Jautājums vērtējums: Ar nepacietību gaidu katra mēneša žurnālu spektrs. Iemīļota lapa Pētījums. Ļoti patīk! Sen gribējās uzrakstīt. Patika raksts „Piektā dimensija”[papildus "Ceturtā dimensija"]. Es par šo tēmu runāju ar mācītāju un nonācām pie kopēja viedokļa, ka ceturtā vai piektā dimensija tā ir arī lūgšanu un atbilžu dimensija. Ko par to saka Jūsu mācītājs?

Atbilde: Paldies par jaukiem vārdiem. Skaisti teikts „lūgšanu un atbilžu dimensija.” Nav runāts par to. Taču, kādā no dievkalpojumiem mācītājs teica: „Kā man zināms, tad mēs dzīvojam trešajā dimensijā.” Viņš to runāja cilvēka uztveres kontekstā, aicinot draudzes locekļus domāt plašāk un ticēt vairāk. Kā jau minēts rakstā par līdzīgu tēmu no garīgā viedokļa raugoties ir sarakstīta grāmata „Ceturtā dimensija”. Tās autors Korejas mācītājs Jongi čo. Par cik ir aktualizējusies interese par tēmu, tad paturpināsim to arī šajā mēnesī. Ieskatīsimies nedaudz Korejas Atmodas gaitā un ko tieši par ceturto dimensiju saka Korejas mācītājs Davids Jongi Čo (DavidYonggi Cho).

Viens no spilgtākajiem piemēriem kristīgās draudzes straujai izaugsmei ir Koreja ar tās unikālo devumu Dieva Valstības darbā. Sākot no pirmajiem Kristus sekotājiem pirms vairāk nekā 200 gadiem, Korejas draudze izaugusi līdz daudzu miljonu lielai Dieva armijai. Gandrīz 30% valsts iedzīvotāju ir kristieši,- teikts laikmetazimes.lv

Ar kristīgo mācību korejieši pirmoreiz saskārās 1592. gadā, kad japāņu okupācijas iestādes atļāva spāņu priesterim Gregorio de Kaspedam sludināt šajā zemē.

1794. gadā Ķīnā tika kristīts pirmais korejietis Sjungs Hūns Lī. Ticīgo skaitam pieaugot, radās nesaskaņas ar Konfūcija mācības piekritējiem. Konfliktā iesaistījās valdošās aprindas, kas kristiešus izmantoja grēkāžu lomai savu politisko mērķu sasniegšanai. Sākās vajāšanas, daudzus piemeklēja mocekļu nāve.

Karu un politisko intrigu nogurdinātā tauta bija izslāpusi pēc garīgas atjaunotnes. Bībele jau bija tulkota korejiešu valodā.

1884. gada septembrī, ASV Ziemeļu prezbiterāņu padomes sūtīts, valstī ieradās H. N. Alens, bet 1885. gada aprīlī viņam sekoja prezbiterānis H. G. Andervuds un metodists H. G. Apencellers. Protestantu misionāriem bija ievērojama loma korejiešu sabiedrības modernizācijā – viņi dibināja slimnīcas, bāreņu namus, skolas. Prezbiterāņiem un metodistiem sekoja anglikāņu, baptistu un pareizticīgo misionāri.

Lielā atmoda

1903. gadā Vonsanā sākās notikumi, kas savu kulmināciju sasniedza 1907. gadā Phenčanas apkārtnē un vēsturē iegājuši ar Korejas Lielās atmodas nosaukumu. Šai atmodai bija raksturīgi agri rīta lūgšanu dievkalpojumi un nopietnas Bībeles studijas. Atmoda strauji izplatījās visā Korejas pussalā un pāri tās robežām – Mandžūrijā un Ķīnā. Draudžu skaits strauji auga, valstī darbojās dažādu konfesiju misionāri un evaņģēlisti.

Pēc Korejas okupācijas 1910. gadā japāņi represēja patriotiski noskaņotos kristiešus un padzina ārzemju misionārus. Okupācija veicināja izteiktu pretjapāņu noskaņojumu tautā, un 1919. gada 1. martā sākās pretestības kustība, kurā ar savu garīgo un morālo potenciālu iesaistījās arī kristieši. Pretestības kustība tika apspiesta, tomēr korejieši ieraudzīja kristietības patriotisko šķautni, kas vēlāk bija liels atbalsts Evaņģēlija vēsts izplatīšanā. 20. gados draudze piedzīvoja gan japāņu represijas un okupācijas varas antikristīgo politiku, gan ekonomiskās depresijas sekas un sociālistu ideju izplatīšanos.

30. gados, uzplaukstot japāņu militārismam, korejiešiem tika uzspiests imperatora dievināšanas kults. Daudzi šo spiedienu neizturēja, citi ticības cīņu turpināja pagrīdes apstākļos.

1928. gadā Korejā ieradās amerikāņu misionāre Mērija Ramsija un nodibināja neatkarīgu vasarsvētku misiju. 1932. gadā ar Korejas Pestīšanas armijas sekretāra Hjunga Hū palīdzību viņa nodibināja pirmo vasarsvētku draudzi Korejā.

1937. gadā Korejā bija jau sešas vasarsvētku draudzes ar 10 kalpotājiem un 173 locekļiem. 1938. gadā tika ordinēti pirmie trīs vietējie mācītāji.

1945. gadā Koreja atguva neatkarību. Pussalas ziemeļos komunisti nežēlīgi apspieda draudžu atjaunošanas centienus, bet dienvidi bija amerikāņu kontrolē un te valdīja ticības brīvība.

1950. gadā Ziemeļkorejas komunistu kliķe iebruka Dienvidkorejā. Karš cirta smagas brūces – draudzes tika izpostītas, cilvēki nogalināti. Pēc kara draudžu darbs atjaunojās, valstī ieradās daudzas misijas organizācijas.

1960. gadā sākās liela apjoma evaņģelizācijas darbs – tika rīkotas atmodas sapulces, sākta evaņģelizācija Korejas armijā. Šī kustība deva neatsveramu ieguldījumu dažādu konfesiju kristiešu apvienošanā. Kopdarba priekšgalā izvirzījās Svētā Gara (vasarsvētku) kustība.

70. gados vasarsvētku kustība apvienoja visas konfesijas liela mēroga atmodas dievkalpojumos.

Dr. Dāvids Jongi Čo

Starp daudzām draudzēm, kas radās atmodas laikā, īpašu uzmanības vērta ir  Joido Pilna Evaņģēlija draudze Seulā ar mācītāju Dr. Dāvidu (Paulu) Jongi Čo.

Čo dzimis 1936. gadā, jaunībā bijis pārliecināts budists, taču pēc lūgšanā saņemtās dziedināšanas no tuberkulozes, kļuvis par kristieti. Dāvids gribēja būt ārsts, bet Jēzus viņu piepildīja ar Svēto Garu un kādā vīzijā aicināja sludinātāja kalpošanai. Pēc Bībeles skolas pabeigšanas Čo 1958. gadā nodibināja telts draudzi Seulā. 1962. gadā viņa vadībā uzbūvēja Atmodas centru, kas vēlāk pārtapa Pilna Evaņģēlija centrālajā draudzē. 1966. gadā Jongi Čo tika ievēlēts par Korejas Dieva Asamblejas vadītāju. 1968. gadā viņš Korejas Nacionālajā koledžā ieguva grādu jurisprudencē, vēlāk praktiskās teoloģijas doktora grādu Betānijas koledžā ASV. Joido Pilna Evaņģēlija draudze reģistrēta kā lielākā vietējā draudze pasaulē. 1973. gadā tai bija 10 000 locekļu, 1979. gadā 100 000, 1987. gadā 500 000, bet šodien draudzes locekļu skaits tuvojas miljonam. Vadīt šo milzīgo draudzi mācītājam Čo palīdz 100 palīgmācītāju un 1000 mājas grupu līderu.

Atmodas atslēga – lūgšana

Ja korejiešiem jautātu, kas, viņuprāt, ir atmodas atslēga, atbilde viennozīmīgi skanētu – lūgšana. Dr. Jongi Čo par savas draudzes fenomenālās izaugsmes pamatu uzskata pozitīvas domāšanas un apliecināšanas mijiedarbību lūgšanā. Liela uzmanība tiek pievērsta lūgšanā ietverto vajadzību vizualizācijai lūdzēja iztēlē un konkrētībai sarunā ar Dievu. Čo ieteikums katram kristīgam kalpotājam ir ik dienas lūgšanai veltīt ne mazāk kā trīs stundas. Viņš ir pārliecināts, ka tad panākumi neizpaliks. Īpašs fenomens, kas raksturīgs tikai Korejai, ir tā sauktie lūgšanu kalni. Tie ir pakalni, kuru nogāzēs izcirstas daudzas alas, kur tūkstošiem ticīgo sarunājas ar Dievu. Cilvēki šeit ierodas saulei lecot un pavada vairākas stundas vai pat dienas. Nereti lūgšanu cellēs ļaudis piedzīvo atklāsmes, vīzijas un īpašu Svētā Gara pieskārienu. Cilvēki te saņem brīnumainas dziedināšanas, savu problēmu veiksmīgu atrisinājumu. Lūgšanu kalniem ir nenovērtējama loma Korejas atmodas kustībā.

90. gados sākās jauns posms Korejas draudzes vēsturē. Skaitliskā pieauguma vietā lielāka uzmanība tika pievērsta draudžu garīgajai izaugsmei. Šo posmu kristieši uzskata par sagatavošanās laiku, lai vēlāk ieņemtu vadošo lomu Korejas atkalapvienošanās procesā. Savā īsajā pastāvēšanas vēsturē, ejot cauri grūtībām un vajāšanām, Korejas draudze turpina augt un attīstīties. Tā iemantojusi paliekošu vietu korejiešu sirdīs. No kristiešiem gaida, lai tie nākotnē spēlētu vadošo lomu apvienotās Korejas dzīvē.

>>Vairāk par Korejas atmodu <<

Davids Jongi Čo/ Ceturtā dimensija

Lai nodrošinātu pareizu ticības attīstību, nepieciešams veikt noteiktus soļus tās virzienā. Vienlaicīgi jāapgūst arī pamatsoļi ticības dabas iepazīšanā. Tāpēc mums jātiek skaidrībā, lai saprastu un pieaugtu un varētu veiksmīgi izmantot Dieva dotās iespējas.

Lai saprastu ticības sfēras būtību, man nācās saņemt nozīmīgu mācību. Parasti mācības maņemam nepatīkamā un pat sāpīgā veidā. Ārī es. Pasaulē pastāvot starpvalstu kultūras atšķirības, kuras, piemēram, Amerikā, nepastāv, bet austrumos, gan. Korejā ir reālas grūtības saistībā ar sludināšanu par brīnumaino Dieva spēku, jo, lūk, budistu mūki arī veic fantastiskus un pārdabiskus brīnumus.

Nesen Korejā, viena sieviete sirga ar vēzi, un neviens ārsts viņai nevarēja palīdzēt. Viņa meklēja palīdzību daudzās baznīcās, bet bez rezultātiem. Izmisusi un zaudējusi ticību, viņa meklēja palīdzību pie budistu mūka. Viņš ieveda sievieti kādā alā, kurā uzturējās lūdzēji. Alā meditējot viņa bija pilnīgi dziedināta no jebkādiem vēža simptomiem.

Korejā daudz cilvēku aizraujas ar jogu, bet slimie nereti dziedinās pielietojot jogas vingrojumus. Piedzīvojot tāda veida dziedināšanas brīnumus, mums kristiešiem grūti izskaidrot tās parādību, jo ir līdzīgas ar to, ko dara Dieva brīnumainā Roka.

Jūs nevarat tā vienkārši noraidīt tādas parādības, paskaidrojot to saistību ar ļaunā spēka iejaukšanos. Taču, ja dēmoniski spēki spēj darīt tādus brīnumus, tad kāpēc gan Jēzus miesa-draudze nespēj darīt vairāk par to?

Es norūpējos šajā jautājumā, jo daudzi kristieši neapzinājās Dieva brīnumu īpašu svarīgumu un nozīmi.

Kristieši jautāja: „Kā mēs varam ticēt, ka ir vienīgais un absolūtais Dievs? Mēs redzam brīnumus budistu starpā un jogas brīnumaino spēku. Tad kāpēc mums ir jātic, ka ir viens vienīgs Dievs un cita nav?”

Es zinu, ka ir viens Dievs un Viņš ir Visuma Radītājs, taču kā atbildēt, ja pat Bībelē lasītais nelīdz? Tāpēc es pazemojos un noliecos Dieva priekšā. Es lūdzu palīdzību, lai spētu atbildēt uz šo jautājumu skaidri un cilvēkiem saprotamā valodā. Es alku saņemt atbildi Dieva spēkā nevis paļaujoties uz sausu runu un to, ko zinu pats. Es gavēju, lūdzu un meklēju atbildes. Kādā lūgšanas reizē sagaidīju vienkāršas un skaidras atbildes. No tā laikā es droši sludinu par dažādām pārdabiskām parādībām.

Ceturtā dimensija

Pasaulē eksistē trīs veida gari: Dieva Gars, cilvēka gars un dēmoniskais gars.

Ja Jūs esat mācījušies ģeometriju, tad noteikti zināt, ka vienu punktu un otru var savienot ar taisni. To mēs saucam par pirmo dimensiju. Ja jūs starp punktiem vilksiet līnijas ar brīvu roku, tad papildus iepriekšējam Jūs iegūsiet jaunu plaknes-otro dimensiju. Ja Jūs novietosiet vienu plakni virs otras, tad iegūsiet kubu, kuru sauc par trešo dimensiju.

Materiālā pasaule uz zemeslodes eksistē trešajā dimensijā.

Pirmā dimensija-taisne ir savienota ar otro dimensiju-plakni, kura kontrolē pirmo. Taču otro dimensiju kontrolē trešā – kubs.

Kas tad kontrolē un uztur visu šo kuba pasauli, proti, trešo dimensiju? Atbilde: „Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.”  (Moz. 1: 2)

Ja šos vārdus lasītu oriģinālvalodā, tad tas nozīmētu, ka „Svētais Gars veica virs ūdens inkubācijas procesu.”

Haotiskā pasaule bija trešās dimensijas varā, bet Svētais Gars, kas nēsājās virs ūdeņiem – no ceturtās dimensijas.

Tas nozīmē, ka garīgā pasaule –ceturtā dimensija, kontrolē trešo materiālo dimensiju. Tā veica Radīšanas procesu uz zemes. Jauna Dievišķa kārtība mainīja iepriekšējo-haosa pilno pasauli. Dzīvība cēlās no nāves. Necilo nomainīja skaistums. Tīrība nomainīja netīrību un bagātība – nabadzību. Pateicoties ceturtās dimensijas radīšanas procesam, viss kļuva skaists un brīnišķīgs. Pētot šo jautājumu Dievs man paskaidroja, ka GARS ir ceturtā dimensija.

Cilvēks iekļauts fiziskā ķermenī, bet viņš ir arī garīgi iedvesmots. Cilvēkiem piemīt ceturtās dimensijas spējas, taču piederīgs trešajai dimensijai.

Tāpēc, cilvēki izpētot savu ceturtās dimensijas garīgo sfēru, attīstot savā prātā koncentrētus redzējumus, spēj valdīt, ietekmēt un mainīt trešo dimensiju. Lūk, ko man iemācīja Svētais Gars.

Tāpēc tas ir pilnīgi dabīgi, ka jogas laikā, vai arī ticīgi budisti spēj izzināt un attīstīt savu ceturto dimensiju, savu garīgo sfēru.

Pārvaldot skaidru un tieši nomērķētu redzējumu, kā arī saglabājot prātā veselības un labklājības garīgo tēlu, viņi spēj valdīt par savu ķermeni.

Pateicoties dabiskai kārtībai, ceturtā dimensija spēj valdīt par trešo, tāpēc arī cilvēka garam, kaut arī ierobežots, piemīt spēja valdīt par noteiktu kārtību un pielietot radošas spējas.

Dievs dāvāja cilvēciskām, būtnēm varu kontrolēt un izmantot materiālo pasauli, taču licis arī atbildību, kuru apzinās, izmantojot ceturtās dimensijas iespējas. Tāpēc arī neticīgi cilvēki izpētot un attīstot savu iekšējo garīgo būtību, spēj realizēt un valdīt pār trešo dimensiju, kas raksturojams ar vājībām un slimībām.

Tālāk Svētais Gars man teica: „Paskaties uz Sōka Gakkai (budistu organizācija). Viņi pieder sātanam. Cilvēka gars savienojas ar dēmonisko pasaules garu ceturtajā dimensijā, tādējādi valdot par savu ķermeni un apstākļiem.”

Svētais Gars uzrādīja, ka tieši tādā veidā burvji Ēģiptē realizēja savu varu un dominēšanu pār dažādiem notikumiem un izpausmēm, līdzīgi kā to darīja Mozus Dieva iedvesmots.

Dievs man parādīja, ka tādā pašā veidā, arī mums būtu jāvirza savu garu ceturtajā dimensijā, lai savienotos ar Svēto Garu, Tēvu – Visuma Radītāja un valdītu par dzīves apstākļiem.  Slava Dievam!

Mēs esam pilnībā spējīgi attīstīt fantastisku radošuma iniciatīvu, lai varētu kontrolēt un valdīt pār trešo dimensiju.

Saņemot atklāsmi no Kunga, es sāku vienkārši izskaidrot brīnumus un notikumus, ko rada  citas reliģijas. Pie manis nāca cilvēki un apliecināja: “Mēs varam darīt to pašu!” Man nācās atbildēt: „Jā, es zinu to. Tas viss ir iespējams, jo arī Jūs apzināties savā garā ceturtās dimensijas ietekmi. Taču Jūsu garam nav nekā kopēja ar Pestīšanas Garu, turklāt arī neesat spējīgi radīt Dievišķus brīnumus. Jūs esat savienoti ar ļauno-dēmonisko garu.”

Papildus video dievkalpojums ar Davidu Jongi Čo