritība, vai Dieva brīdinājuma zīme, vai likumsakarība? Bībelē ir skaidri teikts: „Tavas acis īks pēc taviem tautu dēliem, kas tiks izvesti vai paši izbrauks.” Vai tas tev neatgādina mūsu tautu šobrīd?
Centrā ir tas, ka cilvēki ir apmainījuši Dieva pielūgsmi pret elku pielūgsmi. Dievs, kurš prasa atbildību Savā priekšā un arī par savu dzīvi cilvēku priekšā. Elki neprasa atbildību. Tie sola svētību, auglību, vairošanos, bet neprasa atbildību. Dievs sola svētību, vairošanos un mūžīgo dzīvību, bet prasa atbildību. Rezultāts ir gluži pretējs. Ja tu atbildi par savu rīcību Dieva priekšā, tad tu patiešām esi svētīts, un tiešām tie cilvēki, kuri ir tev apkārt, tiek svētīti un darīti reāli brīvi. Taču elku pielūdzēji, ja arī saņem kādu īslaicīgu labumu vai svētību, tad pēc tam mēs skaidri redzam, kas notiek. Kas šobrīd notiek ar mūsu tautu? Narkomāni, alkoholiķi un laulības pārkāpēji. Viņiem visiem ir bijuši saldi mirkļi. Salds mirklis, kad ir pagaršojis pirmo glāzīti, pārkāpis laulību. Bet pēc tam ir problēmas.
2. Ķēniņu grāmatā 23. nodaļā rakstīts, ka ķēniņš Josija, kurš bija dievbijīgs ķēniņš, iztīrīja Jeruzālemē Dieva templi no elkiem. Tā laika ticīgie bija pamanījušies Dieva pielūgšanas vietā sanest elkus un pielūgt viņus.
Es pieminēšu dažus no tiem elkiem, kuri šeit ir rakstīti:
„(..) lai tie iznes ārā no Tā Kunga nama visus tos priekšmetus, kuri bija darināti Baālam un Aštartei, kā arī visiem debesu zvaigznāju pulkiem (..) Tad viņš atcēla elku priesterus” (2. Kēniņu 23:4)
Tur bija darināti priekšmeti Baālam un Ašērai. Josija atcēla elku priesterus. Baāls un Aštarei bija elki, kur pirmais bija vīriešu kārtas pārstāvis un otrs – sieviešu. Rakstu vietā minēti debesu zvaigznāju pulki bija priesteri. Tika nopostītas augstnīcu svētnīcas, kurās upurēja Baālam, saulei, mēnesim, zvaigznājiem un visiem debesu zvaigžņu pulkiem. Noraka pakalniņus, kas bija ierīkoti elku pielūgsmei. Bija arī vietas, kur upurēja savus dēlus un mietas, kā uguns upuri Moloham. Un no tempļa izveda saules ratus. Šo visu piefiksē, jo nāksies atcerēties līdzība un savilkt paralēles ar mūsu svētkiem. Kad bezdievīgs ķēniņš Ahas upurēja.
„Un viņš arī nesa kaujamos upurus un kvēpināmos upurus augstieņu svētnīcās un arī uz pakalniem, kā arī zem visiem kupli zaļojošiem kokiem.” (2. Ķēniņu 16:4)
Tātad visur, kur vien kaut kas pamanāms – kalns, zaļojošs koks, tika ierīkotas elku pielūgsmes vietas. Kā rezultāts ir katram zināms un par ebreju likteni man jums nav jāstāsta. Kad viņi ticēja Dievam, izpildīja Viņa gribu, tad Dievs nes svētības. Tiklīdz viņi novēršas no Dieva un pievēršas elkiem, tā tūlīt seko okupāciju no svešam tautām. Ar ko mēs atšķiramies? Ne ar ko! Vēsture turpinās.
Līgo un Jāņu kultiem saknes ir meklējamas pagātnē kopš radīšanas. Pirmkārt, kas ir Baāls un Aštarte, ko pielūdza izraēlieši? Tās ir auglības dievības. Auglība ietver visu – finanses, veselība, vairošanās, emocionāli viss ir sakārtots. Tas ir tas, ko tev grib dot Dievs, bet ir vajadzīga atbildība. Bet, pielūdzot elkus, atbildība nav vajadzīga. Tu vienkārši atnāc, izdari rituālu un būsi svētīts. Atceries, ka tam var būt saknes. Īslaicīgai laimei ir negatīvas sekas – lāsts. Tātad Baāls un Aštarte ir prototipi Līgai un Jāņim.
Kas ir Līga un kas ir Jānis?
Kas vēl ir kopīgs šiem kultiem – svētkalni, kupli zaļojoši koki, elku stabi, pakalni, priesteri un upuri.
11. – 12. gadsimta vēsturiskos datos ir teikts, ka pareizticīgie misionāri ir atstājuši kādas ziņas, ko viņi šeit mūsu teritorijā ir darījuši. Viņi reizēm cēla baznīcas tur, kur bija kulta vietas, kur notikusi cilvēku upurēšana. Viņi izskauda cilvēku upurēšanu. Tā ir noticis arī Latvijas teritorijā. Mēs esam cēlušies no baltu ciltis. Lībieši pieder citam atzaram – somugriem. No baltu ciltīm ir gan lietuvieši, gan latvieši. Savukārt viņu saknes ir meklējamas tagadējā Irākas teritorijā, kur cēla Bābeles torni, kur pielūdza sauli un elkus. Tur cilvēki atteicās no Dieva pielūgsmes un cēla savu impēriju. Kā sekas mēs visā pasaulē redzam vardarbību, ļaunumu un dažu cilvēku rokās īslaicīgu bagātību. Un tūkstošiem cilvēku masas ir paverdzinātas.
Latvijā ir tāda vieta – Bitarīnu kalns. Arheologi Bitarīnu kalnā rokot, uzgāja upurēto zirgu skeletus, tātad atklāja vietu, kur tika upurēti ne tikai cilvēki, bet arī zirgi.
„Baals” nozīmē kungs, auglības dievs, sievietes puse Baalam ir Ašēra. Kalpošana Baalam, šim dēmonam, izpaudās caur orģijām, upuriem, arī ar cilvēku upuriem. Jau Mozus laikā dievība bija zināma. Ahaba un Manasas laikā, tā bija oficiālā valsts reliģija Izraēlā. Pilnībā nomainīja Jehovas pielūgsmi ar Baala pielūgsmi. Ahaba laikā bija 450 Baala un 500 Aštartes priesteri. Tad padomā, kā jutās pravietis Elija, viņš bija palicis viens, kurš sludināja Dieva vārdu.
„Belcebuls” – mušu ķēniņš, viens no Baala paveidiem, ebreji viņu sauc par sātanu. Tātad Baals ir sātans. Velns vienmēr ir imitējis Dievu. Jau Ēdenes dārzā viņš novērsa cilvēka domas no Dieva sakot: „Es tevi svētīšu, tev nebūs jāatbild par savu rīcību, tu pats varēsi nolemt, kas ir labs un kas slikts”.
„Un Elija sacīja tautai: “Es esmu vienīgais Tā Kunga pravietis atlicies. Bet Baala praviešu ir četri simti piecdesmit vīru.”” (1. Ķēniņu grāmata 18;22)
Lūk, kāda bija situācija Izraēlā.
Latvijā ir kalni un pakalni, uz dažiem vēl ir palikušas pilis, uz citiem kādreiz ir bijušas pilis. Kas vēl uz šiem pakalniem ir noticis? Ir četru veidu kalni un pakalni:
4. Dzimtas svētvietas. Piemēram, ģimene, ja viņa grib, uztaisa sev krustu, vai koka stabu, nes uz turieni monētas, ziedojumus, svin savus svētkus un lūdz auglību.
Ja dziļāk pameklē internetā, tad var atrast, ka luterāņu un katoļu mācītāji nodarbojās ar elkdievības izskaušanu Latvijas teritorijā. Daudz informācijas ir arī par to, ka latviešu sētās bija ļoti daudz elku stabi.
Latvijā novadu kalns, Zilaiskalns, Trikātas kalns, Jēņu kalns, Saules kalns. Rituālās svētvietas bija pie katra pilskalna, aizsardzībai ar maģijas palīdzību. Latvija nebija vienmēr kristīga zeme, tā arī tagad tāda nav. Latvija ir reliģioza un pagāniska zeme un tauta. Taču pirms krustnešiem šeit bija sava baltu reliģija, ar saviem priesteriem. Tāda pati pagāniska reliģija, kā Baals un Aštarte Izraēlā, latviešiem – Jānis un Līga. Es jums to vēl pierādīšu, ja neticat man, pameklējat un atradīsiet to pašu informāciju, kas ir man.
Lūk, senlatviešu dievi, kādus viņi pielūdza. Jānis, ir pirmais, velns, Jumis, Māra, Laima, Marija, katoļu baznīcas svētie, Ūsiņš, Zemes māte, Meža māte, Vēja māte, Veļu māte, Pēteris, Miķelis, Mājas gars, Pērkons u.c. Un viens no daudziem šajā tandēmā ir Jēzus Kristus, arī tViņu pielūdza! Dieviņš ir labs, Dieviņš tev palīdzēs. Un uz baznīcu tikai svētku dienās.
Lūk, tāda bija situācija. Es visu tā precīzi nepaskaidroju, bet es iešu cauri visam un tu pats sapratīsi, kāds sakars ar to, ko Josija izdarīja. Baltie tēvi, tos sauc arī par Jānīšiem, krīviem, priesteriem, viņi ir nēsājuši ap roku sudraba čūsku un spieķīti rokā. Tie bija latviešu priesteri. Ir cilvēki, kuri no paaudzes paaudzē apzinās, ka ir šo priesteru pēcteči, līdzīgi kā Levītu cilts Izraēlā apzinājās, ka viņi ir priesteri, kas mantoja amatu. Tieši tāpat, kā šie latviešu priesteri, viņi manto šo pēctecību, arī šodien ir šādi cilvēki, un viņu paveidi ir daudz un dažādi. Bet ļoti maz tev nāksies sastapties ar šādiem, kuri patiesi ir precīzi mantojuši visu, manuprāt, šīs zināšanas ir krietni pabalējušas un sajaukušās ar daudzām modernām maģijas formām kopā.
Kāds ir Jāņus svinēšanas iemesls? Jāņa pamatā ir zemkopju tautu, ne tikai Latvijas, auglības kults, saules kults un falla kults, dzimumlocekļa pielūgsme. Tātad, saistīts ar izvirtību. Vai templī bija izvirtība un prostitūtām ierīkotas speciālas telpas, ko Josija iznīcināja? Bija. Priesteri bija? Bija. Pielūgsme saulei bija? Bija.
Līgošana Jāņu dienā ir saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu, to ko grib tev dot Dievs. Tauta ir apmainījusi Dieva pielūgsmi ar elku pielūgsmi.
Kāds ir Jāņu svinēšanas laiks? 21. vai 22. jūnijs, kā nu katru gadu astronomiski tas iekrīt. Saulgriežu kulminācijas punkts. Šie lielākie latviešu svētki. Saulgrieži – saules pielūgsme. Īsākā nakts, garākā diena, saule augstākajā punktā, daba pilnbriedā, viss ir pilnbriedā. Tas ir moments, kad pēc vecajām tradīcijām, maģijas tradīcijām jeb elku pielūgsmes formām pielūdz sauli, Baalu un Aštarti.
Kas ir Jānis? Pirmais Jānis baznīcas grāmatās ir ierakstīts 1767. gadā, Rīgā. Kopš Zviedru laikiem katram dzimtas vecākajam dēlam deva vārdu Jānis un kāpēc? Jo agrāk par Jāni drīkstēja saukties tikai „svēti vīri, kuri senču ticību ir turējuši tautā”. To runā paši elkdievības piekritēji, es lasīšu tagad tekstu no viņu pašu grāmatas.
„Kādreiz par Jāni varēja saukties tikai svēti, priesteri, kuri pārstāvēja dievu – Jānis. Indiešiem šī paša dievība saucās – devijana, slāviem – jans, latīņu – janos, kurš ir tāds pats saulgriežu veidols.”
Lūk, ko raksta viens Baltais tēvs. Jāņi ir dainās visvairāk apdziedātā gadskārtas svinības norise. Ap 200 dainas stāsta par vasaras saulgriežu cilvēciskoto teiksmu tēlu, dieva dēlu, Jāni. Par to runā latviešu dainas, tātad, Jēzus aizvietotājs, dievība – Jānis. Bet pēc izraēliešu konteksta – Baals, auglības dievs.
Kas ir Līga? Es teicu – Aštartes prototips. Lībiešu vārda „līgo” atvasinājums ir svētīšanas vārds, ko dzird dziesmās, „lai top”. Patiesībā šie vārdi, izteikti no pagāniskām mutēm, ir lāsta vārdi. Kad kāds saka: „līgo”, viņš lādē. „Līgo” – tas ir lāsts Dieva acīs. Baala, sātana vārdā, cilvēks saka: ”lai top”. Bet Bībele saka, lāsts pār to.
Īstie svinētāji Jāņus nosvinēja jau šonakt. Rīt jau vairs nebūs „pareizie” Jāņi. Ne Līgo, ne Jāņi rīt vairs nav. Katoļu baznīca pārlika šos laikus un latvieši pat daudzi nezina, ka viņi svin Jāņus „nepareizajā” datumā un ka viņi nesaņem „svētību” pat pēc pagānu priekšstatiem.
Aplīgošana, kas tas par rituālu? Ar Jāņu zālēm apstaigā sētas, tīrumus un dārzus dziedādami Jāņu dziesmas, nolikdami Jāņu zāles un vainagus ar nozīmi, nes svētību un laimi cilvēkiem, vairojot bagātību un turību sētā.
Mans Dievs, man saka: „Tev būs kalpot tam Kungam, savam Dievam, un tad Viņš svētīs tavas maizes un tavus tīrumus un tavu ūdeni”. Aleluja!
Kas ir Jāņu zāles? Vakar, kad braucām mājās, mašīnas stāvēja uz lielās šosejas maliņā, rindā un pļavas bija pilnas ar meitenēm un vīriešiem tautu tērpos, viņi „īstajā” datumā lasīja Jāņu zāles, tikai tām ir burvju spēks. Rīt vai šodien nav nemaz, tā, ka var neplūkt nemaz!
Te var daudz stāstīt, jo es esmu ļoti daudz pētījis šo tēmu, tas viss ir ļoti interesanti un man pat patīk to darīt. Jāņiem ir arī pozitīvā puse, vismaz tos divus palikušos miljonus kaut kas vēl vieno, Dievam vajadzētu mūs vienot, protams, un tomēr ir kaut kāda pozitīvā puse, bet tā negatīvā ir daudz lielāka un tā nav redzama, kā aisbergs zem ūdens.
Es saprotu tos cilvēkus, kuri popularizē šos svētkus, nu, protams, tas vieno mūsu tautu, taču kādas tam sekas, par kādu cenu? Ne visi to izprot.
Kas ir Jāņu zāles? Pagāni tic, ka tikai līdz Jāņiem plūktajām zālēm ir dziedniecisks spēks, bet Jēzus saka: „Es esmu tavs Kungs, tavs ārsts!” Bet mūsu tautā tic, ka Jāņu zāles un izkaltētie pīlādžu zari ir tavs ārsts. Saulgriežu laikā vāktajām zālēm piemīt īpašs dziedinošs spēks, tas spēj vairot veselību skaistumu un labsajūtu, tas spēj arī atvairīt visu ļauno. Pušķošanas nozīme ir veicināt auglību un svētību gādāšana sētai. Jāņu zāles beidz lasīt Jāņu naktī, jo tām vairs nepiemīt burvju spēks. Gribi būt skaists, auglīgs, bagāts un svētīts, vienreiz gadā, „pareizajā” datumā ir jāsavāc zālītes.
Kas ir Jāņu vainagi? Vainags no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts ir kā maģisks aplis, kas galvā uzlikts, pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Vainags veidoja apli, tāpat kā Jāņu siers un Jāņu uguns simbolizē sauli. Ozolu vainags, ko liek Jāņu tēvam galvā, sola zirgu un bišu svētību. Bet no citiem avotiem, Jāņa vainags no ozola lapām, uzlikts Jānim galvā, simbolizē upurēšanu dievam Jānim. Jānis bija priesteris, viņam nesa upurus, viņš dieva priekšā visu pienesa, līdzīgi kā Vecajā Derībā izraēlieši.
Rituāla darbība, vainaga mešana ūdenī, kas nodrošina dieva labvēlību. Gribi, lai Jānītis ir labs pret tevi, tad nopin trejdeviņu puķu vainadziņu un iemet ūdenī Jānītim, un būs viņš labvēlīgs pret tevi!
Kas ir Jāņu uguns? Jāņa uguns šķīsta, veicina veselību un auglību. Jāņu uguns gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūstot spēku un auglību. Es pats to esmu redzējis, ka tieši īstajā naktī, braucot mājās, pie laukiem zemnieki dedzināja lielus ugunskurus, lai naktī apspīdētu visus viņu laukus, jo, ja neapspīdēs, nebūs svētības un auglības. Tā viņi tic. Tāpēc to uguni liek tā augstu, lai pēc iespējas tālāk apspīd zemi. Un Jāņu naktī nedrīkst iziet ārā ārpus ugunskura gaismas, citādi svētībiņu pazaudēsi. Ja kāds ir bijis slims, to nesuši pie Jāņu uguns. Līdzīgi, kā pie Pētera nesa uz aizlūgšanu visus slimos Jeruzalemē. Apspīd uguns, un šie veseli uzreiz. Uguns ir viņu dieva aicināšanas un godināšanas zīme. Pār ugunskuru lēkšanu darīja, lai attīrītos no visa liekā. Un jaunie ļaudis lēca sadevušies rokās, lai burvju spēks tos savienotu kopā. Un vēl viena Jāņu nakts tradīcija, pēc pusnakts no kalna ripināja degošus riteņus.
Kas ir papardes zieds? Tā atradējam ir garantēta laba veselība, bagātība, laime, labklājība. Auglības simbols, burvju zieds, ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas tautās, igauņiem un slāviem.
Papardes ziedam piedēvēja brīnišķīgu spēku. Jāņu naktī paparde zied ar krāšņiem ziediem, un, kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss ko viņš vēlas. Zāļu vakarā jāiet uz mežu un jānostājas pie kādas papardes, un, Tēva reizi skaitot, ar dzelzs nūju jāapvelk ap sevi un papardi pēc iespējas lielāks riņķis, un jāgaida, līdz paparde uzziedēs. Kas dabūjis papardes ziedu, tas uz visu mūžu laimīgs. Papardes zieds ziedot, vienā acumirklī nozied. Tāpēc es nebrīnos, ka daudzi viņu ir redzējuši: „Redzēji, bija?!” Otrs: „Nē, nebija gan!” Paparde zieds ar sudrabotiem, un pēc citu nostāstiem, zelta vai dimanta ziediem zied. Kas papardes ziedu ieliek apavos, tas var iet kur grib un neviens to nedzird vairāk – var iet zagt. Jāņu naktī uz slotas kāta ir jāapjāj astoņas reizes ap astotnieku, kas uzvilkts uz zemes, tajā brīdī nesarunājoties un nesmejoties. Kad tas to ir izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus jālec līdz tuvākajam papardes ziedu pudurim. Tikai tas ir jādara vienam pašam. Un tad tas redzēs papardes ziedu ziedam. Tātad: slotas kāts, astotnieks, astoņas reizes apkārt un tad fiksi uz papardēm, un noteikti redzēsi papardes ziedu ziedam dimanta ziedos. Un tie, kas vairāk dzēruši, tie vairāk redzēs. Jānisstrēba, Līga šņauca, Jāņa bērni špricējās. Lūk, tādi ir šie svētki. Izvirtība!
Par dzimstību es dzirdēju, ka martā dzimst vairāk bērni, nekā citos mēnešos. Kāpēc? Jo Jāņos, papardes ziedos, vienkārši taisa bērnus kam pagadās, kur pagadās un kā pagadās. Bet kur paliek atbildība par bērniem? Nu ne jau visi kur pagadās to dara, bet nu liela daļa. Seksuālā vaļība Jāņos. Pastāvēja uzskats, ka ar līdzīgām, erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radošo veģetācijas spēku, veicinot vispārēju dabas enerģijas kāpināšanu. Visādas seksuālas rotaļas, piemēram, es dzirdēju tādu stāstu, ka meitenes kailas, apsegtas ar kaut kādu drānu, kaut kur pa mežu klīda un puiši varēja viņas ķert. Un kad noķer, tad viss kārtībā. Vienu meiteni varēja ķert vairākas reizes. Tā tika veicināti ārpuslaulības sakari un ārlaulības bērnu dzimšana. Vai šādas lietas bija arī Izraēlā? Un, kad papardes ziedu meklē, kas, starp citu, ir falla simbols, Jāņu meitas un sievas lūdza palīgā Māru, lai Jāņu nakts rituāls dāvina pēcnācēju. Lūk, Māra arī piedalās pie tā – tur svecīti. Vai, kā nacionāļi mani tagad lamātu, ja viņi šo redzētu! Bet manā Bībelē ir rakstīts, ka nekāds ļaunums man nenotiks un nepelnīti lāsti mani neskars! Viņi tic saviem senču dieviem, bet es ticu vienīgajam Dievam, un Viņš tiešām ir Radītājs un visu svētību avots.
Skriešana plikiem pa laukiem. Jāņu naktī vajag kailam apskriet laukus, tad labāka raža laukos. Es domāju, ka daudziem ir vecāki, kas ir skrējuši pa laukiem pliki. Un, man liekas, kāds arī pats ir skrējis, tikai negrib tagad teikt. Riktīgi blieza pa laukiem pliks. Ko vēl vajag darīt? Jāņu naktī vajag stāvēt plikam vārtu starpā un tad var dabūt velnu redzēt. Arī šobrīd Pedvālē un citur tiek praktizēti kolektīvie skrējieni plikiem, tātad, tradīcija turpinās.
Dejošana ap ozolu – auglības veicinātāja un svētības nesēja nozīme. Negulēšana naktī – nākamajam gadam dabū labu veselību un modrību, var sagaidīt labu dzīves draugu, laimi mīlestībā un auglību.
Pirts esot svētāka vieta, nekā baznīca. Jāņu pirtī vīrieši un sievietes mazgājās visi kopā. Tikai nejaukie kristieši ir atnākuši un atdalījuši atsevišķi vīriešus no sievietēm. Tā arī dievturi paši saka: „Nebūtu kristietība, tā mēs te tagad visi pliki skraidītu pa pirtīm.” Kad tu ej pirtī, ar pirtiņu vajag sasveicināties: „Labdien pirtiņ!” Un vajag palūgt pirtiņai attīrīt un svētīt: „Pirtiņ, pirtiņ, lūdzu, attīri manu sirsniņu, jo visi puiši man ir tā sagānījuši tajā sirsniņā, lūdzu, dabū to visu tagad ārā, salabo to un saremontē, lūdzu!” Un tad fiksi iekšā pirtiņā, peries un ņemies. Tas jau vēl nav viss. Kas notiek pēc tam? Peldēšanās plikiem! Tātad, Jāņu naktī ir sudrabots ūdens, kas spēj attīrīt cilvēku no jebkura, pat vissmagākā grēka. Iedomājies!? Vienā naktī no grēka tīrs! Pamazgājies, palūdz pirtiņai, un tu esi no grēkiem nomazgāts, auglīgs, tīrs, svētīgs un bagāts! Tiki kaut kā neizskatās Latvijā, ka tas tā būtu. Vai tev tā izskatās? Cik bagāta valsts – vienu tanku pat nevar nopirkt!
Kāda māsa no mums tikko bija Nīderlandē. Tā ir, apmēram, uz pusi mazāka teritorija nekā Latvija. Viņa brauca uz turieni ar automašīnu. Visu laiku no Nīderlandes brauca fūres – pilnas ārā, tukšas iekšā. Pilns ar fūrēm, jo 95% ziedu tirdzniecība visā pasaulē ir no Nīderlandes. Jūs teiksiet, ka viņiem tur ir geji, bet tas jau ir cits stāsts un cita vēsture. Bet mēs, pateicoties elku kultiem, esam ļoti „bagāta” valsts.
„(…) ”ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs (…)” (Jāņa 11:25)
Kurš ir augšāmcelšanās, kurš ir dzīvība, kāds ir viņa vārds!? Jēzus! Mēs ticam Dievam, kurš ir radījis debesis un zemi, kurš ir nācis virs zemes cilvēka miesā – Jēzū Kristū, kurš ir atdevis Sevi par tevi, izpircis tevi no grēka varas. Tu esi jauns radījums, svētīts, svēts, auglīgs un bagāts!
Es nolasīšu stāstu par kādu cilvēku. Skolā ejot, viņš izstrādāja 17 punktus savai dzīvei – auglīgai un laimīgai dzīvei. Tu varēsi minēt, kas tas ir, un tu neuzminēsi. Viņš piedzima 1732. gadā un nomira 1799. gadā. Tātad, 17 punkti:
1. Vienmēr rīkojies, apzinoties Dieva klātbūtni un centies izdabāt Dievam visās lietās.
2. Centies saprast Dieva gribu attiecībā pret visu un atbilstoši dzīvot.
3. Nedomā domas un neauklē sajūtas, nerunā vārdus un nedari darbus, kas negodā Dievu un nenes labumu tev un līdzcilvēkiem, un, tu nekritīsi kaunā tiesas dienā.
4. Katru dienu sāc un beidz ar lūgšanu, veltot lūgšanā visas savas laicīgās un mūžīgās intereses Viņa vadībai, gādībai un virzībai.
Šo cilvēku visi pazīst un ir redzējuši gandrīz visā pasaulē.
5. Katru dienu lasi Bībeli ar pastiprinātu uzmanību no visas sirds un ar karstu lūgšanu, ar mērķi saprast, ticēt un izpildīt.
6. Nekad nepriecājies par ļauno un nedari nevajadzīgas sāpes cilvēkiem un dzīvniekiem.
7. Lai visu cilvēku laime kļūst par tavu mērķi caur ko tu ietekmēsi esošo un nākamās paaudzes.
8. Ieraugi Dieva universālo prātu visos apstākļos un esi vienmēr apmierināts.
9. Neapskaud to, kas ir virs tevis un, nenicini to, kas ir zem tevis, esi labs, cik iespējams, pret visiem cilvēkiem.
10. Nekad, ne ar vienu nerunā un nedomā tā, kā tu nevēlētos, lai runā un domā par tevi.
11. Lai visi tavi izteicieni un paziņojumi ir precīzs augstākās patiesības atspulgs.
12. Dzīvo Dievam, pasaulei, mūžībai, vienmēr apstiprinot augstāko labumu.
13. Lai sevis salīdzināšana ar Kristu kļūst par ieradumu. Ļauj viņa Garam piesūcināt sevi caurcaurēm un atklāj viņu ar visiem saviem darbiem.
14. Neaizmirsti, ka visa labā autors, kas ir cilvēkā, ir Svētais Gars. Pastāvīgi meklē Viņa atklāsmes un vadību, esi Viņa templis, veltī Viņam visus savus talantus un spējas.
15. Karsti vēlies lai Svētais Gars arvien vairāk atklāj tev Kristu un izvairies no visa, kas traucē tev būt līdzīgam Viņam.
16. Lai tavs ēdiens un dzēriens ir Dieva gribas izpildīšana. Nepārtraukti turi viņa baušļus.
17. Visu labo, kas ir noticis, notiek un notiks, pieņem kā Jēzus Kristus žēlastību. Uzticies Viņam visā, kas notiek un notiks tavā dzīvē. Paļaujies un Viņu un līdzinies Viņam un par katru svētību dod slavu un pateicību Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam.
Vari minēt, kas viņš ir? Kāds cilvēks savā darbā par šo cilvēku ir aprakstījis kādu gadījumu. Viņa bērnībā zēns esot nocirtis ķirsi, un, kad tēvs gribējis noskaidrot patiesību, dēls atbildēja: „Es nespēju melot, es to izdarīju.” Kas tas varētu būt? Ejam vēl tuvāk atminējumam. Viņa alga bija 2% no visa Amerikas Savienoto valstu budžeta. Neatkarības kara laikā viņš bija Kontinentālās armijas virspavēlnieks un viņš ir viens no tā dēvētajiem Amerikas nācijas tēviem. Tas ir pirmais Amerikas prezidents – Džordžs Vašingtons.
Lūk, auglības avots un Viņa vārds ir Jēzus Kristus – Tēvs, Dēls un Svētais Gars! Lūk, Amerikas svētības avots. Lūk, pirmā ASV prezidenta dzīves principi. Viņš bija bezbailīgs kara vadonis. Man patika, kad viņš ieviesa sauso likumu Amerikas štatos. Bija štati, kas neatzina sauso likumu un sadumpojās. Un ko viņš izdarīja? Viņš aizsūtīja armiju un ieveda kārtību. Lūk, tā es saprotu normālu kristietību. Kārtība valstī, nevis pārrunas – varbūt šitā, varbūt tā. Džordžs Vašingtons ir tas, kurš ir iesācis un izveidojis visu Amerikas valdības sistēmu. Es pārāk daudz no tā visa nesaprotu, bet, viņš nodalīja prezidenta varu, tiesu varu un izpildvaru. Tās bija neatkarīgas savā starpā un tas padarīja korupciju starp prezidentu, kongresu un tiesu varu gandrīz neiespējamu.
Latvieši tic, ka reizi gadā zied papardes zieds. Es domāju, ka katrs, vairāk vai mazāk, ir domājis par laimi un mūžīgu dzīvību. Pēc latviešu tradīcijas cilvēki domā arī par papardes ziedu, kurš tikai vienu reizi gadā zied. Tāpat kā papardes zieds, tā katram viņa dzīves laikā atveras debesu vārti un tad aizveras. Līdzīgi ir ar debesīm, kas atveras un ir pieejamas tikai tik ilgi, kamēr tu dzīvo virs zemes. Tāpēc, vai nebūtu prātīgi, kad tajā brīdī kad tev kāds sludina Evaņģēliju, kad atveras tev debesu vārti, pieņem to, ieej labklājībā un mūžīgā dzīvībā, un kļūsti par jaunu radījumu, par Dieva bērnu.
„Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jesajas 55:6)
Kamēr tu vēl vari, kamēr ir iespēja. Kā neesošs un nereāls papardes zieds zied vienreiz gadā, tā debesu vārti atveras tajā brīdī, kad dzirdi Evaņģēlija vēsti. Tu vari ieiet tajos, kamēr tu vēl dzīvo, kamēr vēl ir laiks, jo mēs nezinām to dienu, kad mēs mirstam. Pāvils saka:
„Jo to iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir, elku kalpam, nav vietas Kristus un Dieva valstībā!”(Efeziešiem 5:5)
Nevienam, kas piedalās šajos pagāniskajos auglības rituālos, nav vietas Dieva valstībā. Būsim radikāli un domājoši, ticēsim Dieva vārdam tādam, kāds tas ir. Neviens lai jūs nepieviļ ar tukšām runām: „Brauc meitiņ, brauc dēliņ, taisīsim Jāņus, svinēsim un darīsim.” Pāvils saka:
„Neviens lai jūs nepieviļ tukšām runām, jo šādu lietu dēļ Dieva dusmas nāk pār nepaklausības bērniem. Nebiedrojieties ar viņiem. Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni.” (Efeziešiem 5:6-8)
„Nepiedalaities neauglīgajos tumsības darbos, bet labāk celiet tos gaismā.” (Efeziešiem 5:11)
Lūk, es ceļu gaismā šos darbus. Nepiedalieties šajos darbos! Turieties tālāk no pagānu svētku svinēšanas. Mūsu gadījumā mums ir draudzes brīvdienas šajos datumos. Jēzus saka:
„Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa 10:10)
Zaglis nāk un piedāvā tev neauglīgus rituālus, lai zagtu, nokautu, nomaitātu un pazudinātu. Jēzus ir atnācis lai tev būtu dzīvība un pārpilnība.
Līdzīgs raksts:
0 komentāri
Uzraksti, ko domā