Politiķiem, tāpat kā visiem cilvēkiem Latvijā, jāatrod kopīgais, kas balstās daudz dziļāk cilvēciskajā būtībā, tāpēc ir nepieciešams pastiprināt garīgo dimensiju politikā,-ziņo spektrs.com/diena.lv
“Garīgums un kultūra ir tās būtiskās lietas, kas cilvēkiem un politiķiem var dot kvalitatīvi jaunu saprašanās iespēju,” uzskata Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK). Šis būs galvenais sarunu temats otrdien Rīgas pilī gaidāmajā politiķu un garīgo līderu diskusijā Garīgā dimensija un politika, kuru rīko Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisiju, kas jau drīzumā tiks pārdēvēta par Sabiedrības saliedētības komisiju.
Diskusijā piedalīsies Romas Katoļu Baznīcas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītājs Juris Rubenis, Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes priekšsēdētājs tēvs Aleksejs Žilko un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis. Ar prezentāciju par komisijas darbību uzstāsies deputāts Vladimirs Reskājs (SC), plānota deputāta Vladimira Nikonova (SC) prezentācija par vecticībniekiem, kā arī arhitekta Pētera Blūma prezentācija par garīgo dominanti pilsētas arhitektūrā. Dalībnieku vidū būs arī parlamentā pārstāvēto politisko spēku frakciju pārstāvji Valdis Zatlers (ZRP), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) un Ingmārs Līdaka (ZZS). Aicināto vidū ir arī Dzintars Zaķis (Vienotība) un Jānis Urbanovičs (Saskaņas centrs).
Jautāts, kādiem tematiem diskusijā plānots pieskarties, komisijas vadītājs I.Latkovskis skaidroja, ka pamatā tiks runāts par to, kā politikai piešķirt vairāk garīguma, vienlaikus aicinot, “lai garīdznieki no savas puses izsakās ne tikai Ziemassvētkos, bet palīdz veidot arī jaunu garīgo aristokrātiju”. Viņaprāt, lai risinātu esošās problēmas sabiedrības saliedētības jomā, nepieciešama jauna pieeja arī politiskajā domāšanā. “Politiķiem jārod iespēja pacelties pāri partejiskai domāšanai. Pretēju viedokļu sadursmē savas iespējas ir izsmēlusi pieeja, kas savus uzskatus pamato tikai ar savu taisnību, kas balstās juridiskos pantos un atšķirīgā vēstures interpretācijā,” teica I.Latkovskis.
Jautāts, kādēļ šādai tikšanās reizei starp deputātiem un garīdzniekiem ir izraudzīta tieši Rīgas pils un iesaistīts ir arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, I.Latkovskis skaidroja, ka “A.Bērziņam šie jautājumi ir interesējuši vienmēr”. Deputāts ar prezidentu pārrunājuši šos jautājumus arī pirms vairāk nekā mēneša, turklāt, kā norādīja I.Latkovskis, prezidenta klātbūtne šādās tikšanās reizēs “piešķir lielāku svaru”. Komisija uzaicinājusi A.Bērziņu piedalīties diskusijā un tieši prezidents esot bijis tas, kurš ierosinājis to rīkot pie viņa Rīgas pilī.
Arī nākotnē plānotas līdzīgas diskusijas, piemēram, ar kultūras darbiniekiem vai nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Arī tās plānots rīkot ārpus parlamenta, turklāt A.Bērziņa līdzdalību, taču vēl neesot panākta vienošanās par norises laiku.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā